Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Diasporas pasaule mainās ik pēc pieciem gadiem. Saruna ar trimdas latviešiem Krēsliņu dzimtu
Krēsliņu dzimtas pārstāvji 1949. gada 1. maijā devās prom no Eiropas pāri okeānam uz Jauno pasauli. Viņu bērni - Zuze Krēsliņa-Sila, Māra Krēsliņa un Jānis Krēsliņš juniors ir atgriezušies Eiropā. Jānis un Māra dzīvo Zviedrijā, vecākā māsa Zuze pandēmijas laikā “iestrēgusi” Vācijā, bet ierasti ikdienu vada Latvijā. Dzīvošana šķirti Krēsliņiem nav nepierasta, taču stiprais dzimtas balsts jūtams, arī neesot kopā.
Deviņus gadus vecais Jegors: Dzirdes aparāts izglāba manu dzīvi
Jegors Kabosko mācās Olaines sākumskolas 3. klasē. Zēns ir labs peldētājs, ar lielu interesi par datorspēlēm, bet nākotnē viņš plāno kļūt par slavenu “jūtūberi”. Jegoram patīk dejot un klausīties mūziku, kas ir iespējams, pateicoties kohleārajam dzirdes implantam.
Man gribas ticēt, ka ikviens no mums var šeit dzīvot ļoti labu un piepildītu dzīvi. Saruna ar Jāni Gesti
Jānis Geste, kolēģu saukts par Gestiņu, ir kļuvis teju vai par Latvijas Televīzijas (LTV) simbolu. Kā trāpīgi atzīmējis “Rīta Panorāmas” vadītājs Gusts Kikusts – Jānis pārsteidz ar to, ka ir visur. Vai tie būtu Dziesmu un deju svētki, vai valsts svētki vai parasta diena – reizēm ir sajūta, ka viņš ēterā ir nepārtraukti. Tomēr primāri viņš ir raidījuma “Panorāma” vadītājs ar augstiem žurnālistikas standartiem un spēcīgu ticību tam, ka laba žurnālistika var palīdzēt augt mums kā sabiedrībai.
Jēkabs ar dzirdes implantu vēlas attieksmi kā pret citiem puikām
Jēkabs Melecis mācās Valmieras sākumskolas 3.klasē. Zēns ir liels sportists ar mērķi izaugt par profesionālu basketbolistu un reiz iekļūt NBA. Puika sapņo iepazīties ar sportistiem Kristapu Porziņģi, Dairi Bertānu un vēlas, lai pret viņu izturas kā pret parastu cilvēku. Jēkabs ir viens no 173 bērniem, kuriem Latvijā ir kohleārie dzirdes implanti.
Vīngliemežu lasīšana – ne tikai iespēja piepelnīties, bet arī hobijs
Lai gan parasti savvaļas vīngliemežu lasīšanas sezona sākas maijā, šogad tas notiek vien tagad, jo ārkārtējās situācijas un slēgto robežu dēļ iepircēji gliemežus nevarēja realizēt. Sabilniece Agita Dembovska vīngliemežus lasa teju desmit gadus, kas esot ne tikai piepelnīšanās iespēja, bet arī hobijs.  
Uzzini, kādi augi vācami un tradīcijas godājamas gada īsākajā naktī
Saulgriežos daba sasniedz savu pilnbriedu – gada īsākā nakts 21. jūnijā ir īstais laiks, kad ievākt augus un godāt senos senču rituālus. Senajās gudrībās raidījumā “Pūra lāde” laipni dalījās pirtniece Māra Tīmane Kazdangā un Medeņu ģimene – Elīna un Ernests. Šie ļaudis Jāņus godā ar senām tradīcijām, izdzīvojot tās šodien.
Svārki zem ceļgala. Romu skolotāja palīdze dzīvo moderni, bet pēc senajām tradīcijām
“Pilnīgi apmierināta ar dzīvi,” dzirkstoši vēsta divdesmit divus gadus vecā Dana Tumaševiča, romu tautības jauniete, kura Daugavpilī dzīvo, studē mākslas menedžmentu, strādā par skolotāja palīgu un sapņo pavisam reāli. Dana vēlas iegūt maģistra grādu pedagoģijā un nodibināt teātra pulciņu saviem mazajiem tautiešiem. “Ir, kurp tiekties,” ir viņas iemīļota frāze un dzīves vadmotīvs.
Kuldīdznieks Kārlis Dazarts: Sibīrijā palīdz izdzīvot upe
“Tikai pateicoties dzīvei pie upes, mēs izdzīvojām," - tā savu Sibīrijas laiku atceras kuldīdznieks Kārlis Dazarts. Tā viņam bija labākais sabiedrotais gan uztura iegūšanai, gan peldēšanai. Patlaban Kārlis ir aizrāvies ar zīmēšanu, un galvenais tēls viņa dabas ainavās ir upe.
Kas mūsdienās notiek ciemā, kur padomju laikos izmitināja izsūtītos un citus varai nevēlamos
Limbažu novada Viļķenes pagasta Brīdaga mūsdienās ar saviem pāris iedzīvotājiem nav pat ciematu sarakstā. Kā trāpīgi lasāms reportāžā pirms pāris gadiem, tagad tur dzīvība ir tikai kapusvētku laikā. Bet pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados Brīdagā strauji auga ēku un arī iedzīvotāju skaits. Desmitiem padomju iekārtai nevēlamu personu milicijas mašīnās no Rīgas un citām vietām aizveda uz simt kilometru attālo ciematu, izmitināja barakās un nodarbināja mežizstrādē. Pirmie ievestie bija tie, kas atgriezās Latvijā pēc 1941. gada 14. jūnija deportācijas uz Sibīriju.
Pecolli ģimene īsteno Oskara Lukauska sapni
Jautājumu “kāpēc ar mani tas notika” sev bieži uzdod Oskars Lukauskis. Viņš ir invalīds kopš dzimšanas. Oskaram ir 27 gadi, un viņš vēlētos atrast darbu un iemācīties burvju trikus. Puiša stāsts LTV sociālo tīklu rubrikā “Dzīvei nav melnraksta” tika sadzirdēts, un palīdzēt īstenot viņa sapni atsaucās iluzionisti – Pecolli ģimene. 
Ludzāniete uz senajām stellēm auž smaržīgus zāļu paklājus
Ludzāniete Ruta Zviedre pēdējo gadu laikā aizvien vairāk pievēršas dabas materiālu izmantošanai sadzīvē. Tagad, tuvojoties vasaras saulgriežiem, lielu daļu laika pavada mežā un pļavā, vācot visdažādākās zālītes, ziedus, koku zarus. No tiem viņa izgatavo ne tikai tradicionālās pirts slotas un slotiņas, bet arī uz senajām stellēm auž zāļu paklājus.  
Pierakstīties Liepājā palīdzēja precības un konjaks. Trīs izsūtīto stāsti par atgriešanos
1941. gada 14. jūnija deportācijās no Liepājas apriņķa izsūtīja 1031 cilvēku, liecina Latvijas Valsts arhīva dati. Atbrīvošanu pēc 15 gadiem 50. gadu vidū gan piedzīvoja aptuveni puse no visiem, jo liela daļa mira ieslodzījuma un nometinājuma vietās. Atgriezties dzimtenē un iekārtoties Liepājā izdevās brāļiem Andrim un Mārim Zīderiem un Gundegas Kolbergas audžutēvam, Liepājas politiski represēto kluba ilggadējam priekšsēdētājam Arnoldam Treidem.
Pateikt skolotājiem paldies, nevis mesties nosodīt. Saruna ar Laurenču skolas direktoru
Trīs attālināto mācību mēneši bijis pārbaudījumu un jaunas pieredzes pilns laiks. Grūtību netrūka, tomēr mācību gada noslēgumā skolas apkopojušas arī labo pieredzi, kas varētu noderēt arī pēc atgriešanās klasēs. No vecākiem dzirdot daudz labu vārdu par Laurenču sākumskolas pieredzi šo pārmaiņu vadībā, Latvijas Radio uz sarunu aicināja skolas direktoru Kristapu Zaļo. 
Epidemiologs ar mīlestību pret kino. Jurija Perevoščikova ikdiena Covid-19 laikmetā
Latvijā ir daži cilvēki, kuru pieredze un zināšanas šo grūto jaunā koronavīrusa izplatīšanās un Covid-19 krīzes laiku darījuši iespējami vieglu. Ir atļauts doties ārā no mājas, var braukt savās gaitās. Tajā pašā laikā saslimstības un mirstības līknes ir salīdzinoši zemas. Īpaši, ja skatās uz citām valstīm. Valdība atzīst – visi pandēmijas laika lēmumi pieņemti, ieklausoties ekspertos. Viens no viņiem ir Jurijs Perevoščikovs –  epidemiologs ar 30 gadu stāžu un hobiju, kam ar vīrusiem nav nekāda sakara.
Lai dēlam būtu vecāku uzvārds. Ģimenes stāsts par personvārdu atveidi
Diskusijas par personvārdu atveidi latviešu valodā no citām valodām ik pa laikam Latvijā kļūst aktuālas. Tas skar ārzemju politiķu, sportistu uzvārdu atveidi latviešu valodā, arī ģimenes. Savas ģimenes pieredzi piekrita pastāstīt sieviete, kura precējusies ar Francijas pilsoni un vēlas dēlam tādu pašu uzvārdu kā visai ģimenei.
 
Jaunākie
Interesanti