Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Linda ar retiem izņēmumiem jau daudzus gadus nepērk gaļu veikalā. Pārtikai izvēlas pašu nomedīto dzīvnieku. Medības, viņasprāt, ir viens no humānākajiem gaļas ieguves veidiem. Un šobrīd tas ir gan darbs, gan arī hobijs. Tā rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta medniece Linda Dombrovska.
Latvijas Radio podkāsts par podkāstiem “Raidnīcā” šoreiz dodas uz skolu. Rīgas 64. vidusskolas veidotais raidieraksts ir par jauniešiem aktuālām tēmām ar mērķi palīdzēt mazināt piederības sajūtas trūkumu. Tajā var dzirdēt sarunas, diskusijas un intervijas par un ap jauniešiem aktuāliem tematiem Rīgas 64. vidusskolā.
Ģimenes kopības formula slaveno hokejistu Rēdlihu vecākiem, režisoriem Jānim Rēdliham un Maijai Smildziņai-Rēdlihai vienmēr bijis darīt to, kas interesē pašiem, viņi atklāj sarunā ar LSM.lv. Tad aizrautībā pavelkas arī bērni un mazbērni.
Bērnībā visi kaimiņi dzīvoja kā viena liela ģimene, bērni pagalmā spēlējās kopā, un es ilgi neapzinājos, ka man ir invaliditāte – LTV rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" vadītāja Gunta Anča. Viņa mudina arī valsti nāk talkā uzņēmējiem iekļaut darbavietās cilvēkus ar invaliditāti.
Fizioterapeits Oskars Urbanovičs pagājušajā vasarā piepildīja bērnības sapni – nokļūt olimpiskajās spēlēs. Viņš gan uz turieni nedevās kā sportists, bet kā fizioterapeits, turklāt kopā ar nu jau olimpiskajiem čempioniem – ar 3x3 basketbola izlasi. Brīvos brīžos arī viņš pats nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm – Oskars zina, ko nozīmē koncentrēšanās motokrosa trasē, spraiga hokeja spēle, kārtīgs treniņš uz distanču slēpēm un ilgs brauciens ar velosipēdu pa meža takām.
Laura Nikolovska pēc 10 Rīgā nodzīvotiem gadiem ar ģimeni atgriezās dzimtajā Madonā un atvēra kafejnīcu “Kūku feja”. Par uzņēmēju viņa sapņoja kļūt jau bērnībā, Laura atklāja Latvijas Radio raidījumā “Stiprie stāsti”.
Danuta traģisko sakritību dēļ zaudēja divus bērnus un mammu. Viena meita noslīka, māte un otra meita gāja bojā ugunsgrēkā. Neskatoties uz visām nelaimēm dzīves laikā, sieviete nenolaiž rokas un turpina dzīvot, rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Danuta.
"Lai sāktu nodarboties ar ziemas peldēšanu, jāsāk vasarā un jāturpina rudenī. Oficiāli ziemas peldēšanas sezona tiek atklāta oktobra pirmajā svētdienā. Šī pakāpenība būtu ieteicama. Es pati ziemas peldēšanu sāku februārī. Tas īsti nav pareizi, tomēr katrs gadījums vērtējams atsevišķi," rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" par ziemas peldi saka biedrības “Latvijas ronis” valdes priekšsēdētāja Sarma Kočāne.
Diāna Grenevica (26) piedzima ar dzirdes traucējumiem, tāpēc nevar iedomāties, kā būtu dzīvot citādi. Lai sekotu savam sapnim, viņai bija jāiemācās iekļauties dzirdīgo pasaulē. Lai gan sākumā juta neticību no apkārtējiem, Diāna ir piepildījusi savu mērķi – ieguvusi bakalaura grādu Rīgas Tehniskajā universitātē un šobrīd strādā pie augstvērtīga modes zīmola kolekcijām, viņa stāstīja Latvijas Radio 5 jeb Pieci.lv podkāstā “Kā ir būt” ar surdotulces Elzas Veismanes atbalstu.
Baltijas lielākā sukāžu ražotāja «Rāmkalni Nordeco» īpašnieks Viktors Grūtups savulaik ieguvis izglītību jurisprudencē, taču viņa sirdsdarbs vienmēr bijusi uzņēmējdarbība. Viņaprāt, jurisprudence nozīmē nemitīgu dzīvi ar konfliktiem, savukārt uzņēmējdarbībā gan uzņēmējs, gan klients ir laimīgi, Latvijas Radio raidījumā “Stiprie stāsti” apgalvoja Grūtups.
"Es skrēju vārīt viņai zupiņu, bet viņa jau ir mirusi. Es uz slimnīcu atnesu to zupu, bet viņas vairs nebija," rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta stiliste Žanna Dubska.
Mana pieredze rāda, ka ceļošana pa Eiropu izmaksā mazāk nekā sociāli aktīva dzīve Rīgas centrā. Mēneša budžets man ir 600–750 eiro, – stratēģiski tēriņi un apzināti pirkumi šādi dod iespēju apceļot 10–12 valstis gadā. Kādi ieteikumi jāņem vērā, lai to īstenotu? Kā apvienot darbu ar būšanu ceļā?
Jaunais gads vēsturniekam un novadpētniekam, muzeja “Ebreji Daugavpilī un Latgalē” izveidotājam un vadītājam Josifam Ročko sācies ar priecīgu notikumu – kārtējās grāmatas iznākšanu. Šoreiz tā ir “Хронология Даугавпилсской еврейской общины. 1940–2020” (“Daugavpils ebreju kopienas hronoloģija. 1940–2020”).
Latgaliskajam nevajag būt ar īpašu pieteikšanu, latgaliskajam jābūt pašsaprotamam un dabīgam. Arī podkāstos. Tā uzskata Renāte Lazdiņa un Edīte Husare, kuras kopā veido latgaliešu rakstniecībai veltītu podkāstu.
"Alkohols kaut kādā brīdī bija tik svarīgs, svarīgāks par visu. Par ģimeni, par bērniem. Es pazīstu badu. Tuvplānā to esmu iepazinusi," rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Maija Meiere-Oša.
"Kamēr es redzēju, es taču varēju to un to izdarīt. To un to izlasīt. Man bija žēl par tām iespējām, kas man zuda kopā ar redzes atlikumu," LTV rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo biedrības "Redzi mani" valdes priekšsēdētāja Līga Ķikute.
Pateicībā par dzīvību glābšanu Daugavpils Universitātes zinātniece Anita Rukmane jaunatklātu vaboļu sugu nosaukusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) reanimatologa Roberta Stašinska vārdā. Vabole mīt Filipīnās, kur jaunā doktorante dodas ekspedīcijās. Viņa uzsver, ka šādi ārsta vārds paliks apritē mūžam. Nu visā pasaulē zina, ka solīdi melna vabole, kas dzīvo kalnos, dēvējama robertsstasinskis.
Madonas novada Vestienas pagastā Uldis Ozoliņš pirms 29 gadiem izveidoja zemnieku saimniecību "Jāņkalni", kurā tagad darbojas viņa meita Ilze un znots Sandis Lasmanis. Arī viņi cer saimniecību reiz nodot savam dēlam, – par to Latvijas Radio raidījumā “Stiprie stāsti”.
"Sterilizācija nav par kontracepciju kā aizsargāšanos no grūtniecības seksa laikā. Tas ir par izvēli, mans apzināts lēmums," rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta māksliniece Mētra Saberova, kura veikusi sterilizāciju, jo ir pārliecināta, ka bērnus nekad negribēs.
Bijušajam futbolistam Kasparam Gorkšam izkustēšanās palīdz strukturēt ikdienu, jo tā ir kā emocionāls un psiholoģisks vingrinājums, kura laikā var ne tikai izkustināt muskuļus, bet arī izvēdināt galvu un salikt domas pa plauktiņiem. Pēc profesionālās futbolista karjeras beigām viņš regulāri skrien, ziemās slēpo un cenšas fiziskajās aktivitātēs iesaistīt arī savus bērnus.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
