Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Stiprie iet, dara un nečīkst, bet tāpat gana daudz ir cilvēku, kas vaino valdību, kaimiņus un vecākus, bet paši nedara neko – uzskata atpūtas kompleksa "Sauleskalns" saimnieki Ieva un Jānis Meijeri, kuri savā jomā darbojas jau 20 gadu. Atpūtas kompleksu viņiem izdevies izveidot par spīti radu prognozēm, ka cilvēki uz šo vietu Ropažu novadā diez vai gribēs braukt, viņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Kāds no skolēniem ir apmierināts un pļāpā visnotaļ veikli, citi ir satraukti – "saprotu, bet runāt nevaru". Bet skola gandrīz noteikti būs jābeidz Latvijā. Nupat noslēgušies Liepājas pašvaldības finansētie divu nedēļu intensīvie latviešu valodas kursi trīsdesmit bēgļu bērniem. Rus.LSM.lv aprunājās ar viņiem, viņu vecākiem un kursu vadību. Par kursiem, dzīvi Liepājā un vēlmi atgriezties mājās, Ukrainā.
No okupētajām Ukrainas teritorijām Krievija izvedusi bērnus gan piespiedu kārtā, gan ar viltu, iesaistot ģimenēm tuvus cilvēkus. Južnijes pilsētā netālu no Odesas LTV satika Oļesju Savinsku, kura pārdzīvoja meitas aizvešanu un arī emocionāli smago ceļu pēc viņas, pašai braucot uz ienaidnieka zemi – Krieviju.
Nav tādas grāmatas, pēc kuras vadīties, lai visu izdarītu pareizi, tāpēc Gulbenes novada Rankas pagasta zemnieku saimniecībā "Ķelmēni" novērtē zināšanu un mācīšanās spēku. Saimniecībai šogad aprit 30 gadi, un pirms desmit gadiem galvenajiem saimniekiem talkā nāca arī atvases ar saviem dzīvesbiedriem, vēstīja Latvijas Radio raidījums "Stiprie stāsti".
Limbažu novada Viļķenes pagasta iedzīvotāji ar aizrautību LTV1 skatās seriāla "Sisi" otro sezonu, jo vairākās filmas sērijās ir redzama Lote – meitene no Viļķenes. Filmēšanās pieredze bija neaizmirstams piedzīvojums, atzina mazās meitenes mamma. Par spīti tam, ka bija jāpiedzīvo dažādi izaicinājumi, ja šāds piedāvājums būtu vēlreiz, viņa un Lote piekristu nedomādamas.
Pasaulē un Latvijā ir neskaitāmi daudz cilvēka rokām radītu vietu, kas savu laiku godam kalpojušas, bet tagad slīgst aizmirstībā un ir lemtas lēnai iznīcībai, tomēr ir vietas, kam laimējas, un tām tiek dota iespēja atdzimt jaunā kvalitātē. Viena no tādām ir Cēsu novada "Maizes māja", Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja saimnieki Aina un Dainis Tarasovi.
"Man nebija bail ārstēties. Man bija bailes no tā, ka es varētu nomirt," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atzina Evita Baumane. Uzstādot diagnozi - asins vēzis, ārsti bija pārliecināti, ka slimība nav ārstējama. 2019. gadā viņai tika veikta kaulu smadzeņu transplantācija un šobrīd jau gadu Evita dzīvo bez sāpēm, no jauna novērtējot iespēju dzīvot pilnvērtīgi.
Gabriela Šantare ar savu draudzeni Elīnu ir kopā sešus gadus un līdzīgi kā citi viendzimuma pāri vērsusies tiesā, lai tā atzītu viņu ģimeni. Viņa Latvijā īsti nejūtas juridiski pasargāta, vienlaikus uzsverot – attieksmes ziņā situācija šeit uzlabojas un doties dzīvot citur viņa neplāno.
Antons Mozaļevskis dzīvo ar vienu kāju Latvijā, kur ir viņa vīrs un pārējā ģimene, ar otru kāju – Šveicē, kur ir darbs. Lai gan Latviju ģimene nav pametusi, tomēr kā iespēju to neizslēdz, jo pilnībā komfortabli justies Latvijā nespēj.
Artis Kronītis no Aizkraukles novada Zalves pagasta savu mazo biznesu sāka jau 16 gadu vecumā. Vēlāk kļuva par pašnodarbināto, tad mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, bet pirms trim gadiem nodibināja SIA "Kronīšu kokapstrāde", kurā ražo koka karkasa siltumnīcas un angārus. Šobrīd uzņēmumā strādā arī Arta brālis un vēl 10 darbinieki, un darba ir atliku likām, viņš atklāja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Roberta Putņa, kurš pēdējos trīs gadus dzīvo Vācijā, lēmumu pamest Latviju ietekmējusi arī homofobija. Dzīvojot Vācijā, Roberts spēj justies brīvs un būt viņš pats, Berlīni raksturojot kā pieņemošu un iekļaujošu salu homoseksuāliem cilvēkiem no visas pasaules.
Pirms vairākiem gadiem Jolanta Cihanoviča ar savu sievu Olgu nonāca pie lēmuma doties prom no Latvijas, jo šeit nevarēja reģistrēt savas attiecības. Dzīve Latvijā radīja sarežģījumus un spriedzi. Tagad Beļģijā viņas jūtas brīvi un pasargātas kā pāris.
Svētceļnieks Emanuēls ir francūzis, kurš nu jau trīs gadus ir ceļā no vienas baznīcas uz citu dažādās Eiropas valstīs. Pirms pāris gadiem, kad viņš bija ceļā uz Aglonu, Lietuvā viņu satika Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa. Savukārt tagad, pārcietis plūdus, karsto saules svelmi, lāču un un vilku apciemojumus pie telts, viņš atrodas Rumānijā. Un nekur nesteidzas, jo tāds ir svētceļnieka ceļš.
Jānis Rozenbergs pirms 12 gadiem kopā ar savu vīru Normundu pieņēma lēmumu atstāt Latviju un pārcelties uz dzīvi Zviedrijā. Šobrīd abi dzīvo Upsalā, kas ir ceturtā lielākā pilsēta Zviedrijā. Latvijas Radio tikās ar Jāni, lai runātu par to, kā atšķiras dzīve homoseksuāliem cilvēkiem Latvijā un Zviedrijā.
Vēlme izprast, kā runāt ar cilvēkiem, kas iet caur grūtībām, pamudināja advokāti Inesi Stankeviču kļūt arī par kapelāni. Lai gan sākotnēji bijis bail pat ieiet slimnīcā, šobrīd viņa tādā strādā, sarunājoties un uzklausot smagi slimus pacientus, kuri bieži vien slimnīcā jūtas gaužām vientuļi, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Monopols".
Kaut uz nedēļu atpūsties no kara šausmām, nemitīgajiem uzlidojumiem un nedrošības sajūtas par vecākiem, kuri devušies uz fronti sargāt dzimteni. Latvijā šonedēļ norisinās fonda "Namejs" rīkotā nometne Ukrainas karavīru bērniem.
Atvērtas sirdis, dzirkstošas acis un milzīgs entuziasms – šādas īpašības piemīt katram no aptuveni četrsimt pasaules latviešu saieta dalībniekiem Preiļos, kur tas notiek pirmo reizi. Nedēļas garumā dažādu speciālistu vadībā ģimenes apgūst tautas tērpu darināšanu, tautasdziesmu un godu nozīmi, kā arī valodas, kultūras un vēstures tradīcijas.
"Ģimenes uzņēmums, kam bites sparģeļos un medus stropos!". Tā sevi piesaka Krimuldas pagasta saimniecība "Lejaslīves". Bez sparģeļiem un medus saimniecībā vēl tiek gatavots biškopības inventārs, audzēti gaļas liellopi un uzņemti tūristi. Saimnieki Lelde un Atis Vaļļi uzskata, ka daudzpusīga saimniekošana gan mazina dažādus riskus, gan arī ir interesantāk pašiem, jo visu laiku jāmācās.
Dievnamā Ukrainas ciematā, kurā paralēli karavīru aprūpei darbojas kara mediķe no Latvijas, notikušas pirmās kristības, kopš sākās Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā. Meitenītes Emīlijas krustmāte ir latviešu mediķe Sarmīte Cīrule, kura atzina – tas ir liels gods un aizkustinājums.
Iemācīties latviešu valodu sākumā šķita neiespējami, bet tagad ukrainiete, tulce un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Etnomuzikoloģijas klases absolvente Viktorija Prituļaka latviski runā nevainojami. Viktorija jau 12 gadus dzīvo Latvijā un nodarbojas ar diplomātisko un politisko tulkošanu. Kad Saeimas deputātus uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, tieši Viktorija nodeva politiķa vēstījumu. Tulce Latvijas Radio raidījumā "Monopols" atzina, ka skumjas par dzimteni viņu pārņem katru dienu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
