Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
«Man uz galda stāvēja Jāņa Kristītāja galva!». Dežuranta stāsti par Nacionālā teātra aizkulisēm
Tieši šodien savu simto jubileju svin Latvijas Nacionālais teātris. Tā ēku 20.gadsimta sākumā cēla kā Rīgas pilsētas Otro teātri, bet 1919.gadā tas kļuva par latviešu Strādnieku teātri Andreja Upīša vadībā. Savu darbību tas sāka tieši 23.februārī ar Leona Paegles lugu „Augšāmcelšanās” Alfreda Amtmaņa-Briedīša režijā. Daudzi no mums pazīst Nacionālā teātra grezno zāli un skatītājiem domātos gaiteņus, bet kā teātra ikdiena izskatās no otras puses? Par to saruna ar vienu no Nacionālā teātra dežurantiem Juri Tiltiņu.
Aktieris Maņjakovs: Nacionālajā teātrī palīdz pat gaiss
No Latvijas Nacionālā teātra 100 gadiem 20 pieder Mārcim Maņjakovam. Viņš teātrī ienāca, kad uz skatuves vēl redzējām teātra leģendas Kārli Sebri, Elzu Radziņu un citus, ar kuriem lielai daļai skatītāju saistās Nacionālais teātris. 
Pylna laika latgalīte Evija Maļkeviča-Grundele
Evija Maļkeviča-Grundele, pījimūt dzeivis izaicynuojumus i aicynuojumus, ir atsasacejuse nu dorbu Reigā i puorsacāluse iz dzeivi Latgolā, kab lypynuotu muolu i struoduotu par pylna laika latgalīti. Evijas vuords atrūnoms ari storp Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2018” nominatu.
Liene Cimbaļuka - pastniece, kuru nebaida ne suņi, ne meža zvēri
Latvijas Pasta organizētajā konkursā “Mans pastnieks 2018” noskaidroti klientu vērtējumā atsaucīgākie, komunikablākie un laipnākie uzņēmuma pastnieki katrā Latvijas reģionā. Par labāko Latgales reģionā atzīta Liene Cimbaļuku no Kārsavas novada Mērdzenes pasta nodaļas, kura piegādājot pastu, sūtījumus un dažāds preces vietējiem iedzīvotājiem, dienā nobrauc ap 100 kilometriem.
Ģimene atgriežas no Anglijas un atver veikalu Priekules novadā
Budrecku ģimene ir viena no tām, kas pēc ilgstošas prombūtnes Lielbritānijā ir atgriezusies dzimtajā novadā. Ārzemēs nopelnītais ieguldīts lauku īpašuma iegādē Virgas ciemā, lai tajā iekārtotu veikalu. Neraugoties uz dažādām grūtībām, ģimenes galva apņēmies darīt visu, lai nekad nebūtu atkal jāatvadās no Latvijas. 
«Vajag rušināties!» Sergeja Virta saimniecība Saldus novadā kļuvusi par lielāko sojas audzētāju Latvijā
Sergejam nav lauksaimniecības izglītības. Viņu uz Latviju atveda mīlestība, sieva Benita. Toreiz, deviņdesmitajos, viņiem darbošanās laukos bija izaicinājums – gribam darboties paši. Šodien viņu fermā ir vairāk nekā divi tūkstoši cūku. Bet stāsts nebūs par viņu lielo fermu vai par moderno saimniekošanu. Stāsts būs par traku ideju – Latvijā audzēt soju.
Rallija «Sarma» rīkotājs Sniedzāns: Visām slavenībām parādām, kas ir Gulbene
Autosporta cienītāju galamērķis piektdien nenoliedzami būs Gulbene, kur risināsies Latvijas un Igaunijas rallija čempionāta otrais posms – populārais ziemas rallijs „Sarma 2019”. Šis būs 44. gads, kad  Gulbenē notiek šīs sacensības. Izvērtējot aizvadīto sezonu, Latvijas Automobiļu federācija (LAF) un arī paši sportisti ralliju "Sarma" atzinuši par labāko. Ar medaļu par ieguldījumu autosportā novērtēts arī ilggadējā rallija organizatora, gulbenieša Vilhelma Sniedzāna veikums. 
«Saslimt» ar breiku. «Statistiskā tautieša» Avvakuma Petrova stāsts
37 gadus vecais Avvakums Petrovs dzīvo Salaspilī un viņa hobijs un nodarbošanās vienlaikus ir breika deja. Viņš 20 gadus vada nodarbības breikā un cer, ka Salaspilī tuvāko gadu laikā tiks izveidota multifunkcionāla zāle. "Cīnos par to, lai Salaspilī parādītos pirmā sava zāle, kur varētu ne tikai dejot breika dejas, bet arī nodarboties ar sitaminstrumentiem, varētu apmācīt foto un videomākslas pamatus, lai tur būtu skaņas ierakstu studija. Es varēšu ierakstīt savas dziesmas," stāsta Avvakums – viens no 100 "statistiskajiem tautiešiem". 
Galdniekam Edgaram darbs dzimtajā Aizputē tīkamāks nekā lielpilsētā
Galdnieks un mēbeļu restaurators Edgars Balodis pēc aroda apguves Rīgā ilgi nav uzkavējies galvaspilsētā un atgriezies dzimtajā Aizputē, lai sāktu savu uzņēmējdarbību. Pirmie trīs darba gadi nelielajā darbnīcā ir pierādījuši, ka, neatlaidīgi strādājot, arī mazpilsētā var attīstīties.    
Palīdzība neatliekamajai palīdzībai
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Purvciema apakšstacija gulēt neiet nekad. “Labrīt!” No tumsas iznirst divi ļoti oranži tēli. Tūlīt sāksies Olgas Lisenko un Nataļjas Irišinas dežūra. Viņas ir  ārsta palīdzes Rēzeknes neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Un nu kopā strādā vienā brigādē arī Rīgā.
Bruģa zemnieki Krāslavā radījuši ārstniecības augu «Eldorado»
Vieta, kur ikdienā var satikt saimniekus Ivaru un Sandru Geibas, ir Krāslava, Daugavas loki. Šeit viņi ar sievu saimnieko jau vairāk nekā 20 gadus. Viņi audzē zāļu tējas. Izgājuši cauri privātās dzīves ellei, zaudējot savu īpašumu, palikuši vien ar burkānu vagām. Par spīti grūtībām, apceļojusi visu pasauli, redzējuši citus kalnus un upju lokus, bet zemnieku saimniecībā «Kurmīši» viņi ir izveidojuši savu stāstu, kas iedvesmo un liek sagaršot Latvijas zeltu daudziem - ārstnieciskos augus.
Bijušais kontrabandists Rolands Priverts: Es ignorēju visu aizliegto!
Latvijas slavenākā narkokurjera Rolanda Priverta grāmata "Nebaidies ne no kā" ir kontrabandista dzīves stāsts. Citiem ­vārdiem, tā ir stāsts par dzīvi ārpus sistēmas, ārpus ­sabiedriskās morāles “kastes” un bieži vien arī ārpus  likuma. Taču tas ir arī viņa paša – Rolanda Priverta – stāsts par savu dzīvi, un šādā nozīmē to var uz­skatīt par autentisku laikmeta liecību, kurai ir ne mazākas tiesības uz savu lasītāju un vietu Latvijas sociālajā atmiņā kā jebkurai citai laikmeta liecībai. Šī ir grāmata, kas rak­stīta brīviem cilvēkiem brīvā valstī. Un arī viņam ir tiesības tikt uzklausītam. Tiesības uz savu lasītāju.
28 gadi pēc barikādēm. Bojāgājušā Gvido Zvaigznes tuvinieku atmiņas
Pie Rojas vidusskolas par vietējo ziedojumiem izveidots piemiņas akmens 1991. gada barikāžu laika upurim - kinooperatoram Gvido Zvaigznem. Lai gan skolēni nu par barikāžu laiku mācās tikai vēstures grāmatās, Gvido piemiņa Rojā ir dzīva. Un daudz ko var pastāstīt arī viņa mamma Ilona Zvaigzne, kura joprojām dzīvo Rojā, netālu no skolas.
 
Jaunākie
Interesanti