Vasarā šķidrumu ieteicams uzņemt ne tikai ar ūdeni un augu tējām, bet arī dārzeņiem – tomātiem, gurķiem, arbūziem. Dienā jāuzņem vismaz divi litri šķidruma, tādēļ ieteicams dienas gaitās līdzi ņemt savu ūdens pudeli, Latvijas Radio 2 raidījumā "Dzīvo vesels" norādīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) vecākais veselības veicināšanas koordinētājs Mārtiņš Zvackis.
Dzīve & stils / Veselība
Covid-19 vīruss nekur nav pazudis un rudenī nāks atpakaļ, iespējams gan, šoreiz neizraisot tik smagas saslimšanas, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" vērtēja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece, RSU asociētā profesore, Dr. med. Modra Murovska.
Ādas audzēji ir viena no visizplatītākajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā, bet sabiedrībā joprojām valda dažādi mīti par sauļošanās pozitīvo ietekmi uz veselību. Lai tos kliedētu, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) kampaņā "Necepies! Izvēlies dzīvot!" un ekspertu diskusijā skaidros sauļošanās radīto risku veselībai, piesardzības pasākumus, uzturoties saulē, kā arī kliedēs mītus par sauļošanās kā veselību veicinoša paraduma nozīmi, piemēram, D vitamīna sintēzē. Tam būs iespēja sekot līdzi LSM.lv tiešraidē.
16 000 cilvēku Latvijā konstatētas retās slimības, lai gan eksperti lēš, patiesībā šo cilvēku skaits varētu būt ap 90 000, Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” stāstīja Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele. Retās slimības ir tādas slimības, kas sastopamas vienam no diviem tūkstošiem iedzīvotāju.
Lai varētu palīdzēt visiem bērniem, arī zīdaiņiem un bērniem, kuri nerunā, Latvijas Bērnu dzirdes centrā darbu sāk Baltijā modernākā dzirdes aparātu noskaņošanas, programmēšanas un skaņas mērījumu sistēma. Tā saņemta dāvanā centra 30. jubilejā.
Ik vasaru novērojams liels bērnu traumatisms, mediķu palīdzība nepieciešama vidēji 800–900 bērniem katru vasaras mēnesi, taču lielākā daļa bērnu traumu ir tādas, kuras bija iespējams novērst, laikus parūpējoties par drošību. Līdz ar to vecākiem vajadzīgs pievērst vairāk uzmanības bērnu drošībā. Tā Latvijas Radio intervijā norādīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe.
Pastāv uzskats, ka maratonā labākā gaisa temperatūra augstu rezultātu sasniegšanai ir +10 grādi pēc Celsija. Ar katru nākamo grādu rezultāti pasliktinās gan elites skrējējiem, gan amatieriem. Augsta gaisa temperatūra negatīvi ietekmē skrējēju pašsajūtu un rezultātus, raidījumam “Vides fakti” apliecināja gan skrējēji,gan Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētā profesore Līga Plakane.
Starp piecu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauku iedzīvotājiem Latvijas iedzīvotāju organismos atrasts vismazāk pesticīdu atliekvielu. Pētījuma autori secinājuši, ka Latvijas lauku iedzīvotāji vairāk ēd vietējos produktus un tie ir tīrāki. Tomēr labo ziņu aptumšo fakts, ka visu piecu pētīto valstu iedzīvotāju urīnā atrasta arī ES aizliegta viela. Latvijā šī viela atrasta 30% paraugu.
Šā gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, gandrīz dubultojies pusaudžu skaits, kas meklē palīdzību Pusaudžu resursu centrā. Tie ir jaunieši, kuru mentālās veselības stāvoklis ir sliktāks nekā pusaudžiem vidēji sabiedrībā. Resursu centra klienti visbiežāk nevar pat piecelties no gultas, kavē skolu, nonāk nemitīgos konfliktos, vai arī nodara sev pāri. Klātienes mācību atsākšanās, dažādu ar Covid-19 pandēmiju saistīto ierobežojumu atcelšana diemžēl situāciju nav būtiski mainījusi, un šķietami ir kļuvis vēl sliktāk.
Viena no olnīcu vēža atgriešanās pazīmēm ir jaunas, nebijušas sāpes ilgāk par pāris nedēļām. Kopš manas vēža diagnozes, operācijas un ķīmijterapijas pagājuši trīs gadi. Statistiska rāda, ka III stadijas olnīcu vēzis 70% gadījumu atgriežas pirmajos divos gados pēc ārstēšanas, bet pēc pieciem gadiem vēža atgriešanās iespēja samazinās teju uz pusi. Mani trīs gadi ir ļoti cerīgs rezultāts, taču nupat vēders sācis jocīgi sāpēt, nepāriet jau vairāk kā mēnesi.