Ziemas spelgonī uz zemes meklēt sēnes nav vērts, tās aug uz kokiem un krūmiem. Sēnes savu darbu nepārtrauc ne mirkli – to uzdevums ir noārdīt visu, kas no augu valsts ir aizgājis bojā.
"Ja nebūtu sēņu, mums nebūtu maizes. Govis bez sēnēm arī nevarētu izdzīvot," sacīja izstādes organizatore Evita Veinberga.
Lielu daļu no ziemā atrodamajām sēnēm var lietot arī uzturā. Savu dekoratīvo īpašību dēļ aizvien populārāka kļūst Austrijas agrene. Daudzi savu sēņošanas sezonu atklāj ar lāčpurniem.
Mikologi prognozē, ka drīzumā Latvijā sāks augt jūda auss, kas plaši tiek izmantota, gatavojot Āzijas ēdienus un uz izstādi atceļojusi no Lietuvas mežiem.
"Austrijas agrenes ir pirmie pavasara vēstneši, lāčpurni tulīt būs un bisītes, kuras mēs neiesakām ēst," pastāstīja Veinberga.
Izstādē var aplūkot arī tādas sēnes, kurām tikai pēc rūpīgas apskates var saskatīt līdzību ar sēnēm. Un par vienu no tām vēl zinātnieki strīdas.
"Mums ir strīds biedrības ietvaros par šo dīvaino veidojumu. No vienas puses izskatās pēc sūnas, biedrībā ir šķelšanās par šo. Paskatoties uz šādu brūnu sūnu ir grūti iedomāties, ka tai ir kāds sakars ar sēnēm," demonstrējot īpaša paskata augu, norādīja izstādes organizatore. "Tagad mežos sākusi augt šī sēne. Mežos, kur ir pačurājuši dzīvnieki."
Bet, ja gadās atrast piepi, to pavisam ātri var pārvērst papīrā. Nepieciešams tikai ūdens un blenderis.
Lielākā ziemas sēņu izvēle ir mežā, taču tās atrodamas pat pilsētās, pie mājām, parkos, vecos ābeļdārzos, uz vītoliem. Un, kā saka mikologi, sēnes ir visapkārt.
