Dzīve & Stils / Sarunas
"Kad studēju, mums teica, ka visi svarīgie notikumi jau ir bijuši un nekad vairs nebūs nekā vērienīgāka. Bet nu strādājam ar apziņu, ka šobrīd dzīvojam laikā, kad katra diena var izmainīt vēstures gaitu," sarunā ar Latvijas Radio korespondenti Kijivā Indru Spranci pauda Ukrainas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieks Oleksandrs Lukjanovs. Viņš glābis valsts lielākā muzeja arhīvus brīdī, kad nebija skaidrs, cik veiksmīgs būs iebrucēju gājiens uz Kijivu, bet šobrīd vāc liecības par karu.
Mums kā Rietumu kopienas daļai ir morāls pienākums aprēķināt PSRS laikā nodarītos zaudējumus, to publiskot un starptautiski prasīt kompensāciju. Tādējādi mēs arī varam pierādīt un parādīt, kas notiek, ja Krievijai atdod kādas teritorijas, piemēram, Ukrainā, intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Viens pret vienu" norādīja vēsturnieks, Vidzemes augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš.
Pēdējo 30 gadu laikā gan Igaunija, gan Lietuva ir apsteigusi Latviju iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājos. Iemesls tam ir investīciju trūkums izglītībā un zinātnē. 90. gados par maz tika reformētas augstskolas, tajās netika ieviestas jaunas idejas un finansējums. "Tagad to, ko mēs 90. gadā un pēc tam neinvestējām, mēs diemžēl dabūjam atpakaļ šajos rezultātos," intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Viens pret vienu" pauda vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš.
"Tā vienmēr ir bijis – ir vieglāki laiki, ir sliktāki (..) Bet labais vienmēr uzvar. Mēs būtībā piedzīvojam varenu drāmu, un tas tā arī ir jāuztver," intervijā Latvijas Radio pauž mākslas vēsturnieks, Rundāles pils atjaunotājs, mākslinieks un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis. Viņš atzīst, ka Krievijas sāktais pilna apmēra karš Ukrainā viņu pilnībā paralizēja un atmiņā atausa bērnības fobijas. Kara bailes izdzina, nevis no tām bēgot, bet attēlojot.
"Es nezinu, kas tas ir mūsu sabiedrībā, kas liek mums drīzāk vienam uz otru riet, nevis sarunāties un meklēt risinājumus," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda uzņēmēja Baiba Rubesa. Viņa vērtēja, ka vēl pirms astoņiem gadiem Lietuva no mums varbūt atpalika, bet tagad var redzēt, ka tās jaunākā paaudze ir daudz homogēnāka, viņu vērtības ir daudz līdzīgākas, viņi intuitīvāk saprot, kur jāved valsts, un arī pašiniciatīva tur ir pilnīgi citāda. "Igauņi aizskrēja, lietuvieši pakaļ, un mēs sēžam faktiski zelta bedrē, kam Latvijai vajadzētu būt, un palaižam šīs iespējas garām," secināja Rubesa.
Mūsdienās būt par labu pilsoni – to vairs nenosaka tikai cilvēka aktivitāte un attiecības ar valsti, kopienu un līdzpilsoņiem. Ir parādījies jauns rādītājs – kā cilvēks izturas pret planētu un kāda ir viņa attieksme ne tikai pret līdzpilsoņiem, kas dzīvo tagad, bet arī tiem, kas dzīvos pēc mums. Vienlaikus joprojām svarīgs ir politiskās kopienas aspekts – labs pilsonis interesējas par politiku, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda socioloģe Ieva Strode.
Ruslans Mokritskis ir Ukrainas Bruņoto spēku desanta trieciena vienības karavīrs, kurš sociālajā tīklā "TikTok" pulcējis vairāk nekā 120 000 sekotājus, publicējot ēdiena gatavošanas video, ko uzņem tuvu frontei. Intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" viņš neslēpa – karš ir briesmīgs, tomēr visgrūtākajos apstākļos arī atklājas super-cilvēcīgums.
Lai gan kultūra ir spējīga ceļot pāri robežām, tas, kas šobrīd notiek daudzās Eiropas valstīs, kurās pret krievu kultūru izturas piesardzīgi vai no tās izvairās vispār, ir saprotama reakcija.
Hibrīdkarš ir ne tikai par kiberuzbrukumiem un drošības apdraudējumiem, tas ir arī karš par vērtībām un prātiem. Tas ir labi redzams – ir virkne mūžīgo tēmu, ar kurām cilvēkus ir ļoti viegli iesaistīt diskusijā, izprovocēt uz ekstrēmākiem viedokļiem un uzskatiem. Reliģija, sekss, etniskās attiecības vai nacionālisms – vajag tikai uzvilkt sērkociņu, lai sabiedrībā rastos spriedze un uzliesmojumi, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda socioloģijas profesore Aija Zobena.
Krievijā pašlaik valdošais režīms nemaz nav ieinteresēts izbeigt konfliktu ar Rietumiem, jo šis konflikts palīdz saliedēt Krievijas sabiedrību un pamatot represijas pret opozīciju, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja politologs un Austrumeiropas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.
Jaunzēlandes galvaspilsēta Velingtona – vairāk nekā 17 tūkstošu attālumā no Rīgas. Lidojot ar vidējo ātrumu 850 km/h, tikšana līdz Velingtonai prasītu vairāk nekā 20 stundas, bet ar automašīnu ceļā būtu jāpavada vairāk nekā 10 dienu. Arī tur dzīvo latvieši, kuri nesen sagaidīja savas biedrības tapšanu. "Latvian Community Trust" jeb Latviešu kopienas biedrības pārstāves Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" skaidroja, kāda bijusi līdzšinējā Jaunzēlandes latviešu kopienas pieredze, kā plānots veicināt saliedētību tālajā zemē un kādas aktualitātes ir biedrības darbu plānā.
Lai cik neticami tas neizklausītos, taču nereti, atgriežoties Latvijā, svešumā dzīvojušie tautieši jūtas kā svešinieki starp savējiem – ne vienmēr viegli atkal iejusties Latvijā. Lai atvieglotu atgriešanās psiholoģiskos faktorus, šobrīd top programma, kurā psihologi anonīmajās jeb konfidenciālās remigrantu grupās strādā ar cilvēkiem, kuri atgriezušies Latvijā, vēstīja Latvijas Radio raidījums "Globālais latvietis. 21. gadsimts".
Krievijas pilna apjoma sāktais karš atstās būtisku ietekmi uz Ukrainas dabu un tās daudzveidību. Kur agrāk pletās stepe, sarkano magoņu un dažādu citu ziedu pļavas tagad ir okupantu karalauks, intervijā Sintijai Ambotei stāsta ukraiņu ornitologs Mikola Vasilenko.
"Es domāju, katrai tautai ir sava mentalitāte, un krievu tauta mentāli ir atšķirīga no latviešiem, no baltiešiem," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda kinorežisore Dzintra Geka. Viņa atzina, ka viņu pārņem rūgtas pārdomas, atceroties, cik daudz Krievijā ir izsūtīto latviešu pēcnācēju, kuru mazdēli droši vien tagad arī karo pret Ukrainu. Kopš kara sākuma Gekai nedz krievu žurnālisti, kas savulaik palīdzējuši, nedz latvieši Sibīrijā uz īsziņām vairs neatbild.
Ukrainas kara dēļ pārdislocētajiem bērniem iespēju izpaust savas emocijas radīta leļļu un mūzikas terapijas projektā "Мої лялькові історії", kas darbojas Kijivā, Harkivā un Īrijā. Lelles kalpo kā vidutājs starp konkrēto bērnu un ārējo pasauli, intervijā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pastāstīja projekta mākslinieciskā kuratore Kristīna Ļjuļčenko.
Inga Šņore ir no Salacgrīvas un viņai jau no bērnības šķitis, ka par taisnību ir jācīnās. Tas nav godīgi! – bija viņas pusaudzes karogs, kas pieaugot aizvedis uz pētniecisko žurnālistiku. Nu jau vairāk nekā 20 gadu Inga ir raidījuma "De Facto" vadītāja: "Ja mēs pieņemam, ka raidījums ir apmēram 10 mēnešus gadā, tad, strādājot katru otro svētdienu, man ir salasījies gandrīz gads nostrādātu svētdienu!" smejas žurnāliste, nopietni piebilstot, ka "labākā uzslava raidījumam ir cilvēku atzinība, ka mēs esam uzticams un objektīvs medijs".
"Zināt, ir trīs lietas, kuras man neliek mieru, kuras varēja atklāt un kuras būtībā bija pat tik tālu, ka it kā ir aizdomās turamā persona, bet nav, ar ko pierādīt," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" stāstīja juriste, bijusī sevišķi svarīgu lietu izmeklētāja Rita Aksenoka.
"Krievu pasaule" faktiski nepastāv, tā ir ilūzija, un Krievijai ar tās putinisko režīmu nav mērķa uzlabot indivīda dzīvi, bet gan parādīt, ka valsts ir viss, bet indivīds – nekas, sarunā radio "NABA" raidījumā "Zinātnes vārdā" pauda politologs un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors.
Būt diasporas pārstāvim ne vienmēr nozīmē nogruntēties vienuviet ārpus dzimtenes. Tas var nozīmēt kustību, pārmaiņas un pārcelšanos ar zināmu regularitāti. Šim faktam uzmanību pievērš pētnieki, un pētījuma "Attiecības kustībā: tuvniecība mūsdienu mobilajos darba režīmos" gaitā iezīmējušās atziņas par to, kā pārcelšanās no valsts uz valsti ietekmē bērnus un kā veidojas viņu pieredze, kustoties līdzi vecākiem, vēstīja Latvijas Radio raidījums "Globālais latvietis. 21. gadsimts".
Kā, pinot tīklus Ukrainai, savīt kopā arī cilvēkus vienā saliedētā kopienā? Kā ir 150 stundas gatavot evakuācijas auto un zināt, ka krievu karavīri to vienā mirklī var pārtvert un iznīcināt? Atbildes ir atrodamas brīvprātīgo pieredzē. Radio NABA raidījums "Neprātīgi prātīgie" uz sarunu aicināja tīklu darbnīcas vadītāju Aldi Romanovski, meistaru Imantu Šķērstenu, kurš kopā ar savu komandu Ukrainai rada evakuācijas auto, un Lauru Pliču-Stankeviču, kura ir vadījusi "Twitterkonvojus".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
