Vidzemes romi nav tik zināmi un pamanīti kā viņu Kurzemes, Latgales vai Rīgas tautieši, taču viņi ir un dzīvo divās kultūras telpās – dzimtajā un latviešu. Sandra Bogdanoviča ir dzimusi Lādē un nāk no ģimenes, kur visām trīs māsām doti latviešu vārdi. Tādi ir arī viņas trīs mazbērniem un daudziem romu skolēniem, kam viņa Lādezera pamatskolā palīdz iejusties latviešu vidē. Tomēr Sandra ir retā, kas tautību “čigāniete” ir ierakstījusi pasē.
Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Tik grūti šajā uztraukumu pilnajā laikā saglabāt mieru, sirsnību un cilvēcību. Neuzrūkt dzīvesbiedram, nesakliegt uz bērnu vai neapvainoties uz kolēģi. Lai palīdzētu ikvienam kaut uz mirkli atslēgties no ziņām par Covid-19 infekciju, Amerikā dzīvojošā latviete Laura Belēviča "Instagram" kontā aicina pievienoties viņas radītajai mākslas telpai.
Mēģinu ieskenēt pirkstu nospiedumus jau trešo reizi, bet automāts kā neņem, tā neņem pretī. Kad pasūdzos, darbiniece atnes pudeli ar roku dezinfekcijas līdzekli, uzspiež pamatīgu pļeku tieši uz skenera un saka, lai mēģinu vēlreiz. Nekā. Tieku norīkota gaidīt rindu pie galdiņiem, tur palīdzēšot.
Māra un Dainis Bergmaņi senču īpašumā Kuldīgas novada Rendas pagasta „Upmaļos’’ sāka saimniekot pirms 33 gadiem ar vienu govi un paštaisītu traktoru. Viņi izvēlējās strādāt zaļi, saudzējot vidi, un kļuva par vides veselības mācību saimniecību. Saimnieki audzē tējas, garšvielas un gatavo dabiskus kosmētiskos līdzekļus.
Biznesa pasaule pašreiz ir Covid-19 "improvizācijas teātra" režīmā, uzskata Kanādas latvietis un uzņēmuma “BlueOrange” klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors Pauls Miklaševičs. Kāda šobrīd ir pasaules ekonomiskā situācija un kādu lomu notiekošajā spēlē Latvija, Latvijas Radio raidījumam “Globālais latvietis. 21. gadsimts" skaidroja ar biznesa vidi saistīti trimdas latvieši Kanādā, Latvijā un Āzijā.
Globālā pandēmija ir izjaukusi arī daudzu ārzemēs dzīvojošo latviešu plānus šovasar Latvijā mīt gredzenus. Latvijas latviešiem kāzas Latvijā nav nekas īpašs, bet ārzemēs dzīvojošajiem tieši Latvija ir visiekārojamākā kāzu svinību vieta pasaulē, jo svarīgajā brīdī var būt klāt ne tikai Latvijas radi un draugi, bet svinībām papildus iespējams parādīt dzimto zemi savām otrajām pusītēm un viņu tuviniekiem. Tagad tas viss iet secen, taču kāzas netiks svinētas citur. Pāri gatavi gaidīt, kamēr atsāksies normāla dzīve, lai visu saplānotu no jauna. Protams, Latvijā – nekur citur!
Jautājums par to, kāda Latvija būtu šodien, ja neatkarību atgūt neizdotos, nav apspriežams. Tādu pārliecību pauda bijusī Augstākās Padomes (AP) deputāte Anna Seile (27.09.1939.-20.06.2019.) vienā no savām pēdējām intervijām, kas tapa divus mēnešus pirms viņas došanās mūžībā nule iznākušās grāmatas “Latvijas Republikas dibinātāji un atjaunotāji” ietvaros.
Šogad jūlijā vistkopis Ģirts Ante svinēs trīsdesmito dzimšanas dienu. Viņš ir tikpat jauns, cik atjaunotā Latvijas valsts. Kā šajos 30 gados gājis Latvijas valsts vienaudzim? Viņš ir attīstījis savu biznesu, ticis Auces novada deputāta godā un izveidojis kārtīgu ģimeni.
Bijušais Augstākās Padomes deputāts Aivars Berķis (24.09.1936.-1.02.2020.) vienā no savām pēdējām intervijām, kas tapa nule iznākušās grāmatas “Latvijas Republikas dibinātāji un atjaunotāji” ietvaros, atzina, ka neatkarības atjaunošanas pieredze turpmākajā dzīvē viņam ļāva saglabāt lielu optimismu, neskatoties uz jebkādiem apstākļiem.
Šovasar simtgadē pieminēsim izcilu personību, arhitektu un Rīgas pētnieku Andreju Holcmani. Tikai trīs raksturlielumi, bet vai ar tiem ir gana, lai pateiktu, kas viņš bija?
Koronavīrusa Covid-19 izplatība pasaulē ir likusi mainīt savus ceļojumu plānus ļoti daudziem, arī daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ar krīzes radītajiem ierobežojumiem saskārušies dažādās pasaules malās. Piemēram, vairākiem latviešu burātājiem vajadzēja pārtraukt ilgi loloto sapni par transatlantisko pārgājienu jahtā no Dienvidamerikas galējiem dienvidiem uz Eiropu.
Augstākās Padomes deputāts, piebaldzēns, Draudzīgā aicinājuma fonda vadītājs Jānis Endele saka - tāds notikums var būt tikai viens visas dzīves laikā, un esmu laimīgs, ka man bija lemts to piedzīvot.
Ja neskaita notikumus ģimenē, tā noteikti ir laimīgākā diena manā mūžā. Tā pavisam nopietni saka bijusī Augstākās Padomes deputāte, juriste, kādreizējā Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne. Tomēr viņa arī atceras, ar kādu satraukumu un pat baiļu sajūtu pagāja laiks pēc neatkarības deklarācijas pieņemšanas – daudziem bija sajūta, ka tik vienkārši neatkarību atgūt neizdosies. Tagad, mācot jaunos juristus, profesore saka – īpaši svarīgi ir atcerēties savu vēsturi un pret to izturēties cieņpilni.
Daudzi tautieši ārzemēs gaida jaunus repatriācijas reisus vai citas iespējas atgriezties dzimtenē. Kāda latviete četras dienas centās nokļūt no Austrālijas pie saviem bērniem Latvijā, problēmas ir arī citiem tautiešiem.
Raizes par tuviniekiem un darbu un nomācošā neziņas sajūta šajā pandēmijas laikā ir teju universāla. Iespējams, pirmoreiz mūsu dzīves laikā tik līdzīgas izjūtas vienlaikus izdzīvo tik daudz cilvēku dažādās pasaules malās un pavisam atšķirīgās kultūrās. To apliecina arī Eiropas radio tīkla “Euranet Plus” fiksētās iedzīvotāju video dienasgrāmatas dažādās Eiropas valstīs.
Kad 26. martā Aleksandra* 81 gadu vecajam, nestaigājošajam tēvam paaugstinājās temperatūra un pasliktinājās pašsajūta, dēls izsauca “ātros”. Atbrauca, apskatīja sirdzēju, ieteica sazināties ar ģimenes ārstu. Pret vakaru tēvam kļuva vēl sliktāk. Temperatūra tuvojās 39 grādu atzīmei. Aleksandrs “ātros” izsauca vēlreiz. Brigāde nolēma pacientu nogādāt slimnīcā, jo bija aizdomas par pneimoniju.
Tolaik, 1990. gadā, jaunais ārsts Ivars Krastiņš par savu ievēlēšanu Augstākajā Padomē (AP) nav bijis pārliecināts. Neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem, viņš bija apņēmies panākt neatkarīgas Latvijas atjaunošanu. Vērtējot ar šīs dienas acīm 30 gados paveikto, Krastiņš atzīst, ka nav, par ko kaunēties, lai arī ne viss ir paveikts. Bijušais AP deputāts Krastiņš aicina ikvienu ne tikai svētkos vairāk cienīt savu valsti un sevi.
Augstākās Padomes (AP) 1990. gada 4. maija balsojums par Latvijas neatkarību bija balsojums no sirds, un neviens nedomāja par sekām, ko tobrīd mazliet pārdrošais solis varētu nest, ja neatkarības centieni neīstenotos. Jurists, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tagad augstskolas profesors Aivars Endziņš ir pārliecināts – arī šodien viss notiktu tāpat kā pirms 30 gadiem. Deputāti nobalsotu, un pie Saeimas ēkas stāvētu tūkstošiem cilvēku.
Eduards Kaļķis ikdienā strādā uzņēmumā ''Latvijas dzelzceļš'' - viņš ir Zemitānu stacijas dežurants. Brīvajā laikā viņš veido mazo jeb miniatūro dzelzceļu savā dzimtajā pusē Jaunjelgavā. Jau uzcelts depo un turpinās stacijas ēkas būve, bet turpmākajos gados tiks uzbūvēts arī ap kilometru garš šaursliežu dzelzceļa posms.
Tieši pēc nedēļas atzīmēsim Latvijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienu. Bijušais Augstākās Padomes deputāts, tagad pensionēts pedagogs un vēsturnieks Ivars Briedis intervijā Latvijas Televīzijai uzsvēra, ka balsojums par neatkarības atjaunošanu bijis skaidrs, aiz viņa stāvējuši vēlētāji, kuri bija likuši manīt savu nostāju – jābalso par neatkarības deklarāciju.
Jaunākie
Interesanti