Kas notiek sporta politikā, finansēs un Latvijas Olimpiskajā komitejā?
Anda Čakša, Juris Zīvarts, Jānis Buks, Raimonds Lazdiņš, Aivars Platonovs, Artūrs Liepa, Dainis Caune, Raimonds Rudzāts
Jānis Domburs
17.aprīlis, trešdiena 21:15
Raksti
"Ērglis priecīgs", "ērglis skeptisks", "Learning agent – ērglis" jeb ērglis mācību aģents, tās ir dažas frāzes no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) spēles "Ērgļa izaicinājums" 7.–9.klašu skolēniem, kurai iztērēti 60 000 eiro. Atsaucoties uz to, KNAB plāno "Ērgļa izaicinājumam" radīt "vecāko brāli" – spēli arī vidusskolēniem. Kamēr daudzās citās nozarēs valsts budžetā naudas pietrūka, starp budžeta prioritātēm šogad iekļauts papildus finansējums KNAB šādas spēles izveidei – kopumā 65 000 eiro. Raidījums "Kas notiek Latvijā?", turpinot pētīt valsts budžeta prioritātes, analizēja šo KNAB pieprasījumu. Izmaksā uz pusi vairāk nekā pretkorupcijas spēle Moldovā, kas tapa aizpērn un pērn izveidotā Valsts administrācijas skolas "Ētikas spēle", kuras autorus KNAB min starp konsultantiem. Eksperts šādu interaktīvu spēļu veidošanu sauc par naudas dedzināšanu.
14. aprīlī kļuva zināms, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība" (JV)) aicinājis drošības iestādes pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmu iespējamo ārējo ietekmējamību. Valsts kontrole jau aizvadītā gada vasarā revīzijas ziņojumā konstatēja gan VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (MAIS) izstrādātāja "EMERGN" pieļautās drošības ievainojamības, gan citas šī vērienīgā projekta ieviešanas nepilnības. Tomēr tas nebija šķērslis, lai valdība nolemtu, ka 2023. gada valsts budžeta prioritātēs MAIS attīstībai jāpiešķir papildu finansējums 5,6 miljoni eiro, nākamgad – 11 miljoni, aiznākamgad – vēl 10,7 miljoni.
Uzņēmējs un politiskās apvienības "Apvienotais saraksts" premjera amata kandidāts 14. Saeimas vēlēšanās Uldis Pīlēns šonedēļ paziņoja, ka kandidēs uz Valsts prezidenta amatu. Šis solis tiek dažādi vērtēts. Arī no Latvijas politisko tradīciju puses. Piemēram, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere no "Jaunās Vienotības" TV3 pauda – Pīlēna politiska virzīšana šim amatam neatbilst "Apvienotā saraksta" spēku samēram. Proti, šim politiskajam spēkam jau ir Saeimas spīkera amats. 12. aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā?" dažādu nozaru eksperti apsprieda šīs nerakstītās tradīcijas, no daļas aicinot atteikties.
Lai izpildītu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības izsludinātā streika prasības, valdībai būtu jāpieņem ne tikai jau ilgāku laiku izstrādātais, taču ar pedagogu intereses aizstāvošo arodbiedrību, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju un Latvijas Pašvaldību savienību nesaskaņotais rīkojuma projekts par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim, bet arīdzan izmaiņas vairākos Ministru kabineta noteikumos, kas regulē pedagogu atalgojumu. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") konceptuāli nepiekrīt minēto organizāciju uzstādījumiem.
Gadījumos, kad informācijas sniegšana tiek atteikta, jo informācija klasificēta kā valsts noslēpums, atteikumus nav iespējams apstrīdēt tiesā. To, atsaucoties uz līdzšinējo tiesu praksi un Augstākās tiesas senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē pieņemtu spriedumu, uzsver tiesību eksperts Edgars Pastars. Tādējādi Satversmes aizsardzības biroja direktora pirmā vietnieka Jāņa Batalauska paustais 5. aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā?" neatbilst patiesībai.
Likumu, kas skars informācijas pieejamību, grozījumu anotācijās lasāms, ka informācijas dienesta vajadzībām apjoms aug aritmētiskā progresijā. Teorētiski informācijas klasificēšanas pamatojums būtu jākontrolē, bet praksē tas netiek darīts, to atzīst paši anotācijas autori. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora pirmais vietnieks Jānis Batalauskis 5.aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā?" nevarēja paskaidrot frāzes "aritmētiskā progresijā" rašanos, bet Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mihails Papsujevičs skaidroja, ka katras iestādes vadītāja pienākums ir atbildēt par informācijas klasificēšanas iemesliem un tos pārskatīt.
Mēģinājumi apvienot abus sabiedriskos medijis – Latvijas Radio un Latvijas Televīziju – rit jau padsmit gadus. Šonedēļ atkal plāns tika nobremzēts, Latvijas Radio darbiniekiem iebilstot pret vairākām iecerēm, ko, atverot likumu apvienošanas dēļ, piedāvā Nacionālā apvienība un arī politiķi, kā arī pārmetot pārāk neskaidrus apvienošanas plānus. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājs Jānis Siksnis 29. marta raidījumā "Kas notiek Latvijā?" politiķiem pārmeta iemeslu meklēšanu un apvienotāju iedzīšanu strupceļā.
Kopš aizvadītā gada 7. februāra, kad Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai iesniedza koncepciju par sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa maiņu un koncepciju par apvienota sabiedriskā medija izveidi, Finanšu ministrija (FM) vairākkārt cēlusi iebildumus pret SEPLP piedāvājumu. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens to sauc par nepietiekami detalizētu un neskaidru. SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis tam īsti nepiekrīt, bet Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons atzīst, ka neskaidrības par finansējumu ir viens no iemesliem, kādēļ tapusi Latvijas Radio darbinieku atklātā vēstule ar aicinājumu nesasteigt apvienošanu.
Valsts pārvaldē Latvijā vēsturiski izveidojies dalījums "bagātajās" un "ne tik bagātajās" iestādēs – tā pērn pēc Valsts pārvaldes reformas revidēšanas norādīja Valsts kontrole (VK), brīdinot par atalgojuma nevienlīdzību dažādos resoros. "Saglabājas nosacīti bagātākās ministrijas, nabadzīgākās ministrijas" – tā VK padomes locekle atzina gadu vēlāk, šī gada sākumā raidījumā "Kas notiek Latvijā?", kurā tika analizēta pērn aizsāktā atlīdzības reforma un straujais atalgojuma pieaugums politiķiem un augstākajām amatpersonām. Pēc valsts budžeta 2023. gadam pieņemšanas "Kas notiek Latvijā?" turpina analizēt atalgojumu dažādās ministrijās un ārpusresoru iestādēs, secinot, ka vidējo atlīdzību summas atšķiras līdz pat diviem tūkstošiem jeb gandrīz divkārt.
Ekonomikas ministrijas un "Latvenergo" bijusī un esošā vadība turpina uzstāt, ka pērnpavasar, kad plaša delegācija no Latvijas apmeklēja ASV un tikās ar vairākiem sašķidrinātās dabasgāzes tirgotājiem, izdevīgākus līgumus par dabasgāzes piegādēm Latvijai nav bijis iespējams noslēgt. Tikmēr Latvijas Bankas Ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners, kurš publiski paudis, ka sarunu neuzsākšana ar ASV kompānijām radījusi tālejošas sociālās un ekonomiskās sekas Latvijai, trešdien "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra, ka jautājums ir par to, vai izmantotas visas iespējas panākt noslēgt darījumu, kas nodrošinātu stabilas dabasgāzes piegādes.