Aizdomas par «peldētāju niezi» pēc peldes ezeros Tukuma un Gulbenes pusē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Veselības inspekcija pēdējās dienās saņem ziņas par peldētāju sūdzībām pēc peldēm iekšzemes ūdenskrātuvēs, kas nav oficiālās peldvietas, – ziņots par ādas alerģiskām reakcijām pēc peldēm Tukuma novada Melnezerā un Gulbenes novada Stāmerienas ezera peldvietā "Lāčauss". Inspekcijā brīdināja, ka, iespējams, tā ir "peldētāju nieze", un aicināja pašvaldības pievērst pastiprinātu uzmanību peldūdeņu kvalitātei, kā arī izvietot brīdinājuma zīmes peldvietās, kur konstatētas ādas alerģijas pazīmes.

Inspekcijā skaidroja – ja ūdenskrātuvē, kurā peldas, ūdens plūsma ir lēna vai ūdens ir stāvošs, kā piemēram, karjeros un ezeros, kā arī, ja tajā ir ūdensputni un/vai ūdens zīdītāji, iespējams, ka tur savairojušies mikroskopiski parazīti, kas var cilvēkiem ar jūtīgāku ādu izraisīt ādas alerģiju, tā dēvēto "peldētāju niezi". 

Veselības inspekcijas analītiķis Toms Valpēters par "peldētāju niezi"
00:00 / 00:22
Lejuplādēt

Šāda alerģiska ādas reakcija pēc peldes vasarā ir samērā izplatīta visā pasaulē un aizvien biežāk izplatās arī mūsu ģeogrāfiskajā zonā. To izraisa reakcija uz noteiktiem mikroskopiskiem parazitāro tārpu kāpuriem, kas savā attīstībā inficē putnus un/vai ūdens zīdītājus un pēc tam gliemežus. Kāpuru stadija, kas izdalās no gliemežiem, var radīt minētās alerģiskās parādības jutīgiem cilvēkiem.

Kāpuri nevar iekļūt cilvēku organismā, un tie īsā laikā aiziet bojā.

Vairumā gadījumu, ja ir konstatēta "peldētāju nieze", medicīniska palīdzība nav nepieciešama, simptomus var mazināt jebkurš pretalerģijas preparāts vai ādu nomierinošs losjons.

 Lai izvairītos no nevēlamām sekām, speciālisti iesaka:

  • Bērniem un pārējiem iedzīvotājiem, kuri ir jutīgi pret dažādiem faktoriem, kas izraisa alerģiju, neizmantot peldvietu, ja zināms par "peldētāju niezes" gadījumiem un peldvietas apkārtne liecina, ka ir iespējams ūdens piesārņojums ar mikroskopiskiem parazītiem. Piemēram, ja apkārtne ir purvaina, ūdenī  ir sastopami daudz gliemežu un ūdensputnu, bebri, ūdensžurkas vai citi ūdens zīdītāji.
  • Noslaucīties ar dvieli tūlīt pēc peldes vai noskaloties dušā, ja tas ir iespējams, jo kāpuri ūdenī nemēģina tikt ādā, bet mēģina to darīt laikā, kad peldētājs ir atstājis ūdeni un āda pakāpeniski nožūst.

Tāpat Veselības inspekcijā aicināja nebarot ūdensputnus peldvietās un ūdenstilpēs, kurās peldas, jo tas veicina putnu piesaisti noteiktai vietai.

Veselības inspekcijā peldsezonas laikā, no 15. maija līdz 15. septembrim, katru mēnesi Latvijas oficiālajās jūras un iekšzemes peldvietās veic padziļinātu un regulāru ikmēneša ūdens mikrobioloģiskā piesārņojuma analīzi. 4. un 5. jūlijā notiks 58 oficiālo peldvietu ūdens paraugu ņemšana laboratoriskajiem izmeklējumiem.

Laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji: fekālā piesārņojuma indikatori zarnu nūjiņas (E.coli) un zarnu enterokoki, savukārt vizuāli ūdens paraugu ņemšanas laikā tiek novērtēta ūdens krāsa, pievērsta īpaša uzmanība peldošiem atkritumiem un naftas produktiem ūdenī un zilaļģu savairošanās procesam.

Ja peldvietu ūdens paraugu analīžu rezultāti liecinās, ka ūdens neatbilst prasībām, inspekcija noteiks peldēšanās ierobežojumus – ieteikumu nepeldēties vai aizliegumu peldēties, un attiecīgā informācija tiks izvietota konkrētās peldvietas informatīvajā stendā. Ieteikums nepeldēties būtu ievērojams jutīgām iedzīvotāju grupām: maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, kuru imūnā sistēma ir novājināta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti