Viņa Latvijas Radio stāstīja: "Mani arī gadatirgos atpazīst kā rožu meiteni, un īstenībā tā mīlestība pret puķēm ir pārvērtusies tādā kā mazā biznesā, un es no tā vairs nevaru atkāpties. Un tad tikai paplašinies un ej uz priekšu."
Gribonika-Upeniece dzīvo Preiļos, kur savas privātmājas siltumnīcā audzē dažādus stādus.
Puķes viņai ir patikušas jau sen. Profesionālā izglītībā gan iegūta radošajā jomā – Gribonika-Upeniece strādā nelielā lauku skolā par mūzikas skolotāju un spēlē kā mūziķe dažādos pasākumos. Tomēr, skolēnu skaitam skolā sarūkot, ir skaidrs, ka tā ilgi vairs nespēs pastāvēt, tādēļ skolotāja apzinās, ka darbošanās siltumnīcā pamazām kļūst par pamatnodarbošanos.
"Skoliņa ir ļoti maza, kā jau visos reģionos, bērnu skaits samazinās, un skolotāju likmes samazinās, un būtībā alga paliek arvien mazāka. Tur jau praktiski nepaliek nekas," viņa teica un atzina, ka arī kovida laikā rozes bija kā glābiņš, jo atkrita peļņa no spēlēšanas pasākumos.
Siltumnīcā viņai ir arī hortenzijas un krūmmellenes, kas tiek audzētas no spraudeņiem, taču rozes Aira gan pati nepotē. "5. janvārī es palūdzu man uzpotēt noteiktu skaitu rožu. Lielākais rožu daudzums, ko es varu pārdot, ir tūkstotis rozes, vairāk es nespēju, jo fiziski tas nav iespējams."
Savulaik viņai bijis rožu dārzs, kas gan aizgājis postā. Un tas ļāvis labi apzināties, ka rozes prasa īpašu uzmanību. Tāpēc šobrīd pircējiem viņa stāsta par to, kā pareizi rozes stādīt, kā par tām rūpēties. Lai gan agrāk zināšanu par rozēm Gribonikai-Upeniecei nav bijis daudz, šobrīd, kā pati smejas, sevi var saukt par rožu ekspertu.
Vaicāta, kur guvusi zināšanas par audzēšanu, dārzkopību, viņa skaidroja: "Tikai sadarbojoties ar citiem, internetā. Galvenais – ej un dari, un viss. Un, protams, tev pašai jābūt mīlestībai pret puķēm, jo citādāk to nevar paveikt. Protams, man palīdz ģimene, vīrs un dēls. Meitiņai četri mēneši. Lai gan meitiņa ir maziņa, bet mēs tiekam galā."
Rožu audzētājai patīk arī tirgus atmosfēra – tā esot sava veida skatuve. Un viņa kā mūziķe pie tās ir pieradusi. "Būtībā mana profesija – mūziķe – ir skatuve un tirgus ir skatuve. Es pat jūtu, ka tirgū apstājas, daudzi cilvēki ap mani vienkārši klausās, kā es runāju!" viņa sacīja.
Prieks esot arī par to, ka arvien vairāk cilvēku vēlas darboties dārzā, cik nu katram atļauj iespējas un laiks.
"Cilvēki mīl dārzus, mīl zemi, viņi saprot, ka pie tā ir jāturas un ka tikai zeme dos mums spēku. Un arī rozes un zeme dot man šo spēku, jo es arī sapratu, ka es neesmu kabineta cilvēks, bet tieši zemes cilvēks. Un man saruna notiek ar puķēm, tās man dod spēku," teica dārzkope.
Domājot par nākotni, plānos ir jaunas, krietni lielākas siltumnīcas būvniecība, paplašinot savu stādu audzēšanas darbību.
