Stiprie stāsti

Juris Ozoliņš Trikātā rūpējas par 500 hektāriem meža

Stiprie stāsti

Svetlana Smirnova Kalkūnes pagastā kultūrvietā "Augustplatz" cienā ar skursteņkūkām

Iecavas pagastā uzņemumā "Letis" saimnieki audzē salātus, baziliku un ķiršu tomātus

Sāka krīzes laikā. Uzņēmēji Iecavas pusē attīsta tomātu un zaļumu audzēšanas biznesu

Bauskas novada Iecavas pagastā Hēlija Feldmane un Andris Stepanovičs-Monkevičs izveidojuši uzņēmumu "Letis". Viņi jau pirms 12 gadiem nelielā platībā – 2,4 hektāros – gan uz lauka, gan siltumnīcās sāka audzēt salātus, baziliku un ķiršu tomātus. Tagad uzcelta arī ražošanas ēka, kur atrodas noliktava un telpas salātu mazgāšanai, kā arī darbinieku ģērbtuves un neliela virtuvīte, saimnieki stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti". 

Saimnieki salātu audzēšanai pievērsušies 2009. gadā, krīzes laikā, stāstīja Feldmane: "Andrim bizness apstājās, un bija jādomā, ko darīt. Zeme mums ir, mēs varam apstrādāt zemi, audzēt kaut ko paši un braukt uz tirgu.

Man salāti pašai ļoti garšo, un es Andrim teicu, ka es gribētu, lai mums ir lieli, krāsaini salāti tajā laukā."

Īpašumā esošo zemi Stepanovičam-Monkevičam savulaik piešķīra sovhoza saimniecība, kurā viņš bija galvenais inženieris. "Vienu dienu atbrauca direktors, kurš saka: "Sēdies mašīnā, brauksim izvēlēties tev zemi, kur vari sākt būvēt māju." Šajā vietā saimniecība audzēja sarkanās bietes, te bija pilnīgs klajš lauks," atminējās saimnieks.

Saimniecībā sākotnēji tika audzēti Salanovas tipa salāti un baziliks, ko saimnieki pašu spēkiem audzēja, mazgāja un veda uz tirgu pārdot. 

"Ar to mēs sākām. Pirmos salātus mazgājām divsimtlitrīgā tvertnē zem kļavām, šeit ārpusē. Iestādījām baziliku un audzējām krūmus, apgriezām tos, taisījām buntītes un arī vedām uz Čiekurkalna tirgu tirgot," stāstīja Stepanovičs-Monkevičs. 

"Mums kaut kā tas Čiekurkalna tirgus aizgāja, bija ļoti labs, plašs pircēju loks. Viens no pazīstamiem cilvēkiem bija Kaspars Jansons, šefpavārs," viņš piebilda. 

Pateicoties šefpavāra interesei, drīz vien attīstījās krietni plašāks klientu, tostarp restorānu, loks.

Šobrīd saimniecībā esošo siltumnīcu platība ir jau 3500 kvadrātmetri. "Mums visas ir tādas koka konstrukciju siltumnīcas. Arī pavisam lielās, jo tas bija pats lētākais variants. Protams, ka ir arī savas neērtības, jo lūkas ir jāattaisa ar roku, visu laiku ir riņķī jāstaigā, kas aizņem laiku. Tas nav tā, ka piespied pogu un viss gatavs," atzina Feldmane. 

Viņa stāstīja, ka sezonas laikā ir divas aprites – sākumā aug salāti, pēc tam to vietā aug ķiršu tomāti. Saimniecībā uzbūvēta arī ražošanas ēka, kurā ir ģērbtuves, maza virtuvīte darbiniekiem, produkcijas noliktava un telpa salātu mazgāšanai. 

"Diemžēl bez paša darba nekas nenotiek," atzina Stepanovičs-Monkevičs. 

"Mums ir patstāvīgas strādnieces, kuras pat astoņus gadus strādā pie mums, bet ar puišiem – tā ir katastrofa. Viņi mums mainās. Šogad pat nospriedām, ka, ja pacelsim normālu samaksu, pieteiksies arī tādi, kas brauc uz Rīgu, bet neviena zvana. Es nezinu, ko tie cilvēki dara," viņš stāstīja. 

Saimnieks atklāja, ka par Eiropas projektu naudu iegādāts traktors un iekārtas salātu mazgāšanai, bet viss pārējais saimniecībā uzbūvēts pašu spēkiem. "Mēs daudz ko nebūtu uzbūvējuši, ja es pats nemācētu metināt un būvēt," viņš piebilda. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt