Kas notiek ar “Jaunās Vienotības” finanšu skandāliem un partiju kontroli?
Arvils Ašeradens, Signe Jantone, Ineta Cīrule, Amīlija Raituma, Renārs Kadžulis, Gunārs Kūtris. Dalībnieku saraksts tiek papildināts.
Jānis Domburs
24.aprīlis, trešdiena 21:15
Raksti
Latvijā no Baltkrievijas teritorijas neielaisto migrantu skaits jau mērāms tūkstošos, taču mēģinājumi šķērsot tā dēvēto zaļo robežu neapsīkst. Gluži pretēji, šogad šī tendence vēl pieaugusi. Vēl pirms Jāņiem Saeimā kā steidzamus plānots pieņemt grozījumus divos Valsts robežsardzes darbību regulējošos likumos, lai atteiktos no līdzšinējās prakses – ārkārtējās situācijas izsludināšanas saistībā ar nelikumīgu robežpārkāpšanas mēģinājumu skaita pieaugumu. Par šo grozījumu piemērošanu praksē un atbilstību starptautisko tiesību normām 7. jūnijā diskutēja "Kas notiek Latvijā?" dalībnieki.
Valdību veidojošās partijas šodien plāno konsultācijas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu – tā trešdien pēc Edgara Rinkēviča ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā paziņoja valdības vadītājs Krišjānis Kariņš. Prezidenta vēlēšanu dienas vakarā prezidenta ievēlēšanas "cena" un tās vārdā dotie solījumi opozīcijas partijām, kā arī iespējamā politiskā krīze un izmaiņas valdības sastāvā bija "Kas notiek Latvijā?" viesu diskusijas temats.
Nevienam no trim Valsts prezidenta amatam izvirzītajiem kandidātiem arvien nav ievēlēšanai nepieciešamās 51 Saeimas deputāta balss, turklāt valdību veidojošo partiju nespēja vienoties par kopīgu kandidātu novedusi pie tā, ka prezidenta vēlēšanu iznākums arvien ciešāk tiek saistīts ar iespējamām izmaiņām valdībā, precīzāk – līdzšinējās valdošās koalīcijas krišanu un jaunas izveidi. Par kandidātu izredzēm, plusiem un mīnusiem, politisko tirgu un scenārijiem, kā arī to, kāds Valsts prezidents būtu vajadzīgs Latvijai, ciklā "Valsts prezidenta vēlēšanas 2023" diskutēja 14. Saeimas frakciju vadītāji.
Edgars Rinkēvičs, kuru Valsts prezidenta amatam izvirzījusi "Jaunā Vienotība", pēc divpadsmit gadiem ārlietu ministra amatā esot gatavs spēlēt ārpolitikas augstākajā līgā, skubināt žoga izbūvi gar Austrumu robežu un no jauna radīt Stratēģiskās analīzes komisiju. To viņš norādīja intervijā Jānim Domburam.
Elīna Pinto, kuru Valsts prezidenta amatam izvirzījusi opozīcijā esošā partija "Progresīvie", uzsver, ka viņas prioritāte ir mūsdienīga valsts, visu ģimeņu aizsardzība un cilvēkdrošība. Intervijā Jānim Domburam viņa skaidroja, ko domā ar šiem jēdzieniem un kādēļ uzskata sevi par piemērotu valsts augstākajam amatam.
Uldis Pīlēns, kuru Valsts prezidenta amatam izvirzījusi koalīcijas partija "Apvienotais saraksts" kā savas galvenās prioritātes izvirza drošību, ekonomiskās atpalicības mazināšanu un novadu attīstību. Intervijā ar Jāni Domburu viņš atskatījās pagātnes pieredzē, uzsverot, ka par tolaik izdarīto nav jākaunas.
Valsts prezidenta vēlēšanu kontekstā sabiedrībā ir raisījušās diskusijas par to, vai kandidātu var "atlasīt", balstoties uz dzimumu, jo partija "Kustība "Par!"" rīkoja akciju "Mana prezidente", aicinot šim amatam piedāvāt tieši sievietes. Tāpat diskusijas raisījusi ārlietu ministra Edgara Rinkēviča izvirzīšana – vai būtu pareizi, ja Latvijā būtu prezidents bez kundzes. 24. maija raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā dalībnieki apsprieda abas tēmas, antropoloģei Aivitai Putniņai norādot uz nozīmīgu sievietes lomu politiskajos procesos, bet "Twitter konvoja" radītājam Reinim Pozņakam sakot, ka kundzes esamība vai neesamība Latviju globālajā politiskajā arēnā neizcels.
Aptauja, kuru pēc Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma pagājušajā nedēļā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firma SKDS, liecina, ka 35% aptaujāto neatbalsta nevienu no trim Valsts prezidenta amatam izvirzītajiem kandidātiem.
24. maija diskusijā "Kas notiek nedēļā pirms Valsts prezidenta vēlēšanām?" piedalās: bijušais labklājības ministrs un partijas "Konservatīvie" priekšsēdētājs Gatis Eglītis, kustības "Par!" valdes loceklis un izpilddirektors Miks Celmiņš, Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa, "Twitter konvoja" dibinātājs Reinis Pozņaks un dramaturģe un komiķe Aiva Birbele.
Mediķu un pacientu organizācijas vēl pirms ārstu protesta pie Saeimas ēkas 11. maijā valsts augstākajām amatpersonām, par nozari un valsts finansēm atbildīgajām amatpersonām nosūtīja atklātu vēstuli, prasot papildu 140 miljonus eiro nozares vajadzību nodrošināšanai. 17. maija raidījumā "Kas notiek Latvijā?" mediķi un pacientu pārstāvji skaidoja – ar šo naudu panāksim, lai slimnieku aprūpe neapstātos.