Pēdējo 30 gadu laikā saslimšana ar alerģijām kļuvusi par visstraujāk izplatījušos slimību un aktuālu problēmu visā pasaulē, un katrs trešais planētas iedzīvotājs cieš no kādas alerģijas formas, informē Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC). Saistību starp sezonālajām alerģijām un dažādiem garastāvokļa traucējumiem nepietiekami novērtē ne tikai paši ar alerģiju sirgstošie, bet arī mediķi, norādīja RPNC vadītāja, psihiatre Sandra Pūce.
Dzīve & stils / Veselība
Novērojot pilsētvidē netipisku putnu izturēšanos vai uzvedību vai arī, redzot beigtu putnu, būtu jāuzmanās, jo tas var liecināt par putnu gripas infekciju, vēstīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca. Lai arī līdz šim Latvijā nav konstatēti putnu gripas pārneses uz cilvēku gadījumi, tomēr, neievērojot drošību, inficēšanas ir iespējama.
Greizais īkšķis (hallux valgus) veidojas, kad pirmais pleznas kauls nobīdās uz pēdas iekšpusi, bet īkšķis – uz pēdas ārpusi. Tas ne tikai rada diskomfortu un sāpes pēdas rajonā, bet ar laiku ietekmē arī cilvēka gaitu un locītavu noslodzi, bieži vien radot ceļgalu, gūžas un muguras sāpes, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja traumotoloģe-ortopēde Evita Rumba.
Bieži dzirdētais ieteikums, ka rabarberi pēc Jāņiem kļūst kaitīgi un tad tos vairs nedrīkst ēst, nereti tiek pārprasts. Kā skaidroja farmācijas doktore, profesore Vija Eniņa – pēc Jāņiem nav vēlams ēst rabarberus, kas auguši nepārtraukti no pavasara. Ja nogriež pāraugušos kātus un audzē citus, jaunos dzinumus var ēst visas vasaras garumā.
Jo laimīgāks ir mūsu zarnu mikrobioms, jo laimīgāki esam mēs paši, Latvijas Universitātes Radio “Naba” raidījumā “Zinātnes vārdā” sacīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece Ilze Elbere. Cilvēka zarnu mikrobiomam ir saistība gan ar emocionālo, gan fizisko labsajūtu, tādēļ ir būtiski dažādos veidos veicināt tā labvēlīgu darbību.
Bieži vien sāpes un traumas locītavās, ceļos, plecos, mugurā rodas no pārslodzes. Problēma ir pakāpeniskuma trūkums, kad cilvēks, vēloties dzīvot veselīgāk, bet nebūdams fiziski trenēts, uzreiz uzsāk sportot ar lielu slodzi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Fizioterapeitu asociācijas vadītāja Līga Līdumniece-Šulce.
Vasarās biežāk izskan pacientu sūdzības par dedzināšanu aiz krūškurvja, sūdzības par skābām grēmām un skābu saturu – tās ir tipiskas sūdzības tā dēvētajai atviļņa slimībai, kas ir samērā bieži novērota. Tā Latvijas Radio 2 padomu ciklā "Dzīvo vesels" sacīja iekšķīgo slimību speciāliste, gastroenteroloģe un endoskopijas speciāliste Ilona Vilkoite.
Aritmijas pacienti mēdz piedzīvot, ka sirds ritma traucējumi kādu laiku neliek par sevi manīt, tomēr pavisam aizmirst to, ka aritmija bijusi, nevar. Tāpat aritmijas gadījumos nav pieļaujama pašārstēšanās, jo tā ir nopietna saslimšana, kas var radīt nopietnas sekas. Tā Latvijas Radio 2 padomu ciklā "Dzīvo vesels" skaidroja kardioloģe Anita Kozlovska.
Stress ne vienmēr saistāms tikai ar negatīviem apstākļiem, to var radīt arī kāzas vai atvaļinājums, taču šāds stress lielākoties ir īslaicīgs. Bet ilgstošs stress, kuru nereti cilvēks nemaz neatpazīst, var izraisīt dažādas ilgtermiņa veselības problēmas. To Latvijas Televīzijas raidījumā "Revidents" skaidroja neiroloģe Sandra Vestermane.
Saskaroties ar kāju sēnītes simptomiem, noteikti jāvēršas pie speciālistiem, jo neārstēta kāju sēnīte pati nevar izārstēties, tā nekur nepazudīs. Savukārt neārstētas kāju sēnītes dēļ var rasties plaisas, kas var būt par iemeslu citu infekciju iekļūšanai organismā, Latvijas Radio 2 padomu ciklā "Dzīvo vesels" skaidroja dermatoveneroloģe Anda Apine.
Cilvēkiem, kuri daudz uzturas saulē, piemēram, riteņbraucējiem un sportotājiem, ieteicams valkāt drēbes ar saules aizsargspēju jeb UPF faktoru. Šādas drēbes var izvēlēties arī pavisam maziem bērniem kā saules aizsargkrēma alternatīvu, Latvijas Radio 2 padomu ciklā "Dzīvo vesels" norādīja dermatoveneroloģe Anda Apine.