Sadaļas Sadaļas

Rīgā veloceliņā uz Mežaparku sīkas nejēdzības ik gadu atjauno ar jaunu krāsojumu

Rīgā veloceļš Centrs–Mežaparks ir izbūvēts 2007. gadā. Kopš tā laika nekas daudz tur nav mainījies. Tomēr vērīgais LTV raidījuma “4. studija” skatītājs Ivo atradis vairākas komiskas nejēdzības, ko turklāt regulāri atjauno ar jaunu krāsojumu.

“Veloceļa Skanstes iela–Mežaparks jaunais krāsojums ir absolūti smieklīgs, bet kāds ir vinnējis Rīgas domes konkursā un saņēmis par šo haltūru naudu,” norādīja raidījuma skatītājs, riteņbraucējs Ivo.

Kā jau katru gadu, arī šogad veloceļam Centrs–Mežaparks–Vecāķi, kura kopējais garums ir 11,6 kilometri, tika atjaunots ceļu horizontālais apzīmējums, kas vietām ar savu izpildījumu iedzīvotājiem liek pasmaidīt. Par šo darbu visa gada griezumā tiek iztērēti gandrīz 6870 eiro bez PVN.

“Rudens, ziemas laikā šie apzīmējumi mēdz nodilt. Un tad katru gadu pavasarī tie tiek atjaunoti, respektīvi, nekas no jauna nav zīmēts – pa vecajām līnijām viss vecais ir arī atjaunots,” skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Lelde Rudzika.

Taču vietām veloceļš iezīmēts nejēdzīgi. Piemēram pēc plata ceļa veidots dīvains sašaurinājums. “Tie zīmējumi ir tieši šādi tāpēc, ka tad, kad projekti tika izstrādāti, tas arī tika tādā veidā izstrādāts. Respektīvi, tos pa jaunu nezīmē – atjauno pa vecajām pēdām, kas iet. Kurš ir atbildīgs par to, nu, tur ir ļoti tālu jāskatās,” sacīja departamenta pārstāve.

Savukārt, lai pārzīmētu līnijas citādāk, būtu jāizstrādā projekts par to. “Bet es domāju, ka tas nav tik sarežģīti. Vienkārši tas, ka šis risinājums tāds jau ir bijis gadiem, it kā nekāda liela problēma tā nav. Tāpēc arī tam tādu lieku uzmanību nepievērš un atsevišķi nepiestrādā pie tā. Ja tam būtu laiks, nepieciešamība un kāds apsēstos paskatītos, jā, iespējams, kaut kādu risinājumu varētu atrast,” sacīja Rudzika.

“Tur pat nav jāapsēžas, tur uzreiz ir skaidrs. [..] Vajadzētu sadalīt šeit vienkārši vienādās daļās ar krāsojumu, uzlikt gājēju piktogramu un velo piktogrammu. Tas viss ir vienkārši, līdz ar to visiem viss būtu skaidrs,” pauda biedrības “PilsētaCilvēkiem.lv” pārstāvis, velobraucējs Māris Kalējs.

“Tā kā pirms 14 gadiem šķībi uzkrāsoja, tā arī te katru gadu kāds pārkrāso tikpat šķībi,” norādīja Kalējs.

Tās gan nav vienīgās problēmas uz šī veloceliņa. Netālu no Brasas stacijas oficiālais veloceļš maina virzienu uz Upes un Skanstes ielu, kuru velobraucēji izmanto nelabprāt.

“Lielākā daļa brauc taisni pa Kluso ielu līdz Lielajiem kapiem, un tur vienīgā iespēja to normāli izdarīt ir pa brauktuvi. Gājēji tur staigā pa brauktuvi, velosipēdisti pa brauktuvi. Satiksmes departaments nupat uztaisīja kaut kādu uzlabojumu, bet nu tur sanācis ļoti slikti. Tas nerisina pilnīgi neko,” sacīja Kalējs.

Kā skaidro departamentā, apkaimes biedrība vēlējās, lai tur tiek izveidots pagaidu risinājums gājējiem un velobraucējiem. Kamēr apmale nav nolīdzināta, tikmēr lielākā daļa brauc apkārt. Taču darbi ir uzsākti.

Bet arī tas vēl nav viss. Ir kāda īpaša vieta, par kuru pārsteigti bija arī Satiksmes departamentā. Tā ir gājēju pāreja Čiekurkalnā pie pārvada, kas dažu labu var novest nost no ceļa. Arī tas saglabājies vēsturiski jau kopš pārvada būvniecības un ik gadu tiek atjaunots. Pēc LTV intereses šo vietu ir uzdots pārkrāsot, bet vēl nav zināms, kad tas notiks.

Savukārt jaunajos veloinfrastruktūras projektos dome cenšoties ņemt vērā pieredzi un veikt uzlabojumus. “Tā nav taisnība! Tagad Ziepniekkalna veloceļu, kas it kā šogad paredzēts, taisīs tikpat arhaiski, kā iepriekš taisīja,” zināja teikt Kalējs.

Vairāki projekti Ziepniekkalnā, Daugavgrīvā, Bolderājā, Imantā nav realizēti jau 4–5 gadus. “PilsētaCilvēkiem.lv” pārstāvis kritizēja to kvalitāti: “Tos tagad mēģina celt augšā, bet tie būtu jāpārstrādā. Tie ir novecojuši.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt