Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Pats svarīgākais ir veicināt izpratni, lai skolēns var mācīties patstāvīgi un lai viņš pats arī saprot, ko nozīmē mācīties patstāvīgi, tā sarunā medijam "Latviesi.com" teic zinātņu doktore Astrīda Cīrule, kura dzīvo Čikāgā, bet turpina darboties arī akadēmiskajā vidē Latvijā. Viņa arī novērojusi, ka Latvijā grūti pieņem jauno un nereti nezina, ko iesākt ar inovācijām.
Karš Ukrainā noteikti ir arī augsto tehnoloģiju un dronu karš. Bezpilota lidaparāti izlūko, ļauj sasniegt nesasniedzamas teritorijas un diemžēl nes nāvi. Tieši tādēļ divi uzņēmīgi latvieši – Aigars Loss un Artūrs Kristlībs – Ukrainas armijas vajadzībām uzbūvējuši labi aprīkotu dronu komandcentru. Tas iebūvēts kādreizējā padomju laika armijas automašīnā ZIL un jau drīzumā dosies uz fronti.
Jurģis 71 gada vecumā joprojām iepriecina tūkstošiem skatītāju dažādos aviācijas šovos visā pasaulē un ir labi zināms arī Latvijā. Viņš pārliecināts, ka ir svarīgi saprast savas robežas, bet "pati spilgtākā lieta, kas arī ir vissvarīgākā – darīt šīs lietas un palikt dzīvam". Par dzīves filozofiju, lidošanu un aerobātikas tradīcijas attīstību Lietuvas un visas Baltijas aviācijas leģenda Jurģis Kairis stāstīja LTV raidījumam "Aculiecinieks"
Kristīnei vienmēr ļoti patikuši suņi, un bērnībā mājās bijuši vairāki četrkājainie mīluļi. 15 gadu vecumā meitene pat pabeigusi kinologu kursus un pelnījusi kabatas naudu, apmācot suņus. Kad darbs un ģimenes dzīve Kristīni aizveduši uz Vāciju, sapratusi, ka sapnis par savu suni jāatliek uz vēlāku laiku. Neticami skarbā pieredze ir iemesls, kāpēc Kristīne tagad ir Sančo un Karlosa saimniece, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Liktenim labpaticis, ka nu jau kā dažus gadus Ingūna Rauda atgriezusies savu senču īpašumā Mērdzenes pagastā Ludzas pusē. Tur bez vecvectēva celtajām mājām un saimniecības ēkām viņu sagaidīja arī melnā pirts. Tagad nu viņa ir pirtniece, kurai pirts nav tikai ēka, bet dzīva un jūtoša svētnīca, spēka vieta, kurp ļaudis dodas cerībā tikt galā ar savām likstām vai vienkārši – atgrieztos pie sevis.
Tik forša, tik stilīga, saulesbrilles uz matiem, pilnas rokas ziediem – tā Ilze Elizabete Romančenko izskatās fotogrāfijā pērnā gada 1.septembrī. Pēc 24 dienām viņas darbnīcā ienāca viņas audzināmā 1. kursa audzēkne un sadūra viņu. Astoņas reizes. Ilze, cīnoties par savu dzīvību, izrāvās un izskrēja uz ielas, kliegdama pēc palīdzības. Nekas nav beidzies. Tiesa turpinās. Uzbrucēja atrodas piespiedu ārstniecības iestādē. Bet divām foršām meitenēm ir mamma. Un daudzajām Ilzes krāsām un otām – māksliniece, kura šobrīd glezno ēteriskus ziedus.
Divi brāļi – Matīss un Jānis Leimaņi – jūlijā sāka dienēt Valsts aizsardzības dienestā. Tagad noslēgusies divu mēnešu pamatapmācība. Matīss vēlas stūrēt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) haubici, savukārt viņa brālis Jānis grib no tās šaut. Kā brāļi nonāca Valsts aizsardzības dienestā, un kā abiem tur sokas?
Līdz savai izdienas pensijai krāslavietis Māris Skudra nostrādāja kriminālpolicijā. Kā zināms, Valsts policijā maizes rieciens nav no tiem biezākajiem, un, ja vēl sieva Dina ir pedagoģe, tad gribi negribi jādomā, kā dzīvot un izdzīvot tālāk. Viena lieta, kas palika vēl no policijas laikiem, bija svaru cilāšanas sports, bet, pārcilājot nākotnes perspektīvas, Māris atcerējās, ka reiz uz meitas izlaidumu viņš cienastam bija žāvējis gaļu. Lai gan pirmo reizi bija labāk neatcerēties, viņš izdomāja pamēģināt vēl – turpat savas mājas pagalmā pašā Krāslavas centrā. Kopš tiem laikiem bijušais kriminālpolicists un bijusī skolotāja ar saviem mājas izstrādājumiem ir labi atpazīstami tirdziņu dalībnieki visā plašajā Latgalē.
10 gari un grūti mācību gadi aiz muguras, priekšā ne mazāk izaicinoši gadi izvēlētajā profesijā. Piektdien, 22. septembrī, Latvijas Universitāti absolvēja 75 jaunie ārsti. Lielākā daļa no viņiem izvēlējusies strādāt tieši ģimenes medicīnā, bet viens absolvents šogad jau piedzīvojis īpašu slavas mirkli.
Tieši pirms 20 gadiem 20. septembrī, Latvijas iedzīvotāji pulcējās vēlēšanu iecirkņos, lai atdotu savu balsi par vai pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Līdzīgi kā šodien, arī tolaik par sabiedriski un politiski svarīgiem notikumiem bija plašas diskusijas, kurās atbalstošus vai skeptiskus viedokļus publiskajā vidē izteica arī sabiedrībā pazīstami cilvēki no dažādām nozarēm. To vidū bija arī Māris Olte un Normunds Skauģis, kuri jau ar 20 gadu distanci paraudzīsies uz saviem argumentiem, balsojot šajā referendumā.
Ģirts Miķelsons vīnogas audzē jau 20 gadus, no kuriem pusi saimnieko viensētā "Visnoļi" Bauskas novada Īslīces pagastā, jo Zemgales klimats ir piemērotākais vīnogu audzēšanai. Kopumā saimnieks izmēģinājis ap 800 vīnogu šķirnes, bet tagad divos hektāros audzē aptuveni 300 šķirnes, kas galvenokārt paredzētas vīna darīšanai. Pirms trim gadiem viņš izveidoja vīna darītavu "Kaucis Creek Winery" un savā saimniecībā rīko vīna degustācijas tūristiem, Ģirts stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Cilvēki Evitai Zarembai-Krīgerei nereti jautā: "Evita, kā tu visu paspēj?" Uz to viņa atbild: "Man ir tikpat daudz laika, cik jums." Taču ir būtiski prast šo laiku pareizi ieguldīt, tāpēc Evitas sirdslietu un vaļasprieku saraksts ir tik garš, ka grūti uzskaitīt. Viena no nodarbēm ir leļļu kolekcionēšana, kas vienā stundā ļauj apceļot vai visu pasauli.
Zandas un Mika kopdzīve sākās vētraini, bet nu jau trīsgadīgās meitas Alises ienākšanu ģimenē sākotnēji raksturoja uztraukumi, sāpes un pārdzīvojumi, kam sekoja smaga dzemdību pieredze Covid-19 posmā. Grūti bija arī pēc tam – Miks mainīja karjeru, lai spētu labāk parūpēties par ģimeni, kamēr Zanda turpināja darboties izaicinošajā kino jomā un vienlaikus saglabāt kaut ko no līdzšinējās dzīves un bezrūpības.
Inta Romanova Jelgavas novada Vircavas pagastā kopā ar meitas ģimeni izveidojusi piemājas saimniecību "Mūsu avenes". Zemes platība nav liela, avenes aug tikai divos hektāros, bet, kā Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti" uzsvēra Inta, – viņu mērķis nav kļūt par lielu saimniecību, jo ikdienā katram ir algots darbs, taču svarīgi, lai varētu darboties ar prieku un iesaistīt darbos mazmeitas.
Septembrī aprit gads, kopš Latvijas māsa Sarmīte Cīrule dienu un nakti gatava glābt ievainotos Ukrainas frontē. Arī izņemt lodes, šūt brūces un mierināt tikai tā, kā spēj sieviete karā. Mediķe šajās dienās saņēmusi vairākus apbalvojumus, arī Ukrainas aizsardzības ministrijas ordeni. Sarmītei apbalvojumi piešķirti pēc tam, kad viņa pati tika smagi ievainota un kontuzēta Krievijas uzbrukuma laikā.
Talsu novada Rojas pagasta "Kārandās" viesus uzņem Justs Dzedons. Justs izaudzis Rīgā, bet īpašumu Melnsilā viņa ģimene nopirka pirms 25 gadiem. Pandēmijas laikā Justs ar sievu un diviem bērniem pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Melnsilā un jau trešo gadu algotu darbu apvieno ar sava uzņēmuma vadīšanu. Justs ir mednieks, un Melnsilā no brieža gaļas top gan burgeri, gan citi produkti, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
"Pēc pārējo cilvēku attieksmes es nedomāju, ka esmu normāla," Latvijas Televīzijas raidījumā "Dzīvei nav melnraksta" atklāja Baiba Krūmiņa. Baiba visu dzīvi rausta valodu. Skolas gados viņa tika izsmieta gan vienaudžu, gan arī skolotāju vidū. Kaut arī Baiba funkcionē kā jebkurš cilvēks, bieži viņu uzskata par invalīdu. Arī darba devēji izvairās pieņemt Baibu darbā.