Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Baltijas ceļu veidoja pat Klusajā okeānā
Pirms 30 gadiem Baltijas ceļš vienoja divus miljonus cilvēku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Bet visā pasaulē bija cilvēki, kas savas improvizētās Baltijas ceļa akcijas rīkoja arī citviet – Amerikā, Parīzē un pat Klusajā okeānā. Ģeologs Jānis Kaprālis augustā pirms 30 gadiem bija devies ekskursijā uz Kuriļu salām. Kopā ar tūristiem no Lietuvas un Igaunijas, latvieši izveidoja mazu Baltijas ceļu uz kuģa, kas tobrīd bija iepeldējis Klusajā okeānā. 
Bija tāda ticība, bija tāda gaisma tuneļa galā. LTV žurnāliste par Baltijas ceļu
Sandra Freiberga Baltijas ceļa norises laikā strādāja Latvijas Televīzijas (LTV) Programmu direkcijai pakļautā radošajā grupā, un viņas pārziņā bija Kultūras fonda raidījums “Laiva”, kas “bija pilnīgi un 100% Imanta Ziedoņa iniciatīva, ka šādam raidījumam LTV būtu jābūt, un LTV toreiz ziedoja raidlaiku tam”. “Laiva” vēstīja par to, kā novadi tiek galā ar pirmās Latvijas mantojumu, ko padomju vara nevarēja un negribēja aprūpēt.
Grenctālē Baltijas ceļā ar pašu šūtiem karogiem un vienoti ar lietuviešiem
Sarkanbaltsarkanais karogs, kas, varbūt nedaudz ieplīsis un izbalējis, tomēr mājās stāv goda vietā – arī tas ir simbols, ar ko daudziem no mums asociējas Baltijas ceļš. Tieši tāds mājās ir Anastasijai Bolšei. Ar nelielām bailēm, tomēr lepnumu tas pirms 30 gadiem 23. augusta vakarā plīvoja pie Lietuvas robežas Grenctāles iedzīvotāju rokās, bet tagad klusi guļ mājās, plauktiņā.
Baušķeniece: Baltijas ceļā bija sajūta, ka notiek kaut kas ļoti svarīgs
Šonedēļ, kad svinēsim Baltijas ceļa trīsdesmitgadi, LTV “Panorāma” stāsta par cilvēkiem, kam bija iespēja, kas nenobijās un par spīti neziņai, cēlās, gāja un brauca, lai Baltijas ceļš – gandrīz 700 kilometru garā cilvēku ķēde – cauri Latvijai būtu nepārtraukta. Baušķeniecei Līgai Druviņai, stāvot Baltijas ceļā blakus mammai un vecaimammai, bija tikai 11.    
Mūziķis Jānis Šipkēvics: Mūsu visjaudīgākais un visspēcīgākais ierocis ir mūsu balsis
Mūziķim un komponistam Jānim Šipkēvicam Baltijas ceļš kā tolaik sešgadīgam puikam ir bijis divtik liels pārdzīvojums. Līdz ar barikāžu laiku tas ir noslēgums dzīves posmam, ko viņš savā prātā un sirdī saglabājis kā bērnības laiku. “Pēc tam jau nāk jauns posms, kas ir brīva Latvija un brīvs es, brīvi mani vecāki, mēs visi ar pavisam citu skatu uz šo pasauli,” teic Šipkēvics.
Rīgas svētkos sveiks «zelta kāzas» svinošos pārus
Piektdien, 16.augustā, sākas Rīgas svētku svinības. Un to ieskaņā sveiks pārus, kas šogad svin zelta kāzu jubileju. Apsveikumus pieņems 185 pāri, kuri laulībā nodzīvojuši piecdesmit gadus. Latvijas Radio uzrunāja trīs ģimenes, kas pastāstīja, ka ilgas laulības atslēga ir pacietība. 
Redzēt Parīzi un mirt? Nē, dzīvot! «Diagnoze - vēzis» ceturtā dienasgrāmata
Agrs rīts. Eirotuneļa iebraukšanas vietā Anglijas pusē tikai daži auto, robežsargs māj ar roku, ka visiem jādodas uz pārmeklēšanu, kas izpaužas kā formāla mašīnu apstaigāšana un apgrābstīšana. “Meklē narkotikas,” paskaidro Kriss, kurš saskatījies dokumentālās filmas. Esam pusstundu ātrāk, bet pusaizmigušie robežsargi māj, lai brauc uz priekšu, biļetē norādītais laiks interesē tikai automātisko auto atpazīšanas sistēmu.
Kozuļu dzimtas salidojumā Latgalē satiekas ap 200 tālu un tuvu radinieku
Cik daudz mēs zināms par saviem senčiem? Uz šo jautājumu būs katram sava atbilde, taču jelgavnieks Jāzeps Ošs, kurš pusgadsimta garumā ir pētījis savas dzimtas saknes Latgalē, šodien pirms gandrīz pusotra gadsimta celtajās dzimtas mājās Preiļu novada Saunas pagasta Pundurienē nolēmis sapulcināt daļu no viņa izpētītā ciltskoka. Plānots, ka uz šo tikšanos ieradīsies aptuveni 200 cilvēki, daudzi no kuriem viens otru redzēs pirmo reizi.
Ilggadējais Lietuvas korespondents Latvijā Arūns Vaikutis: Man patika sajūta mazlietiņ uz visu raudzīties it kā no malas
Lietuvas sabiedriskā medija korespondents Latvijā Arūns Vaikutis vairāk nekā 20 gadu ziņojis Lietuvas Radio par Latviju. Kamēr Latvijas Radio jau vairāk nekā 10 gadu nav sava štata korespondenta Lietuvā, no Rīgas par Latviju lietuviešiem turpināja ziņot Arūns Vaikutis. Šajā laikā intervējis valsts augstākās amatpersonas, kultūras personības un citus. Strādājis no Rīgas, un darba kabinets viņam atradās Latvijas Radio ēkā. Nu pēc daudzu gadu darba Lietuvas Radio un televīzija ar Arūnu Vaikuti darba līgumu kā ar štata korespondentu nolēma pārtraukt, piedāvājot viņam strādāt ārštatā. Kad aizritējusi viņa pēdējā darba diena, ilggadējo Lietuvas Radio korespondentu Latvijā šonedēļ uz sarunu par nonākšanu Latvijā un darbu šeit, kā arī medijiem Latvijā un Lietuvā aicināja Latvijas Radio.  
Simtgades Dziesmu svētku laikā dzimušajam Sigvardam jau gandrīz gads
Tieši pirms gada, kad Mežaparka Lielajā estrādē ieskanējās pirmie Latvijas simtgades Dziesmusvētku noslēguma koncertu akordi, mazais Sigvards ieraudzīja pasauli un pirmoreiz skaļi ieraudājās. Mamma Līga Petrāne – kaut gan jau ar tautas tērpu mugurā un nošu mapi rokā – tomēr saprata, ka šis koncerts ies secen. Un labi, ka tā, jo mazais Sigvards piedzima tieši brīdī, kad koncerts sākās.
Latvieši iedzīvojas Japānā. Danas Antipovas un Jevgeņijas Mori stāsti
Reizi gadā Japānas pilsētā Kobē notiek pilsētās svētki. Šķiet, ielu gājienam pošas visa pilsēta un arī tās ciemiņi. Dejas, mūzika, tērpi – šovs visas dienas garumā. Šogad gājēju vidū varēja sastapt arī latviešus, kuri tur dzīvo vai iebraukuši Japānā. Cik daudz viņu ir, un kā rit latviešu ikdiena tālajā zemē?
Latvijas Radio leģenda Jākobsons atzīmē 65 gadu jubileju kopš pirmās reportāžas
Latvijas Radio leģendas Gunāra Jākobsona samtaino un vīrišķīgo balsi atpazīst gan divdesmitā gadsimta vidū un otrajā pusē savas jaunības dienas baudījušie, gan arī šodienas klausītāji. Savulaik viņš komentējis sporta sacensības, vadījis leģendāro „Mikrofona” aptauju, ieskaņojis pasakas bērniem un neatkārtojamo skaņdarbu „Komentētāja roks”. 4.jūlijs Gunāra dzīvē ir ļoti īpaša diena, jo tieši šajā datumā pirms 65 gadiem Latvijas Radio ēterā izskanēja viņa pirmā reportāža.
 
Jaunākie
Interesanti