Latviete Madara Merli no Francijas atbrauksi uz Latviju, lai studētu bioloģiju Latvijas Universitātē. Varam filozofēt par to - pārbraukusi, atgriezusies vai tikai iegriezusies, bet katrā ziņā šobrīd viņa ir te. Kopā ar Madaru atbraucis viņas vīrs, francūzis Florians un abu dēliņš Emīls.
Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Tūkstošiem vidusskolēnu, pedagogu un viņu vecāku šajās dienās svin vidusskolas izlaidumu. Babītes vidusskolas pedagogiem aizvadītie divi gadi ir bijuši saspringtāki nekā citkārt. Līdz ar citiem jauniešiem, vidusskolu absolvē Līva Paula Paleja. Viņa ir pirmā neredzīgā skolniece Latvijā, kura šodien saņēma atestātu par iegūtu vispārējo vidējo izglītību vispārizglītojošajā programmā.
Šogad medicīnas studijas beidz 83 no 100 studijas uzsākušajiem Latvijas Universitātes medicīnas studentiem. Viņiem izlaidums ir 20. jūnijā. Savukārt 28. jūnijā svinīgais notikums gaidāms Rīgas Stradiņa universitātē, ko absolvēs 191 jaunais ārsts no 230 budžeta vietu studentiem, kuri savu ceļu medicīnā uzsāka pirms sešiem gadiem. Viens no viņiem ir Guntis Balodis, kurš stāsta par tapšanu par ārstu.
Žurnāliste un sabiedrisko mediju autore Lielbritānijā Ilze Kalve akcijai "Diagnoze - vēzis" uztic stāstu par to, kā cīnās par savu veselību. Ilzei pirmajā dienasgrāmatas ierakstā atklāja, kā uzzinājusi par savu diagnozi, kas ļāvis to laicīgāk konstatēt, un salīdzina ārstēšanos Latvijā un Lielbritānijā. Savā otrajā ierakstā Ilze stāsta par pirmo ķīmijterapijas reizi Lielbritānijā. Viņai tādas paredzētas sešas - visas vasaras garumā.
Sarma Žarčinska visu mūžu kolekcionējusi vardītes – gan spēļu, gan no māla veidotās, gan citas. Kolekcija kļuvusi tik liela, ka neatlika nekas cits, kā izveidot muzeju, kas veltīts vardēm.
Margaritai Stradiņai bija 13 gadu, kad viņas ģimeni no dzimtajām mājām Rugājos izsūtīja uz Krasnojarskas apgabalu. Sibīrijā Margarita sāka rakstīt dzeju, to turpināja darīt arī Latvijā un pēc valsts neatkarības atgūšanas nopietni pievērsās savu atmiņu apkopošanai grāmatās, kā arī citu dzimtā pagasta izsūtīto apzināšanai.
Latvijas Televīzijas žurnālists Reinis Ošenieks sporta medijos darbojas desmit gadus un apciemojis latviešu sportistus visā pasaulē. Bet tik un tā – nekur nav tik labi kā mājās, kur viņu gaida un iedvesmo arī četri šokolādes labradori.
Lielbritānijā dzīvojoša latviete Dzidra Noora no Latvijas aizbrauca jau pirms 20 gadiem. Viņa šobrīd ir Mančesteras domes deputāte un juriste, kas iedvesmu rod saliedētā sabiedrībā, kurā cilvēki viens otru atbalsta un iedrošina darīt labas lietas. LSM.lv nolēma painteresēties, kāds bija Dzidras ceļš uz šādu karjeru citā zemē.
Rēzeknes novadā netālu no Rāznas ezera un Mākoņkalna Itkaču ģimene iegādājusies lauku māju, ko iecerējuši pamazām atjaunot. Ģimene audzē trušus un domā par tūrisma jomas attīstīšanu. Šobrīd Itkači aicina pie sevis apskatīt trušus un izbaudīt lauku mieru, taču padomā vēl ir arī citi plāni, ko vēlas īstenot.
Grāmata ar latīņu valodas teicienu “Carpe diem! Satver dienu!” ir dokumentāls stāsts par slavenu ārstu Jēkabu Nīmani, kurš dienu piepildīja gādībā un rūpās par pašu neaizsargātāko iedzīvotāju daļu — bērniem.
Migrācijas aktīvākajā posmā – 2016. gadā Itālijā ieradās vairāk nekā 180 000 cilvēku. Viņu vidū bija arī Lamins Kanji. Viņš nāk no mazas tirgus pilsētiņas Gambijā. Laminam tagad ir 21, viņš joprojām ir Itālijā, dzīvo patvēruma meklētāju centrā un jau trešo gadu gaida atbildi – ļaus Itālijā palikt vai ne. Pēc stingrāka imigrācijas likuma pieņemšanas Itālijā dokumentu aprites process ir kļuvis vēl lēnāks nekā iepriekš.
Ventspilī romu mediatori Maldu Avramenko pazīst visi ierēdņi – viņas misija jau trešo gadu ir risināt savu tautiešu - romu - sociālās problēmas. Kad 2017 .gada rudenī Eiropas projekta ietvaros šim darbam tika meklētas atbilstošas kandidatūras, pamata nosacījumi bija vienkārši, tomēr grūti izpildāmi – romu tautība un laba izglītība. Maldai pat īsti nebija konkurentu, un viņa šim sarežģītajam darbam ir pievienojusi arī sirds degsmi, apbrīnojamu enerģiju un neizsīkstošas darba spējas. Viņas rūpju lokā ir 45 ģimenes, kas dzīvo zem jebkāda sociālā līmeņa.
Līdzās profesionālajai darbībai tiesību zinātnē jaunievēlētais prezidents Egils Levits savulaik – 2013. gadā – intervijā Latvijas Radio 3 atklāja vairākas citas savas personības šķautnes, stāstot par mūzikas un grāmatu izvēli.
Talsu Kristīgā vidusskola ir izdevusi savu pirmo grāmatu – "Manas dzimtas personības stāsts Latvijas simtgadei". Tajā ir stāsti par izsūtīšanas laiku, Latvijas Valsts atjaunošanu, par Otro pasaules karu, arī par mūsdienām un to, cik ļoti kādi dzimtas pārstāvji ietekmējuši jauniešu dzīves gaitas.
Pirms pieciem gadiem mākslinieku Janu ģimene no Ķīnas pārcēlās uz Bausku, jo gribēja dzīvot mazā zaļā pilsētā. Daba bijusi iedvesmas avots gleznām, kas tagad apkopotas izstādē "Mēs dzīvojam Bauskā".
Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā pagājuši 15 gadi. Kopš pievienošanās Šengenas zonai – nepilni 12. Katrs no mums pazīst kādu, kurš pāri atvērtajām robežām devies dzīvot citur Eiropā. Bet cik daudz ir tādu eiropiešu, kuri par savām mājām izvēlējušies Latviju? Sižetu sērijā #GalamērķisLatvija Latvijas Radio tikās ar pieciem ārzemniekiem un viņu tuvākajiem kaimiņiem Latvijas laukos un mazpilsētās. Šoreiz stāsts no Sēlijas, kur Latvijas Radio ciemojās pie Benta Gammelgārda no Dānijas.
Vācietis Folkers Hepners (Volker Hoepner) jau 18 gadus dzīvo Raņķos netālu no Skrundas. Viņš ir lielsaimnieks Latvijas laukos. Ar viņu tikās Latvijas Radio, veidojot stāstu sēriju #GalamērķisLatvija, kurā uzrunāti ārzemnieki un viņu kaimiņi Latvijas laukos un mazpilsētās.
Pensionēts zviedru tūrisma eksperts un dabas fotogrāfs Peo Junsons (Peo Jonsson) dzīvo Pūrciemā starp Roju un Kolku. Un Latvijas Radio sērijā #GalamērķisLatvija, kurā viesojas pie ārzemniekiem un viņu kaimiņiem, šis savā ziņā ir stāsts par nevienlīdzību.
Briti Džoanna un Ians Storiji jau vienpadsmit gadu dzīvo netālu no Ērgļiem. Viņi ir pētnieki ar specializāciju lauku ilgtspējīgā attīstībā un arī alpaku audzētāji, lai gan iepriekš Lielbritānijā abi strādājuši citās profesijās. Kā cita valsts var kļūt par tavām mājām pat tad, ja nezini vietējo valodu - šāds ir Džoannas un Iana stāsts Latvijas Radio ierakstu sērijā #GalamērķisLatvija, kurā uzrunāti ārzemnieki un viņu kaimiņi Latvijas laukos un mazpilsētās.
Polis Remigijušs jeb Remi Fetzkī dzīvo Rūjienā, cep maizi un kopā ar sievu – tetovētāju Lieni – audzina divus bērnus. Viņu priecē dzīve mazā pilsētā, kur nopirkta māja par Zviedrijā nopelnīto naudu. Remi un viņa kaimiņieni Māru Krievu Latvijas Radio apciemoja ierakstu sērijā #GalamērķisLatvija, kurā uzrunāti ārzemnieki un viņu kaimiņi Latvijas laukos un mazpilsētās.
Jaunākie
Interesanti