Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Sešu māsu bizness Jaunpilī – top pirts lietu komplekti
Jaunpilī sešas māsas pērn uzsāka kopīgu mazo biznesu – gatavo pirts lietu komplektus. Taustāmus produktus gatavo piecas māsas, bet sestā pašlaik studē ārzemēs un talkā nāk ar grafiskā dizaina ieteikumiem, Latvijas Radio raidījumā “Stiprie stāsti” stāstīja Silva un Ieva Zāgmanes no Tukuma novada Jaunpils. 
VIDEO. Vardarbība skolā iedragāja jaunieša mentālo veselību – Denisa stāsts
Emocionālās un fiziskās vardarbības dēļ Denisam nācās mainīt skolu un pilsētu. Klases biedri deviņu gadu garumā pazemoja un fiziski iespaidoja jaunieti, sadragājot viņa mentālo veselību. Nedz skola, nedz psihologi situāciju atrisināt nespēja. No vecākiem notiekošais skolas gaiteņos tika slēpts. Par saviem pārdzīvojumiem rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" pastāstīja Deniss Demčenko.
Bijušais Saeimas priekšsēdis Čepānis: Otrreiz uz barikādēm neietu
Alfrēds Čepānis, kurš bijis augstos amatos jau padomju gados, balsojis par Latvijas neatkarību un bijis Saeimas priekšsēdētājs, arī šodien aizraujas ar medībām un interesējas par norisēm politikā. Viņš Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" gan skarbi vērtēja patlaban Latvijas politikā notiekošo, sakot – ja šodien būtu jāiet uz barikādēm, visticamāk, to nedarītu.
Atkal mājās pēc ilgiem gadiem Brazīlijā un Lielbritānijā – divi reemigrantu veiksmes stāsti
Kristīne Apine pēc vienpadsmit Brazīlijā nodzīvotiem gadiem atgriezās Latvijā kopā ar savu dēlu, savukārt Ieviņas Reinsones ģimene pēc teju divpadsmit gadiem Lielbritānijā pērn oktobrī atgriezās Talsos. Tie ir divi reemigrācijas veiksmes stāsti, kuru pamatā bijusi laicīga gatavošanās, Kristīne un Ieviņa atzina  Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21.gadsimts”.
No Šveices vēstniecības uz Sabiles kultūras centru. Ginta Petra piepildījusi sapni par dzīvi provincē
Tolaik Ginta Petra vēl strādāja Šveices vēstniecībā, kad kāds slavens šveiciešu rakstnieks viņai pateicībā uzdāvināja savu romānu ar autora ierakstu. Lieli bija rakstnieka kreņķi, kad atklājās, ka veltījums un autogrāfs pirmajā lapā bija vienīgie šajā grāmatā rakstītie vārdi – tipogrāfijas brāķis.  Visas pārējās lapas bija neskarti baltas… Pati Ginta smej, ka tā bija zīme un sākums kaut kam jaunam. Šobrīd viņa dzīvo dziļos Latvijas laukos, kur līdz tuvākajam kaimiņam ir pāri par trīs kilometriem, jau gadu viņa ir jaunatklātā Sabiles Kultūras, mākslas un tūrisma centra vadītāja un katru dienu raksta jaunu lapu savā dzīves grāmatā. Par prieku sev un citiem.
Latviete Eva jau 10 gadus vada britu kamerkori Anglijā
Eva Šteinrēdere dzīvo Anglijā jau 12 gadus un strādā par skolotāja palīdzi sākumskolā Anglijas dienvidrietumos. Uzņēmīgā latviete ir dibinājusi pati savu kori, kur dzied tikai briti, jo latviešu mazpilsētā gandrīz nemaz nav.
«FaceOff Podkāsta» veidotājs Dvinskis: Sporta podkāstam jāsniedz cilvēkiem emocijas
Ņemot vērā pašlaik notiekošās olimpiskās spēles, arī Latvijas Radio raidījums "Raidnīca" aicināja uz sarunu Kasparu Dvinski. Pazīstamu kā televīzijas sporta ziņu apskatnieku un sporta tiešraižu vadītāju. Viņš ir arī divu sporta podkāstu vadītājs. Viens no tiem ir "FaceOff Podkāsts", bet otrs – "Fleksis". Abi ir gan klausāmi, gan arī skatāmi.
Bērnība beidzās astoņos gados. Zita Errs par baleta mīlestību
Baletdejotāja un horeogrāfe Zita Errs visu dzīvi veltījusi savai sirdslietai – baletam. To gadu laikā, kas pavadīti puantēs, izprotot katras kustības saikni ar iekšējām emocijām, viņa atklājusi šīs dejas būtību – pat ja prātu pārņēmis stress, dejojot, domājot par savu ķermeni un klausoties mūziku, cilvēks harmonizējas, atslābst un kļūst laimīgs. Nodejotas daudzas galvenās lomas izrādēs, gūtas traumas, kas likušas uz brīdi apstāties, bet tagad viņa baleta skolā audzina jaunās dejotājas un, ejot pastaigāties raitā solī, izdomā jaunas horeogrāfijas.
No Anglijas uz Daugavpili. Divu latgaliešu atgriešanās stāsti
Juris Šadurskis pēc vairākiem Anglijā pavadītiem gadiem atgriezies dzimtajā Daugavpilī, kur kopā ar dzīvesbiedri Ritu izveidojis mini zoodārzu “JuRita”. Savukārt kriminoloģijas doktors Dainis Ignatāns Daugavpilī pavisam atgriezties vēl tikai plāno, pagaidām viņš tur pavada vasaras un strādā par ekonomikas viesdocentu. Ārzemēs ir iespējams iedzīvoties, taču īstas mājas tur nekad nebūs, abi spriež sarunā ar raidījumu “Te!”.
Piensaimniekiem vairākās paaudzēs Aigaram un Ingaram Roņiem saimniecībā palīdz roboti
Tēvs un dēls – Aigars un Ingars Roņi - Dobeles novada Bikstu pagastā kopīgi saimnieko četrās fermās un audzē 300 melnraibos Holšteinas dzīvniekus, tai skaitā 180 slaucamas govis. Ar lopkopību var labi nopelnīt, ja strādā mūsdienīgi, Latvijas Radio raidījumā “Stiprie stāsti” norādīja Ingars, kurš vienā no fermām uzstādījis divus slaukšanas robotus. 
VIDEO. Samazināt kuņģi, lai notievētu – Ances Tarvidas stāsts
Lai nomestu lieko svaru, Ance Tarvida gandrīz pusgadu ēda tikai graudu sausmaizītes un litru paniņu dienā. Retu reizi atļāvās apēst tomātu. Šāda uztura dēļ gandrīz nonāca līdz anoreksijai. Pēc laika zaudētais svars atgriezās atpakaļ, un Ance nolēma gulties uz ķirurga galda. "Es gribu iet līdzi saviem draugiem uz izklaides vietām, nebaidoties no tā, ka kāds padomās, kā es izskatos," tā rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Ance Tarvida.
Briežu dārza saimnieki Ralfs un Laila Pērši izvēlas kvalitāti, nevis kvantitāti, un strādā bioloģiski
Ogres novada Ogresgala pagasta zemnieku saimniecības "Dobelnieki" jaunie saimnieki – Ralfs un Laila Pērši – strādā algotu darbu pilsētā, bet jau četrus gadus tam paralēli veido briežu dārzu. Saimniecībā ievēro bioloģiskas saimniekošanas prasības, tostarp konkrētu briežu skaitu uz vienu hektāru, jo izvēlas kvalitāti, nevis kvantitāti, viņi atklāja Latvijas Radio raidījumā “Stiprie stāsti”. 
VIDEO. 18 gadu vecumā nonākt ratiņkrēslā. Annijas Kļaviņas stāsts
Annija 2013. gadā cietusi autoavārijā, pēc kuras nonāca ratiņkrēslā. Visi nemitīgie centieni piecelties kājās palika bez rezultāta. Tomēr traģiskais notikums nespēja atņemt mīlestību pret dzīvi. "Kad es sevi iemīlēju, tikai tad es varēju kaut ko dot pasaulei un pilnvērtīgi ņemt," rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Annija Kļaviņa.
Kā pandēmijas laikā saglabāt dzīvesprieku. Farmaceites Maigas Liepiņas stāsts
Kā šajā laikā, kad esam noguruši no pandēmijas, saglabāt dzīvesprieku, kā neļauties nomāktībai un reizē arī rūpēties par savu veselību? Farmaceite Maiga Liepiņa savos 83 gados turpina darbu aptiekā un ne tikai. 78 gadu vecumā noiets Santjago ceļš Spānijā, astoņdesmit gadu vecumā apiets apkārt Latvijai un arī tagad, astoņdesmit trijos gados – ik dienu pieveikti vairāki kilometri, kā arī visā mūžā viņa ne reizi nav lietojusi zāles.
Divu līdzcilvēku stāsti. Dzīve pēc smagas avārijas un ikdiena ar Tureta sindromu
Divi jauni cilvēki – Katrīna Līva un Dagnis – zina, ko nozīmē būt atšķirīgiem. "No manis nav jābaidās" – tā sauc dokumentālo īsfilmu, kas ataino par pirms daudziem gadiem avārijā cietušo vīrieti un viņa ikdienu. Bet 14 gadus vecā Katrīna, kurai ir Tureta sindroms, skaidro, ko nozīmē šī iedzimtā slimība un kā to pieņēma viņas vienaudži.
Māku tos galdus savaldīt! Ciemos pie novusa galdu meistara Vaidavā
Bija laiki, kad novuss bija teju vai katrā sevi cienošā latviešu ģimenē, darba kolektīvā un atpūtas iestādē. Cīņā kijas krustoja bruņinieki, neskatoties uz vecumu, dzimumu, vakcinācijas vai ēšanas paradumiem. Tiesa, novusa spēles izcilnieki šodien vairs negozējas ziņu virsrakstu pirmajās slejās, taču līgas un čempionāti ir joprojām. Lai arī latvieši šo spēli sauc par savu teju vai simts gadus, pamatu pamats novusam ir palicis vecais – kārtīgs galds. Vaidavietis Ainārs Pēčs pirms gadiem saprata, ka lielveikalos dabūjamā  manta nav īsti lāga, tāpēc koka novusa galdus izdomāja taisīt pats. Aināram izdodas, jo kā skaidro meistars, viņš zina īstos vārdus.
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt