Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
No ģeogrāfijas skolotāja par sabiedrības «iedrošinātāju». Saruna ar daugavpilieti Oskaru Zuģicki
No ģeogrāfijas skolotāja par sabiedrības «iedrošinātāju». Saruna ar daugavpilieti Oskaru Zuģicki
Pārrobežu projektu koordinators, Aktīvo iedzīvotāju fonda dalībnieks un dejotājs  – šīs ir tikai nedaudzas jomas, kurās ar sirdi un dvēseli darbojas daugavpilietis Oskars Zuģickis. Viņš kādreiz bijis ģeogrāfijas skolotājs, bet jau teju 20 gadus ikdienā mudina cilvēkus "izkāpt no savas komforta zonas", lai viņi sāktu raudzīties tālāk – pāri novada un reģiona robežām. Lai gan iedzīvotāju konsultēšana ir nemitīgs darbs, vairākas Oskara aizsāktās iniciatīvas veiksmīgi darbojas arī šodien. Zuģickis bija arī "Eiropas cilvēks Latvijā 2022" nominantu vidū.
Simtgadnieks Kazimirs Sperga no Rēzeknes dienu sāk ar vingrošanu un netur dusmas
Simtgadnieks Kazimirs Sperga no Rēzeknes dienu sāk ar vingrošanu un netur dusmas
Kazimirs Sperga ir pensionārs no Rēzeknes, kurš tikko nosvinējis savu simto dzimšanas dienu. Pusi sava darba mūža viņš nostrādājis Dricānu vidusskolā par sporta skolotāju. Pirms aiziešanas pensijā bijis vecākais sporta skolotājs valstī, jo nodarbības vadījis, tolaik būdams 76 gadu vecumā. Bērniem pasniedzis arī ticības mācību. Lai arī gadu skaits ir ievērojams, viņš par tiem nedomā, vien cenšas saglabāt možumu un dzīvesprieku, katru rītu vingrojot, dodoties pastaigās un neturot dusmas uz līdzcilvēkiem. 
Romu mediatore Valmierā: Mums visvairāk vajag gribēšanu pabeigt skolu un iegūt profesiju
Romu mediatore Valmierā: Mums visvairāk vajag gribēšanu pabeigt skolu un iegūt profesiju
"Vidzemē romu nav tik daudz, visi pārskatāmi," atzīst valmieriete Raita Sīmane, kura papildus ģimenes rūpēm un iztikas gādāšanai nu uzņēmusies arī romu mediatores pienākumu. Viņa saka: "Tas, kas mums visvairāk ir vajadzīgs, tā ir gribēšana pabeigt skolu, iegūt profesiju, strādāt. Tikai tā mēs varam uzlabot savu dzīves kvalitāti." Sieviete arī atzīst, ka Latvijā viņu notur mazmeitas vēlme spēlēt vijoli, un nožēlo tikai vienu – "cik skaista un garšīga būtu mūsu tikšanās vasarā – mums ir āra pavards, kas nedūmo, patvāris, kas mutuļo, izravēts un košām puķēm sastādīts dārziņš un katli, kuros visos būtu kas garšīgs".
Gribu turpināt saimniekot laukos Daugavas lokos. Miķelis gatavojas no tēva pārņemt «Kurmīšus»
Gribu turpināt saimniekot laukos Daugavas lokos. Miķelis gatavojas no tēva pārņemt «Kurmīšus»
Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta zemnieku saimniecībai "Kurmīši" šogad aprit 28 gadi. Ivars un Sandra Geibas audzē ārstniecības augus un nodarbojas ar biškopību, tagad viņiem pievienojies arī dēls Miķelis. Viņš ir agronoms un algotu darbu Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālajā nodaļā apvieno ar darbu zemnieku saimniecībā. Nākamajos divos gados Miķelis pārņems saimniecību no vecākiem. 
Uzņēmējs trešajā paaudzē. Kristaps Rozītis Kuldīgā turpina vectēva iesākto metālapstrādē
Uzņēmējs trešajā paaudzē. Kristaps Rozītis Kuldīgā turpina vectēva iesākto metālapstrādē
Arnolds Piziks darbu metālapstrādē sāka no pašiem pamatiem un 90. gadu sākumā izveidoja savu uzņēmumu. Arnolda iesākto tagad turpina mazdēls Kristaps Rozītis – viņš izveidojis metālapstrādes un kokapstrādes darbnīcu "Melnā Kolka". Savukārt Kristapa tēvs Artis Rozītis jau pirms 20 gadiem uzsāka savu biznesu ēdināšanas jomā, ģimene stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti". 
Zobārsta palīdze, friziere, floriste – mūzikas skolotāja Indra Grietēna nebeidz apgūt jaunas profesi...
Zobārsta palīdze, friziere, floriste – mūzikas skolotāja Indra Grietēna nebeidz apgūt jaunas profesijas
"Radošais nemiers" – izstāde ar šādu nosaukumu skatāma Plāņu pagasta Jaunklidža bibliotēkā, tajā gan ir tikai neliela daļa no mūzikas skolotājas Indras Grietēnas rokdarbiem un gleznām. Indra Grietēna paralēli darbam Strenču un Valkas mūzikas skolās atrod laiku ne tikai vaļaspriekiem, bet arī nemitīgi mācās, lai apgūtu kādu jaunu profesiju.
Valmieriešu Krūmiņu ģimenē šie Ziemassvētki būs īpaši – kopā būs visa saime
Valmieriešu Krūmiņu ģimenē šie Ziemassvētki būs īpaši – kopā būs visa saime
Ziemassvētki valmieriešu Krūmiņu ģimenē ir visgaidītākie svētki un šogad tie savā ziņā ir vēl jo īpašāki, jo kopā būs visa ģimene, kas vienmēr negadās, jo tētis ir jūrnieks. Un vēl šajās svētku brīvdienās jāturpina arī gatavoties Valmieras novada muzicējošo ģimeņu spietam "Medus dvēselei", kas būs janvārī Ziemas mūzikas festivāla laikā.
Aktieris Kaspars Pūce – Ziemassvētku vecītis ar 60 gadu stāžu
Aktieris Kaspars Pūce – Ziemassvētku vecītis ar 60 gadu stāžu
Kā Ziemassvētku vecītis aktieris Kaspars Pūce pirmo reizi publiku izklaidēja 16 gadu vecumā, taču par Salatēti pirmo reizi pārtapa jau 14 gadu vecumā – skolas ludziņā 1962. gadā. Un joprojām, 60 gadus vēlāk, viņš Ziemassvētkos velk sarkano tērpu, lai priecētu bērnus, kas gan, viņaprāt, krietni mainījušies, aktieris stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Monopols". 
Labdarības maratonā «Dod pieci!» iegūtais dators ukraiņu jaunietim Borisam ļaus studēt
Labdarības maratonā «Dod pieci!» iegūtais dators ukraiņu jaunietim Borisam ļaus studēt
Ar rekordlielu ziedojumu summu šogad noslēdzās labdarības maratons "Dod pieci" un jau saņemti simtiem palīdzības lūgumi no Latvijā mītošiem Ukrainas kara bērniem. Kā pirmais ziedotāju atbalstu datora iegāde saņēma Smiltenē patvērumu radušais Boriss Juščenko. 11. klases skolēns līdz šim visus mājasdarbus, ko bija jānodod drukātā veidā, rakstīja savā mobilajā telefonā. Tāpēc viņš ir ļoti priecīgs, ka nu var izmantot datoru paralēlajām mācībām Smiltenē un dzimtenē.
Hersonas okupācijas hroniku autore: Propagandisti – jauni cilvēki un sievietes vidējos gados ar fanā...
Hersonas okupācijas hroniku autore: Propagandisti – jauni cilvēki un sievietes vidējos gados ar fanātiski spīdošām acīm
"Propagandisti galvenokārt bija gados jauni cilvēki, bet bija arī cita kategorija – sievietes vidējos gados ar fanātiski spīdošām acīm. Viņas kaut ko stāstīja, taču, ja uzdevi jautājumu, uz kuru viņām nebija sagatavotas atbildes, uzreiz sekoja agresija," par gatavošanos "referendumam" okupētajā Hersonā stāsta Inna Mikucka, dienasgrāmatas "Višivankas hronikas" autore.
No kara šausmām uz Latviju atbēg ar «žiguli». Ukraiņu ģimenes ceļš no Izjumas līdz Izvaltai
No kara šausmām uz Latviju atbēg ar «žiguli». Ukraiņu ģimenes ceļš no Izjumas līdz Izvaltai
Šeludjko ģimene – Irina, Vitālijs un viņu meitiņa Aņa no Ukrainas pilsētas Izjumas Latgalē ieradās 5. novembrī. Kopš kara pirmās dienas ģimene bēga no vienas vietas uz citu, mēģinot paglābties no apšaudēm un bombardēšanas. Nācies gan slēpties pagrabā un vietējā skolā ierīkotajā bumbu patvertnē, gan arī izlūgties no krieviem atļauju turpināt ceļu pāri vienīgajam tiltam, kas no Izjumas veda Eiropas virzienā. Ģimene pieredzējusi šausminošo karadarbību, trūkumu un badu, taču varonīgi savā "septītajā žigulī" nonākuši drošībā – Krāslavas novada Izvaltā. Piedzīvotais licis novērtēt, cik maz vajag, lai cilvēks būtu patiešām laimīgs.
Izjumas ārsts Kuzņecovs nodod sveicienu ģimenei Rīgā
Izjumas ārsts Kuzņecovs nodod sveicienu ģimenei Rīgā
Izjuma, kuru Ukrainas armija no okupācijas atbrīvoja septembrī, cenšas atgūties no notikušā. Brīvprātīgie kopā ar Rus.LSM filmēšanas grupu devās uz Izjumu, lai izpostītajai pilsētas slimnīcai nogādātu ātrās palīdzības auto. Slimnīcā strādā ārsts traumatologs Jurijs Kuzņecovs, kura ģimene atrodas Rīgā.
Portrets uz kara fona. Inna, gleznošanas pasniedzēja no Mikolajivas
Portrets uz kara fona. Inna, gleznošanas pasniedzēja no Mikolajivas
"Tas ir patiešām šausmīgi. Man kā māksliniecei, kas strādā ar bērniem un pieaugušajiem un māca skaisto… Man tas bija šoks – apšaudes, sagrautas mājas, mūsu universitātes… Braukt garām ēkām, redzēt šīs drupas – man tas ir sāpīgi," atzīst Inna Sečko, māksliniece un gleznošanas pasniedzēja no Mikolajivas, kas vēl nesen burtiskā nozīmē bija piefrontes pilsēta un gandrīz pastāvīgi tika apšaudīta.
Ukraiņu bēgle Nataļja: grūtākais bija pamest sava mājokļa iluzoro drošību
Ukraiņu bēgle Nataļja: grūtākais bija pamest sava mājokļa iluzoro drošību
Lemjot par bēgšanu no kara postītās Ukrainas, visgrūtākais četru bērnu mammai Nataļjai Bolotskovai bija saprast īsto brīdi, kad pamest mājas. Sieviete Latvijā ieradās martā kopā ar bērniem, izturot mokošu ceļojumu vairāku dienu garumā – bez miega, bailēs un pārgurumā. Ierodoties Latvijā, sieviete ar bērniem bijuši "bezpalīdzīgi kā akli kaķēni" ar vienu vēlmi – izgulēties.
Romu mediatore Talsu novadā: «Kā var nepalīdzēt? Īpaši tam, kurš kritis vissmagāk»
Romu mediatore Talsu novadā: «Kā var nepalīdzēt? Īpaši tam, kurš kritis vissmagāk»
Sabiliete Egita Kleina tikai mēnesi ir romu mediatore Talsu novadā, bet dzinulis palīdzēt it visiem, kam "mākonītis saulei priekšā aizgājis", viņai bijis no bērnības. Varenā Kleinu dzimta no Ventspils to ieaudzinājusi visai ģimenei – "naktsmājas un pabarot" ir svēta lieta un goda jautājums. "Čigāni" jeb romi nekautrējas runāt par dienišķo maizi un nāves klātbūtni, dzīvi tver vitāli, bet neizskaistina. To apliecina arī Egitas stāsts.
Svarīgākais šobrīd