Lai arī visbiežāk par inficēšanos ar parazītiem runā, piesaucot termiski neapstrādātu gaļu, izrādās – gana bīstamas šajā ziņā var būt arī ogas un daudz kas cits, kas šajā sezonā ir aktuāls.
Iekšķīgo slimību klīnikas gastroenteroloģijas nodaļas vadītāja, profesore Indra Zeltiņa norādīja: "Ar meža ogām ir ļoti smags jautājums. Būtībā viņas būtu jāmazgā, kas šķiet pavisam savāds ieteikums, bet, ja meža ogas būs kontaktā ar, piemēram, meža dzīvnieka urīnu vai izkārnījumiem, ko mēs nezinām, vizuāli to nevaram ieraudzīt, tad teorētiski ir risks inficēties ar ļoti nopietnu parazītu ehinokoku, kurš iekapsulējas aknās un pēc kāda laika var izraisīt neatgriezeniskas veselības problēmas."
Jo vairāk mežā ir meža dzīvnieku, kas ir inficējušies ar parazītu oliņām, jo lielāka iespēja, ka meža veltes var būt "netīras".
Ejot uz mežu, jālūko – ja tā vieta ir netīra, ja tur ir netālu gulējuši meža dzīvnieki vai taka, kur dzīvnieki staigā, nu tad tur ogas labāk nevākt, skaidroja zinātniskā institūta "Bior" direktora vietniece laboratorijas jautājumos Olga Valciņa.
Speciālisti uzsvēra, ka ļoti svarīgs ir higiēnas jautājums un netīras ogas noteikti nevajadzētu ēst.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vecākā eksperte Vineta Grīnberga teica: "Tāpat kā visi augļi un dārzeņi, tāpat arī visas meža veltes ir obligāti jāmazgā, jo mazgājot mēs varam pēc iespējas mazināt piesārņojumu risku. Tāpat mēs aicinām nelasīt ogas, kur ir tuvu dzelzceļš vai šoseja, kas varētu piesārņot produktu ar attiecīgi smagajiem metāliem."
Svarīgi atcerēties – lai pasargātu paši sevi un viens otru, jebkurai mūsu darbībai jādomā līdzi.
"Ja mēs domāsim līdzi, redzēsim, ka šī ir netīra vieta, šeit mēs nelasīsim ogas; ja mēs redzēsim, ka šis ūdens ir netīrs, mēs tur nepeldēsimies; ja mēs redzēsim, ka šīs zemenes ir netīras un nepietiek noslaucīt pret biksēm pirms apēšanas, mēs neēdīsim. Ja mēs visu laiku domāsim līdzi un vērtēsim situāciju vienkārši sadzīviskas gudrības līmenī, tad viss būs ļoti labi," norādīja Valciņa.
