Vasarā pieaug saslimstība ar zarnu trakta infekcijām – salmonelozi, kampilobakteriozi, pārtikas toksikoinfekciju un citām, informēja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).
Dzīve & stils / Veselība
Vaidavas ezera avota ūdens kvalitāte atzīta kā slikta, tādēļ nevārīta ūdens lietošana uzturā var izraisīt caureju, vemšanu un citas ar vēderu saistītas problēmas, norādīja Valmieras novada pašvaldības vecākā vides speciāliste Evija Ozola.
Kopš pagājušā gada maija, kad Igaunijā spēkā stājās iespēja prasīt kompensāciju par vakcinācijas nodarīto kaitējumu veselībai vai dzīvībai, sūdzību iesnieguši gandrīz 1700 cilvēki, bet apmierinātas 62 prasības.
Patoloģiska krāšana ir nevis untums, bet gan psihiskās veselības traucējums, ko daudzi neatpazīst. Šo problēmu nevar atrisināt, lietas vienkārši izmetot, jo šādiem cilvēkiem ir nepieciešama profesionāla palīdzība, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa.
Kas notiek ar organismu, neuzņemot pietiekami daudz ūdens? Ūdens ir svarīgs teju visiem dzīvības procesiem, tai skaitā smadzeņu darbībai, enerģijas vielmaiņai un sirds veselībai, turklāt tas ietekmē ne vien mūsu veselību, bet arī izskatu un pašsajūtu kopumā. Tomēr aizvien vēl nereti rodas jautājums – cik daudz ūdens vispār ir jādzer? Un kas būs, ja nedzeršu pietiekami?
Jo tuvāk zemes virskārtai atrodas ogas un citas meža veltes, jo augstāks risks, ka uz tām nonākuši parazīti. Ar ehinokokiem, kas ir apmēram piecus milimetrus lieli parazīti, var inficēties, apēdot parazītu oliņas, kas bijušas uz ogām piemājas dārziņā vai mežā, tādēļ speciālisti uzsver – ogas ir jāmazgā, kā arī jālūko, kur tās tiek vāktas.
Ja ziema ir vīrusu laiks, tad vasara – baktēriju izraisītu zarnu infekciju sezona. Karstā laikā dažādas baktērijas vairojas īpaši strauji, tāpēc šajos mēnešos cilvēki daudz biežāk slimo ar infekcijām, kas var būt saistītas ar nepareizi pagatavotu vai uzglabātu ēdienu. Visbiežāk baktērijas un vīrusi atrodas svaigajos produktos, kas netiek pakļauti gatavošanos procesam, taču tās var nonākt uz produktiem arī tad, ja ēdiena gatavotājs nav nomazgājis rokas pirms gatavošanas, kā arī tad, ja uzturā vai produktu mazgāšanai tiek lietots piesārņots ūdens.
Vasara rit pilnā sparā. Lai saule mūsu atpūtai un veselībai būtu labs sabiedrotais, nevis ienaidnieks, ar to ir jāmāk draudzēties – jāizvēlas savai veselībai un ādas tipam piemērotākais ilgums, ko pavadīt ārā, tiešos saules staros, kā arī jālieto atbilstošs saules aizsargkrēms, atgādināja Latvijas Televīzijas raidījums "Padoms bez maksas".
Bieži saules apdegumi un intensīva ultravioletā starojuma iedarbība var novest ne tikai pie ilgstoša fiziska diskomforta, ādas bojājumiem un tās pāragras novecošanās. Tas var nodarīt arī lielāku ļaunumu, kas sākotnēji, iespējams, nemaz nav pamanāms. Ādas vēža jeb melanomas gadījumu skaits pieaug visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Padoms bez maksas".
Veselības inspekcija pēdējās dienās saņem ziņas par peldētāju sūdzībām pēc peldēm iekšzemes ūdenskrātuvēs, kas nav oficiālās peldvietas, – ziņots par ādas alerģiskām reakcijām pēc peldēm Tukuma novada Melnezerā un Gulbenes novada Stāmerienas ezera peldvietā "Lāčauss". Inspekcijā brīdināja, ka, iespējams, tā ir "peldētāju nieze", un aicināja pašvaldības pievērst pastiprinātu uzmanību peldūdeņu kvalitātei, kā arī izvietot brīdinājuma zīmes peldvietās, kur konstatētas ādas alerģijas pazīmes.
Trīs lietas, kas šīs karstās dienas ikvienam var palīdzēt pārlaist pēc iespējas vieglāk, ir ļoti vienkāršas: cepure, ūdens un ēna. Proti, uzturoties saulē, noteikti jāsargā galva no tiešiem saules stariem. Ūdens jādzer vairāk nekā parasti. Svelmē jāmeklē ēna. Tas nozīmē, ka arī dzīvokļos aizkari vai žalūzijas jāver ciet tieši dienas laikā, bet naktī, kad gaiss atdziest, tos var plaši atvērt, lai vēdinātu.
Jo siltāka vasara, jo vairāk traumu, kas gūtas, lecot ūdenī, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atzina traumatologs ortopēds Agris Mertens. Savukārt rehabilitācijas centra "Vaivari" valdes priekšsēdētāja un ārste Anda Nulle atklāja, ka par spīti kampaņām, ik gadu rehabilitācijā nonāk ap desmit jauniem cilvēkiem, kuri muļķīgas pārgalvības dēļ mācās dzīvot ratiņkrēslā. "Ir vienkārši jāieaudzina no bērna kājas tas, ka pārgalvīga rīcība ir stulbums, nevis drosme," viņa sacīja.