Sadaļas Sadaļas

Ziemeļblāzmas parks – mājvieta apaļlapu kokžņaudzējam, parūkkokam un citiem svešzemju augiem

Ziemeļblāzmas parks tapa aizvadītā gadsimta sākumā. Parkā lielu izmēru sasniedzis parūkkoks. Tāpat tur atrodami vairāki citi svešzemju augi. Ar Ziemeļblāzmas parka vēsturi iepazīstina parka dārzniece Dana Kosareva.

Ziemeļblāzmas parku ierīkot sāka 1902. gadā, kad latviešu kokrūpnieks un mecenāts Augusts Dombrovskis teritorijā sāka par savu naudu veidot Bezalkohola biedrības namu “Ziemeļblāzma”. Lai arī Dombrovskis pats nebija kultūras darbinieks, viņš rakstīja dzejoļus, taisīja vijoles viņa dibinātajā Zaļajā skolā un tur bija izveidota observatorija, kurā bērniem rādīja zvaigznes. 

Dārzniece Dana Kosareva par Ziemeļblāzmas parku Sintija Ambote

Tiesa gan 1906. gadā šo namu nodedzināja un vēlāk sāka atjaunot. Vienlaikus arī sāka veidot parku. Šeit iestādīja ap 1000 dažādu sugu koku un ap 600 krūmus. Te stādīja zirgkastaņas, pīlādžus, kļavas, bērzus, ceriņus, vilnainās irbenes, plūškokus un citus. Bija gan vietējie, gan introducētie koki.

Ziemeļblāzmas parkā aug robīnijas, kas savvaļā aug Ziemeļamerikā Atlantijas okeāna piekrastes mežos. Parka pirmsākumos šeit bija dažas savvaļas priedes uz smilšainās kāpu augsnes. Te bija ozoli, kas sastādīti “A” un “D” burtu formā, veidojot saimnieka iniciāļus. Tāpat te tagad ir rotonda, kas visticamāk veidota līdzīga tai, kāda bija parka veidošanas laikā, bet uz tās kolonnām tolaik bijuši Dombrovska dzejoļi. 

Parkā ir arī apaļlapu kokžņaudzējs, kas aug līdz 12 metru augstumā, šajā parkā tas gan žņaudz laternu, nevis koku. Tam šeit varētu būt ap 100 gadu un savvaļā tas aug Mandžūrijā, Korejā un Japānā. Tāpat vienā no dobēm ir iestādīti retumi – septiņi sniegpārsliņu koki un šī suga tikai tagad sāk ieiet apzaļumošanā. Koks plaukst vēlāk par citiem kokiem un tam ir balti ziedi čemuriņos, kas tiešām izskatās pēc sniegpārsliņām un ļoti labi smaržo.

Ziemeļblāzmas parkā atrodams arī parūkkoks, kas savvaļā parasti aug Balkānos, Kaukāzā, Himalajos un citviet. Tas sāk ziedēt jūnijā un ziedi paši ir neizskatīgi, bet jūlija beigās vai augustā tam veidojas no 15 līdz 30 cm garas koniskas augļu kopas. Tās ir rozā krāsā un adatiņu formā, kas izskatās pēc parūkas. Parasti parūkkoki ir nelieli koki vai krūmi, bet šeit tas ir 4 metrus liels koks un ir viens no vecākajiem Latvijā. Tāpat pie Ziemeļblāzmas parka tējas namiņa tam iestādīti divi “brālīši” ar tumši sarkanām zīdīgām lapām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt