"Tas, ko mēs piedāvājām, ir respektēt cilvēka tiesības uz pašnoteikšanos, respektēt to, ka cilvēks var izvēlēties, kā viņu sauc un kāds ir viņa dzimums, un tas, ko mēs piedāvājam, ir vienkāršāka juridiskā pāreja, saņemot psihiatra atzinumu", sacīja Jana Simanovska ("Progresīvie"). "Savukārt skolai būtu jārespektē jaunā cilvēka tiesības izvēlēties un šajā gadījumā ir svarīgi respektēt gan bērna tiesības, gan arī pašsajūtu". Regulējums ir vajadzīgs, lai panāktu labāku attieksmi skolās, savukārt attiecībā uz pieaugušajiem būtu nepieciešama vienkāršāka pāreja.
Turpretim pēc Jāņa Iesalnieka domām, šis konkrētais "Progresīvo" uzstādījums nav savienojams ar NA vēlētāju un atbalstītāju izpratni par to, kā šīs dzimuma lietas tiek regulētas. "Tādi politiskie spēki kā "Progresīvie" Rietumu pasaulē mākslīgi saasina kaut kādas mikroskopiskas lietas, "Progresīvie" parazitē uz šādām grupām, lai šo problēmu izceltu lielāku, nekā tā patiesībā ir sabiedrībā. Tas ir tas, no kā mēs brīdinām, ka
turpmāk, piemēram, skolotāju varēs atlaist par to, ka viņš nosauc bērnu viņa pasē ierakstītajā vārdā atbilstoši viņa bioloģiskajam dzimumam. Tas notiek rietumvalstīs, kur tādi politiskie spēki kā "Progresīvie" ir pie varas," uzsvēra Iesalnieks.
"Ja ir pārmetums par to, ka mēs nezinām atšķirības starp bioloģisko dzimumu un sociālo dzimti, tad tas ir normāli, ka cilvēki neizšķir šādu atšķirību, jo normāli ir tas, ka bioloģisks vīrietis jūtas kā vīrietis un bioloģiska sieviete jūtas kā sieviete un pilda arī sievietes lomu sabiedrībā", sacīja Iesalnieks.
Komentējot viņa teikto, Jana Simanovska ("Progresīvie") norādīja, ka
šie izteikumi balstās Putina propagandā, un viņa nesenajos apgalvojumos, ka Krievija nekad nepieņems trešo dzimumu,
savukārt uz Iesalnieka jautājumu – cik tad dzimumu mums ir? – viņa atbildēja, ka
"mēs esam Eiropā un cienām ikvienu cilvēku un cilvēka pašnoteikšanās tiesības un tas, kas mums ir svarīgi – mēs respektējam ikvienu cilvēku un mēs ļaujam viņam dzīvot mierīgi".
Iesalnieka partijas biedrs, Nacionālās apvienības Rīgas nodaļas vadītājs Ģirts Lapiņš pauda viedokli, ka ideoloģija, ko "Progresīvie" sludina, ir ļoti agresīva un uz ļoti mazu grupu vērsta. "Vēl tikai papildus tam, ko Jānis teica, pirmkārt, mēs šeit runājam par bērniem, un, otrkārt, ir tas, ko tiešām "Progresīvie" dara – viņi grauj sabiedrību un tracina sabiedrību. Jo kas notiek, nu, tātad, ja mēs sāksim mainīt vārdus, bija Jānis būs Jana. Tad cik bieži?
Vienu dienu es jūtos kā Jānis, otru dienu kā Jana? Un tad sākas nākamais posms, kad sabiedrībā tiek raidīti signāli, kas ir vienkārši graujoši, jo viena meitene domās, – hei, es arī gribētu būt Jānis! – un tas kļūst par tādu kā popkultūru," savu sašutumu neslēpa Lapiņš.
Pēc viņa teiktā, ir robežas, kurām nevajadzētu pārkāpt un izmantot pusaudžus pusaudžu gados, kad viņi ir ļoti jūtīgi.
Savukārt "Progresīvo" valdes loceklis, Rīgas domes frakcijas "Par!/Progresīvie" vadītājs Mārtiņš Kossovičs noraidīja apsūdzības sabiedrības tracināšanā, kas, viņaprāt, nav adekvātas, jo runa ir par sabiedrības grupu, kas ir mazāk aizsargāta.
"Manuprāt, jūs, kungi, šobrīd rīkojaties kā tādi izcili pirmrindnieki - komunisti 1945. gadā, kuri pateica – nav cilvēka, nav problēmas! Nav sociālas grupas, ir neredzami cilvēki, es zinu, ka bija vairāki homoseksuāli cilvēki, kurus centās izslēgt padomju laikā, pat cilvēki ar invaliditāti bija tādi, kurus negribēja redzēt vara – viņi tracina cilvēkus, viņi maisās visiem pa kājām. Mēs runājam citādāk, mēs iestājamies par jebkuru sociālu grupu, kura ir mazāk aizsargāta, parādām problēmas, vēlamies uzklausīt."
Viņš arī aicināja pirms dažādu pārmetumu izteikšanas vispirms izlasīt "Progresīvo" programmu un iepazīties ar konkrētajiem priekšlikumiem, kā arī atklāja, ka, divus gadus strādājot Rīgā kopā ar NA, šis jautājums vispār nekad nav ticis "kults". Savukārt tad, kad ieslēdzas prožektori un gaisma (norāda uz studijas apgaismojumu – red.), šie kungi uzkuļas enerģijā un sāk diskutēt. Tāpēc "Progresīvo" viedoklis nav mainījies – "mēs neko nekuļam, mēs dzirdam, ka ir cilvēku grupa, kuriem ir izaicinājumi, problēmas. Mēs vēlamies dzirdēt ekspertu – zinātnieku – viedokli, un tad politiķi pieņem lēmumus".
