Kam jābūt Eiropas Parlamentā? Nacionālā apvienība: Latvija Pirmajā vietā

Roberts Zīle, Vilis Krištopans, Ināra Mūrniece, Līga Krapāne, Mārtiņš Pričins, Baiba Vitajevska-Baltvilka

Jānis Domburs 27.maijs, pirmdiena 13:00

Mums palīdzēs, ja pretī būs apmācīti cilvēki – Garisons un Vērdiņš pamato Valsts aizsardzības dienesta jēgu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 7 mēnešiem.

Latvijai jāveido Valsts aizsardzības dienests (VAD), lai aizpildītu robus līdz galam nenokomplektētajās armijas vienībās un padarītu tās gatavas ātri reaģēt.  To trešdien, 19. oktobrī, diskutējot par VAD likuma tālāko likteni, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra amatpersonas un militāro jautājumu lietpratēji. Tas, vai VAD īstenošanas rezultātā izdosies izveidot aptuveni 50  tūkstošu militārpersonu lielas armijas rezerves, lielā mērā būs atkarīgs no finansējuma, kam dienesta ieviešanas gadījumā vajadzētu pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

2020. gadā Saeimas apstiprinātā Valsts aizsardzības koncepcija paredz, ka profesionālā dienesta karavīru skaitam jābūt vismaz 8000, zemessargu skaitam līdz 2024. gadam jābūt 10 000 lielam, bet līdz 2027. gadam – 12 000, savukārt apmācīto un iesaucamo rezerves karavīru skaitam koncepcijas darbības periodā jāsasniedz 6000. Paralēli tam ir plānots veidot arī Valsts aizsardzības dienestu (VAD). Uz jautājumu, vai tā nav paralēlā realitāte, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons diskusijā "Kas notiek Latvijā?" atbildēja, ka bruņoto spēku attīstības plāni tiek paātrināti, ņemot vērā situāciju Ukrainā un Saeimas lēmumu par papildu finansējumu.

"Mēs zinām tās spējas – pretgaisa aizsardzība, krasta aizsardzība un tālās darbības artilērija, un tur vajadzīgs papildu personāls. Attiecīgi, ja mēs to darbību paātrinām, mums vajadzīgs papildu personāls. Mēs redzam, ka ar esošajiem rekrutēšanas tempiem mēs netiekam galā."

Izpildot Valsts aizsardzības koncepcijā nospraustos mērķus, mēs sevi nodrošinām ar aptuveni 26 tūkstošiem militārpersonu, bet tas, kas tiek veidots saistībā ar VAD, būtu aptuveni 50 000. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs atzīst – būtībā plānota ir rezervju dubultošana, kas gan ir iespējama tikai pie ideālā varianta, ja tiek piešķirts viss finansējums, jo

"virzot šo dienestu, mēs skaidri norādījām, ka tā ambīcija jādefinē atbilstoši finansējumam. Jo 50 tūkstoši ir tad, ja kopējais finansējums, kas nepieciešams, krietni pārsniedz 3% no IKP, tādēļ arī jautājumi, virzot šo dienestu, ir sadalīti vairākās daļās".

Uz jautājumu, kas ir minimums, ko varētu sasniegt, ja aizsardzības finansējumu nepalielina līdz 3% no IKP, Jānis Garisons atbildēja, ka minimālais mērķis būtu aizpildīt esošās vienības, kurās jau pašlaik trūkst personāla.

To, ka pašreizējais stāvoklis aizsardzības jomā nav īsti apmierinošs, apstiprināja arī ilggadējais Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība" (JV)), kurš sacīja, ka jau pagājušajā gadā bija redzams – situācija ne vien stagnē, bet ir pat nelieli mīnusi. Ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, kļuvis skaidrs, ka pie šādas sistēmas, ka paļaujamies tikai uz profesionāliem karavīriem, mēs vairs nevaram palikt. Papildinot Ainara Latkovska teikto, "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce piebilda, ka patlaban Latvijai ir aptuveni 7000 profesionālā dienesta karavīru, taču visas vienības nav nokomplektētas,

mums ir nepilnas brigādes, un vienlaikus mēs kā valsts regulāri lūdzam, lai pie mums ierodas citu valstu karavīri mūs sargāt. Tas arī notiek, viņi ierodas, bet tā nav pareiza politiska pozīcija, kamēr mēs paši neesam izpildījuši savus aizsardzības uzdevumus.

Profesionālā dienesta skaitlisko sastāvu nosaka galvenokārt valsts budžeta iespējas, kamēr zemessargu daudzumu – sabiedrības noskaņojums un gatavība brīvprātīgi iesaistīties, uzskata militārā bloga "varabungas.camp" autors, NBS rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš. Kā nepieņemami mazu viņš vērtē rezerves karavīru skaitu, kas pašlaik ir 6000. Vērdiņš lēsa, ka tam vajadzētu būt vismaz 10 reizes lielākam.

"Kas attiecas, ar ko viņus bruņot un tamlīdzīgi, es pateikšu tā, mums ir ļoti labi sabiedrotie, kuriem ir, ar ko bruņot, un apdraudējuma periodā, es domāju, mums nebūs jautājuma par to, ka mums viss šis bruņojums un aprīkojums ir jāpērk. Mums viņu iedos. Mums tikai vajadzīgi apmācīti cilvēki, vēlams, lai viņi būtu apmācīti uz šīs tehnikas," sacīja Vērdiņš.

To, ka ar rezerves karavīru apmācību Latvijā ir problēmas, "Kas notiek Latvijā?" rakstīja jau iepriekš, piemēram, 2019. gadā uz rezerves karavīru apmācībām mūsu valstī ieradās tikai 53 cilvēki, kamēr Igaunijā tie bija gandrīz 5000, bet šogad mūsu kaimiņvalstī savas zināšanas un iemaņas atsvaidzinās 8295 rezerves karavīri.  Vērdiņš gan piebilda, ka skaitliskā sastāva izmaiņas šīs papildapmācības neietekmē, jo Latvijā šo rezerves karavīru skaits ir seši tūkstoši. Tam piekrita arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Garisons, kurš pastāstīja, ka visi šie seši tūkstoši rezerves karavīru ir apzināti un attiecīgi ieskaitīti konkrētās vienībās, taču uz mācībām viņi nenāk, piemēram, pērn Zemessardzes brigāde izsūtīja divsimt pavēstes, bet uz tām atsaucās un uz mācībām ieradās tikai trīsdesmit rezerves karavīri.

Pēc Garisona teiktā, "mēs aizmirstam, ka rezerves ir viens no mērķiem, bet otrs mērķis ir miera laika struktūra, kura ir jāizpilda, un, protams, mēs varam sešu mēnešu vai igauņu variantu izvēlēties, bet mēs vienlaicīgi arī zinām, ka igauņu variants nenodrošina pilnu kaujas gatavību vienībās. Savukārt, pirms vēl nonākam līdz rezervju veidošanai, kur vajadzēs naudu, –  vienreizējās investīcijas, kas jāiegulda ekipējumā un infrastruktūrā, – mums jāaizpilda esošie trūkumi, un mēs nevarēsim iet tālāk ar jaunas struktūras radīšanu, ja neaizpildām jau esošo".   

"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītājs Pūce šo esošo trūkumu aizpildīšanu min kā galveno iemeslu, kādēļ  nonākts pie VAD veidošanas, jo ir redzams, ka pašreizējie – brīvprātīgie – mehānismi nenodrošina pietiekamu jaunu rezerves karavīru sagatavošanu. Papildu uzdevums ir ļoti īsā termiņā nokomplektēt esošās "miera laika" vienības, jo brīdī, kad būs nepieciešama ātrā reaģēšana, tām būs jārīkojas pirmajām, pirms vēl tiek iesaukti rezervisti. "Mums tas ir jādara, un tāpēc mēs nevaram divus gadus pavadīt darba grupās, kā vienlaicīgi [VAD – red. piezīme] ieviest sanitāru apmācību".

Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojekta pašreizējā redakcija paredz, ka pirmajam iesaukumam 2023. gada janvārī Aizsardzības ministrija aicinās Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 19 gadiem brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Pirmajā gadā divos piegājienos plānots iesaukt 1000 jauniešus – pa 500 katrā reizē. Taču, sākot ar 2023. gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. Piecu gadu laikā izveidojama visaptveroša iesaukšanas sistēma, kas paredz visu 18 gadu vecumu sasniegušo pilsoņu – vīriešu apzināšanu, viņu atbilstības VAD izvērtēšanu un pēc iespējas lielāka pilsoņu skaita iesaukšanu dienestā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti