Vairas Vīķes-Freibergas dzīve līdz nokļūšanai prezidentes amatā parasti tiek atainota kā smags bārenītes un bēgļu bērna ceļš uz pašas un visas Latvijas nokļūšanu atpakaļ “saulītē”. Taču šī, kaut arī būtiska, ir tikai viena no daudzajām prezidentes dzīves šķautnēm, bez kurām stāsts par viņu nebūtu pilnīgs.
Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Ja neesat aktieris, pasākumu vadīšana ir lieliska iespēja iejusties dažādos tēlos. Ikreiz, kad uzliekat parūku, uzvelkat kādu īpašu masku vai tērpu, sajūtaties īpaši. Tomēr, ja neesat optimists un sabiedrisks cilvēks, kuram patīk iepriecināt un atraisīt cilvēkus, jūs nevarat būt pasākumu vadītājs, tā par savu hobiju - pasākumu vadīšanu lsm.lv stāsta "Kurš ir kurš?" dalībniece Lilija Ražinska.
Valmieras sākumskolas sporta skolotāja Signe Lūsiņa ir viena no trim sporta pedagogiem, kuri šogad nominēti titulam “Gada sporta skolotājs 2017”. Gan bērni, gan kolēģi viņu uzskata par skolotāju, kurai sports ir sirdslieta. Katra stunda ir rūpīgi izplānota un bagāta dažādām aktivitātēm. Skolotāja atzīst – bērniem ikdienā pietrūkst sportisko aktivitāšu.
Jāšanas trenera profesija ir ļoti aizraujoša un interesanta, nedrīkst iesūnot un stāvēt uz vietas. Diemžēl Latvijā, tāpat kā citās valstīs, ir liels zinošu un profesionālu jāšanas treneru deficīts, uzskata Svetlana Rudmieze, kura jau vairāk nekā 10 gadus ir jāšanas sporta trenere.
Jumiķa profesija dod lielisku iespēju paskatīties uz pilsētu no putna lidojuma un būt visu dienu svaigā gaisā. Ja gribat kļūt par labu jumiķi, jābūt ļoti strādīgam, ļoti noskaņotam darbam. Helmūts šo profesiju salīdzina ar matemātiku un ķīmiju. Arī jumiķim ir ilgi jāmācās, lai spētu izdarīt aizvien lielākas un sarežģītākas lietas, piemēram, kā ievalcēt skursteni vai uztaisīt kādu sarežģītu pieslēgumu pie sienas.
Suņuks Leo – skaists un ar jauku raksturu – tika atrasts pamests. Redzams, ka kādreiz viņš ir dzīvojis mājās, taču viņu neviens nav meklējis. Tāpēc Leo cer uz jaunu māju atrašanu. Bet vēl pirms tam viņš satika Krievijas slaveno aktieri Juriju Stojanovu.
Aktieris Voldemārs Šoriņš 24.novembrī svin 65.dzimšanas dienu. Viņu sveic un iztaujā Latvijas Televīzijas raidījums "Daudz laimes, jubilār!" un tā vadītājs Edgars Raginskis. LTV raidījumu "Daudz laimes, jubilār" ar aktieri Voldemāru Šoriņu skatieties svētdien, 26.novembrī, LTV1 plkst.13.26.
Gaidot „Dod pieci”, turpinām stāstīt par stiprām ģimenēm, kas uzņēmušas savās mājās bērnunamu bērnus. Lai dalītos ar saviem stāstiem un iedrošinātu citus, šīs ģimenes Latvijas Radio uzmeklē pašas. Nejauši sanācis tā, ka līdz šim visvairāk pieteikušies tieši adoptētāji. Linda Ozola ar vīru bērnus arī adoptēja divus dvīņu puikas, kuri četrus gadus dzīvojuši bērnunamā, pēc tam dažus mēnešus audžuģimenē, līdz nonākuši Ozolu ģimenē Rīgā. Ozolu puikas šobrīd ir skolnieki ar lieliem sapņiem. Viens no zēniem cer kļūt par jaunsargu, bet otrs sapņo par lielu ģimeni.
Ramuns Daugins ir konditors ar 20 gadu pieredzi. Viņš izstrādā jaunas kūkas un konditorejas sortimentu, kā arī regulē konditorejas darba procesu. Izvēlējos savu sirdslietu – tā viņš saka par profesijas izvēl. Ramunam vislabāk patīk sagādāt cilvēkiem prieku ar jaunām un garšīgām kūkām.
Aivis Megris ir florists kopš 16 gadu vecuma un, kā pats smaida: “Pa šiem 14 gadiem man joprojām patīk tas, ko es daru”, kas vien apliecina, ka ziedi ir viņa stihija. Ceļu šajā profesijā viņam ierādījusi mīļā skolotāja no Valmieras 5. vidusskolas, kura atklājusi ziedu un augu burvību.
Viņa strādā ar apgleznotu un zeltītu koka priekšmetu un objektu atjaunošanu. Tie ir dažādu sarežģītību darbi - gan 400 gadu seni altāri, gan 100 gadu senas pūra lādes, gan zeltīti koka rāmji gleznām, gan zeltījuma atjaunošana baznīcu krustiem un daudzi citi, lsm.lv stāsta restauratore Laura Ikerte.
Priekuļu novada Liepas pagasta "Krūmiņu" mājas tagad pazīst ne tikai pēc māju vārda, bet lielākoties jau kā Maizes māju, jo te gan cep maizi, gan ar maizes tapšanas ceļu iepazīstina skolniekus un citus interesentus. Savs stāsts ir arī par pašām mājām, kuras savulaik cēlis Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks Pēteris Šedriks, un tagad tās apvieno pat vairākas paaudzes.
No Ponomarenko ģimenes valsts svētku parādē soļojuši teju visi – tēvs, dēls un meita. Tēva dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) iedvesmojis arī bērnus, kuri arī uzsākuši karjeru dienestā. Šogad valsts svētkos ģimene sākusi arī jaunu tradīciju – Latvijas karoga uzvilkšanu jaunbūvētajā karoga mastā ģimenes mājās.
Latvijas valsts svētku laikā arī daudzviet Latvijas novados tiek pasniegtas atzinības balvas vietējiem iedzīvotājiem. Talsu novadā īpaši izcelti 70 cilvēki un organizācijas. Goda balvu par ieguldījumu vēstures izpētē un pozitīva Talsu novada tēla veidošanā saņēma Inese Vempere.
Rēzeknietis Iļja Lobanovs uzskata, ka mīlestība un cieņa pret zemi, kur esi dzimis, ir vērtības, kas svētku laikā jo īpaši jātur godā. Viņš atgriezies dzimtajā Latgalē kopā ar sievu, kuras dzimtene ir Venecuēla. Abi šeit atraduši darbu un plāno pavadīt arī turpmāko dzīvi.
Naula Dannenberga ir aizbildne diviem bērniem, kuru vecākiem aizgādības tiesības atņemtas. Abi bērni - māsa un brālis - iepriekš trīs gadus dzīvojuši Imantas bērnunamā Rīgā. Gaidot labdarības maratonu „Dod Pieci”, šodien stāstīsim par Naulu, kas sešus un septiņus gadus mazajiem bērniem vispirms palīdzēja, viņus uzņemot savās mājās brīvdienās, aizvedot uz teātri un vienkārši parku, taču, laikam ejot, jaunā sieviete sapratusi, ka nevēlas, lai abi bērni aug bērnunamā. Pēc viesģimenes statusa nokārtošanas vēlāk Naula kļuva par aizbildni šiem bērniem, atteicās no labi apmaksāta darba Rīgā, un kopā ar bērniem pārcēlās uz dzīvi Cēsīs.
Tēta atbraukšana un nepieciešamība ierakstīt mājās notiekošo rada lielāku pieķeršanos vecākiem. Ik pa brīdim iedomājos, ko viņi mājās dara, kā viņiem klājas, un priecājos, ka tagad varam pavadīt laiku kopā. Tomēr līdz ar tēta atgriešanos atpakaļ ir arī iemesli, kuru dēļ viņš savlaik devās prom.
Tēta darba meklējumi uz īsu brīdi ir beigušies – viņš atradis līgumdarbu. Tas gan pēc mēneša ir cauri, un naudu par nostrādāto laiku viņš tā arī nesaņem. Tikmēr tiek būvēta pirms 15 gadiem iecerētā veranda, Justīne vēro vecāku attiecības un strīdas ar tēti par politiku.
Cik bieži jūs pārlapojat senus ģimenes albumus un pārrunājat attēlos redzamo ar saviem mazbērniem vai vecvecākiem? Katra šāda fotogrāfija arī ir daļa no Latvijas vēstures, saka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja darbinieki, kas nupat atklājuši projektu „Gadsimta albums”. Tā ir daļa no topošās Latvijas simtgades izstādes „Latvijas gadsimts”, ko atklās nākamā gada maijā. Ikvienam ir iespēja piedalīties tās tapšanā, iesūtot savas ģimenes vai uzņēmuma fotogrāfiju no jebkura laika posma Latvijas pēdējo simt gadu vēsturē.
Tētis ir iegādājies lidmašīnas biļeti un tiešām dosies mājās. Mamma, tētis, brālis un es – mēs bieži sazvanāmies un mēģinām saprast, kas tētim ir jāizdara, lai, atbraucot uz Latviju, saņemtu bezdarbnieka pabalstu. Tas, kā izrādās, nav tik vienkārši.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti