Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
25 gadi pēc prāmja «Estonia» katastrofas. Izdzīvojušo un upuru tuvinieku atmiņas
Tas bija auksts septembra vakars. Tallinā pūta spēcīgs vējš. Bet Tallinas ostā prāmis, kas nesa Igaunijas vārdu “Estonia”, gatavojās ceļam. Uz tā klāja uzkāpa sportisti, uzņēmēji, ģimenes ar bērniem, studenti, kapteiņi, pavāri, dejotāju grupa – kopumā teju tūkstotis cilvēku, un lielākajai daļai no viņiem tas izrādījās pēdējais brauciens. Pagājuši 25 gadi pēc prāmja “Estonia” nogrimšanas.
Nikodema Rancāna balvas ieguvēja Guna Kise – skolotāja ar degsmi pret darbu
Par godu ievērojamā Latgales atmodas darbinieka Nikodema Rancāna piemiņai Latgalē notiek konkurss izcilākajiem reģiona pedagogiem. Tā mērķis ir ne tikai godināt skolotājus, bet arī celt šīs profesijas prestižu. Vienā no piecām nominācijām balvu saņēma mūzikas pedagoģe, ērģelniece Guna Kise, kura mīl savu darbu.
No bērnunama uz 17 gadiem pansionātos. Kā Genādijs uzmeklēja radus un devās «brīvībā»
Genādijs visu savu dzīvi pavadījis ārpus ģimenes – dzīvoja bērnunamā, mācījās internātskolā, dzīvoja pansionātos, pabija arī psihoneiroloģiskajā klīnikā. Šis Latvijā nav unikāls stāsts. Arī tad, kad jau spēj par sevi parūpēties, cilvēki, kam ir intelektuālās attīstības traucējumi, turpina dzīvot institūcijās. Gadiem Genādija mērķis bija atrast radiniekus. Un viņam izdevās. Tas arī viņu izvilka “brīvībā”.
Pārbaudīties, nepārbaudīties? «Diagnoze vēzis» 5. dienasgrāmata
Sēžu Anglijas onkoloģes kabinetā cerībā, ka tūlīt mani nosūtīs uz datortomogrāfiju, taču daktere krata galvu. Kā tā? Nu, tur tāpat nevarēšot neko pateikt, un man jau redzama vēža tāpat pēc operācijas nebija. Bet kā tad viņa zina, ja pēc operācijas datortomogrāfiju netaisīja? Daktere tik parausta plecus un sola, ka skatīsies pēc trīs mēnešiem. Ja pēkšņi parādās kādi simptomi, tad lai nāku ātrāk. Kādi tieši simptomi? Nu, visādi...
Naujēnieši tapina pasaulē garāko musturdeķi
Naujenes ciemā Latgalē top pasaulē lielākais musturdeķis. Deķis jau ir 400 metru garš - gandrīz vienā garumā ar Akmens tiltu Rīgā. Atlicis tikai nedaudz, lai naujenieši sasniegtu savu mērķi un ar musturdeķi varētu apsegt Daugavu.
Pasauļa latgalīte Viktorija Deksne
Viktorija Deksne dzymtū piļsātu Rēzekni pamete piec 9.klasis, kod devēs turpynuot vuiceitīs citvīt pasaulī – Amerikā i Norvegejā. Niu, piec deveņu godu paceli byušonys, jei ir atsagrīzuse atpakaļ Latvejā i Reigā struodoj par marketinga specialisti uzjāmumā, kurš nūsadorboj ar profesionaļu atgrīzšonu atpakaļ dzimtinē. Itūreiz runuosim par īmeslim, planim i sajiutom aizbraucūt, paceli asūt i atsagrīžūt dzymtajā pusē.
Studente no Lietuvas mācās Baltijas valstu valodas
Pirms gada Lietuvas simtgades svinību laikā politikas zinātnes studente Saule Kubiļūte iedomājās, ka interesanti būtu iemācīties visas Baltijas valstu valodas. Viņa sāka ar latviešu valodu – izmantoja grāmatas un sociālo vietni “Twitter'', kur latvieši labprāt palīdzēja.
No Strazdiņu ģimenes uz Baltijas ceļu pie Cēsīm devās trīs paaudžu sievietes
Baltijas ceļu mēs svinam un atceramies katru gadu – saka LTV satiktās Strazdiņu ģimenes sievietes. 23.augustā ir Ilmas vecāsmammas dzimšanas diena, un pirms 30 gadiem šajā dienā trīs paaudžu sievietes stāvēja Baltijas ceļā līdz ar diviem miljoniem citu cilvēku. Ilma gan Baltijas ceļu neatceras, tomēr tas nemaina faktu, ka viņa tajā stāvēja, vai precīzāk – gulēja ratiņos.
Ir reāla problēma, ka netiek pētīts Tautas frontes laiks. Intervija ar Sarmīti Ēlerti
Latvijas Tautas frontes aktīvistiem bija būtiska loma Baltijas ceļa organizēšanā, Latvijas neatkarības atgūšanā. Starp šiem cilvēkiem bija arī vairākas spēcīgas personības – sievietes – nesavtīgs šīs organizācijas balsts. Arī Sarmīte Ēlerte, viena no Atmodas priekšgājējām un tagad arī Latvijas Tautas frontes muzeja Sabiedriskās padomes pārstāve. Viņa jau Latvijas Tautas frontes pirmsākumos izjuta, ka šī organizācija ir milzīgs spēks un ka tajā ir latvieša mentalitātei vitāli būtiskas lietas, kas pilnībā izmainīja gan viņas, gan visas Latvijas dzīvi. Ēlerte uzskata, ka Latvijā ir nepietiekami pētīta vēsture, kā notika valsts pāreja no autoritāra uz demokrātisku režīmu.
Filmas «Paradīze ’89» varoņu atveidotājas: Baltijas ceļš bija kaut kas sirreāls
Pirms diviem gadiem cilvēkiem bija iespēja vēlreiz izdzīvot to pārdzīvojumu, kuru pirms 30 gadiem izjuta vairāk nekā divi miljoni. Netālu no Cēsīm filmas "Paradīze ’89" veidotāji inscenēja Baltijas ceļu, lai to iekļautu filmā par pieaugušo nepieskatītu četru meiteņu komandu idilliskā mazpilsētā 1989. gada vasarā. Filmas galveno varoņu atveidotājas Magda Lote Auziņa un Marta Ģertrūde Auzāne teic, ka Baltijas ceļa epizodes filmēšanas dienā piedzīvotais ir neaizmirstams. Kaut nostājušās vien pa mazu šosejas gabaliņu un tikai filmēšanas vajadzībām, bijusi sajūta, ka viņas ir daļa no kaut kā liela un nozīmīga.
Nebūt pasīviem un vienaldzīgiem. Intervija ar Tautas frontes aktīvisti Veltu Čebotarenoku
Latvijas Tautas frontes aktīvistiem bija būtiska loma Baltijas ceļa organizēšanā, Latvijas neatkarības atgūšanā, taču ne visu tās dalībnieku veiktais sirdsdarbs ir ticis atspoguļots un atzīts plaši. Starp šiem cilvēkiem bija arī vairākas spēcīgas personības – sievietes – nesavtīgs šīs organizācijas balsts. Arī Velta Čebotarenoka, viena no Atmodas priekšgājējām. Viņa jau jaunībā saprata, ka viņai piemīt līderes un pārliecināšanas spējas, jo cilvēki viņā klausījās un uzticējās, un tas visas dzīves garumā ir devis spēku cīnīties pret ikvienu, kas vēlējies pazemot gan viņu, gan latviešu tautu kopumā.
VIDEO: «Nāc līdzās!» nometnē apgūst mūzikas instrumentus un tiekas ar suņiem
"Fonda Nāc līdzās!" radošajā nometnē pirmās dienas pagājušas intensīvās aktivitātēs. Topošā "Nāc līdzās! Ziemassvētkos!" koncerta dalībnieki tikušies ar tā muzikālo vadītāju - komponistu Rihardu Zaļupi, lai ieliktu "pamatakmeņus" saviem muzikālajiem priekšnesumiem. Notikušas ģitārspēles un ukuleles spēles mācīšanās nodarbības, perkusiju apguve, kora klase strādājusi pilnā sparā.
 
Jaunākie
Interesanti