Latvietība mūsos ir kā kvēloša ogle, kaut kas ļoti dziļš mūsu būtībā, Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” savās sajūtās dalījās Blumbergu ģimenes trīs paaudžu pārstāvji – mamma Ināra, divi no viņas četriem dēliem Roberts un pašreizējais Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) priekšsēdis Pēteris Blumbergs, kā arī Pētera vecākais dēls Aleksandrs. Blumbergi ir dzimta, kuras sirds daļa pieder Latvijai un bez kuras latviešu sabiedrība Amerikā būtu citādāka.
Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Latvijas Televīzijā tapusi dokumentālā filma “Mobings. Izdzīvošanas skola”. Filmas scenārija autore, LTV Ziņu dienesta žurnāliste Danuta Juste to nosauc par “slapju lupatu sabiedrības sejā” un aicina ikvienu sadzirdēt un saprast, ka mobings nav norma.
Vitālijs Filipenoks ir katoļu mācītājs. Uzaudzis Latgalē, ticīgā ģimenē, tāpēc viņa dzīves ceļa izvēle šķiet loģiska, kaut arī pats saka, ka to grūti izskaidrot cilvēkiem no malas. Jau no bērnības viņu piesaistīja viss, kas darināts no koka. It sevišķi kāda karote, kuru vecāki zēnam nedeva. Vēlāk viņš karotes iemācījās grebt pats, bet tieši viņa darinātā šaha galdiņa kopija patlaban atrodas Vatikānā.
Dzīvot trimdā un pārcelties uz Latviju ir viens. Kļūt par savējo – tas ir izaicinājums, raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” atklāja trīs vienas dzimtas sievietes, daloties sajūtās, kā ir dzīvot starp divām vai pat trim kultūrām, vienlaikus saglabājot savu stingro latvietības mugurkaulu.
Tikšanās ar Milliju, Veltu un Guntu neviļus liek aizdomāties, ka mūsdienās, šī laika paaudze, dzīvojam fast food dzīvesveidu. Mums ātri lietas, vietas un arī cilvēki apnīk. Tagad ir tik viegli nepatiku atrisināt ar nomaiņu. Nepatīk valsts, tās politika, varam pārcelties uz citurieni, apnīk darbs, atrodam citu un, kā saka Velta, arī ātri iemīlamies un ātri arī izšķiramies. Jo tā, iespējams, ir vieglāk, vienkāršāk un, protams, dažreiz arī pareizāk.
Mūziķis un producents Markus Riva un dziedātāja Aija Vītoliņa pieteikuši sevi kulinārijas jomā, nu vienlīdz brīvi improvizējot un izpaužoties abās radošajās nozarēs – mūzikā un pavārmākslā, noskaidroja LTV raidījums "4. studija".
Tāpat kā cilvēkiem vajadzīgi apavi, viņai nepieciešams ratiņkrēsls. Tas nepadara par citādāku cilvēku, Latvijas Radio 1 raidījumā “Monopols” sacīja paravieglatlēte Diāna Dadzīte. Viņa ir sportiska jau no agras bērnības, taču 16 gadu vecumā muguras sāpju dēļ bija spiesta pārtraukt aktīvu sportošanu. Tolaik viņa gluži nejauši izmēģināja savus spēkus ratiņbasketbolā, vēl nenojaušot, ka pēc autoavārijas, kurā Diāna iekļuva pirms vairākiem gadiem, ratiņkrēsls kļūs par neatņemamu dzīves sastāvdaļu.
“Es gribētu nomirt 85 gadu vecumā, vadot grupu nodarbības,” it kā jokojot, bet ar savu tiesu nopietnības saka fizioterapeite Baiba Gutāne no Smiltenes. Baibas vingrināmie, masējamie, teipojamie un čubināmie esot tādi paši, kā viņa – pavisam parasti vidusmēra cilvēki bez žilbinošiem talantiem un sevišķiem sasniegumiem. Bet varbūt viņu un arī Baibas īstais un neatsveramais talants ir kārtīgi padarīts darbs?
Matīss Arnicāns ir mierīgs, nosvērts un nebaidās no laikietilpīgiem pētījumiem, no kuriem citi, iespējams, gribētu izvairīties. Kā izdodas saglabāt savu nosvērtību, kā “De facto” tiek pie saviem sižetiem un kādi ir raidījuma skatītāji?
Izstudējis par dizaineru Rīgā un Nīderlandē, latviešu jaunietis Jēkabs Drēska saprata, ka vairāk par dizaina radīšanu viņu vilina ēdienu radīšana. Nu viņš strādā par pavāru Parīzē, praktiski apgūstot kulinārijas noslēpumus. Jēkabs stāsta, kas kopīgs dizainam un ēst gatavošanai, kāpēc franču viesmīļi nereti nemaz nav viesmīlīgi, kādas priekšrocības bauda “Michelin” restorāna trauku mazgātājs, kas ir bistronomiskie restorāni un kurp ēst vispirms viņš dodas tad, kad apciemo dzimteni.
Es jūtos kā daļa no Latvijas sabiedrības – jūtos pieņemts, novērtēts, raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” atzina spānis Manuels Fernandezs, kurš Latviju raksturo kā atvērtu, māksliniecisku un dinamisku. Arī Gabriela Mariela Pineda Barrientos no Hondurasas Latviju šobrīd ir izvēlējusies par savām mājām un visvairāk novērtē šeit valdošos kontrastus un dažādību. Gabriela Latvijā ir piecus gadus, savukārt Manuels jau septiņpadsmito gadu ir šejienietis.
Gints un viņa mamma Valda dzīvo dzimtas mājās Mazviļņos – jūras krastā, pašā lielās šosejas malā, netālu no Igaunijas–Latvijas robežas. Viņiem ir ledus pagrabs, kur kādreiz zivis glabāja, ar roku darbināms ūdens pumpis virtuvē, puķu dārzs un daudz atmiņas par šo vietu un māju.
Lielbritānijā Džons Vilkoks, kuram pēc pāris mēnešiem jāsvin 90. dzimšanas diena, nolēmis atsākt skrituļot, tādējādi vācot ziedojumus.
Onkoloģiskas slimības, autisms un bērnu cerebrālā trieka – tās ir dažas no saslimšanām, kuru ārstēšanā liels palīgs ir cilmes šūnu transplantācija. Tādēļ arvien vairāk cilvēku bērna dzimšanas brīdī izlemj saglabāt nabassaites asinis un audus. Šādu ceļu izvēlējusies arī divu bērnu mamma Inga Kožarenoka-Šņoriņa. Viņa uzskata, ka tas ir vienīgais veids smagi slimā dēla ceļam uz pilnvērtīgāku ikdienu. Process gan ir laikietilpīgs un prasa lielus līdzekļus.
Tradicionāli Lieldienas Anglijā notiktu daudz dažādu izklaides pasākumu visai ģimenei, taču šogad Lieldienas ir pavisam klusas, jo, lai gan ārpus telpām atļauts ierobežoti pulcēties, līdz normālai dzīvei vēl ir tālu. Korbijā dzīvojošā Vera Antipova, uz kuras pleciem gulstas liela daļa "Daugavas vanagu fonda" darāmo darbu, labprāt vestu meitiņu satikt Lieldienu zaķi, taču tā šogad nav, tādēļ, tāpat kā citām ģimenēm, nākas Lieldienas svinēt mājās.
Pēdējā gadā, kopš pasaules norisēs savas korekcijas ieviesusi pandēmija, pārmaiņas piedzīvojis ikviens. Raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” virtuāli satikās Īrijā mītošā Inguna Mieze un Ieviņa Reinsone no Lielbritānijas, kuras pārcietušas vīrusu, kā arī Maija Balodis-Karlsson Zviedrijā un Andis Graudiņš "Covid normālajā" Austrālijā, lai pārrunātu, ar kādām sajūtām norit ikdiena dažādās pasaules malās.
Caur puķēm var iepazīt pasauli, cilvēkus, kultūras, pārliecināta Līga Platā, kuras dzīve jau padsmit gadus rit Īrijā, pilsētā Ruša. Tur latviete, spītējot vienmērīgajai gaisa temperatūrai un spēcīgajām vētrām, radījusi vienu no lielākajām pelargoniju kolekcijām valstī.
Tieši Lieldienās Rasma Nicmane svin savu otro dzimšanas dienu. Un kā gan savādāk, ja tieši tajā laikā viņa ieguva jaunu sirdi. Gadu pēc ilgās un grūtās transplantācijas sieviete jūtas lieliski. Ir saņēmusi abas Covid-19 vakcīnas devas. Un beidzot var nodoties savai sirdslietai – dārza darbiem.
1971. gadā, kad Latvijas medicīnā bija liels notikums – atklāja jauno Tuberkulozes slimnīcu, Andra Cīrule bija maza meitene. Bet savā ziņā viņas ceļš medicīnā jau bija nolikts un iezīmēts.
Austrālijas Latvija pret Latvijas Latviju – par to, ko ieguvuši un ko zaudējuši, pārceļoties uz tēvzemi, Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” stāstīja Grosu dzimtas pārstāvji – brāļiem Arni un Kārli Agri Grosiem, Arņa sievu Dainu un Kārļa dēlu Aleksandru.
Jaunākie
Interesanti