Tiesu administrācijas dati liecina, ka laikā kopš 2016. gada ar reālu brīvības atņemšanu par nodokļu nemaksāšanu gadā notiesā mazāk nekā desmit cilvēkus. Lielākoties apsūdzētie saņem brīvības atņemšanu nosacīti, kas nozīmē – cietumā par nodarīto nav jāiet.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns uzkata, ka tā nav nedz prokuratūras, nedz tiesas, nedz arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) problēma, bet gan visu iedzīvotāju problēma, akmeni metot arī likumdevēju lauciņā. Proti, pēc Stukāna teiktā, ir jāizšķiras – vai cilvēki ir jāsoda, vai tomēr jāmeklē veidi, kā nodokļu maksāšanas jautājumus padarīt skaidrākus un visiem saprotamus.
"Ko jūs gribat, – lai vairāk sēž cietumā?" retoriski jautāja ģenerālprokurors. Raidījuma vadītājs Jānis Domburs norādīja uz Ārvalstu investoru padomes pausto par to, ka valstī starp negodīgajiem iedzīvotājiem valda nesodāmības sajūta, ko apliecina arī sodi. Stukāns šai kritikai nepievienojās, norādot uz problēmām izmeklētāju ikdienā. "Jūs cilvēkam [izmeklētājam] neko neiedodat," Stukāns sacīja, norādot uz izmeklētāju zemo atalgojumu, kadru trūkumu un profesionalitāti. Šo izmeklētāju lietvedībās ir vienas no sarežģītākajām lietām. "Un tad jūs sakāt – dodiet rezultātu," saka ģenerālprokurors. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme piebilda, ka VID ir 65 izmeklētāji, kuri ik gadu kriminālvajāšanai nosūta ap 300 lietu. Kamēr viņu alga ir ap 1600 eiro "uz papīra".
Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska piekrita ģenerālprokuroram par izmeklētāju noziegumu pierādīšanas spējām. "Tikai tajā brīdī, kad kāds nodod aploksni ar uzrakstu, ka tā ir aplokšņu alga, un saņēmējs saka, paldies par to, ka maksā man aplokšņu algu, tikai tad var lietu novest līdz tiesai," sacīja Elksniņa-Zaščirinska. Viņasprāt, tas ir ieguldījums no valsts puses – celt izmeklētāju kvalifikāciju un arī samazināt pierādījumu latiņu.
Stukāns atgādināja arī par ilgajiem termiņiem gan izmeklēšanā, gan vēlāk tiesās, kas esot iemesls, kādēļ tiesneši nevēlas nodokļu nemaksātājus sodīt ar reālu brīvības atņemšanu. "Saka jau, 10 gadi, viņš palika "balts", viņam bērni aug, viņš uzņēmējdarbību turpina.... Neliek viņu cietumā." Šobrīd prokuratūra esot koncentrējusi spēkus, lai samazinātu termiņus un tad arī sodīt varēs bargāk.
Taču Stukāns uzskata, ka cīņai ar ēnu ekonomiku ir arī citi instrumenti. Viņa ierosinājums ir ienākumu deklarācijas sniegšana pilnīgi visiem iedzīvotājiem un apgrieztās pierādīšanas prasības ieviešana. "Brauc ar džipu, ienākumu nav, mēs nevaram viņam paprasīt [kā var atļauties tādu dzīvesveidu], viņam ir nevainīguma prezumpcija, cilvēktiesības, – nekur pasaulē tā nav," sacīja Stukāns. Šobrīd likums ļauj pieprasīt pierādīt mantas legālo izcelsmi, taču tad vispirms ir jāierosina kriminālprocess. Ģenerālprokurors uzskata, ka tas ir jāmaina: "Vienkārši grozījumi – pilnīga deklarēšanās, dzīvesveids neatbilst ienākumiem, lai izskaidro, ja nevar izskaidrot, pusi atņem."
Ar šādiem priekšlikumiem prokuratūra iepriekš jau vērsusies pie valdības. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības" piekrita, ka "ir pienācis pēdējais brīdis radikāli rīkoties". Viņaprāt, obligātā deklarēšanās varētu būt atbalstāms risinājums.
