Kas notiek sporta politikā, finansēs un Latvijas Olimpiskajā komitejā?

Anda Čakša, Juris Zīvarts, Jānis Buks, Raimonds Lazdiņš, Aivars Platonovs, Artūrs Liepa, Dainis Caune, Raimonds Rudzāts

Jānis Domburs 17.aprīlis, trešdiena 21:15

Eiroatlantiska vai nacionāla stāja, svaigums vai «saprot, kādā trubā» – ko Saeimas frakcijas sagaida no prezidenta

Šonedēļ partijām ir jāizvirza savi kandidāti 31. maijā paredzētajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Pirmais no "Apvienotā saraksta" puses šim amatam ir izvirzīts miljonārs Uldis Pīlēns, opozīcijā esošā partija "Progresīvie" izvirzījusi biedrības "esiLV" vadītāju Elīnu Pinto, savukārt kā "Jaunās Vienotības" (JV) kandidāts izvirzīts ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Līdzšinējais prezdents Egils Levits, kuru JV un Nacionālā apvienība (NA) bija izvirzījuši otrajam termiņam, 10. maijā paziņoja, ka tomēr nekandidēs. Trešdienas, 10.maija, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" viens no jautājumiem bija, kādam tad ir jābūt prezidentam – visu tautu atbalstošam, ar eiroatlantisku vai vairāk nacionālu stāju?

Kāda kalibra cilvēkam tad ir jākļust par Latvijas augstāko amatpersonu? JV Saeimas frakcijas deputāts Rihards Kozlovskis kā galvenās kvalitātes minēja "skaidru, stingru stāju, eiroatlantisko stāju," ņemot vērā, ka joprojām Ukrainā notiek Krievijas sāktais karš un drošības aspekts ir svarīgs. Kozlovskis uzskata, ka kandidātam jāspēj "bez ieskriešanās reprezentēt valsti" un spēt izmantot savu kapacitāti, atpazīstamību, lai noturētu atbalstu Ukrainai. JV, atbalstot Levitu, novērtēja viņa darbu starptautiski un pēctecim šī "misija" jāspēj turpināt. Taču prezidentam ir jāspēj arī noteikt dienaskārtību savā valstī.

"Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens, kurš raidījuma laikā vēl neatklāja, ka viņu virzītā kandidāte būs Pinto, sacīja – "ja meklējam zināmu devu svaiguma," tad pretendentam ir svarīga gan pieredze starptautiskajās attiecībās, gan valsts pārvaldībā, ārpolitikā, drošības politikā. Briškens pauda, ka prezidentam nav tikai ceremoniāla funkcija, Satversme tam ir devusi plašākas pilnvaras. Taču līdzšinējie prezidenti tās nav izmatojuši un jaunajam tas būtu jāmaina.

Nacionālās apvienības deputāts Edvīns Šnore, kurš uzskata, ka Levita kandidatūrai galīgi vēl nav svītra pārvilkta, kā galveno kvalitāti kandidātam min nacionālo stāju. Šnore uzskata, ka ekonomikas jautājumi ir svarīgi katrā valsti, bet iemesli, kāpēc pastāv valsts Latvija, ir tās valoda, identitāte un kultūra.

Otrs kritērijs pēc NA deputāta domām ir spēja pārstāvēt valsti ārvalstīs. Prezidentam jāzina Eiropas valodas, jāpēj komunicēt un pārliecināt ārvalstu kolēģi, kā arī jāspēj nākt ar savām iniciatīvām, piemēram, kā Levits ar priekšlikumu par starptautiskā tribunāla veidošanu, lai tiesātu Krieviju par kara noziegumiem Ukrainā.

Savukārt opozīcijā esošās partijas pauda citas domas. Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis piekrita, ka visi  kritēriji ir svarīgi, tostarp par ekonomikas attīstības plānu, par kura tapšanu ZZS plāno izjautāt Pīlēnu. Valainis sacīja, ka Pīlēns "nav gluži no ielas" un, jaunajai valdībai strādājot, šim plānam būtu jau jābūt. Valainis piebilda, ka jaunajam prezidentam jābūt arī visas valsts prezidentam un ka partija iestājas par tautas vēlētu prezidentu.

Ainārs Šlesers, partijas "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, uzskata, ja valsts nebūtu krīzē, tad tam, ko virza šim amatam, nebūtu nozīmes. Taču Šlesers uzskata, ka Latvija ir krīzē – gan ekonomiskajā, gan sociālajā, tāpēc prezidentam jābūt tādam, kurš no tās var izvest. "Pīlēns saprot, kādā trubā ir Latvijas ekonomika," sacīja Šlesers, kura partija jau iepriekš paudusi atbalstu šim kandidātam. Šlesers norādīja, ka prezidentam ir jāspēj kopā ar premjeru vest sarunas un risināt krīzi. Prezidentam esot jābūt arī "sejai, kas reprezentē valsti".

Šobrīd valdību veidojošajai koalīcijai ir svarīgi atrast prezidentu, kurš "nominēs pareizo premjeru," uzskata partijas"Stabilitātei!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs, pieļaujot, ka šī valdība var nenostrādāt visu termiņu. Taču, runājot par kritērijiem, Rosļikovs, kurš Levita kandidatūru neatbalstīja, kā svarīgāko izvirza visu valsts iedzīvotāju parstāvniecību. Rosļikovs nosauca Levitu par rasistu, kurš diskriminējis cilvēkus pēc to piederības krievvalodīgajiem.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti