Bišu namiņi apiterapijai, kas ir izplatīti daudzās valstīs, it īpaši Ukrainā, pie mums vēl ir retums. Arī šādas atpūtas ietekme uz veselību vēl tiek nopietni pētīta. Bet biškope Dagnija Grieze seko visiem nozares jaunumiem un cenšas tos ieviest savā dravā. Viņa arī viena no pirmajām ierīkoja bišu namiņu, dažu gadu laikā no iesācējas kļūstot par pieredzējušu Latvijas Biškopības biedrības Ventspils nodaļas vadītāju.
Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Pēc vairāku gadu prombūtnes dzimtenē atgriezusies arī kāda jauna ģimene Druvienas pagastā. Par sakrāto naudu nopirktas govis, lai izveidotu bioloģisko saimniecību.
Eiropas skolas Briselē latviešu valodas skolotāja Dace Vuškāne pēc deviņiem Briselē nostrādātiem gadiem atgriežas Latvijā, un tas notiek valsts simtgades kulminācijas viducī – Dziesmu un deju svētkos. Lai gan Dace nebūs dalībnieku vidū uz skatuves dēļiem un deju placī, viņa būs viena no aizrautīgākajām skatītājām, pēc tik prāva laika atgriežoties dzimtenē, kuru bērniem svešumā viņa māca neaizmirst.
Sākt uzņēmējdarbību Zaigu Apsīti piespieda nepieciešamība pabarot bērnus. Bet nu viņas izveidotais uzņēmums – stādaudzētava ''Liepas'' – atzīmē savu 25. gadskārtu, un ģimene var lepoties, ka uzņēmību izdevies ieaudzināt arī visiem sešiem bērniem.
Deivids Vitloks ir amerikānis, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā, ieguvis maģistra grādu Latvijas Univeritātē, apguvis latviešu valodu, Rīgā pasniedz angļu valodu un ir kopā ar savu latviešu valodas skolotāju. Viņš ir viens no “Latvietis. Paralēlās pasaules” stāstu varoņiem.
Latvietis Dainis Viskers jau nepilnus divus gadus kopā ar sievu dzīvo Japānā, kur būvē mājas, trenē bērnus, spēlē Japānā populārāko spēli - beisbolu, glābj suņus un veido izglītojošus video internetā. Viņš ir viens no "Latvietis. Paralēlās pasaules" stāstu varoņiem.
Iecienītākais kāzu laiks jau no seniem laikiem ir vasara, un tas ir periods, kad tiek reģistrēts visvairāk laulību. Arī šī vasara nav izņēmums, un kāzām uz vasaras sezonu pieteikušies gandrīz uz pusi vairāk nekā ziemā.. Tomēr viens datums - 18. augusts - šogad ir vēl pieprasītāks nekā jebkurš cits.
Maikls Braiss ir britu izcelsmes zemnieks un uzņēmējs, kurš pirms vairāk nekā 20 gadiem pārcēlās uz dzīvi Valmierā. Uzņēmējs sakopis slaveno «Vecpuišu parku», atjaunojis tā vēsturisko paviljonu, iedzīvinājis Valmieras koncertzāli un atvēris restorānu «Vecpuisis». Par savu ieguldījumu pirms diviem gadiem ieguvis titulu «Gada valmierietis». Viņš ir viens no "Latvietis. Paralēlās pasaules" stāstu varoņiem.
Matu lentes sarullētas, blūzes izgludinātas un pastalās vārdi ierakstīti. Mazie un lielie dejotāji no tālākiem Latvijas novadiem uz Dziesmu un deju svētkiem dosies jau sestdien. Preiļu deju kopas “Gaida” autobusā ceļu uz Rīgu mēros arī kādreizējā rīdziniece Ance Paula Onužāne. Tieši mierīgākas un drošākas vides dēļ viņas ģimene no galvaspilsētas pārcēlusies uz Latgali, kur iekopj lauku sētu un māca bērniem saskatīt latviskumu nopļautā pļavā un svēteļa ligzdā.
Ivita Lejava-Majore vada divus deju kolektīvus, kuri Jelgavas novada deju skatēs saņēma augstākās pakāpes diplomus. Dejā ievilkusi visu savu ģimeni, Ivita saka – viņai ar darbu palaimējies, un milzīgs prieks, ka arī bērni paši grib dejot.
Tā sekunde, kuras laikā peldētājs ar galvu triecas pret grunti, izmaina dzīvi uz visiem laikiem. Tā ir noticis arī ar Guntaru Skrabi, kurš pēc pirts lēca piemājas dīķī.
„Te nekad nebūs skaļas ballīšu vietas,” tā par savu miera ostu putnu un dabas vērošanas viesu mājā „Stikāni” saka nu jau bijusī rīdziniece Ilze Vilšķērste, kura Rēzeknes novada Nagļu pagasta Orenīšu dīķu krastā ir atradusi savu paradīzi un nu pulcē ap sevi putnu vērotājus un dabas klusuma mīļotājus.
Dejoja ome, dejo mamma un tētis, un ir tikai loģiski, ka dejo arī visi bērni. Tā Allažu pusē savu dejotprieku pamato Bēržu dzimtas dejotāji. Viņi dejo gan vidējās paaudzes deju kolektīvā “Ķimelītis”, gan jauniešu deju kolektīvā “Ķimenīte”. Tur vienas dzimtas brālēnu un māsīcu īpatsvars ir tik liels, ka kolektīva karogā droši varētu likt viņu dzimtas koku.
Ir jāsapņo, jo nevienā brīdī nevar zināt, kad būs iespēja sapni īstenot, – par to pārliecinājusies gulbeniete Paula Mezīte. Pērn pēc studiju beigšanas viņa atgriezās dzimtajā pilsētā un atvēra savu veterināro klīniku. Tagad tā ir viena no modernākajām Vidzemē.
Beļģijā pagājušās nedēļas nogalē tika aizvadīts ikgadējs mūzikas festivāls, kura laikā mūziķi uzstājās publiskās vietās. Pie Lježas slimnīcas spēlēja 16 gadus veca pianiste Fanija Liperta, kurai šī vieta reiz bijusi kā otrās mājas.
Veronika un Edgars Tabūni dzīvo netālu no Rēzeknes. Viņu māja atrodas ezera krastā, tur abi saimnieko un uzņem viesus. Edgars ir pirtnieks, bet Veronika nodarbojas ar dūlošanu. Tabūni cenšas dzīvot, kā paši saka, saskaņā un cieņā ar sevi un dabu. Veronika un Edgars savā nedēļu garā dienasgrāmatā atklāj, kā dzīvo un saimnieko mežā uz salas, kā gatavojas vasaras saulgriežiem un kur smeļas dzīves enerģiju.
Santai Lazdiņai skaistumkopšana ir hobijs, kas nu pārvērsts uzņēmējdarbībā. Viņa Staicelē atvērusi salonu, ko apmeklē ne tikai klienti no tuvākās apkaimes, bet arī no attālākām Vidzemes pilsētām, piemēram, Limbažiem, Siguldas, Jēkabpils, Gulbenes, Alojas un citām. Santa ir Latvijas Televīzijas raidījuma «Province» varone.
Latvijas un Igaunijas ebreju Izraēlā asociācijas vadītājs Eli Valks sevi sauc par lepnu čangali. Dzimis Otrā pasaules kara laikā, viņa saknes ir Latgalē. Taču par savu vietu viņš vienmēr uzskatījis Izraēlu, uz kuru padomju laikā no Latvijas emigrēja 70.gados. Latvijas Radio ar Eli Valku tikās Telavivā.
Ceļotāja Agnese Kalniņa ir iecerējusi katru gadu vienatnē kājām šķērsot kādu valsti no viena gala līdz otram. Šādi jau noieti 370 kilometri Igaunijā un 1000 kilometri Izraēlā. Nākamais ceļojums viņu vedīs uz Ungāriju.
24.jūnijā Likteņdārzā tiks atklāta izcilo sportistu galerija, kā arī notiks represētajiem sportistiem veltītās grāmatas atvēršanas svētki.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti