Septiņās iedzīvotāju iecienītās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm šobrīd peldēties nav ieteicams, jo ūdens kvalitāte neatbilst higiēnas prasībām. To vietā rīdzinieki aicināti izmantot Rīgas oficiālās peldvietas, kur ūdens kvalitāte ir laba, informēja pašvaldībā.
Dzīve & stils / Veselība
Nonākot slimnīcā, ir ļoti svarīgi, lai medicīnas personāls zinātu, ka ārstēšanu saņems pareizais pacients, nevis kāds cits ar tādu pašu vārdu vai līdzīgā apģērbā, tāpēc ir veidi, kā mediķi var par to pārliecināties, Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta panorāma" sižetu sērijā skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Simulācijā balstītas izglītības attīstības vadītāja Madara Blumberga.
Ja pacients, kurš plānoti vai neplānoti nokļūst slimnīcā, vēlas tuvinieka klātbūtni, to nevajadzētu viņam liegt. Arī situācijās, kad slimnīcās izsludina karantīnu – piemēram, gripas laikā. Iespēju var rast jebkurā situācijā, norādīja mediķe Madara Blumberga, kura ir Latvijas Televīzijas sižetu sērijas eksperte un par šiem jautājumiem izglīto arī topošos mediķus.
Jautājums par tuvinieku klātbūtni pie slimnīcā esoša cilvēka aktualizējas laiku pa laikam – biežāk situācijās, kad cilvēkiem ir nelāga pieredze ar to, ka personāls neļauj pat atvadīties no smagi slima un mirstoša cilvēka. Tie, protams, ir ārkārtēji gadījumi, kādi nedrīkstētu notikt. Tuvinieka klātbūtne medicīnas iestādēs ir būtisks pacientu drošības jautājums – ne tikai jau nonākot slimnīcā, bet arī, dodoties uz poliklīniku pie ārsta speciālista.
Kad sākās Covid-19 pandēmija un ar to saistītās mājsēdes, izskanēja pieņēmums, ka tas varētu izraisīt dzimstības pieaugumu, jo savos mājokļos iesprostotie un bez citām izklaidēm palikušie pāri ķersies pie demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanas. Taču jauns pētījums atklājis, ka Covid-19 pandēmija un mājsēdes patiesībā izraisīja dzimstības samazināšanos.
Krūts vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kas galvenokārt tiek atklāts sievietēm pēc 50 gadu vecuma, taču saslimt var arī daudz jaunākas sievietes, tāpēc jau 20, 25 gadu vecumā katrai sievietei reizi mēnesī pašai ir jāpārbauda savas krūtis un reizi gadā jādodas pie ginekologa, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra MFD galvenā ginekoloģe Ingrīda Circene.
Augstās elektroenerģijas cenas likušas pārdomāt ne tikai iepirkšanās paradumus, bet arī to, kā ģērbjamies, jo nu auksti ir ne tikai ārā, bet arī iekštelpās. Vēsumā var sev palīdzēt justies labāk, pareizi izvēloties apģērbu un arī ik pa laikam izkustoties, Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" rubrikā "Padoms bez maksas" skaidroja eksperti.
Mūsdienās par augu izcelsmes pārtikas nozīmi uzturā runā daudz. Augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti ir veselīgi un lielākoties klimatam draudzīgi produkti. Uztura vadlīnijas nemitīgi atgādina, cik daudz vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu un šķiedrvielu tie satur. Viena produktu grupa ir pavisam īpaša – pākšaugi. Tā ir vienīgā veģetārā maltīte, kas satur tik daudz olbaltumvielu, ka spēj konkurēt ar gaļu. Diemžēl uztura speciālistu pieredze liecina, ka latviešiem pākšaugi nav cieņā. Tautasdziesmās apdziedam gan zirnīšus, gan pupiņas, taču galdā tās celt nesteidzamies. Bet vajadzētu, jo zinātnieki un lauksaimnieki uzskata: augu proteīns no pākšaugiem ir nākotnes produkts.
Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu – ar šādu aicinājumu sievietes visā Latvijā, īpaši oktobrī, krūts veselības mēnesī, uzrunā gan ārsti, gan draudzenes. Pateicoties pacientu organizācijām, beidzot pacientēm pēc krūts noņemšanas tās rekonstrukciju sedz valsts. Lai līdz tam nenonāktu, sievietes aicinātas laikus apmeklēt mamogrāfijas izmeklējumu, kam pagaidām atsaucas tikai 42% uzaicināto sieviešu.
Bipolāri afektīvie traucējumi ir psihisko traucējumu veids, kad cilvēka garastāvoklis svārstās starp smagu depresiju līdz māniju periodiem, kad ir liela enerģija un vēlme "gāzt kalnus", Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja psihiatrs, ārsts psihoterapeits Gunārs Trimda. Viņš norādīja, ka bipolāro traucējumu pacienti ļoti cieš, tāpēc viņiem ir nepieciešams tuvinieku atbalsts un pieņemšana.
Covid-19 vēl nav kļuvis par sezonālu vīrusu, kuru varētu uzskatīt par ko līdzīgu rudens un pavasara saaukstēšanās epizodēm, tāpēc vakcinācija riska grupām un citi drošības pasākumi joprojām ir aktuāli, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja un profesore Juta Kroiča.
Ņemot vērā, kā gripa šosezon "uzvedas" dienvidu puslodē – Austrālijā un Jaunzēlandē –, Imunizācijas valsts padomes vadītāja profesore Dace Zavadska saistībā ar gaidāmo ziemu Latvijā vairāk bažījas šī vīrusa, nevis kovida dēļ. Vienlaikus Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" profesore uzsvēra – tas ir viņas personīgais viedoklis.
Algoloģija ir medicīnas nozare, kas ļoti precīziem algoritmiem nodarbojas ar sāpju ārstēšanu. Ārstu alogologu galvenais uzdevums ir sākumā noteikt pareizu diagnozi. Latvijas Radio 2 padomu ciklā "Dzīvo vesels" algologs, osteopāts Edgars Vasiļevskis uzsvēra, ka nav pareizi domāt, ka vecumā sāpes nebūtu jāārstē.