"Trešdien es pulksten 12:40 ierodos MIDI un izbraucu pulksten 17:30."
"Ļoti labi, es būšu tur – satiksimies uz perona pie vilciena. Ja nevarēsim viens otru atrast, pie galvenās ieejas stacijā."
Šī elektronisko vēstuļu apmaiņa starp Latvijas eiroparlamentārieti Tatjanu Ždanoku un Krievijas pilsoni Dmitriju Gladeju notika 2006. gada rudenī. Vieta, kur abi plāno satikties, ir dzelzceļa stacija Briselē. Ždanoka divus gadus iepriekš – līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā – ir kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.
Gladejs, kuram šobrīd ir 74 gadi, nav parasts Krievijas pilsonis. Viņš darbojās Krievijas Federālajā drošības dienestā, labāk pazīstams ar akronīmu FSB. Viņa "redzamais" uzdevums pēdējās desmitgadēs bija pārstāvēt Krieviju vēlēšanu novērošanas organizācijās, kuras leģitimizēja problemātiskas vēlēšanas Krievijas interešu lokā esošajās valstīs, kurās īstas starptautiskas organizācijas saskatīja problēmas.
Piemēram, 2014. gadā Krievijas anektētajā Krimā, kur Ždanoka kopā ar vairākiem citiem Kremlim draudzīgiem EP deputātiem tēloja "novērotājus" no Rietumiem. Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) toreiz norādīja, ka Ždanoka kalpoja kā "efektīvs resurss gan Krievijas TV pārraidēs, gan dažādos publiskos pasākumos Briselē un Latvijā, kur tika pausts stingrs atbalsts Krievijas pozīcijai Ukrainas konfliktā."
Ždanoka Latvijā jau kopš neatkarības atjaunošanas uzskatīta par Kremļa ietekmes aģenti, kura palīdz izplatīt tā vēstījumus par it kā masveidīgu krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju un fašisma atdzimšanu un aizstāv Krievijas ārpolitikas intereses EP. Taču līdz šim nav bijis pierādījumu, ka viņa darbojusies ciešā saķerē ar Krievijas izlūkdienestiem. Krievijas pētnieciskā izdevuma "The Insider" rīcībā nonākusi elektroniskā pasta sarakste, ar kuru tas dalījās ar "Re:Baltica", igauņu "Delfi" un Zviedrijas laikrakstu "Expressen". Sarakste rāda, ka jau kopš 2004. gada Ždanoka par savām aktivitātēm regulāri informēja Krievijas izlūkdienestu un arī lūdza finansējumu Maskavai.
Ždanoka atbildē "Re:Baltica" nenoliedza e-pastu autentiskumu, bet paziņoja, ka uzskata par nepieņemamu komentēt ar hakeru palīdzību iegūtu personīgu dokumentu saturu.
"Šo tekstu nevaru uzskatīt par man uzdotiem jautājumiem, jo tas ir balstīts uz it kā Jūsu rīcībā esošo informāciju, kura Jūsu rīcībā nedrīkst būt pēc definīcijas," viņa raksta. Vienu no personām, kam viņa atskaitījās, viņa sakās neatceramies. Saskarsme ar pārējiem esot skaidrojama ar viņas parlamentāro darbību.
Lūdz naudu 10 000 metriem Georga lentīšu
"Lūdzu pēc iespējas ātrāk pārsūtiet D. G. informāciju, kas pievienoti kā divi faili," – elektronisko pastu ar šādu tekstu 2005. gada oktobrī nosūta Ždanoka. Tā ir viena no pirmajām Ždanokas e-pasta vēstulēm Krievijas izlūkdienesta virsniekam, kas redzama "The Insider" rīcībā esošajos dokumentos.
Vēstulei pievienots programmas uzmetums Igaunijā plānotai konferencei un preses relīzes melnraksts.
Konferencē "Krievvalodīgie Eiropas Savienībā: pieredze sadarbībā ar pašvaldību iestādēm", kas notika pēc dažām dienām Narvā, uzstājās Ždanoka un otrs Latvijas Krievu savienības līderis Miroslavs Mitrofanovs, kā arī vietējie prokrieviski noskaņotie politiķi. Jau toreiz Igaunijas iekšējās drošības dienests (KAPO) norādīja, ka tas ir mēģinājums ietekmēt iekšpolitiku. Konference notika nedēļu pirms pašvaldību vēlēšanām, un tās mērķis bija "veicināt vēlēšanās kandidējušo Krievijas partiju pārstāvju popularitāti", gada pārskatā norādīja KAPO.
Pasākumu apmaksāja Ždanokas politiskā grupa Eiropas Parlamentā ("Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība") un Eiropas Krievu alianse.
Saskaņā ar KAPO informāciju, Eiropas Krievu alianse, kuras dalībniece bija Ždanoka, izlikās par nevalstisku organizāciju, bet būtībā bija FSB produkts. Ideja par alianses izveidošanu "tika sagatavota Sanktpēterburgā un par tās izveidi FSB vadībai ziņoja ar triumfu." Organizācija deva leģitīmu tikšanās iespēju Krievijas un tā dēvētās "tautiešu politikas" veidotājiem no citām valstīm.
"Labākais tajā visā bija, ka FSB izdevās veikt savas operācijas par Eiropas nodokļu maksātāju naudu. Deputātus – kā Ždanoku – finansēja viņu parlamentārās frakcijas, " tā "The Insider" norādīja kāda Rietumu izlūkdienesta pārstāvis.
Ždanoka ar Gladeju sazinājās regulāri un gadiem. Viņi plānoja tikšanās Eiropā, taču vēstulēs nekad neapsprieda to saturu.
Taču par attiecību raksturu liecina, piemēram, e-pasts ar nosaukumu "Atskaite".
2007.gada septembra sākumā Ždanoka rakstīja garu vēstuli, kura, spriežot pēc e-pastu hronoloģijas, sekoja pēc viņu satikšanās nedēļu iepriekš Maskavā. Ždanoka tur bija caurbraucot pēc vizītes Ķīnā un tālāk ar vilcienu devās uz Rīgu.
Vēstulē Ždanoka taisnojās, ka neesot paspējusi nosūtīt solīto informāciju no Strasbūras, bet vēstules rakstīšanas brīdī viņa esot Krimā, kur, "par laimi, ir e- pasts", taču drīz jāatbrīvojot dators, tādēļ "ļoti īsi par padarīto kopš jūnija".
Ždanoka raksta, ka 26. jūnijā sarīkota publiska uzklausīšana Eiropas Parlamentā, kurā sanākušie kritizēja Igaunijas varas iestāžu it kā agresīvo "rīcību pret [Bronzas kareivja pārvietošanas] demonstrācijas dalībniekiem". Pasākums EP apzināti rīkots Starptautisko spīdzināšanas upuru atbalsta dienā. To "plaši aprakstīja Krievijas, Igaunijas un Latvijas mediji. (Lielu reportāžu uzrakstīja mans praktikants Ivans Engaševs, un to nopublicēja divas lielas Latvijas krievu avīzes un iknedēļas "Rakurs".)"
"Re:Baltica" noskaidroja, ka "lielo reportāžu" bez autora vārda publicēja Daugavpils avīze "Gorod" un "Čas". "Rakurs" bija partijas Latvijas Krievu savienība iekšējais izdevums.
11. augustā sarīkota trīs dienu nometne, kurā satikās pārstāvji no Latvijas "antifašistiem" un Igaunijas "Nakts sardzes". Pēdējās pārstāvjus vainoja 2007. gada aprīļa masu nekārtību izraisīšanā, protestējot pret padomju pieminekļa pārvietošanu uz pilsētas kapiem. "Sanāksmē tika pieņemts lēmums izveidot starptautisku antifašistu apvienību."
Par Latviju Ždanoka ziņoja, ka nodibināts "Tatjanas Ždanokas fonds "Krievu skolai"", kas apmaksās iknedēļas raidījumu "Stunda krievu skolai". "Šīs programmas mērķis būs informēt vecākus par problēmām, kas var rasties, ja bērnus nosūtīs mācīties latviešu skolās vai bērnudārzos." "Re:Baltica" noskaidroja, ka raidījumu translēja "Radio PIK", kas pieder citam prokrieviski noskaņotam izbijušam politiķim Jurim Žuravļovam.
Kā pēdējo darbu Ždanoka atskaitē minēja gatavošanos izstādei "Krievi Latvijā", ko bija plānots izvietot EP. Tās mērķis bija "sasist iesakņojušos latviešu oficiālo mītu par krievu iedzīvotājiem Latvijā kā imigrantiem."
2010. gada pavasarī Ždanoka sūtīja Gladejam ieceres Otrā pasaules kara beigu svinībām Latvijā, ko vietējā krievvalodīgā kopiena svinēja 9. maijā. Šoreiz viņa lūdz naudu – kopumā 6000 ASV dolāru, lai nopirktu 10 000 metru Georga lentīšu, ko dalīt pasākumu dalībniekiem Latvijas pilsētās.
Par 1500 dolāriem viņa vēlējās 1000 eksemplāros atkārtoti izdot kara dziesmu krājumu, ko izplatīt veterāniem. Vēl nauda vajadzīga Latvijas kara veterānu braucienam uz Austriju un Beļģiju un konkursa "Jaunatne – Lielās uzvaras gadadienai" organizēšanai.
Ždanoka "Re:Baltica" neatbildēja, vai toreiz naudu saņēmusi. Gladeju viņa pazīstot jau kopš 1970. gadiem, kad kā studenti Kaukāzā mācījušies slēpot. Turpinājuši tikties gan Sanktpēterburgā, kur Gladejs ar sievu dzīvojis, gan Rīgā, kad Gladeja meita apprecējusies ar latvieti. Gladejs strādājis NVS Parlamentārās Asamblejas sekretariātā, un viņa kā EP deputāte piedalījusies tā rīkotajos pasākumos Pēterburgā. No 2014. līdz 2019. gadam viņa aicinājusi NVS Parlamentārās Asamblejas pārstāvjus uz dažām konferencēm, ko pati rīkojusi Briselē.
Ar Krievijas FSB pārstāvi Dmitriju Gladeju eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka regulāri sazinājās vismaz astoņus gadus. Ždanoka neatbildēja, vai zināja, ka Gladejs bija no FSB. Foto: NVS Parlamentārā Asambleja
"Varu liecināt, ka vienīgie cilvēki, ar kuriem es esmu sēdējusi pie viena galda, pie tam droši zinot, ka viņi ir/bija Krievijas FSB darbinieki, ir Vladimirs Putins un Sergejs Nariškins," viņa raksta.
No viena FSBšņika pie otra
"The Insider" pārliecinājās par Gladeja saistību ar FSB pēc viņa pieejas līmeņa "valsts noslēpumam" un "ierobežotiem/kontrolētiem braucieniem" ārpus Krievijas, kas atrodami uzlauztā Krievijas valdības datu bāzē. To uzlauza Ukrainas militārās izlūkošanas dienests (HUR).
Gladejs darbojās FSB piektajā dienestā, ko izveidoja 90. gados, bet no 2004. gada tam bija dots uzdevums pretoties "krāsainajām revolūcijām" Krievijas interešu zonas valstīs, sākot no Ukrainas un Gruzijas un beidzot ar Kirgizstānu. Nesenākā pagātnē tā uzdevums bija politiski destabilizēt Ukrainu un rekrutēt palīgus pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī.
"Jo vairāk aug Putina paranoja, jo plašāks piektā dienesta mandāts, ieskaitot posteņus Krievijas vēstniecībās Rietumos ar mērķi novērot Krievijas emigrantus," teica "Insider" avots rietumvalsts izlūkdienestā. Ždanoka ir "tilts starp Krievijas izlūkdienestiem un viņu piesegorganizācijām divdesmit gadu garumā."
Ar Gladeju Ždanoka regulāri sazinājās vismaz astoņus gadus – līdz pat 2013. gadam, liecina "The Insider" rīcībā esošie dokumenti. Situācija mainījās 2013. gada septembrī, kad Gladejs e-pastu no eiroparlamentārietes pārsūtīja uz jaunu e-pasta adresi [email protected].
Pāris mēnešus vēlāk Gladejs virtuāli Ždanoku iepazīstināja ar kādu "Sergeju Krasinu", kuram viņa pēc tam jau raksta pa tiešo.
"Krasins" patiesībā ir segvārds. "The Insider" izdevās noskaidrot tā īpašnieku, pateicoties nopludinātai parolei, ko izmantoja konta [email protected] lietotājs. Šī parole tika izmantota, arī lai ielogotos kādā telefonā, kuras īpašnieks izrādījās 53 gadus vecais Sergejs Beltjukovs, FSB virsnieks no Sanktpēterburgas.
Saskaņā ar "The Insider" rīcībā esošo Beltjukova darba grāmatiņu, viņš 1993. gadā pabeidza Sanktpēterburgas Ekonomikas universitāti un kopš tā paša gada ir FSB darbinieku algu sarakstā Sanktpēterburgā. Beltjukovam piešķirta arī otrā līmeņa pielaide valsts noslēpumam, kas saskaņā ar FSB protokolu ierobežo nesankcionētu ceļošanu ārpus valsts (tāds ceļošanas ierobežojumus bija arī Gladejam).
Nopludinātie e-pasti rāda, ka ar Beltjukovu Ždanoka sazinājusies vismaz līdz 2017. gada janvārim. Kādā vēstulē viņa FSB virsniekam steidzami lūdza palīdzēt nosūtīt uz Sanktpēterburgu Ļeņingradas blokādes pārtraukšanas gadadienas svinībām delegāciju ar astoņiem veterāniem no Latvijas. "Tradicionāli šādas grupas ceļa izdevumus apmaksāju es, bet administrācija sedz viesnīcas un ēdināšanas izdevumus," viņa raksta.
"Savā dzīvē esmu personīgi tikusies ar tūkstošiem cilvēku. Jūs minējāt trīs uzvārdus, no kuriem par vienu – Sergeju Baltjukovu – nevaru atcerēties, ka biju ar tādu cilvēku pazīstama." Uz vēlāk nosūtītu papildus jautājumu, vai viņa pazīst Sergeju Krasinu, Ždanoka neatbildēja.
Kas tālāk?
"Re:Baltica" jautāja Valsts drošības dienestam (VDD), ar ko atklājumi par tiešu sadarbību ar naidīgas valsts izlūkdienestu deputātei varētu beigties. Izrādās, ka tikai no 2016. gada likums paredz atbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latviju. To nav iespējams piemērot ar atpakaļejošu datumu.
"Tāpēc Jūsu jautājumos norādītās vēsturiskās epizodes nekvalificējas kā noziegums," norāda VDD vadītājs Normunds Mežviets.
Taču viens e-pasts ir vēlāks, 2017. gadā, kad par to jau ir paredzēta atbildība. "Noteikti vērtēsim," atbildēja Mežviets.
Sadarbojās pārliecības, ne naudas dēļ
Gladejs un Beltjukovs nav vienīgie FSB darbinieki, kuriem Ždanoka palīdzējusi.
2014. gada pavasarī – laikā, kad Krievija jau bija anektējusi Krimu – viņa lūdza Beļģijas vēstniecībai Krievijā izsniegt Šengenas vīzu kādam Artjomam Kurejevam, lai viņš varētu apmeklēt EP. Šāda informācija redzama Igaunijas tiesas spriedumā, ar kuru 2022. gadā tā notiesāja pašpasludināto "Igaunijas cilvēktiesību ombudu" Sergeju Seredenko par darbībām, kas apdraud Igaunijas valsts pastāvēšanu. Kurejevs spriedumā identificēts kā Krievijas drošības dienesta darbinieks un viens no Seredenko kuratoriem.
Ždanoka "Re:Baltica" skaidro, ka Kurejevu uzaicinājusi piedalīties pašas rīkotajā krievu jaunatnes forumā, kas notika Eiropas Parlamentā. "Viņu kā Sanktpēterburgas Universitātes starptautisko attiecību fakultātes pasniedzēju rekomendēja uzaicināt mans stažieris, kas studēja šajā fakultātē," raksta Ždanoka.
Ždanoka ir bijusi saziņā ar vēl vienu FSB darbinieku – Georgiju Muradovu. 2009. gadā raidījums "Nekā Personīga" fiksēja, kā tobrīd Maskavas mērijas pārstāvis Muradovs ieradās Rīgā un aicināja vietējos krievus balsot par Ždanoku EP vēlēšanās. Žurnālisti nofilmēja, kā vienā no pasākumiem kara veterāniem tika dalīta arī nauda.
"Rossotrudņičevstvo" vadītāja vietnieks Georgijs Muradovs Rīgā aicina atkārtoti balsot par Tatjanu Ždanoku kā Eiropas parlamenta deputāti. Attēls: Nekā Personīga/TV3
Šobrīd Muradovs bija Krievijas "maigās varas" organizācijas "Rossotrudņečestvo" vadītāja vietnieks okupētajā Krimā, un viņam par pret Ukrainu vērstām aktivitātēm ir piemērotas ASV sankcijas.
"The Insider" rīcībā ir informācija, ka Muradova oficiālā reģistrētā adrese – Mišurinskas prospekts 29/1, Maskavā – ir zināma kā FSB virsnieku daudzdzīvokļu māja. Piemēram, tajā mīt FSB darbinieks, kurš 2020. gadā mēģināja noindēt Krievijas opozicionāru Alekseju Navaļniju.
Neskatoties uz to, ka Ždanoka savām aktivitātēm lūdza naudu FSB un ar viņu saistītas organizācijas arī saņēmušas finansējumu no Maskavas, Latvijas drošības dienesta pārstāvis, kas vēlējās palikt anonīms, "Re:Baltica" skaidroja: Ždanoka, visticamāk, sadarbojās ideoloģisku motīvu, ne naudas dēļ. "Naudu viņai nevajadzēja. Viņai tās bija pietiekami kā eiroparlamenta deputātei, un viņa daudz tērēja arī no saviem privātajiem līdzekļiem."
Šobrīd ir skaidrs, ka 20 gadus ilgusī karjera EP Ždanokai ir beigusies. Šogad gaidāmajās vēlēšanās viņai liedz kandidēt 2022. gadā pieņemtie likuma labojumi, kas neļauj kandidēt personai, kas pēc neatkarības atjaunošanas aktīvi turpināja darboties Komunistiskajā partijā. Tad beigsies arī viņas deputātes imunitāte.
Vai viņu par sadarbību tiesās? Tas būs atkarīgs no VDD spējas pierādīt, ka viņa apzinājās, ka sadarbojas ar Krievijas izlūkdienestu.
Noliedz sadarbību
Pēc "Re:Baltica" raksta publicēšanas Ždanoka medijiem izsūtīja paziņojumu, komentējot e-pasta uzlaušanu kā nepieļaujamu un kritizējot īso laiku, kurā žurnālisti lūdza viņai sniegt atbildes. Raksta publicēšanas laiku viņa saista ar prezentāciju filmai par Rīgas geto, kurai sekos diskusija par neofašisma atdzimšanu ES dalībvalstīs, arī Latvijā.
Ždanoka norādīja, ka "tāpat kā mana vārda nebija "čekas maisos", es nebiju sadarbojusies un nesadarbojos ne ar kādiem citiem specdienestiem".
