Fotogrāfe un īpašā bērna Agneses mamma Sarmīte Bogdanoviča Latgales Centrālajā bibliotēkā Daugavpilī atklājusi izstādi “Es esmu”, kur melnbaltās fotogrāfijās redzama viņas meita. Fotogrāfe tādējādi mēģina ievērst uzmanību jautājumam par sabiedrības neviennozīmīgu attieksmi pret ģimenēm, kas audzina bērnus ar īpašām vajadzībām.
Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Braitonas privātklīnikā ar neizrunājamu nosaukumu pie ieejas sagaida kareivīga paskata kundze, neļaujot savā teritorijā spert ne soli. Vai nav parādījies klepus, temperatūra, garšas, smaržas traucējumi? Viņai rokās dokuments ar vairākām lapām, visās jāievelk pareizie ķekši, jāizmēra temperatūra. Kur mana sejas maska? Nav. Lepni piespraužu kartīti ar oficiālo izdruku, ka varu masku nevalkāt, dusmīgā kundze atvainojas un pakāpjas malā. Drīkstu ienākt.
Rīdzinieks Indulis Krēsliņš studējis Londonā, strādājis Krakovas augstskolā, bet nu ar ģimeni dzīvo mazā Piekarpatu ciematiņā Polijā. Viņam visu mūžu patikušas tautiskās tekstilijas, jau bērnībā licies brīnumaini, ka “no aitas var sanākt glezna”. Tagad paralēli maizes darbam Indulis šuj poļu tautiskos brunčus un kolekcionē tradicionālās segas un villaines, ar kurām izgreznojis savu īpašo viesu namu meža vidū.
Svētkos Jāņa un Inas Mičuļu zemnieku saimniecībā “Pumpuri”, kas atrodas Riebiņu novadā, noskaņa mijas ar ierasto darba dienas ritmu, jo saimnieki audzē piena lopus un katru rītu no jaunuzbūvētās fermas ganībās dodas 70 slaucamas govis. Saimnieki pienu nodod tuvējam piena pārstrādes uzņēmumam, taču kādu daļu izmanto arī mājas sieru gatavošanai, kas nonāk gan vietējos, gan galvaspilsētas tirdziņos.
Kristaps Jurjāns ir Rīgas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neirologs, kurš ikdienā galvenokārt strādā ar insulta pacientiem, un 2018. gadā saņēmis gada balvu medicīnā par pacientu aprites uzlabošanu un modernizēšanu slimnīcā. Daudz interesējas par inovācijām pasaulē, kas saistītas ar neiroloģiju, un cenšas labāko praksi ieviest Latvijā.
Saulgriežos daba sasniedz savu pilnbriedu – gada īsākā nakts 21. jūnijā ir īstais laiks, kad ievākt augus un godāt senos senču rituālus. Senajās gudrībās raidījumā “Pūra lāde” laipni dalījās pirtniece Māra Tīmane Kazdangā un Medeņu ģimene – Elīna un Ernests. Šie ļaudis Jāņus godā ar senām tradīcijām, izdzīvojot tās šodien.
Ja gaišmatainā Ināra Ignate pati sevi neatklāj, tad viņu identificēt kā romu tautības pārstāvi ir visai grūti. Viņa ir dzimusi Talsos, mīl savu pilsētu, bet atzīst, ka “mums, čigāniem, te neklājas viegli”. Viņai ir, ar ko salīdzināt, jo desmit gadi pavadīti Lielbritānijā, kur darbs un stabila alga atradusies visai ģimenei. Dzimtenē tagad tā nav, tāpēc viņas uzdevums ir palīdzēt saviem tautiešiem – tiem, kas grūtībās un pamestībā.
79 gadu vecumā Brigitas kundze ir atgriezusies savā dzimtajā zemē, Latvijā. Otrā pasaules kara laikā viņas vecāki devās bēgļu gaitās, un visu savu mūžu sieviete nodzīvojusi Austrālijā. Vecāki mācījuši – kad Latvija būs neatkarīga, ir obligāti jāatgriežas savā dzimtajā zemē. Šobrīd savu lēmumu Brigitas kundze ļoti nožēlo.
Ornitologs Viesturs Ķerus bērnībā dzīvoja Rīgas nomalē, Ziepniekkalnā. Tas nav viņam traucējis kļūt par ornitologu un profesionālu, kompetentu dabas aizstāvi, kurš cenšas likumdošanas procesā vienmēr pievērst uzmanību apkārtējās vides interesēm.
Latvijas Radio podkāstā par podkāstiem “Raidnīca” šoreiz stāsts par podkāstu “The Eastern Border”. Raidieraksts, kurā angļu valodā vēsturnieks Kristaps Andrejsons stāsta par dzīvi Padomju Savienība. Ļoti iespējams, pašlaik pats zināmākais Latvijā tapušais podkāsts.
Valmierietis Valdis Blūms, kurš pēc mēneša svinēs 82. dzimšanas dienu, ir dzimis Latvijā, bet uzaudzis Sibīrijā, izsūtījumā. Viņš nesūrojas, ka padomju vara viņam būtu nozagusi bērnību – apstākļi bija grūti, bet tur bija arī draugi un sibīrieši ar plašu sirdi. Daudz vairāk smagu pārdzīvojumu bijis Valda mammai, kura represijās zaudēja vīru.
Dzimtu mājas palika tukšas, jo aizveda veselām ģimenēm. Čekisti nešķiroja – mazs, vecs vai slims. Dzīve mīnus 40–50 grādos. Apkārt simtiem kilometru sniega klajuma, kurā palikušas piederīgo kapu kopiņas. Piedzīvotais pavada visu mūžu. Latvijas Televīzijas tikās ar represēto un galējos ziemeļos dzimušo Alvi Jansonu.
Viņam bija četri gadi, kad viņu kopā ar visu lielo, draudzīgo un strādīgo ģimeni deportēja no Latvijas uz tālo Sibīriju. Tēvu un vectēvu viņš vairs neredzēs. Pēc tam būs vēl viens izsūtījums. Viņš varēs atgriezties mājās pēc divdesmit gadiem. “Bija cilvēki. un bija necilvēki,” saka Andris Zīders, atceroties tos gadus…
No Kandavas novada 1941. gada 14. jūnijā represēja 134 cilvēkus. 34 nošāva vai nobendēja nometnēs. Dzimtajās mājās neatgriezās 67. No visiem izsūtītajiem šodien dzīvi ir pieci. Pēteris Briedis ir viens no viņiem. Viņa ģimene izveidoja savu likteņdārzu, katra dzimtas locekļa piemiņai iestādot savu koku.
Videospēles paredzētas izklaidei, nevis bēgšanai no realitātes, pārliecināts e-sporta komandas "Team Medieval Riga" kapteinis Erlends Vaskāns, kurš trenējas datorspēlē "Counter-Strike: Global Offensive". Viņš uzsvēra, ka e-sports nav atpūta - tas līdzinās citiem sporta veidiem, tikai šeit jākustas daudz mazāk, izmantojot vien rokas un smadzenes.
Lai nezaudētu iemaņas laikā, kad uz šautuvi tikt nav iespējams, Gundars Bricis pērnā gada sākumā ierīkoja treniņu vietu savā piemājas darbnīcā. Viņš ir viens no nedaudzajiem Latvijas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kas trenējas ložu šaušanā un ļoti gaida piemērotas telpas treniņiem.
Ja tūrismam būtu labāki laiki, iespējams, Vanesa Kleina vadītu ekskursiju pa Ventspili un skaidrā latviešu valodā stāstītu par tās ievērojamākajām vietām. Taču romu asinis viņas identitātē jauno sievieti virza pa citu ceļu – pateicoties izglītībai un rakstura iezīmēm, Vanesa apgūst skolotāja palīga misiju. Šāda atbalsta nepieciešamību diktē realitāte, kurā mazais romu skolnieciņš lielajā iestādē vispirms ir apjucis un savrups tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nezina latviešu valodu. “Būšu viņiem kā mamma,” Vanesa kautrīgi nosaka un ir gatava mainīties.
Podkāsta “Cilvēkjauda” prāts un dvēsele Laura Dennler. Lauras un viņas vīra Mišela lolojums ir “Uguns skola”, kurā viņi abi cilvēkiem māca dažas praktiskas prasmes, kas palīdz dzīvot labāk. Lauru uz sarunu Latvijas Radio podkāstā par podkāstiem “Raidnīca” aicināju, lai uzzinātu ne tikai kā uztaisīt klausītāko podkāstu latviešu valodā.
Zinātnieks Vjačeslavs Kaščejevs, kurš par zinātnes popularizēšanu Latvijā saņēmis īpašu balvu, fizikai pievērsies kopš bērnības, vērojot, kā tēvs mātei dāvina populārzinātniskas grāmatas, gan skolā mācoties pie izcila fizikas skolotāja un piedaloties fizikas olimpiādēs. Tagad viņš pēta vismazākos nedzīvos objektus, un tā rezultātā tapušas ļoti smalkas ierīces – kvantu sūkņi, ar kuru palīdzību darbina radiācijas detektorus, veic precīzas medicīniskās analīzes un top īpaši jutīgi sensori.
Ilgus gadus ASV latviešu sabiedrība bija cieši saistīta ar prāvestu Albertu Ozolu, kurš kalpoja latviešu draudzē. Viņa dzimtas turpinātāji – dēls Knuts, vedekla Baiba un mazbērni Silvija, Elga un Alberts – ir spējuši saglabāt latvietību, esot tālu prom no Latvijas. “Es zināju, ka esmu latvietis,” raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” ar pārliecību uzsver prāvesta Ozola dēls Knuts.
Jaunākie
Interesanti