Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Latvijas likumdošanā nav detalizēti noteikts, kad zinātnieki var izmantot sabiedrības intereses kā pamatojumu personas datu izmantošanai. Tas ir liels trūkums, jo zinātnei skaidrs formulējums būtu noderīgs, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Signe Mežinska.
Magnētiskās vētras izraisa uzliesmojumi uz saules. Retos gadījumos ļoti stipru magnētisko vētru gadījumā var tikt pārsniegta elektropārvades līniju transformatoru slodze un var pazust elektrība, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Stokholmas Karaliskā tehnoloģiju institūta kosmosa fizikas profesors Andris Vaivads.
Jēdziens "dendrohronoloģija" mūsdienās vairumam Latvijas iedzīvotāju vairs nav pilnīgi svešs. Tomēr, pieņemot, ka daudziem cilvēkiem šī jēdziena nozīme varētu būt nesaprotama, jāpaskaidro, ka ar vārdu "dendrohronoloģija" apzīmē zinātnes apakšnozari, kurā datē koku gadskārtas, un šajās datētajās gadskārtās ietverto informāciju izmanto, lai pētītu gan pārmaiņas apkārtējā vidē, gan ar vēstures izpēti saistītus jautājumus.
Jaunais zinātnieks Valters Samariksa kopā ar kolēģiem pēta koku noturību pret vēju, sīkāk analizējot sakņu sistēmas un augsni. Valters arī pievērsies pētījumiem par oglekļa dioksīda līmeņiem mežos.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums “#DigitālāsBrokastis” piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Robčiks un Monta ir izveidojuši “Radaru", kurš uztver latviešu noziedznieku un citu ļaundaru dzīvesstāstus, mistērijas, baisus un neizskaidrojamus notikumus. Par tiem viņi pastāsta saviem skatītājiem un klausītājiem.
Bišu stropu uzraudzības sistēma, kā arī gaisa un ūdens attīrīšana ir dažas no piektdien Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu prezentētajām idejām.
Koboti ir roboti, kas radīti tiešai sadarbībai ar cilvēku un nākotnē varētu palīdzēt slimnieku kopšanā, viesmīlības nozarē un citur, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras profesors Agris Ņikitenko.
Augu pārstrādes procesā pāri paliek dažādu augu blakusproduktu biomasas. Izrādās, ka šajos atkritumos vēl ir vērtīgas vielas, kuras var izmantot atkārtoti jaunos produktos, piemēram, kosmētikas ražošanā, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Vides risinājumu institūta ķīmijas laboratorijas vadītāja Ilva Nakurte un uzņēmuma "Madara Cosmetics" padomes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes lektore Anna Ramata Stunda.
Jau šobrīd siltumnīcās tiek robotizēta laistīšana, barošana, gaisma un temperatūra, taču nākotnē arvien populārāka būs arī augu audzēšana speciālos konteineros, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta profesore un vadošā pētniece Ina Alsiņa. Vienlaikus šobrīd ir daudz darbu, ko neviens robots nevar paveikt tik ātri un kvalitatīvi, kā cilvēks, vērtēja šī paša institūta docents un vadošais pētnieks Kaspars Kampuss.
Kāds Spānijas jaunuzņēmums apņēmies radīt veģetāru steiku, kas pēc garšas un citiem parametriem gandrīz pilnībā atbilst mums pierastajiem gaļas izstrādājumiem.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums “#DigitālāsBrokastis” piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
“Mans draugs – kino cilvēks” ir raidieraksts, kurā norit kaislīgas sarunas par kino. Raidieraksta autores ir trīs jaunās paaudzes kino profesionāles.
Draudzīgā gaisotnē notikusi vadības maiņa Starptautiskajā kosmosa stacijā. Komandiera pienākumus no Krievijas kosmonauta Antona Škaplerova, kurš jau atgriezies uz Zemes, pārņēma ASV astronauts Tomass Maršbērns.
Latvijā izstrādāta pirmā interaktīvā Rīgas taktilā karte. Tā paredzēta cilvēkiem ar redzes problēmām, ļaujot veidot telpisku priekšstatu par galvaspilsētu un ļaujot vieglāk orientēties pilsētas vidē un debespusēs.
Ukraiņu valodai visradniecīgākā ir baltkrievu valoda, ar kuru sakritība ir 84%, tai seko poļu valoda un tikai pēc tam krievu, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja filoloģe Varvara Sproģe, kurai ukraiņu valoda ir dzimtā valoda.
Mutvārdu vēstures pētnieki Latvijā nākuši klajā ar grāmatu "Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva". Tā veltīta dzīvesstāstiem un atmiņu pārnesei, kas ir būtisks vēstures avots, Latvijas Radio raidījumā ”Zināmais nezināmajā” stāstīja divi no grāmatas autoriem – antropoloģe, Bristoles Universitātes emeritētā profesore, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Vieda Skultāne un šī institūta pētnieks Edmunds Šūpulis.
Viens no aizvadītā gada nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā ir pētījums, kurā bibliogrāfiski rekonstruēts un padziļināti izpētīts Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēkas Upsalā krājums. Tagad izdevies šo krājumu virtuālā veidā atgriezt atpakaļ Rīgā, un tas jau ir piesaistījis daudzu bibliotekāru un grāmatu vēstures pētnieku starptautisku uzmanību.
Šī gada janvārī Tongas karalistē notikušais vulkāna izvirdums kļuvis par lielāko izvirdumu pēdējo 30 gadu laikā. Pēc tā bez mājām palika gandrīz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Lai arī notikums ir traģisks, zinātnei ilgtermiņā tas būs vērtīgs, jo ļaus nākotnē labāk prognozēt līdzīgus notikumus, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociēto profesors Ģirts Stinkulis.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums “#DigitālāsBrokastis” piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
