ĪSUMĀ:
- Roņus nevajag dzīt atpakaļ jūrā vai tiem palīdzēt.
- Iespēja netraucēti atpūsties krastā svarīga to izdzīvošanai.
- Iedzīts atpakaļ jūrā pirms laika, tas var neizdzīvot.
- Būtiski roņus sargāt no suņiem – pludmalē tie jāved pavadā.
- Tuvošanās roņiem ir drauds arī suņiem un cilvēkiem – roņi var pārnēsāt kaites.
- Tāpat roņi ar saviem asajiem zobiem var savainot uzbrucēju.
- Novērojot novārgušu vai acīmredzami ievainotu roni, jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldei.
Roņu mazuļi, kas pavasarī vērojami jūras krastā, Latvijā nav nekas neparasts – tie ir iznākuši liedagā, lai uzkrātu spēkus un sasildītos. Būtiski atcerēties, ka roņu mazuļi nav jādzen ūdenī un veselīgiem ronēniem cilvēka palīdzība nav nepieciešama.
Vienlaikus, kā skaidroja DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa, speciālisti lēš –
šajā pavasarī ūdens straumju un vēja virziena dēļ piekrastē ronēnu skaits varētu būt neliels.
Roņi un to mazuļi Rīgas līča piekrastē nav nekas ārkārtējs vai rets, un iespēja krastā netraucēti atpūsties ir būtiska to izdzīvošanai. Ja ronis tiek izbiedēts vai iedzīts jūrā, pirms tas ir atguvis spēkus un pietiekami sasildījies, ūdenī tam ir liels risks neizdzīvot, uzsvēra DAP.
Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas. Ziemā pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem un līdz Latvijas pludmalei martā un aprīlī nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem.
Būtiski roņu laikā pieskatīt savus četrkājainos draugus un pludmalē vest suņus pavadā. Suņi var apdraudēt roņu mazuļus, tos izbiedējot vai uzbrūkot.
Tuvošanās roņu mazuļiem ir drauds arī pašiem suņiem – roņi var pārnēsāt slimības, kas ir bīstamas gan mājdzīvniekiem, gan cilvēkiem,
turklāt roņi ir plēsēji ar asiem zobiem un var nopietni savainot iespējamo uzbrucēju, norādīja DAP.
Ziņot DAP nepieciešams gadījumā, ja tiek novērots ronis, kurš ir novārdzis vai ar redzamiem ievainojumiem. Šādā situācijā pārvalde aicina sazināties ar attiecīgā reģiona speciālistiem telefoniski – 29461880 (Kurzeme), 26424972 (Pierīga) un 26329412 (Vidzeme). Speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā ronēnu nogādās uz Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu atveseļošanai.
Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas – plankumainais ronis, pogainais ronis un pelēkais ronis. Pie Latvijas krastiem biežāk sastopams pelēkais ronis Halichoerus grypus Fabricius, kas ir augumā lielākais no trim Baltijas jūras sugām un pieaugušā vecumā var sasniegt 150–300kg. Pogainais ronis Pusa hispida no pelēkā roņa atšķiras ar īsāku purnu, mazāku izmēru un ornamentējumu, kas parasti ir ovāli, melni plankumi uz gaišākas krāsas gredzeniem. Savukārt plankumainais ronis Pusa vitulina Latvijas jūras krastos novērots vien pāris reižu. Tā nokrāsa var variēt no pavisam gaišas blāvi dzeltenas līdz pat gandrīz melnai.
