Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Ludzāniete uz senajām stellēm auž smaržīgus zāļu paklājus
Ludzāniete Ruta Zviedre pēdējo gadu laikā aizvien vairāk pievēršas dabas materiālu izmantošanai sadzīvē. Tagad, tuvojoties vasaras saulgriežiem, lielu daļu laika pavada mežā un pļavā, vācot visdažādākās zālītes, ziedus, koku zarus. No tiem viņa izgatavo ne tikai tradicionālās pirts slotas un slotiņas, bet arī uz senajām stellēm auž zāļu paklājus.  
Pierakstīties Liepājā palīdzēja precības un konjaks. Trīs izsūtīto stāsti par atgriešanos
1941. gada 14. jūnija deportācijās no Liepājas apriņķa izsūtīja 1031 cilvēku, liecina Latvijas Valsts arhīva dati. Atbrīvošanu pēc 15 gadiem 50. gadu vidū gan piedzīvoja aptuveni puse no visiem, jo liela daļa mira ieslodzījuma un nometinājuma vietās. Atgriezties dzimtenē un iekārtoties Liepājā izdevās brāļiem Andrim un Mārim Zīderiem un Gundegas Kolbergas audžutēvam, Liepājas politiski represēto kluba ilggadējam priekšsēdētājam Arnoldam Treidem.
Pateikt skolotājiem paldies, nevis mesties nosodīt. Saruna ar Laurenču skolas direktoru
Trīs attālināto mācību mēneši bijis pārbaudījumu un jaunas pieredzes pilns laiks. Grūtību netrūka, tomēr mācību gada noslēgumā skolas apkopojušas arī labo pieredzi, kas varētu noderēt arī pēc atgriešanās klasēs. No vecākiem dzirdot daudz labu vārdu par Laurenču sākumskolas pieredzi šo pārmaiņu vadībā, Latvijas Radio uz sarunu aicināja skolas direktoru Kristapu Zaļo. 
Epidemiologs ar mīlestību pret kino. Jurija Perevoščikova ikdiena Covid-19 laikmetā
Latvijā ir daži cilvēki, kuru pieredze un zināšanas šo grūto jaunā koronavīrusa izplatīšanās un Covid-19 krīzes laiku darījuši iespējami vieglu. Ir atļauts doties ārā no mājas, var braukt savās gaitās. Tajā pašā laikā saslimstības un mirstības līknes ir salīdzinoši zemas. Īpaši, ja skatās uz citām valstīm. Valdība atzīst – visi pandēmijas laika lēmumi pieņemti, ieklausoties ekspertos. Viens no viņiem ir Jurijs Perevoščikovs –  epidemiologs ar 30 gadu stāžu un hobiju, kam ar vīrusiem nav nekāda sakara.
Lai dēlam būtu vecāku uzvārds. Ģimenes stāsts par personvārdu atveidi
Diskusijas par personvārdu atveidi latviešu valodā no citām valodām ik pa laikam Latvijā kļūst aktuālas. Tas skar ārzemju politiķu, sportistu uzvārdu atveidi latviešu valodā, arī ģimenes. Savas ģimenes pieredzi piekrita pastāstīt sieviete, kura precējusies ar Francijas pilsoni un vēlas dēlam tādu pašu uzvārdu kā visai ģimenei.
No vakcīnu noliedzējiem latviešu ārste Berlīnē saņem pat nāves draudus
Latviešu anestezioloģe Kristīne Pitkeviča, kura strādā Berlīnes Sirds centrā, saņēmusi nāves draudus pēc savā “Facebook” profilā publicētās ziņas par bērna nāvi Vācijā, kurš nebija vakcinēts. Sešus gadus vecu zēnu, kuram pēc difterijas pārslimošanas radās neatgriezeniski sirds bojājumi, neizdevās glābt.  Ar šo ziņu dalījās gandrīz 1000 lasītāju, un Kristīne bija gatava diskusijai par vakcinācijas nepieciešamību. Taču vakcīnu pretinieku rakstītajam gan ne.   
Vienīgais roms psihologs Latvijā: Visu dzīvi mācos sadzīvot ar to, ka esmu čigāns
“Netipisks čigāns” - tā par sevi saka psihologs Andris Tertats, kurš tautības izraisītās bērnības traumas pārvērtis dzīves misijā. Jau vairāk nekā 20 gadus viņš ar apbrīnojamu harismu, mērķtiecību un neatlaidību pēta un analizē pats savu tautu, iegrimst tās psiholoģiskajās dzīlēs un palīdz tajās atrast pozitīvo, augšup ceļošo. Andris iedvesmo indivīdus un, neskopodamies ar nesaudzīgu kritiku, dod tautai cerību.
Švarcvaldē sajūsmu raisa latvietes kūkas
Gleznainā Švarcvaldes kalnu apjoztā ciematiņā Openavā Vācijā saimnieko latviešu ģimene. Viņu pārziņā ir kafejnīca un viesnīca. Elīzes Zaļumas cepto gardo kūku slava jau izplatījusies tuvu un tālu, viesi izbauda kafejnīcas omulīgo atmosfēru un sirsnīgo uzņemšanu.
Latviete norvēģu skolēnus māca no mājām Latvijā
Lelde Alksne ir zīmēšanas skolotāja Norvēģijas skolā, kur līdz pat ārkārtējai situācijai mācījās klātienē arī viņas vecākie bērni. Pēdējos divus mēnešus, izmantojot brīvdabas pedagoģijas metodes, skolotāja attālināti no mājām Latvijā māca gan skolēnus Norvēģijā, gan savus bērnus.
Priesteris Mediņš: Problēma ir nevis vīruss, bet bailes sastapt sevi
Atļauja vīrusa laiku pavadīt kopā tikai vienas mājsaimniecības cilvēkiem Bruknas Kalna kopienas dzīvi neietekmēja – visi 60 šeit dzīvojošie principā ir viena mājsaimniecība. Kopā ar priesteri Andreju Mediņu viņi devās uz rīta peldi, vienojās lūgšanās un smagā darbā. Tieši darbs un daba arī esot tās zāles, kas var dziedināt vīrusa laikā apjukušās dvēseles.
Kuldīgas novadā ģimene iegādājas un plāno atjaunot pamesto Ķimales muižu
Astoņus gadus Kuldīgas novadā esošā Ķimales muiža bija pamesta, un apkārtējiem iedzīvotājiem vien atlika noskatīties, kā tā pamazām iet bojā. Tad muiža acīs un sirdī iekrita uzņēmējas un politiķes Ineses Andersones ģimenei un tā nolēma to iegādāties. Jaunie saimnieki neslēpj, ka darāmā ir daudz un agrāko spožumu ēka varēs atgūt tikai pakāpeniski.
Pomeranču ģimene Anglijā par dīkstāves pabalstu atjauno savu kafejnīcu
Gaidāms, ka no pirmdienas Lielbritānijā tiks atvērtas sākumskolas un arī daļa veikalu. Pagaidām apmeklētājiem slēgti vēl paliek restorāni un kafejnīcas, taču, iespējams, ka drīz varēs atvērt arī tos. Sabiedriskās ēdināšanas biznesā Lielbritānijā darbojas ne viens vien mūsu tautietis, un pandēmijas izraisītā krīze ir skārusi arī viņus. Ziņu par iespēju drīz atkal atvērt savas nelielās kafejnīcas durvis ar prieku uzņēmusi Anglijā dzīvojošā Pomeranču ģimene.
Gandrīz detektīvs jeb epidemiologa darba ikdiena
Viens no iemesliem, kāpēc Latvijā izdodas samērā labi kontrolēt Covid-19 izplatību, ir tas, ka epidemiologi ļoti aktīvi apzina saslimušā cilvēka kontaktpersonas – potenciāli inficētos, lai informētu viņus par to, ko turpmāk drīkst un nedrīkst darīt. Tas reizēm ir detektīva cienīgs darbs, un nākas veikt desmitiem zvanu.
Mācītājs Brūklene arī pēc ugunsnelaimes paliks Usmā
Pēc tam, kad Usmā neglābjami nodega luterāņu mācītāja Uģa Brūklenes kultūrvēsturiski nozīmīgā māja, mācītāja pārliecība, ka viņa vieta ir Usmas draudzē tikai augusi stiprāka. Turklāt - šobrīd jumts virs galvas atrasts vecāku ģimenes mājā, abi skolas vecuma bērni turpina mācības attālināti.
Ķīnas pansionāta direktore Anastasija: Mūs no Covid-19 paglāba striktie noteikumi
Honkongas pansionātos netika reģistrēts neviens nāves gadījums. Āzijas pansionātus paglāba striktie noteikumi, secina Šanhajas aprūpes nama direktore Anastasija Puzankova, dzimusi Latvijā, bet jau 16 gadus par mājām sauc pēc iedzīvotāju skaita lielāko Ķīnas pilsētu Šanhaju, kurā Covid-19 izplatība tika apturēta ļoti strauji.
Uzņēmīga latviete atver pirmo Latvijas produktu veikalu Vācijā
"Jāmēģina, citādi jau nevar zināt, vai sanāks vai ne!" nolēma Bavārijā dzīvojošā latviete Sandra Balcere, domājot par drosmīgo ieceri atvērt savu īpašo veikaliņu. Maija sākumā Bavārijā vēra durvis veikals, kas, ciktāl zināms, ir šobrīd Vācijā vienīgais, kurā pārdod tikai Latvijā ražotus pārtikas produktus. Gardo un kvalitatīvo piedāvājumu jau novērtējuši gan vietējie vācieši, gan latvieši no tuvienes un tālienes.
Romu ansambļa «Brīvais vējš» līderis: Mēs ievibrējam sirdis
Ruslans Burkevičs uzaudzis abpus Latvijas un Krievijas robežai. Viņš dzīvo Viļakā, vietā, kur Pitalova ir tuvāk nekā Balvi. Ruslans ir roms, kuram piemīt talants dziedāt, dejot un spēlēt dažādus mūzikas instrumentus. “Dzirkstele ir galvenais”, uzskata romu ansambļa “Brīvais vējš” līderis, kuru spontānā prieka izpausmē uz Cēsu skatuves gaisā reiz pacēlis Viktors Lapčenoks – tik ļoti viņu aizkustinājis augumā mazā Ruslana izjustais dziedājums.
 
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt