Saimnieki salātu audzēšanai pievērsušies 2009. gadā, krīzes laikā, stāstīja Feldmane: "Andrim bizness apstājās, un bija jādomā, ko darīt. Zeme mums ir, mēs varam apstrādāt zemi, audzēt kaut ko paši un braukt uz tirgu.
Man salāti pašai ļoti garšo, un es Andrim teicu, ka es gribētu, lai mums ir lieli, krāsaini salāti tajā laukā."
Īpašumā esošo zemi Stepanovičam-Monkevičam savulaik piešķīra sovhoza saimniecība, kurā viņš bija galvenais inženieris. "Vienu dienu atbrauca direktors, kurš saka: "Sēdies mašīnā, brauksim izvēlēties tev zemi, kur vari sākt būvēt māju." Šajā vietā saimniecība audzēja sarkanās bietes, te bija pilnīgs klajš lauks," atminējās saimnieks.
Saimniecībā sākotnēji tika audzēti Salanovas tipa salāti un baziliks, ko saimnieki pašu spēkiem audzēja, mazgāja un veda uz tirgu pārdot.
"Ar to mēs sākām. Pirmos salātus mazgājām divsimtlitrīgā tvertnē zem kļavām, šeit ārpusē. Iestādījām baziliku un audzējām krūmus, apgriezām tos, taisījām buntītes un arī vedām uz Čiekurkalna tirgu tirgot," stāstīja Stepanovičs-Monkevičs.
"Mums kaut kā tas Čiekurkalna tirgus aizgāja, bija ļoti labs, plašs pircēju loks. Viens no pazīstamiem cilvēkiem bija Kaspars Jansons, šefpavārs," viņš piebilda.
Pateicoties šefpavāra interesei, drīz vien attīstījās krietni plašāks klientu, tostarp restorānu, loks.
Šobrīd saimniecībā esošo siltumnīcu platība ir jau 3500 kvadrātmetri. "Mums visas ir tādas koka konstrukciju siltumnīcas. Arī pavisam lielās, jo tas bija pats lētākais variants. Protams, ka ir arī savas neērtības, jo lūkas ir jāattaisa ar roku, visu laiku ir riņķī jāstaigā, kas aizņem laiku. Tas nav tā, ka piespied pogu un viss gatavs," atzina Feldmane.
Viņa stāstīja, ka sezonas laikā ir divas aprites – sākumā aug salāti, pēc tam to vietā aug ķiršu tomāti. Saimniecībā uzbūvēta arī ražošanas ēka, kurā ir ģērbtuves, maza virtuvīte darbiniekiem, produkcijas noliktava un telpa salātu mazgāšanai.
"Diemžēl bez paša darba nekas nenotiek," atzina Stepanovičs-Monkevičs.
"Mums ir patstāvīgas strādnieces, kuras pat astoņus gadus strādā pie mums, bet ar puišiem – tā ir katastrofa. Viņi mums mainās. Šogad pat nospriedām, ka, ja pacelsim normālu samaksu, pieteiksies arī tādi, kas brauc uz Rīgu, bet neviena zvana. Es nezinu, ko tie cilvēki dara," viņš stāstīja.
Saimnieks atklāja, ka par Eiropas projektu naudu iegādāts traktors un iekārtas salātu mazgāšanai, bet viss pārējais saimniecībā uzbūvēts pašu spēkiem. "Mēs daudz ko nebūtu uzbūvējuši, ja es pats nemācētu metināt un būvēt," viņš piebilda.
