Mājoklī ieperinājies pelējums ne tikai apdraud tajā dzīvojošo veselību, bet arī norāda uz mājas slikto tehnisko stāvokli un zemo energoefektivitāti. Visbiežāk par tā klātbūtni pat neapzināmies, taču pelējuma sēnīte ir klātesoša cilvēka ikdienā jau tūkstošiem gadu, norādīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras asociētais profesors Ingus Skadiņš.
"Mēs pat neapzināmies, cik bieži dzīvojam ar viņām kopā. Tā ir neredzamā mikrobioloģijas pasaule, ko ar neapbruņotu aci nemaz neredz. Ja runā vispār par pelējumiem, tie ir kļuvuši par lielu mūsu ikdienas daļu. Ja skatās veikala plauktos, redzam pelējuma sierus, redzam daudzas citas pārtikas industrijas, kur izmanto pelējumus pat produktu sagatavošanā," stāstīja Skadiņš.
Diemžēl pelējums izplatās arī mūsu mājokļos, un noteiktos apstākļos tas var radīt kaitējumu cilvēku veselībai.
"Veselam cilvēkam ar labu imūno sistēmu šie rādītāji [pelējuma sēnīšu klātbūtne] nebūs tik ļoti bīstami.
Te runājam par atsevišķu cilvēku grupu, riska grupām, kas varētu būt gados veci cilvēki, cilvēki ar ļoti novājinātu imūno sistēmu, bērni, cilvēki ar lielākām alerģiskām izpausmēm, ar hroniskām slimībām, akūtām respiratorām saslimšanām," precizēja Skadiņš.
Ja ir redzami vizuāli bojājumi, ko rada pelējuma sēne, pirmais risinājums būtu to nomazgāt un notīrīt, lai sēnīte neattīstītos tālāk, ieteica RSU Aroda un vides medicīnas katedras lektore un pētniece Aneka Kļaviņa.
"Mans pirmais ieteikums būtu – risināt vizuālo problēmu," norādīja Kļaviņa.
"Pelējums sāk augt, kad ir paaugstināts mitrums gan materiālā, gan gaisā. Pirmais risinājums – žāvēt materiālu un telpas, tad mazgāt un žāvēt atkal. Sākt lietot visādus dezinfekcijas vai pelējumu iznīcinošos līdzekļus vajadzētu tikai tad, ja esam kāda no jutīgajām grupām.
Ja esmu stiprs pieaudzis cilvēks, pietiks ar pelējuma sēņu nomazgāšanu un telpas uzturēšanu higiēniskā kārtībā," viņa skaidroja.
Ar ikdienišķu tīrību pietiks, lai pelējuma sēne atkal nesavairotos.
"Ja esam jutīgajā grupā, mums ir mazi bērni, cilvēki ar autoimūnajām saslimšanām vai hroniskām saslimšanām vai gados veci cilvēki, pirms vizuālā uzlabojuma būtu nepieciešams šo materiālu dezinficēt," piebilda Kļaviņa.
Katram materiālam ir savas īpašības, izmantoto līdzekļu risinājumi katrai virsmai jāpiemeklē individuāli. Viens no ieteikumiem ir pelējuma sēni mazgāt, izmantojot fungicīdus. Kļaviņa skaidroja, ka šie līdzekļi nogalina pelējuma sēni, kas ir dzīvs organisms, līdz ar to var nogalināt arī kādas mūsu dzīvās šūnas.
Ķīmiskie līdzekļi ietekmēs arī cilvēka veselību, un, tos lietojot, maksimāli jāievēro drošības pasākumi.
RSU docente un Vides un veselības institūta vadošā pētniece Žanna Martinsone atgādināja, ka, veicot tīrīšanas darbības, arī stipriem un veseliem cilvēkiem jālieto respirators, lai pasargātu sevi gan no pelējuma sēņu sporām, gan paša ķīmiskā līdzekļa.
Viņa ieteica labāk vispār neradīt vidi, kas patīk pelējuma sēnītēm, un tas pirmkārt nozīmē kontrolēt mitrumu un siltumu telpās. Ne vienmēr tas ir vienkārši, jo pilnīgi sausā gaisā arī cilvēkiem dzīvot nebūs komfortabli. Tāpēc jāatceras, ka vairāk jādomā nevis par mitruma līmeni gaisā, bet gan uz virsmām – sevišķi vannas istabā, pie ēkas jumta, pagrabā, uz nesiltinātām sienām.
"Mitrums, gaisa ventilācija un sausums, tie ir atslēgas spēlētāji pie pelējuma sēnīšu rašanās. Kā zinām, vannas istabas, pieliekamie, virtuve – tās ir telpas, kuras visvairāk un biežāk ir mitrākās. Arī ventilācija sistēmas tur praktiski ir vājas, tāpēc arī rodas labvēlīgie apstākļi, lai pelējums rastos," piekrita Skadiņš.
