Vieta, kur ikdienā var satikt saimniekus Ivaru un Sandru Geibas, ir Krāslava, Daugavas loki. Šeit viņi ar sievu saimnieko jau vairāk nekā 20 gadus. Viņi audzē zāļu tējas. Izgājuši cauri privātās dzīves ellei, zaudējot savu īpašumu, palikuši vien ar burkānu vagām. Par spīti grūtībām, apceļojusi visu pasauli, redzējuši citus kalnus un upju lokus, bet zemnieku saimniecībā «Kurmīši» viņi ir izveidojuši savu stāstu, kas iedvesmo un liek sagaršot Latvijas zeltu daudziem - ārstnieciskos augus.
Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Latvijas slavenākā narkokurjera Rolanda Priverta grāmata "Nebaidies ne no kā" ir kontrabandista dzīves stāsts. Citiem vārdiem, tā ir stāsts par dzīvi ārpus sistēmas, ārpus sabiedriskās morāles “kastes” un bieži vien arī ārpus likuma. Taču tas ir arī viņa paša – Rolanda Priverta – stāsts par savu dzīvi, un šādā nozīmē to var uzskatīt par autentisku laikmeta liecību, kurai ir ne mazākas tiesības uz savu lasītāju un vietu Latvijas sociālajā atmiņā kā jebkurai citai laikmeta liecībai. Šī ir grāmata, kas rakstīta brīviem cilvēkiem brīvā valstī. Un arī viņam ir tiesības tikt uzklausītam. Tiesības uz savu lasītāju.
Par Dobeles luterāņu mācītāja, valodnieka, latviešu etnogrāfijas, folkloras pētniecības un arheoloģijas aizsācēja Augusta Bīlenšteina zinātnieka ieguldījumu Latvijas kultūrvēstures izpētē mūsdienās nevienam šaubu vairs nav. Taču dažbrīd pārsteigums ir, ka ne mazāk talantīgi un viņa pētījumos iesaistīti bijuši arī viņa bērni.
Pie Rojas vidusskolas par vietējo ziedojumiem izveidots piemiņas akmens 1991. gada barikāžu laika upurim - kinooperatoram Gvido Zvaigznem. Lai gan skolēni nu par barikāžu laiku mācās tikai vēstures grāmatās, Gvido piemiņa Rojā ir dzīva. Un daudz ko var pastāstīt arī viņa mamma Ilona Zvaigzne, kura joprojām dzīvo Rojā, netālu no skolas.
Dziedātāja Māra Katarska ir atgriezusies atpakaļ Latvijā pēc Ēģiptē piedzīvotās vardarbības – viņu Hurgadā piekāva un ilgāku laiku arābu izcelsmes cilvēks turēja ieslodzītu dzīvoklī.
Cunami, zemestrīces, vulkānu izvirdumi – skan tik biedējoši, taču vienlaikus tik eksotiski. Diez kā tas viss izskatās klātienē? Ziņkāre ir gluži dabiska cilvēka īpašība, un, ja tai pievienojas arī vēlme palīdzēt un būt noderīgam, cilvēks dodas uz nelaimes skartajām zemēm, lai kļūtu par brīvprātīgo palīgu. Šoreiz radio “Naba” piedāvā sarunu ar Jāni Ķirpīti un Krišjāni Liepu. Jānis 2005. un 2006. gadā kā brīvprātīgais piedalījās cunami seku novēršanas darbos Šrilankā. Savukārt Krišjānis pērngad kā brīvprātīgais pats pabija Kamerūnā un šobrīd organizācijā LAPAS koordinē Eiropas Savienības iniciatīvu, kuras ietvaros arī brīvprātīgie no Latvijas – gan privātpersonas, gan nevalstiskās organizācijas – var iesaistīties humānās palīdzības projektos.
Haskijiu šķirnes suņi bez fiziskajā aktivitātēm nevar iztikt ne dienu, tāpēc to saimnieki jābūt gatavie kļūt teju vai par profesionāliem sportistiem. Savu ikdienu pirms aptuveni četriem gadiem krasi mainīja Ilze un Nikolajs Kravcovi no Amatas novada. Viņi kļuva par haskija saimniekiem. Nu šī aizraušanās jau kļuvusi par dzīvesveidu, jo ikdienā viņi rūpējās par astoņiem Sibīrijas haskijiem.
Pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma Dagnis Škutāns iesaistījies Svētā Lūkas atbalsta biedrībā, lai Rīgā, Bārddziņu ielā 2, izveidotu bistro. Tur strādās bijušie ieslodzītie, kam nereti darbu atrast neizdodas nevis neprasmes, bet savas pagātnes dēļ.
Viņas balss ir bijis Latvijas Radio (LR) zīmols vairāk nekā 40 gadu. Ziņu karaliene, neskaitāmu raidījumu vadītāja, viena no „Mikrofona aptaujas” sejām un vissamtainākās radio balss īpašniece.
Amatas novada iedzīvotājs Aleksandrs Kravalis pēc tiesu darbiem zaudēja savu īpašumu un nu jau trešo gadu mitinās teltī ceļa malā. Viņam cenšas palīdzēt gan apkārtējie iedzīvotāji, gan sociālais dienests, bet viņš no piedāvātājiem pašvaldības mājokļiem atsakās un cer kādreiz atgūt savu īpašumu, vēstīja LTV raidījums “4.studija”.
Sniegs un apledojuši ceļi Latvijā ir pārbaudījums katram autobraucējam, un, lai labāk sagatavotu autobraucējus dažādām situācijām, no pērnā gada Latvijā eksāmenos ieviesti videojautājumi. Vēl šis elements topošo autovadītāju eksāmenā ir Lielbritānijā.
Atstāj veiksmīgu karjeru Rīgā un atgriežas dzimtajā Ērgļu novadā. Ilze Mailīte, audēja nu jau ceturtajā paaudzē, īstenojusi Lauku atbalsta dienesta projektu, sākusi uzņēmējdarbību un atvērusi audumu fabriku.
Pensionārei Dzidrai Bruzgulei no Viļānu novada Dekšāres pagasta 2018.gada augusts paliks atmiņā ar nepatīkamu un satraucošu notikumu, kas saistīts ar piemājas dārza kaņepēm. Tad policijas darbinieki ieradās pensionāres mājās un uz aizdomu pamata, ka augi satur narkotiskās vielas, visas kaņepes konfiscēja, lai veiktu ekspertīzi.
Vairums no ugunsdzēsējiem cenšas izslēgt nepatīkamos skatus, kas saistās ar cilvēku nāvi. Viņi cenšas par to nedomāt, bet darīt savu darbu. Tā viņi stāsta intervijās, un tā patiešām arī cenšas darīt. Tomēr daudzi no viņiem ir patiesi emocionāli.
Skrejošu soļu un balsu kņadas pārtraukta, viņa pasmaida: “Viņi nezina, ka es jau esmu klāt! Droši vien nevar sagaidīt koncertu!” Olga Freiberga pēc četru mēnešu pārtraukuma ienākusi Mazajā Ģildē. Viņas bērni, tautas deju ansambļa “Dzintariņš” daudzie dejotāji skrien uz pēdējo mēģinājumu. Ziemassvētku koncerts paredzēts kā pārsteigums vecākiem un paldies pašai Olgai - “Dzintariņa” ilggadējai mākslinieciskajai vadītājai, kas pēc vairāk nekā 40 gadu darba tautas deju kolektīvā nu devusies pensijā.
Grupas “Aarzemnieki” mūziķis Jorans zina – lai brīnumi notiktu, ar ticēšanu vien nepietiek, bet tie jāīsteno pašiem. Un pateicīgs par brīnumu ir arī suns. Un brīnums noticis ar suni Tabo, kuru Jorans paņēma no patversmes.
Andris Vaško ir veselīgs un spēcīgs pieaudzis vīrs. Taču viņš nepazīst burtus, jo lielāko daļu mūža pavadījis sociālās aprūpes sistēmā, kur neviens nav pacenties viņam iemācīt lasīt un rakstīt. Par spīti tam Andris neatlaidīgi cenšas sākt patstāvīgu dzīvi.
Atvērt sirdi un sagaidīt katram savu Ziemassvētku brīnumu, tas šajos svētkos ir svarīgākais, saka tēvs Karols. Jau vairāk nekā gadu poļu priesteris kalpo Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā Rīgā. Nepilna gada laikā viņš iemācījies runāt latviski un saka – valoda jums grūta, bet cilvēki, kas tajā runā, lieliski un atvērti.
Vairāk nekā 130 kilometrus šovasar uz savām jaunajām mājām Talsu novadā mēroja mazais Deniss. Puika kopš dzimšanas sešus gadus dzīvojis valsts sociālās aprūpes centrā “Rīga” jeb Kapseļu ielas bērnunamā.
Daudzas latviešu ģimenes kopā sanāk tikai Ziemassvētkos, ikdienu vadot katrs savā pasaules malā. Taču ir dzimtas, kas atgriezušās un saimnieko savulaik tēvutēvu iekoptajā zemē – tā Liepupes pagastā dzīvo Viļņu dzimta.
Jaunākie
Interesanti