Kas notiek ar “Jaunās Vienotības” finanšu skandāliem un partiju kontroli?
Arvils Ašeradens, Signe Jantone, Ineta Cīrule, Amīlija Raituma, Iveta Kažoka, Renārs Kadžulis, Gunārs Kūtris, Edgars Tavars
Jānis Domburs
24.aprīlis, trešdiena 21:15
Raksti
Mediķu un pacientu organizācijas vēl pirms ārstu protesta pie Saeimas ēkas 11. maijā valsts augstākajām amatpersonām, par nozari un valsts finansēm atbildīgajām amatpersonām nosūtīja atklātu vēstuli, prasot papildu 140 miljonus eiro nozares vajadzību nodrošināšanai. 17. maija raidījumā "Kas notiek Latvijā?" mediķi un pacientu pārstāvji skaidoja – ar šo naudu panāksim, lai slimnieku aprūpe neapstātos.
Lai izpildītu mediķu un pacientu organizāciju atklātajā vēstulē pausto prasību 2024. gada valsts budžetā veselības aprūpes nozarei paredzēt finansējuma pieaugumu vismaz 310 miljonu eiro apmērā, būs jāceļ nodokļi. To trešdien "Kas notiek Latvijā?" diskusijā pavēstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), uzsverot, ka pie esošās ekonomikas struktūras un izaugsmes prognozēm viņš šobrīd neredzot citu iespēju.
Tas, vai Valsts prezidentu izdosies ievēlēt 31. maijā, lielā mērā atkarīgs no tā, cik gatavi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki būs atdot balsis par citu kandidātu, ja to sākotnēji atbalstītais kandidāts kādā no vēlēšanu kārtām "izkritīs", bet vēlēšanas turpinās, deputātiem balsojot par vēl palikušajiem kandidātiem. Šobrīd nevienam no pieteiktajiem kandidātiem nepietiek balsu ievēlēšanai jau pirmajā kārtā – trešdien "Kas notiek Latvijā?" diskusijā izskanēja gan prognozes, ka visu izšķirs tas, cik pārliecinošu iespaidu pieteiktie kandidāti spēs atstāt uz to frakciju deputātiem, kas pašas savus kandidātus Valsts prezidenta amatam nav izvirzījušas, gan pieļāvums, ka 31. maija vēlēšanās Saeima prezidentu neievēlēs.
Šonedēļ partijām ir jāizvirza savi kandidāti 31. maijā paredzētajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Pirmais no "Apvienotā saraksta" puses šim amatam ir izvirzīts miljonārs Uldis Pīlēns, opozīcijā esošā partija "Progresīvie" izvirzījusi biedrības "esiLV" vadītāju Elīnu Pinto, savukārt kā "Jaunās Vienotības" (JV) kandidāts izvirzīts ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Līdzšinējais prezdents Egils Levits, kuru JV un Nacionālā apvienība (NA) bija izvirzījuši otrajam termiņam, 10. maijā paziņoja, ka tomēr nekandidēs. Trešdienas, 10.maija, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" viens no jautājumiem bija, kādam tad ir jābūt prezidentam – visu tautu atbalstošam, ar eiroatlantisku vai vairāk nacionālu stāju?
"Kanceleja lēma lūgt papildu finansējumu, lai paaugstinātu atalgojumu līdz konkurētspējīgākam līmenim," tā uz jautājumu, kādēļ 2023. gada budžetā Valsts prezidenta kanceleja pieprasījusi vairāk nekā pusmiljonu eiro atalgojuma palielināšanai, atbildēja Valsts prezidenta kancelejā. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" jau vēstīja, ka, ņemot vērā 2023. gadā piešķirto papildu finansējumu atlīdzību palielināšanai, vidējā atlīdzība amata vietai mēnesī Valsts prezidenta kancelejā tagad sasniedz 4368 eiro un ir visaugstākā visā valsts pārvaldē, nedaudz apsteidzot Augstāko tiesu un Valsts kanceleju, būtiski – Saeimu. "Kas notiek Latvijā?" sīkāk analizēja vairāk kā 3,2 miljonu eiro lielās izmaksas atlīdzībām, kas paredzētas prezidenta kancelejas budžetā.
Pēc slepkavības Jēkabpils novadā, kur Leons Rusiņš nogalināja savu bijušo dzīvesbiedri, kuru pirms tam bija ilgstoši vajājis, Valsts policijas priekšnieks nu jau slepkavībā vainoto vīrieti raksturoja kā cilvēku, kuram ir maniakālas pazīmes. Taču pirms slepkavības, lai gan cietusī un viņas advokāte to lūdza, Rusiņam tiesu psihiatrisko ekspertīzi policijā atteicās nozīmēt.
Pirms vairāk nekā nedēļas Jēkabpils novadā Leons Rusiņš, kurš nu ir izsludināts meklēšanā, nogalināja savu bijušo dzīvesbiedri, kuru pirms tam ilgstoši bija vajājis, bet par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu arī notiesāts un tiek tiesāts jaunos procesos par to pašu pārkāpumu. 26. aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā?" nogalinātās advokāte Anna Nore atklāja, ka kliente daudzkārt lūgusi policijas aizsardzību, saprotot, ka šī ir cīņa par dzīvību, bet policijā un arī prokuratūrā sievietes palīdzības saucienus nesadzirdēja, atrunājoties ar likumiem.
Aptauja, kuru pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma pagājušajā nedēļā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firma SKDS, liecina, ka 36% aptaujāto neatbalsta nedz Egila Levita, nedz Ulda Pīlēna kandidatūru un Valsts prezidenta amatā vēlētos redzēt kādu citu kandidātu.
Visa informācija saistībā ar bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku Initas Lūres un Intara Štālberga sniegtajās intervijās pausto par VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes un ģenerālprokurora Jura Stukāna līdzdalību sapulcēs, kurās apspriesta konkrētu kriminālprocesu gaita, ir nosūtīta Valsts drošības dienestam (VDD) pārbaužu veikšanai. To trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pavēstīja ģenerālprokurors Stukāns. "Skaidrs, ka no likuma viedokļa tas tiks vērtēts," viņš teica, pēc brīža gan uzsverot, ka īsti nezina, ko tieši VDD pārbauda.
Ārvalstu investoru padome, bažījoties par ēnu ekonomikas apmēru Latvijā, rudenī valdībai norādīja uz to, ka valstī saglabājas nesodāmības sajūta, jo par nodokļu nemaksāšanu un līdzīgiem finanšu noziegumiem notiesāto ir maz. To apliecina arī Tiesu administrācijas sagatavotā statistika par notiesātajiem par nodokļu nemaksāšanu pēdējo septiņu gadu laikā. Ģenerālprokurors Juris Stukāns trešdien 19.aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā?" kritikai nepiekrita, izmeklētājus attaisnojot gan ar mazajām algām, gan ilgajiem izmeklēšanas un tiesu procesiem.