Vides fakti

Briežu dārzs

Vides fakti

Vides fakti

Sāls

Kādēļ Rīgā pilnībā neatteiksies no sāls kaisīšanas uz ielām?

Neskatoties uz sāls negatīvo ietekmi, Rīgas ielās bez tā kaisīšanas iztikt nevarēs, apliecinājis  Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Par!"/"Progresīvie"). Viens no iemesliem, kādēļ Rīgā nav iespējams izmantot, piemēram, sīkās šķembas, ir nepiemērotas notekūdens sistēmas, norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Lelde Rudzika. No sāls kaisīšanas neplāno atteikties arī uz Latvijas autoceļiem.

Par sāls negatīvo ietekmi ticis runāts jau iepriekš – tiek bojātas māju fasādes, cieš zaļā zona, mūsu četrkājainie draugi, tāpat arī sāls bojā apavus un automašīnas. Taču, neraugoties uz to, sāli tik un tā kaisa uz ielām un ietvēm. Pēc pamatīgas snigšanas Rīgas teritorijā tiek izkaisīts aptuveni 660 tonnu sāls. Salīdzinājumam var iztēloties, ka vienā smagajā mašīnā ietilpst 9 tonnas sāls un 3 tonnas sāls maisījuma.

SIA “Roadeks” būvdarbu vadītājs Ģirts Cirvelis atzina, ka sāls kaisīšana nereti ir vienīgais risinājums, lai notīrītu ceļa segumu līdz melnam asfaltam, kā prasīts noteikumos. Viņš uzsvēra, ka, vienkārši stumjot sniegu nost no ceļa, to nav iespējams izdarīt. 

Sāls patēriņš uz galvaspilsētas ielām ir no 10–40 gramiem uz vienu kvadrātmetru, un neizskatās, ka tuvākajos gados kas mainīsies. Rīgas domes Satiksmes departaments atsaucas uz 2020. gadā veikto pētījumu, ko pasūtīja Mājokļu un vides departaments par pretslīdes materiālu izmantošanu.

“Sāls ir piemērota Latvijas temperatūras diapazonam, tāpat sāls neietekmē gaisa kvalitāti. Sāls ir dabā pastāvoša viela, un tā nenodara tik lielu kaitējumu videi,” norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Lelde Rudzika.

Jautāta, kāpēc mēs nevaram likt lietā citās valstīs lietotos pretslīdes materiālus, kā piemēram, sīkas šķembas, Rudzika norādīja, ka mums šādi risinājumi nav piemēroti: ”Mūsu lietus notekūdens sistēmas nav atbilstošas, lai šādu tehnoloģiju izmantotu. Tad kaisīšanas process uzreiz kļūtu trīs līdz četras reizes dārgāks – kaisām, pēc tam savācam, attīrām, un tas viss šo procesu sadārdzina.”  

Sāls jeb nātrija hlorīda izmaksas ir aptuveni 55 eiro par tonnu. Alternatīva būtu kalcija hlorīds, taču tas ir sešas reizes dārgāks, tiesa gan, videi draudzīgāks.

Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns uz jautājumu, kāda ir SM nostāja par sāls kaisīšanu uz Latvijas autoceļiem un vai tiek meklētas alternatīvas, lai tuvākajos gados sāls kaisīšanu varētu aizstāt ar ko citu, norādīja, ka sāls ir atzīta par efektīvāko un izmaksu ziņā optimālāko paņēmienu.

“Pat ja salīdzina ar smilts–sāls maisījumu – tāpat sāls būs jāpiemaisa, jo smilts sasalst un tad maisījums kļūs kunkuļains un radīs bīstamību,”  norādīja Vectirāns.

Tikmēr vides zinātniece Jana Simonavska norādīja, ka Ministru kabineta noteikumi paredz, ka sāls maisījumu drīkst izmantot uz brauktuvēm tāpēc, ka uz tām  ir ļoti svarīgi novērst slīdamību, taču  tie neparedz, ka sāls maisījumu varētu izmantot, piemēram, parkos vai uz ietvēm. Simanovska uzskata, ka tur sāls kaisīšanu būtu jāpārtrauc.

Tiesa, piemēram, Rīgas parkos tiek kaisītas grants šķembas un sāls netiek izmantota, taču uz ietvēm sāls tiek bērta uz nebēdu.  Jāpiebilst, ka par ietvju tīrīšanu atbild pieguļošās teritorijas īpašnieks un tur pretslīdes materiālu izvēle ir namīpašnieku rokās.

Rīgas mērs Staķis intervijā Latvijas Radio pauda, ka ir uzdevis izdarīt trīs lietas, lai mazinātu sāls izmantošanu Rīgas ielās. Viena no tām ir noteikt Rīgā no sāls brīvas zonas, kas varētu būt, piemēram, parki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt