Dzīve & Stils / Sarunas
Bērns ir tikpat cienījams kā es vai mana sieva. Saruna ar žurnālistu Aidi Tomsonu
Apzināti nolēmu saviem bērniem mīlestību izrādīt, sarunā ar LSM atzīst žurnālists un trīs bērnu tēvs Aidis Tomsons. Viņš uzskata, ka mīlestība un attiecības prasa apzināšanos. “Mīlestība nav emocijas, tas ir gribas lēmums, kas sevī it bieži jānostiprina,” apstiprina Aidis, kuram ievērot savaldību bērnu audzināšanā palīdz ikrīta pastaigas.
Gunārs Jākobsons: Man ir ne visai ērti skatīties pašmāju futbolu
Gunārs Jākobsons vairāk nekā 50 gadu garumā sekojis līdzi hokeja un futbola spēlēm, aizraujot ikvienu klausītāju ar savu dinamisko ētera balsi. Strādājis par sporta žurnālistu 13 olimpiskajās spēlēs un 30 pasaules čempionātos hokejā, vadījis vairāk nekā 6000 dažādu sporta pārraižu. Tāpat arī vairāk nekā divas desmitgades ir komentējis Dziesmu un Deju svētkus, veidojis un vadījis daudzus raidījumus par sportu, teātri, mūziku un literatūru, tai skaitā leģendāro ''Mikrofona'' aptauju. Gunāram ir 86 gadi, vēl joprojām viņš strādā radiofonā.
Nedzirdīgā Māra Lasmane: Pandēmijas laiks un sejas maskas sarežģī saziņu
Zīmju valoda nav tikai roku žesti, bet arī lasītais no runātāja lūpām un sejas mīmikas, lai nedzirdīgais uztvertu teikto. Tāpēc pandēmijas laiks un sejas maskas licis īpaši sarežģītus saziņas šķēršļus nedzirdīgajiem veikalos, medicīnas iestādēs, skolās un citās iestādēs. Plašāk par šiem un cietiem nedzirdīgo ikdienas izaicinājumiem Sintijas Ambotes sarunā ar kopš dzimšanas nedzirdīgo Māru Lasmani un surdotulci Āriju Medni.
«Darīt šo pasauli labāku ir mūsu dzīves jēga» – saruna ar Austrumu slimnīcas kapelāni Inesi Lūsi
Darīt šo pasauli labāku ir mūsu dzīves jēga – saka kapelāne Inese Lūse. Jau 16 gadus viņa kalpo Rīgas Austrumu slimnīcā, 11 gadus ir Kapelānu dienesta vadītāja. Viņas misija ir būt par atbalstu cilvēkiem vissmagākajos krīzes brīžos. Tāpat kā mediķiem arī viņai ļoti intensīvs un saspringts bija nesenais pandēmijas trešā viļņa laiks, kad mājās viņa brauca tikai pārnakšņot, jo pārējā laikā bija jābūt par atbalstu gan pacientiem un viņu tuviniekiem, gan arī mediķiem. Šobrīd slimnīca jau vairāk strādā ierastā režīmā, un darbinieku sejās var biežāk redzēt arī smaidu.
Ziedošana ļauj saglabāt saikni ar mīļo Latviju. Ko var mācīties no labdarības kultūras diasporā
Ārzemju latviešiem ziedošana Latvijai nereti ir iespēja saglabāt saikni ar dzimteni, savukārt šejienes labdarības organizācijām sadarbība un ideju apmaiņa ar diasporu palīdz attīstīties un augt, Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” norādīja labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta un labadarības organizācijas Lielbritānijā “Giving for Latvia” vadītāja Daniela Utāne.
Mūsu rokās ir klimata vadības poga. Saruna ar klimata zinātnieku Krisu Repliju no Londonas
Klimata pārmaiņas ir reālas, un zinātnieki tās redzēja jau pirms 30–40 gadiem, intervijā LSM.lv uzsver klimata zinātnes profesors Kriss Replijs no Londonas Universitātes koledžas. Vienlaikus viņš ir pārliecināts, ka cilvēce vēl var vērst notiekošo uz labu. “Jāpiesprādzējas un jāatrod veidi, kā mainīt lidojuma virzienu,” tēlaini saka zinātnieks.
Sarunu festivāla direktore: Diskusijās par vakcīnām intelektuāli argumenti vairs nestrādā
Vakcinēšanās ir kļuvusi par ļoti emocionālu jautājumu, kur intelektuāli argumenti vairs nestrādā, Latvijas Radio raidījumā “Monopols” secināja sarunu festivāla “Lampa” direktore un “Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS” izpilddirektore Ieva Morica. Viņasprāt, diskusiju, dialogu un debašu kultūra Latvijā šobrīd ir kritiskā līmenī, taču tieši kvalitatīvas sarunas ir tas, kas spētu cilvēkus no jauna vienot. 
VIDEO. Bijušais policijas priekšnieks Ķuzis par cīņu ar vēzi: Kļūšu vesels
Pērn septembrī bijušajam Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim ārsti paziņoja, ka, iespējams, dzīvot atlicis vien pāris mēnešus, viņš stāsta intervijā Latvijas Televīzijā.  Ķuzis nesen bija kļuvis par Rīgas domes deputātu, taču darba vietā bija jādodas uz slimnīcu – iekaisis žultspūslis, un nācās veikt divas sarežģītas operācijas. To laikā atklāja aizkuņģa dziedzera audzēju. Tagad veselības stāvoklis ir stabils un nepasliktinās.
Ar vārdu «ticība» esmu ļoti uzmanīgs. Saruna ar Juri Rubeni
Dzīvojot acīmredzamajās robežās, vesela virkne jautājumu nepastāv. Par tiem var aizmirst, bet tas nenozīmē, ka šo jautājumu nav. Laiku pa laikam tomēr ir svarīgi atcerēties, ka viss, ko mēs redzam, ir tāds pagaidu ietvars dzīvei, teologs un garīgo prakšu skolotājs Juris Rubenis atzina LTV raidījumā “Lielās patiesības”.
Nacionālā identitāte dzirkstī tur, kur valoda dzīvo. Saruna ar valodnieci Sandu Rapu
Kad man kāds pazīstams pusaudzis sarunā iesprauž angļu vārdu, es saku: “Nu, pasaki, kā tas ir latviski!” Ja viņš nezina, es pasaku viņam priekšā. Un arī ģimenēs tā varētu darīt. Jānodrošina latviešu saturs bērniem – ne tikai ģimenēs, bet arī valstiski. Tas ir visa pamats, – tā intervijā LSM.lv saka Sanda Rapa, valodniece, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore. Sarunā viņa stāsta par valodas pētniecību, sabiedrības līdzatbildību valodas kopšanā un attīstībā un to, kāpēc latviešu valoda ir tik īpaša un atšķirīga no lielajām valodām.
Visi skolotāji ir latviešu valodas skolotāji. Saruna ar izglītības eksperti Zani Oliņu
Ja latviešu valodu uzskatīsim par gana svarīgu mērķi, tad spēsim to noturēt gan skolās, gan sabiedrībā, sarunā ar LSM.lv optimistiska ir izglītības eksperte Zane Oliņa. Viņa ir  latviešu pedagoģe, vairākus gadus vadījusi organizāciju “Iespējamā misija”, bet šobrīd ir “Skola 2030” mācību satura ieviešanas struktūrvienības vadītāja. Intervijā Oliņa stāsta par ideālo valsts politiku latviešu valodas apguvē, uzsverot arī sabiedrības un ģimenes iesaisti.
Psihoterapeite par neveiksmēm partnera meklējumos: Attiecības dzīvē nav galvenais
Ja cilvēkam nesokas attiecību meklējumos, jāapzinās, ka tas nav galvenais mērķis un dzīve ir jābauda, Latvijas Radio 1 podkāstā "Vai tas ir normāli?" sacīja psihoterapeite Maija Kārkliņa. Podkāstā viesojās kāda sieviete, kura jūtas nepārliecināta par sevi, veidojot jaunas attiecības. Psihoterapeite Kārkliņa uzklausīja podkāsta viešņu un sniedz savu redzējumu, kā rīkoties gadījumos, kad cilvēks apšauba savas spējas.
Kādēļ katrs piektais jaunuzņēmums nolemts neveiksmei?
Kādēļ statistika ir tik skarba, ka 90 % jaunuzņēmumu (start-up) cieš neizdošanos, bet apmēram piektā daļa neiztur ilgāk par pirmo gadu, savu pieredzi par neveiksmēm pastāstīja Līga Pakalna, jaunuzņēmuma “Getsparkz” vadītāja un SIA “Exonicus” valdes direktors un “Exonicus, Inc.” izpilddirektors Sandis Kondrāts.
Kā atrast piemērotāko partneri? Iesaka psihoterapeiti
Statistika liecina, ka vismaz puse no reģistrētajām attiecībām dažādu iemeslu dēļ beidz pastāvēt vidēji pēc 13,3 gadiem. Iemeslus, kādēļ ne vienmēr izdodas atrast piemērotāko partneri, Latvijas Radio 1 raidījumā “Vai tas ir normāli?” apzināja ģimenes psihoterapeite Aina Poiša un ārste psihoterapeite Maija Kārkliņa.
Jāņu svinēšana ir bezgalība, kurā visu laiku var atrast ko jaunu. Saruna ar filozofi Aīdu Rancāni
Man tā ir bezgalība, kurā visu laiku var kaut ko jaunu atrast un ieraudzīt, – tā par Jāņu svinēšanu saka bioloģe, filozofe un praktizējoša folkloriste Aīda Rancāne. Tautas tradīciju kopšana viņai ielikta gluži vai šūpulī, bet viņa savas zināšanas aizvien pilnveido un dāsni dalās tajās ar citiem. Īsi pirms svētkiem internetā viņa aizsāka jaunu sarunu ciklu “Aīdas istaba”, un pirmā saruna bija veltīta Jāņu tradīcijai, tās norises jēgai un simbolikai.
Sapņu galvenā funkcija ir līdzsvarot psihi. Saruna ar Junga analītiķi Gintu Teivāni
Sapņu galvenā funkcija ir līdzsvarot psihi, un tie var atklāt šķautnes, ko nomodā neapzinās, intervijā raidījumam “Saknes debesīs” skaidroja Junga analītiķe Ginta Teivāne. Smadzenes ir emocionāls orgāns un miega laikā emocijas procesējas vēl ātrāk – tās nokļūst līdz smadzeņu garozai. Sapņiem ir vērts pievērst uzmanību, taču nevajadzētu to tulkojumus meklēt vecmāmiņu vai mūsdienu sapņu tulku grāmatās, uzsvēra Teivāne.
Antropoloģe: Individualizētā sabiedrībā cilvēkus vieglāk ekspluatēt kā darbiniekus
Mēs dzīvojam neoliberālisma laikmetā, ko raksturo sistēmiska nedrošība un liela atbildība uz indivīda pleciem, tostarp par iespējamo risku, Latvijas Universitātes radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā” norādīja kultūras antropoloģe Ieva Puzo. Mūsdienu pasaulē vērts domāt par solidaritāti, lai pārlieku nenoveltu atbildību uz katru pašu, jo individualizētā sabiedrībā cilvēkus var vairāk ekspluatēt kā darbiniekus, norādīja pētniece.
Pedagogs nevar nepamanīt mobingu. Saruna ar skolotāju Kārli Cauni
Runājot par bērnu un jauniešu vardarbību vienaudžu vidū, bieži rodas jautājumi par pedagogu atbildību. Kārlis Caune, kurš savu pedagoga karjeru veidojis gan Latvijā, gan Polijā, norāda, ka mobings ir pilnīgi visur, atšķiras tikai forma un izpausme, un pedagogam ir neiespējami to nepamanīt. Galvenais jautājums, viņaprāt, ir – kas notiek tālāk?
Abas pases vienā kabatā. Saruna ar Latvijas un Libānas pilsoni, neiroķirurgu Baselu Jakubu Vahbi
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) par neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas virsārstu strādā neiroķirurgs Basels Jakubs Vahbe. Viņš ir dzimis Libānā, bet kopš deviņdesmitajiem gadiem dzīvo Latvijā un šeit arī apguvis ārsta profesiju. Ikdienā Vahbe operē bērnus ar dažādām slimībām un veic arī sarežģītas operācijas specializējoties epilepsijas ārstēšanā. Viņš nesen ieguvis arī Latvijas pilsonību. Tomēr kāda deputāta teiktajam, ka nu varēs turēt vienu pasi vienā kabatā un otru – otrā, viņš īsti nepiekrīt. Abas pases viņš vēlas turēt vienā kabatā, jo tieši tik nesaraujamas ir abas Vahbes identitātes. Ar ārstu par darbu slimnīcā, pilsonības iegūšanu un arī Covid-19 pandēmiju sarunājās Latvijas Radio korespondents Kristaps Feldmanis.
Populārākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt