Sadaļas Sadaļas

Kurš rīdziniekiem atņēmis daļu publisko ūdenskrānu, un vai tie kādreiz atgriezīsies?

Vasarā, kad laiks kļūst siltāks, ir būtiski uzņemt pietiekami daudz šķidruma, lai izvairītos no organisma atūdeņošanās. Rīgā ir vairāki publiskie dzeramā ūdens krāni, vairums – ārpus pilsētas vēsturiskā centra, taču gandrīz katrs trešais pilsētas iedzīvotājs ikdienā dod priekšroku fasētajam ūdenim. Kādreiz brīvi pieejamo ūdenskrānu bija vairāk. Pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš norāda, ka jebkas, kas atrodas publiskajā ārtelpā, tiek uzskatīts par netīru, nehigiēnisku vai pagātnes elpu nesošu. Vai, mainoties kultūrai, dzeramā ūdens punktiem vispār būtu potenciāls Rīgā? 

ĪSUMĀ: 

  • Vēsturiski brīvkrānu mērķis bija nodrošināt mājsaimniecības ar dzeramo ūdeni vietās, kur ir problēmas ar centralizētā ūdens apgādi. 
  • Rīgā bez maksas ūdens pudeli var uzpildīt arī atsevišķās kafejnīcās un veikalos. 
  • Pilsētplānotājs: Cilvēkiem aizvien varētu būt aizspriedumi no pagātnes par krāna ūdens kvalitāti un garšu. 
  • Pasaules Dabas fonda aktīvistes vēlas veicināt bezmaksas dzeramā ūdens pieejamību Rīgā; izstrādā priekšlikumus Rīgas domei. 
  • Kā Covid-19 pandēmija varētu ietekmēt ūdens patēriņu pilsētā. 

Brīvkrāni kā daļa no vēsturiskās infrastruktūras  

Rīgā ir 11 publiskie dzeramā ūdens krāni, kur ikviens bez maksas var piepildīt savu ūdens trauku. Salīdzinot ar citām Dienvideiropas pilsētām, kur ir cits klimats un ūdens uzpildes vietas ir ļoti populāras un daudzviet izvietotas pilsētas centrā, Rīgas centrā tāds ir tikai viens – pie Rolanda statujas Rātslaukumā. Otrs – Centrāltirgū, taču šobrīd tas nav darbspējas stāvoklī. Pārējie atrodas tādās nomaļās vietās kā Kundziņsalā, Voleros, Krēmeros u.c., kur mājsaimniecībām ir problēmas ar centralizētā ūdens apgādi. To mērķis gan nav cilvēku veldzēšana.  

Publisko dzeramā ūdens krānu saraksts Rīgā

"Rīgas ūdens" sabiedrisko attiecību speciālists Artūrs Mucenieks informē, ka pirms vairākiem gadiem brīvkrānu skaits bija lielāks, piemēram, Raiņa bulvārī blakus Kārļa Ulmaņa piemineklim vai pretī viesnīcai "Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel", taču tos Rīgas centrā nācās slēgt huligāniskas rīcības dēļ. Krāni uz nakti tika atstāti ieslēgti, ietves nolaistītas, apledojušas – tas apdraudējis gan gājējus, gan satiksmi.  

"Mūsu pieredze ar brīvkrāniem varbūt nav tā pati labākā, un tas ir normāli, ja kāds no tiem vairs nestrādā. Kādreiz populārākais krāns bijis Raiņa bulvārī pretī kafejnīcai "Ļeņingrad", kuru uzstādīja 19.gs.–20.gs. mijā. Nākotnē ir plānots to atjaunot, un līdz šim "Rīgas ūdens" uz pilsētas simtgadi 2001. gadā bija pievienojis šim krānam cauruļvadus, bet, tā kā tas regulāri tika salauzts, krāna darbība tika pārtraukta". 

Mucenieks atzīmē, ka dzeramā ūdens punktu izveidošana un apsaimniekošana ir dārgs process. Tas ir iemesls, kādēļ pagaidām nav zināms, kad varētu atjaunot esošos brīvkrānus vai uzstādīt jaunus. 

Uzpildīt ūdeni kafejnīcā vai veikalā 

Veikala "Zeroveikals" dzeramā ūdens punkts
Atsevišķos veikalos arī darbojas bezmaksas dzeramā ūdens uzpildes punkti, tādējādi ļaujot klientiem izvairīties no lieku plastmasas pudeļu iegādes. Pagaidām to gan piedāvā vien dažas vietas: universālveikals "Stockmann", tirdzniecības centrs "Origo" un beziepakojuma veikals "Zeroveikals". 

"Rīgā diemžēl nav pietiekoši daudz publiski pieejamu dzeramā ūdens punktu. Ir cilvēki, kas pie mums ikdienā ienāk vien uzpildīt savas ūdens pudelītes, jo ir savās ikdienas gaitās pilsētā un rūpējas gan par savu, gan par vides veselību. Uzpildot ūdeni atkārtojami lietojamā ūdens pudelē, cilvēki samazina plastmasas patēriņu ikdienā, kā arī nepakļauj savu organismu liekai mikroplastmasas uzņemšanai caur vienreiz lietojamām plastmasas pudelēm," stāsta veikala "Zeroveikals" darbinieki, kuri ir ļoti priecīgi par neierobežota ūdens pieejamību veikalā. 

Cits ūdens uzpildīšanas veids ir kafejnīcās vai restorānos. Latvijā vairāku kafejnīcu īpašnieki, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki un Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu pārstāvji apvienojušies aktīvistu kopienā "Ū vitamīns" ar mērķi popularizēt ideju par tīra bezmaksas dzeramā ūdens pieejamību no krāna, kā arī mazināt plastmasas pudeļu patēriņu. Piemēram, ir vairākas iestādes – kafejnīcu tīkli "Ezītis miglā", "Caffeine", "Costa Coffee" u.c. –, kur ikvienam apmeklētājam bezmaksas ūdeni piedāvā, jau salietu karafēs. Ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus, šāda iespēja pastāv arī pandēmijas laikā. 

"Šobrīd drošības apsvērumu dēļ bezmaksas ūdens nav pieejams uz vietas esošos, vaļējos traukos, t.i., uzpildīšanai glāzēs, kā tas bija pirms pandēmijas. Ūdens klientiem ir pieejams uzpildīšanai savos līdzi paņemtajos traukos, turklāt ūdens uzpilde jāveic, ievērojot visas noteiktās higiēnas prasības – dezinficējot rokas utt.," norāda "Caffeine Roasters" mārketinga vadītāja Ilze Dumceva.  

Šaubas par dzeramā ūdens kvalitāti 

Pilsētplānotājam un antropologam Viesturam Celmiņam nav pārliecības, ka cilvēki zina par bezmaksas ūdens uzpildes vietām.  Tāpat nav skaidrs, vai viņi vispār ir informēti par brīvkrānu eksistenci. Taču viņš uzskata, ka pietiks ar pāris reizēm, lai redzētu, ka krāns nestrādā, ir sadauzīts vai apgāzts, un cilvēkiem negribēsies no tā dzert. Turklāt, iespējams, cilvēkiem rada bažas ūdens kvalitāte, kas varētu nākt pa sarūsējušām caurulēm. 

Ūdens kvalitāti uzrauga "Rīgas ūdens" Apvienotā ūdens kvalitātes laboratorija, ņemot paraugus pilsētas ūdensvada sadales tīklā, ziņo "Rīgas ūdens" pārstāvis Artūrs Mucenieks. Par tā rezultātiem regulāri tiek sniegtas atskaites Veselības inspekcijai. 

"Latvijā pazemes ūdens pārsvarā ir ar paaugstinātu dzelzs un mangāna saturu. Brūngano nokrāsu veido dzelzs, savukārt melnīgsnējo – mangāns, kas parasti remontdarbu laikā veido īslaicīgu uzduļķošanos. Mēs ar to cīnāmies, skalojam ūdeni, lai šī situācija būtu ideāla, un, ja nav, tad tā ir mūsu atbildība. Tur nav nekā slikta, kas varētu apdraudēt cilvēka veselību." 

Šobrīd apmeklētākais brīvkrāns ir Jūrmalas gatvē 133. Aizbraucot uz tā atrašanās vietu, pat darba dienā cilvēki stājas rindā pēc ūdens. Kāds vienkārši grib atveldzēties, cits brauc ar vairākiem toveriem, sakot, ka ūdens ir garšīgāks un tīrāks nekā tas, kas tek no krāna mājās. Cilvēki uzskata, ka tas ir unikāls dziļurbums, kuram piemīt kaut kādas dziednieciskas īpašības, bet patiesībā tā nav. Tas tāpat kā citi daudzdzīvokļu namos esošie krāni ir pieslēgts pie Rīgas ūdensvada. 

Brīvkrāns Jūrmalas gatvē 133

"Krāni ir aisberga redzamā daļa, bet neredzamā ir tas, kā mēs kultūrā uztveram ūdeni. Senos laikos cilvēki saindējās, bija zarnu infekcijas slimības, un vēl internetā klejo kaut kādi briesmīgi attēli, kā izskatās ūdens krātuves. Cilvēki padzērās mājās vai darbā, un, ja atceramies, tad deviņdesmitajos gados veikalā vēl nebija minerālūdens kā kategorija, nemaz nerunājot par desmitiem zīmolu ar dažādām garšām. Mūsdienu cilvēks uzskata, ka ūdens būtu jālieto daudz aktīvāk un vairāk, un kādreiz to risināja šie ūdens krāni, kas tagad ir kļuvuši par tādu kā reliktu – nemoderns, nemūsdienīgs, neprogresīvs veids, kā nodrošināt infrastruktūru," spriež Celmiņš. 

Viņš norāda, ka ūdens punktiem Rīgā būtu potenciāls, taču iesākumam par ūdens kvalitāti būtu jāstāsta sistemātiski, nevis vienu reizi uz visiem laikiem, aktualizējot to, ka tas ir veselīgs, dzerams un droši izmantojams arī pilsētas vidē. Līdzīgi kā mums katru dienu atgādina par "Borjomi", "Mangaļi" vai "Venden" ūdens īpatnībām: 

"Es domāju, ka mums ir jāiet tas ceļš, kur sabiedrībā populārs cilvēks mēnešiem reklamē, ka viņš izvēlas dzert ūdeni no krāna, ka viņš dzer to arī pilsētā no tikko uzpildītas pudeles. Tas ir publiskais pakalpojums, kurš, manuprāt, ir jāaktivizē un jāpopularizē līdzīgi, kā mēs aicinām cilvēkus pārbaudīt redzi vai veselību. Tikai tad var domāt par krānu vairošanas posmu kā daļu no vienādojuma." 

Iedzīvotāji pieprasa jaunus ūdens punktus 

Arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts atzīmē, ka ūdens uzpildes punkti ir noderīgi vietās, kur ir ļoti karsts klimats, savukārt mūsu platuma grādos, iespējams, tas nemaz nav aktuāli – ne katru gadu ir tveice, kad organisms varētu pārkarst. Studējot Ņujorkā antropoloģiju, viņš bija ievērojis, ka teju katrā augstskolā, publiskajās ēkās un parkos ir daudz dažādu dzeramā ūdens uzpildes punktu. Īpaši bieži sastopamas dzeramās strūklas jeb krāni, virs kuriem jānoliecas, lai varētu padzerties. Latvijā tādi pieejami katrā stāvā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā. Savukārt, piemēram, Viļņas centra apmeklētākajās vietās atrodami vairāki stacionāri dzeramā ūdens punkti. Katrs iedzīvotājs, piespiežot pogu, var uzpildīt savu ūdens pudeli vai pat padzirdīt mājdzīvnieku no apakšā tekošās strūklas. 

Dzeramā ūdens punktu karte:

Tikmēr RTU Reģionālās attīstības un pilsētekonomikas inženierijas studente Laura Jaunākā vēlas veicināt bezmaksas dzeramā ūdens pieejamību Rīgā. Kopā ar citām meitenēm Pasaules Dabas fonda rīkotā projekta "Aizstāvības akadēmijas" ietvaros viņas aptaujāja 329 Rīgas iedzīvotājus un viesus, lai noskaidrotu vietas, kurās tie vēlētos redzēt bezmaksas ūdens uzpildes punktus. Lai arī viņas neizstrādāja dizainu potenciālajiem brīvkrāniem, tomēr atzīst, ka tiem būtu jābūt ērti lietojamiem, izturīgiem pret vandālismu un laika apstākļiem, kā arī iekļaujošiem – tātad pieejamiem arī cilvēkiem ar invaliditāti. Uz apkopotajiem datiem balstītus priekšlikumus viņas iesniedza Rīgas domei.  

"Iedomājoties karstu vasaras dienu pilsētā, kad moka slāpes un negribas pirkt fasētu ūdeni, būtu forši pieiet vai piebraukt ar velosipēdu pie pilsētvidē uzstādīta publiska ūdens krāna. Var, protams, palūgt uzpildīt ūdeni kādā kafejnīcā, bet daudzi cilvēki varētu justies neērti, lūdzot ūdeni vietā, kur neko neiegādājas vai vispār nemaz nezināt par šādu iespēju. Tas būtu arī risinājums iedzīvotājiem biežāk ņemt līdzi vairākkārt lietojamās ūdens pudeles, zinot, ka pastaigu maršrutā būs iespēja tās uzpildīt," saka Laura.  

Atsaucība bija liela. 57% iedzīvotāju norādīja, ka dzeramā ūdens uzpildes krāni nepieciešami Rīgas parkos un to apkārtnē, piemēram, Brasas sporta laukumā, kur ir arī bērnu rotaļlaukums. Netālu no tā atrodas dzelzceļa stacija, un vasarā tas ir populārs maršruts ceļā no Vecāķiem. Kā populārākās lokācijas tika atzīmētas arī Vērmanes dārzs, Bastejkalns, Ziedoņdārzs, Ēbeļmuižas parks u.c. parki pilsētas apkaimē.  

Vai ir risks pandēmijas laikā?  

Veselības inspekcija norāda, ka dzeramā ūdens punktu uzstādīšana pandēmijas apstākļos rada riskus Covid-19 infekcijas izplatībai no cilvēka uz cilvēku, tiem pulcējoties un neievērojot distanci. Citi riski pandēmijas izplatības apstākļos nav novērojami, jo vīruss neizplatās caur ūdens vidi. 

Taču, iespējams, Covid-19 ir pastiprinājis jau esošo priekšstatu par to, ka ūdens patēriņš pilsētā ir nehigiēnisks. Viens no tehniskajiem risinājumiem šādos apstākļos būtu bezkontakta ūdens uzpildes sistēma ar sensora palīdzību. Spilgts piemērs tam ir Rātslaukumā un tirdzniecības centra "Origo" esošie dzeramie punkti. Nav jāspiež nekāda gudrā poga, lai uzpildītu pudeli. Turklāt "Origo" punkta labajā augšējā stūrī redzamais skaitītājs uzrāda, cik plastmasas pudeles jau ir ietaupītas.  

Veselības inspekcija skaidro, ka šādos gadījumos, ja ūdens punkts atrodas iekštelpās, tad nepieciešams ievērot drošības pasākumus, dezinficējot virsmas, un vilkt maskas, kā arī izmantot dzeramā ūdens punktu pa vienam cilvēkam reizē un ievērot sociālo distanci (2 metri). 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt