"Baltic Studies Centre" vadošais pētnieks Tālis Tisenkopfs ir socioloģijas profesors, kurš pēta ilgtspējīgu lauku un reģionālo attīstību, inovācijas pārtikas apritē. Bet viņa vaļasprieks ir nūjošana.
Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Atbraukusi no Gulbenes novada, Ritma Prokopčenko ar ģimeni Īrijā dzīvo kopš 2005. gada. Brīdī, kad Īrijas slimnīcā tika paziņota diagnoze viņas tētim, Ritma saskārās ar to, kā strādā Īrijas aprūpes sistēma: “Varu teikt vienu – tādu gādību un rūpes es nebiju redzējusi". "Tētis nu jau ir mans sargeņģelis,” LSM.lv saka Ritma.
Lielbritānijā ierasts lūgt draugus uz Ziemassvētku vakariņām. Šo tradīciju Ziemļanglijas pilsētā Vulverhamptonā turpina arī Selgu ģimene. Galdā tika celti tikai un vienīgi latviešu ēdieni, pat tādi, kas jau piemirsti Latvijā.
Priecīgi un ģimeniski šie Ziemassvētki aizvadīti Gruzniņu ģimenē Siguldā. Viņu jaunākā meita Laura ir viena no tiem trim mazajiem siguldiešiem, kam šis gads paliks atmiņā ar neatliekamās palīdzības sirēnām, kad viņu pēc inficēšanās ar smagu zarnu infekciju veda uz Bērnu slimnīcu Rīgā. Tik smaga zarnu nūjiņu infekcija tieši bērnudārzniekus skāra pirmo reizi. Un, kamēr atbildīgie dienesti meklēja saslimšanas ierosinātāju, bērni vārda tiešā nozīmē cīnījās par savu dzīvību.
Pulksteņu, gaismas ķermeņu un citu lietu izgatavošana no koka, kā arī vecu mēbeļu restaurēšana ir ugunsdzēsēja Valda Bambuļa sirdslieta ārpus darba Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Katrs viņa izgatavotais darbs ir neatkārtojams, jo tas tiek veidots bez jebkādām skicēm.
Latvijā arvien vairāk mācītāju no dažādām konfesijām apgūst virsnieka profesiju, lai būtu līdzās karavīriem ikdienā un kaujas apstākļos. Nacionālajos bruņotajos spēkos patlaban kalpo jau 16 kapelāni, tajā skaitā arī sievietes. Kapelāns Valters Vārpsalietis pirms mēneša oficiāli kļuva par NBS virsleitnantu – “ja garīdznieks var atrast laiku, tad arī citiem nav iemesla neiet”.
Katros Ziemassvētkos eglītes ienāk mājās ar atmiņām par mežu un putnu dziesmām, un palaimējies tām, kas nav nozāģētas un turpina dzīvot ierastajā vidē. Limbažu novada mežsaimnieks Staņislavs Salmanis savā septiņus hektārus lielajā meža platībā audzē egles un apguvis to atzarošanas metodi, kas eglēm gadu gaitā ļaus izaugt par augstvērtīgiem lietaskokiem, no kuriem varēs pat vijoles gatavot. Šogad viņam par ilgtspējīgu saimniekošanu piešķirts "Zelta čiekuriņš".
Šovakar Rietumu kristīgajā baznīcā ar Ziemassvētku vakaru sākas Kristus dzimšanas svinības. Cilvēki apmeklē dievkalpojumus un pulcējās pie svētku galdiem. Šodienas sabiedrībā sajaukušās dažādas tradīcijas un ieskati, par to, kas ir Ziemassvētki, bet nemainīga palikusi tradīcija būt kopā ar saviem tuvākajiem ģimenes locekļiem. Začestu ģimene šos Ziemassvētkus pavadīs Rozēnos.
Decembris ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks, kad svētku noskaņa ienāk it visās mājās. Tomēr daudziem Ziemassvētku rūpes sākas daudz agrāk. Un Ziemassvētku tradīcijas tiem, kuri rūpējas, lai svētki ienāktu mūsu mājās, ir atšķirīgas.
Šogad labdarības maratonā "Dod pieci!" līdzekļi tiek vākti ēdienam cilvēkiem, kuri paši nevar paēst. Neliela daļa šīs summas tiks tērēta arī Lindai, 37 gadus vecai sievietei, kura drīz pēc dzemdībām piedzīvoja smagus krampjus un smadzeņu nāvi. Tagad Lindas dēliņu audzina tētis un vecvecāki, bet pie caurulīšu ieskautās mammas puisītis iet tikai ciemos.
Uz sliekšņa, kad jāsāk pašam finansiāli rūpēties par speciālās medicīniskās jeb enterālās pārtikas iegādi dēlam, samērā nesen nonāca arī Aldis Lešinskis. Viņa dēlam Artim veselības problēmas sākās divu gadu vecumā, kad bija pirmā lēkme. Nu jau 19 gadus vecā Arta tēvs vairākus gadus viens rūpējas par savu dēlu un ir spiests nepārtraukti domāt, kā dēlam nodrošināt enterālo barošanu, kura izmaksā vairākus simtus eiro mēnesī, bet kuru valsts neapmaksā.
Pirms 10 gadiem tieši šajā dienā Kolka pēc sniega biezuma ieņēma 5.vietu Eiropā, apsteidzot pat slēpošanas kūrortus. Nogrimusi ceļa tīrīšanas tehnika, sniega tuneļi, kas kādu brīdi kalpoja kā ielas, un satraukums veikalos, kur cilvēki steidza pēc sērkociņiem, svecēm un pārtikas ilgākam laikam. Toreiz smiekli nenāca, bet tagad gan kolcinieki to uzskatīja par gana vērtu notikumu, lai ar stāstu vakaru atzīmētu rekordlielā sniega desmitgadi.
Sanitai Birnītei pirms vairāk nekā diviem gadiem konstatēja dzemdes kakla vēzi. "Tas pirmais etaps bija it kā ātrs – zaļais koridors, starošana, ķīmijterapija. Man likās, nu viss, nu man ir pats sākums, nu mēs taču tiksim galā, es ar to visu tikšu galā," saka Sanita. Slimība tomēr nekur nepazuda. Garas rindas uz izmeklējumiem un tad – spriedums: ārstu konsīlijs pasaka, ka neko vairs nevar darīt un viņai jāpierakstās pie paliatīvās aprūpes speciālista.
Samantai dzīvē vairākkārt ir nācies saskarties ar paliatīvo aprūpi. Viņa piedzīvoja, kā aiziet viņas vecmamma, omīte un krusttēvs. Pēdējā reizē viņu satriecis tas, cik ātri slimība krusttēvu paņēmusi.
Oskars Timinieks un Tomass Šatilovs ir 3. un 4.klases skolēni no Rīgas 5.pamatskolas attīstības centra. Abiem patīk dziedāt un puišu talantu palīdz izkopt mūzikas skolotājs Andris Norde. Viņi svētdien vakarā jau otro reizi uzstāsies labdarības akcijas "Nāc līdzās Ziemassvētkos!" svētku koncertā.
Kad sākās karadarbība Ukrainā, tie bija pirmie sižeti ikvakara ziņu pārraidēs. Protesta akcijas, atbalsts, solidaritāte. Uz Ukrainu devās arī Latvijas ārsti, bet ievainotie karavīri brauca šurp – gan uz operācijām, gan rehabilitēties. Mikroķirurgs Olafs Libermanis frontes līniju sasniedza divreiz. Pirms četriem gadiem un šogad. Viņš uzskata, ka šis nav svešs karš. Tas ir karš mums blakām, un Latvija var darīt daudz vairāk, nekā jau dara.
Lūdzēju lomā būt ir ļoti grūti, tomēr cilvēka dzīvība liek sasparoties un meklēt finansējumu visās iespējamās vietās, saka Linda Jansone. Viņas brālim Jānim konstatētā vēža forma šobrīd ir ārstējama vien ar dārgām zālēm, no kurām valsts kompensē niecīgu daļu. Lai sniegtu arī savu artavu, tradicionālajā labdarības koncertā Ēdolē šoreiz ziedojumus vāca Jānim.
Valmierietim Robertam Jurkam gada vecumā diagnosticēja bērnu cerebrālo trieku. Lai gan ārsti prognozēja, ka puisis nekad nerunās un nestaigās, smags darbs un nepadošanās ļāvusi pierādīt pretējo - Roberts ne tikai runā, bet patstāvīgi spēj arī pārvietoties. Nākamgad jaunietim plānota kāju operācija Minhenē, kurai patlaban labdarības fondā “BeOpen” tiek vākti ziedojumi.
Liene Eškina ir profesionāla aprūpes asistente kādā no Īrijas uzņēmumiem, kas nodrošina cilvēkiem aprūpi mājas apstākļos. Vēl nav pagājis gads, kopš Latvijā Lienei uz rokām nomira viņas mamma, zaudējot divpadsmit gadus ilgu cīņu ar vēzi. Liene mammai bija apsolījusi: “Kad tev vajadzēs, es būšu.” Līdz pat pēdējam savas mammas dzīves mirklim Liene atradās viņai blakus, sniedzot mammai savu mīlestību, atbalstu un profesionālu aprūpi.
Zanei Skrastiņai šajā vasarā nācās piedzīvot, ko nozīmē, kad tuvam cilvēkam ir nepieciešama paliatīvā aprūpe. Viņas mammai pēc 8 gadiem smagā cīņā ar vēzi iestājās brīdis, kad viņa vairs pati nevarēja paēst - tūskas dēļ nespēja norīt pārtiku. Pēc mammas cīņas ar smago slimību, Zane atzīst, ka summas, kas jāmaksā par paliatīvo aprūpi nav vidējam latvietim "paceļamas".
Jaunākie
Interesanti