Raksti
Līdzšinējais premjers un jaunās, topošās valdības veidotājs Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" un "Apvienotā saraksta" premjera amata kandidāts Uldis Pīlēns medijos apmainījušies "laipnībām". Piemēram, nesenā intervijā žurnālam "Ir" Kariņš sacījis, ka Pīlēns "nesaprot, kā darbojas Saeima, kā darbojas valdība, kā darbojas mūsu valsts pārvalde", piebilstot, ka ar dažādiem cilvēkiem līdzšinējā politiķa karjerā ir strādājis, bet "ar tādiem kā "Apvienotā saraksta" politiķi es vēl neesmu strādājis." 14. novembra diskusijā ""Kādai jābūt nākamajai valdībai?": Kā beigsies koalīcijas veidotāju strīdi un kas tiem sekos?" politologs Filips Rajevskis sacīja, ka līdzšinējās iespējamās koalīcijas sarunas bremzēja Kariņa un Pīlēna emocionālā sadursme.
Valsts prezidents Egils Levits, pirms jaunā premjera nominēšanas uzdodot topošās koalīcijas veidotājiem vairākus uzdevumus, ir rīkojies līdz šim neierasti. Pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" lūguma veiktā SKDS aptauja rāda, ka gandrīz puse aptaujāto šādu rīcību uzskata par pareizu, bet 29% aptaujāto – par nepareizu. Trešdien, 16. novembrī, diskusijā "Kas notiek ar Valsts prezidenta lomu valdības tapšanā un valsts attīstību?" Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors Ivars Austers prezidenta rīcību vērtēja atbalstoši, savukart advokāts Agris Bitāns to dēvē par mēģinājumu kaut ko izdarīt citādi. Savukārt prezidents jaunās koalīcijas veidotājiem devis laiku līdz šonedēļai, izpildīt dotos norādījumus: "Ir jābūt kārtībai, lai varētu teikt, ka var iet uz priekšu. Ja tas tā nav, tad man jāsaka, ka šī koalīcija nav dzīvotspējīga."
Latvijas politiķiem lielākoties piemīt īstermiņa ambīcijas un trūkst drosmes īstenot reformas, kuru rezultāti būtu redzami tikai pēc ilgāka laika. To trešdien diskusijā "Kas notiek ar Valsts prezidenta lomu valdības tapšanā un valsts attīstību?" pauda Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers. Tikmēr "Accenture Baltics" vadītājs Maksims Jegorovs uzsver, ka, viņaprāt, definēt atpalicības novēršanu par attīstības stratēģiju ir psiholoģiski nepareizi.
Valsts prezidents Egils Levits uzskata, ka Latvijā ir vairākas jomas, kas nav nosegtas ar politiski atbildīgām amatpersonām, un viņš redz vismaz četras šādas sfēras, kurās līdzās ministram vajadzētu būt vēl vienai politiskai figūrai, kas var koordinēt attiecīgo jomu arī pārnozaru griezumā. Diskusijā "Kas notiek Latvijā?" prezidents minēja, ka īpaši ministri būtu nepieciešami digitalizācijas, demogrāfijas, zinātnes un augstākās izglītības, kā arī informatīvās telpas jomās.
Valsts prezidenta Egila Levita piedāvātās ministra biedra institūcijas izveide, kas šķiet tīkama "Apvienotajam sarakstam", var radīt apjukumu ierēdņos, it īpaši, ja ministrs un viņa biedrs pārstāv dažādas partijas, diskusijā "Kas notiek Latvijā?" sacīja zvērināts advokāts, konstitucionālo un valsts tiesību lietpratējs Edgars Pastars. "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas deputāts Māris Kučinskis otrdien LTV "Rīta panorāmā" sacīja, ka pirms koalīcijas izveidošanas AS grib redzēt nākamā gada valsts budžeta projektu ar lielāku detalizāciju. Viņaprāt, sarunas noritētu raitāk, ja prezidents būtu oficiāli nominējis jaunās valdības vadītāju.
Nedēļas nogalē notikušajās potenciālo koalīcijas partneru neformālajās sarunās, kuras, pēc "Apvienotā saraksta" (AS) valdes locekļa Māra Kučinska teiktā, notikušas, "Jaunās Vienotības" līderim Krišjānim Kariņam klāt neesot, politiķiem izdevies vienoties par vairākiem jautājumiem, piemēram, Ministru kabineta komitejas sēžu atjaunošanu. Tomēr vienošanās par atbildības jomu sadali joprojām nav panākta – pēc iepazīšanās ar informāciju par nākamā gada budžetu "Apvienotā saraksta" skepse par piedāvājumu uzņemties atbildību par veselības aprūpes nozari nav mazinājusies.
Topošās koalīcijas partneru sadarbības memorandā iztrūkst sadaļas par darba organizāciju, bet pašu politiķu vidū, iespējams, arī vēlmes sarunāties, – tā pašreizējo strupceļu, kas iestājies valdības veidošanā, trešdien diskusijā "Kas notiek ar jaunās koalīcijas un valdības atbildības jomu sadali un deklarāciju?" raksturoja Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. Tikmēr Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks norādīja, ka, veidojot reformu plānus, jārēķinās arī ar fiskālo ietvaru, kas lielā mērā noteiks, ko ir un ko nav iespējams paveikt.
Viens no domstarpību iemesliem, kas aizkavē jaunās valdības izveidi, ir potenciālo koalīcijas partneru dažādie skatījumi uz nozaru sadalījumu. "Apvienotais saraksts" (AS) nepiekrīt pašreizējā premjera Krišjāņa Kariņa piedāvātajam atbildības jomu sadalījumam, AS uzticot Veselības ministriju, Zemkopības, Iekšlietu un Reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministriju vadību.
""Jaunajai Vienotībai" nav 51 mandāts, un tas tā kā būtu jāsaprot," trešdien diskusijā "Kas notiek ar jaunās koalīcijas un valdības atbildības jomu sadali un deklarāciju?", kritizējot "Jaunās Vienotības" līdera Krišjāņa Kariņa izraudzīto darba stilu jaunās valdības veidošanā, pauda "Apvienotā saraksta" līderis Uldis Pīlēns. Tikmēr "Jaunās Vienotības" valdes loceklis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens saka – nebijām gaidījuši tādu neprofesionalitāti.
Valsts prezidents Egils Levits pēc 14. Saeimas vēlēšanām ir demonstrējis sev neraksturīgu aktivitāti – uzrunā parlamentā mudinājis jaunos deputātus izlēmīgi rīkoties, lai pārvarētu Latvijas atpalicību, bet valdības veidošanas procesā īstenojis agrāk neierastu praksi, vispirms pieprasot valdības deklarāciju un tikai pēc tam solot nosaukt premjera kandidātu. Pirmdien rīkotajā diskusijā ""Kādai jābūt nākamajai valdībai?": kas notiek koalīcijā - vērtē politologi un žurnālisti" izskanēja atšķirīgas versijas un vērtējumi par prezidenta rīcības motīviem.