Kas notiek ar Rēzeknes domes atlaišanu, ārkārtas vēlēšanām un pašvaldību finanšu uzraudzību?

Inga Bērziņa, Karīna Ploka, Oļegs Burovs, Aleksandrs Bartaševičs, Māris Sprindžuks, Aleksejs Rosļikovs, Ilze Bādere

Jānis Domburs 28.februāris, trešdiena 21:15

Advokāte pret policiju Rusiņa lietā: «bija cīņa par dzīvību» pret «ja ir kliedzoši gadījumi, esam gatavi reaģēt»

Pirms vairāk nekā nedēļas Jēkabpils novadā Leons Rusiņš, kurš nu ir izsludināts meklēšanā, nogalināja savu bijušo dzīvesbiedri, kuru  pirms tam ilgstoši bija vajājis, bet par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu arī notiesāts un tiek tiesāts jaunos procesos par to pašu pārkāpumu. 26. aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā?" nogalinātās advokāte Anna Nore atklāja, ka kliente daudzkārt lūgusi policijas aizsardzību, saprotot, ka šī ir cīņa par dzīvību, bet policijā un arī prokuratūrā sievietes palīdzības saucienus nesadzirdēja, atrunājoties ar likumiem.

Tagad – pēc sievietes slepkavības – gan policijā, gan prokuratūrā ir sāktas pārbaudes, lai saprastu, vai un ko šīs iestādes ir izdarījušas nepareizi. Taču raidījumā neviena no klātesošajām tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām kļūdas neatzina, sakot, ka vienmēr var kaut ko izdarīt labāk.

Advokāte Nore, runājot par savu klienti, vairākkārt uzsvēra – sieviete saprata, ka cīnās par savu dzīvību. "Viņa saprata, ka viņš [Rusiņš] draud viņu nogalināt. Viņa īsziņās bija par to, ka arī bērni pazudīs, īsziņās norādīti bērnu vārdu pirmie burti, [bija] īsziņas, ka aizvedīs bagāžniekā, neviens neko neuzzinās," stāstīja advokāte.  Tāpēc cietusī katrā iesniegumā Valsts policijai lūgusi aizsardzību no vajātāja, lūgusi sākt kriminālprocesus par vajāšanu, huligānismu, neslavas celšanu, jo Rusiņš bija izveidojis vairākus viltus profilus sociālajos tīklos, kur sievieti apmeloja.

Taču policijā ierosinātie kriminālprocesi – kopumā 18, bija tikai par vienu pantu – nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu. Tas ir kriminālpārkāpums ar maksimālo cietumsodu uz laiku līdz trim mēnešiem. Vienā no apsūdzībām Rusiņš jau par šo nodarījumu bija atzīts par vainīgu un sodīts ar 25 dienas ilgu brīvības atņemšanu. Taču par uzbrukumiem sievietei, tostarp par vienu – pērn ziemā ar nazi pie lielveikala – viņam bija piemērots tikai administratīvais sods.

Advokāte uzskata, ka policija un arī prokuratūra neredzēja notiekošā kopainu, lai gan iesniegumi no cietušās nāca bieži un intensīvi. Nore stāstīja, ka abas ar nogalināto  nolēmušas vērsties arī pie ģenerālprokurora Jura Stukāna, cerot, ka viņš kā prokuratūras augstākā amatpersona ieraudzīs notiekošā kopainu un to, cik bīstamā situācijā ir nonākusi sieviete. Taču Stukāns uz iesniegumu par speciālu aizsardzību pat neatbildēja. Viņa vietā cietusī saņēmusi atbildi no prokurora Jāņa Butlera, kurš sacīja, ka kriminālpārkāpumu lietās, atšķirībā no kriminālnoziegumu lietām, tiesiskās aizsardzības līdzekļus nevar piemērot.

Nore kā cietušās advokāte runājusi ar prokuroru, sakot, ka sieviete ir traģiskā situācijā un izjūt dzīvnieciskas bailes no vajātāja. "Teicu, prokuror, tā ir ļoti nopietna lieta, nu, lūdzu, kaut ko dariet! Atbilde bija, ka šādi mīlnieki, viņi jau tikai draud, viņi neko nedara."

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Lauris Arājs skaidroja, ka speciālās darbības veikt šajā lietā likums neesot ļāvis un uzsvēra, ka kriminālprocesi bija uzsākti par tiesas nolēmumu nepildīšanu, bet lielākoties bija telefoniska saziņa, apmelojumi un atsevišķos gadījumos – tiešs kontakts. Arī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins uzsvēra, ka kriminālpārkāpumu lietās nav daudz izmantojamu mehānismu.

Raidījuma vadītājs Jānis Domburs aicināja "iet ārā" no kriminālpārkāpumiem, procesus rosinot pēc krimināllikuma citiem, nopietnākiem pantiem, kuriem nav tādu procesuālu ierobežojumu, kam piekrita arī centra "Marta", kas strādā ar ģimenes vardarbības gadījumiem, vadītāja Iluta Lāce. Viņa pauda, ka reālos dzīvības un veselības apdraudējuma gadījumos likums pat uzliek par pienākumu rīkoties.  "Martas" pārstāve sacīja, ka pieredzēti arī gadījumi, kad policija pat nesāk kriminālprocesus, lai gan cietušajai sievietei ir draudu īsziņas,  video.

Nore diskusijā atgādināja, ka par slepkavību meklēšanā esošais Rusiņš jau iepriekš rīkojies līdzīgi, pirms vairākiem gadiem vajājot citu bijušo dzīvesbiedri. Tas ir lasāms arī šobrīd aktuālās krimināllietas materiālos. Advokāte uzsvēra, ka tolaik Rusiņš pabijis apcietinājumā, ko, pēc Nores teiktā, bez pamata nepiemēro. Atbildot uz to, Grišins skaidroja, ka pagātnes gadījumu nevarot tagad ņemt vērā, jo Rusiņš nav ticis notiesāts – toreiz procesu izbeidza. Nore gan uzskata, ka šī vēsture labi raksturo Rusiņa personību. Viņa arī uzsvēra, ka lūgusi vīrietim veikt psihiatrisko novērtējumu, kas policijā atteikts. 

Aigars Bičušs, Zemgales tiesu apgabala virsprokurors, kurš vērtē prokuratūras darbu šajā lietā, atzina, ka šāds gadījums viņa pieredzē ir pirmo reizi. Bičušs pieļāva, ka Kriminālprocesa likums "atsevišķos gadījumos ar šādām personām nav spējis tikt galā". Taču pārbaudē skaidros, vai te pie vainas ir bijusi  nezināšana, neizpratne vai kas cits, kas nav ļāvis ieraudzīt  kopainu.

Taču Nore uzskata, ka likumsargu kūtrums audzēja Rusiņa drosmi, ļaujot viņam kļūt arvien agresīvākam. Tam piekrita arī Lāce, sakot, ka jau iepriekšējais gadījums, kurš beidzās bez soda, palīdzēja veidoties nesodāmības sajūtai.    

Nore atgādināja, ka Satversmē ir pants, kurš noteic, – cilvēka dzīvību sargā likums. "Mana kliente kur griežas? Pie likuma, pie tiesībaizsardzības institūcijām. Jūs redzat, cik Rusiņš bija aktīvs un kļuva agresīvāks. Palika nekaunīgāks, jo nebija aktīvas darbības no policijas puses," Nore atgādināja.

Rusiņš joprojām nav aizturēts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti