Kas notika Valsts prezidenta vēlēšanās un kas notiks pēc Edgara Rinkēviča ievēlēšanas?
Jānis Ikstens, Mārtiņš Daugulis, Gundars Bērziņš, Kristīne Zonberga, Aivars Ozoliņš, Māris Antonevičs
Jānis Domburs
31.maijs, trešdiena 21:15
Raksti
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) uzskata, ka pēdējo četru gadu laikā lauksaimniecības nozare Latvijā ir pamatīgi attīstījusies, jo neto ienākums uz vienu strādājošo 2018. gadā bija 5700 eiro gadā, bet pērn – vairāk nekā 10 000 eiro, kas ir pieaugums par gandrīz 80%. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja arī jauno sistēmu, kad platībmaksājumu saņemšanai nepietiks vien ar zāles nopļaušanu. Turpretim "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons tam nepiekrīt un ministra nopelnus lauksaimnieku turības pieaugumā nesaskata.
Biedrība "Zemnieku saeima", kurā apvienojušies ap 800 biedru no dažādām lauksaimniecības nozarēm, jau iepriekš Zemkopības ministrijai pārmetuši, ka to vada nevis politiski ieceltais ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība (NA)), bet gan viņa biroja vadītājs, NA valdes loceklis Jānis Eglīts. "Gerharda kungs nav tas, kurš vada ministrijas darbu," jaunās valdības veidošanai veltītajā raidījumu ciklā "Kādai jābūt nākamajai valdībai?" pauda ''Zemnieku saeimas'' valdes loceklis Mārtiņš Trons, pārmetot ministram nesarunāšanos ar zemniekiem un lauksaimniekiem.
Kamēr 14. Saeimā ievēlētie politiskie spēki turpina sarunas par jaunās valdības veidošanu, raidījums "Kas notiek Latvijā?" šo procesu analizēs arī īpašā ciklā "Kādai jābūt nākamajai valdībai?". Sākot no 11. oktobra šo raidījumu ciklu varēs vērot tiešraidēs portālā LSM.lv.
Jaunās koalīcijas un tai sekojošās valdības veidošanā svarīgi būs vienoties ne tikai par galvenajiem uzdevumiem, bet arī par cilvēkiem, kuri ieņems vadošos amatus, – pēc kādiem kritērijiem viņus izvēlēsies un vai ministriju pārdale partiju starpā nekļūs par ierasto tirgošanos. Politikas zinātnes doktors Jānis Ikstens raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda šaubas, vai jaunās valdības tapšana principiāli atšķirsies no tā, kas Latvijas politikā bija redzama jau iepriekš. Arī publicists Māris Zanders bija skeptisks par jaunas politiskās kultūras aizsākšanu Latvijā un prognozēja, ka agrākās tradīcijas turpināsies.
Partiju sarunās par nākamās valdības izveidi pagaidām ir iezīmētas tikai galvenās prioritātes, bet konkrētu priekšlikumu par reformām nav, ir tikai galvenās tēzes: izmaiņas enerģētikas politikā, klimata jautājumi, iekšējā un ārējā valsts drošība, ekonomikas izaugsme un izglītība, izriet no partiju pārstāvju paustā raidījumā "Kas notiek Latvijā?". Politologs Jānis Ikstens atzīmēja, ka partijām ir 4000 zīmju programmas, dažām arī kaut kas izvērstāks, taču normāli būtu, ja tās ietu uz vēlēšanām ar detalizētu sarakstu, kas patiešām dod pamatu diskusijām par reformu plusiem un mīnusiem.
Kopumā mēs diezgan piesardzīgi raugāmies uz to, kāda tā situācija var attīstīties. Pēc būtības, mums tad nāk iekšā koalīcijā divi jauni partneri, par kuriem mēs tiešām ļoti maz ko zinām," trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?", pamatojot 14. Saeimas vēlēšanu uzvarētāja – partiju apvienības "Jaunā Vienotība" vēlmi nākamajā valdības koalīcijā redzēt četrus politiskos spēkus, pauda apvienības valdes loceklis Arvils Ašeradens.
Zaļo un Zemnieku savienības virzīto Ministru prezidenta amata kandidātu Aivaru Lembergu par pilnībā piemērotu vai drīzāk piemērotu valdības vadītāja amata pienākumu pildīšanai pārsvarā atzīst cilvēki, kas ģimenē runā krievu valodā un kuri savu ienākumu līmeni raksturo kā zemu un vidēji zemu. Tikmēr “Jaunās Vienotības” virzīto līdzšinējo premjeru Krišjāni Kariņu par piemērotu šim amatam biežāk uzskata tie, kas ģimenē runā latviešu valodā, publiskajā sektorā strādājošie un respondenti ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. "Apvienotā saraksta" kandidātu, uzņēmēju Uldi Pīlēnu par piemērotu valdības vadītāja amatam salīdzinoši biežāk atzīst Kurzemē mītošie respondenti, taču starp populārāko sarakstu kandidātiem viņš izceļas ar to, ka lielai daļai aptaujāto bijis grūti pateikt, vai viņš ir piemērots vai nepiemērots Ministru prezidenta amatam.
No 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem izriet, ka nākamo valdību varētu veidot trīs vai četri politiskie spēki. "Jaunā Vienotība", kas ir vēlēšanu uzvarētājs ar pārliecinošu balsu pārsvaru, koalīcijā vēlētos redzēt arī partiju "Progresīvie", jo šādā gadījumā Saeimā tai būtu 64 balsis, pretstatā 54, ja to veidotu tikai trīs politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība. Pretējās domās ir Nacionālā apvienība, kuras pārstāvis Raivis Dzintars piesauca salīdzinājumu ar pingvīniem un leduslāčiem, kuru ceļi nekrustojas. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs cikla "Izvēlies nākotni" diskusijā par 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem nenoliedza, ka domstarpības pastāv, taču tikai divpusējās sarunās varēs noskaidrot, cik lielas un nepārvaramas tās ir.
No divpadsmit populārāko politisko spēku pieteiktajiem kandidātiem uz Ministru prezidenta amatu iedzīvotāji par piemērotākajiem valdības vadītāja amatam uzskata Zaļo un Zemnieku savienības virzīto Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu, līdzšinējo premjeru Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") un līdzšinējo aizsardzības ministru Arti Pabriku, kura pārstāvētā "Attīstībai/Par!" 14. Saeimas vēlēšanās nespēja pārvarēt 5% barjeru. To liecina aptauja, kuru pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firma SKDS.
Tikai četrām no deviņām politiskajām partijām, kas saņem valsts budžeta finansējumu, ir izstrādātas tā dēvētās garās programmas, turklāt arī daļa no šīm programmām ir tapušas jau visai pasen. Uz to trešdien, 30. septembrī, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" norādīja politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens.