Gabriela Viršila mācās Kalētu Mūzikas un mākslas pamatskolas 3. klasē. Viņa ir vienīgais bērns skolā ar dzirdes implantu. Meitene pati to sauc par aparātu un apzinās, ka bez šīs ierīces viņas dzīve būtu citāda.
Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Dažu soļu attālumā no jūras krasta Kurzemē atrodas komponista un taustiņinstrumentālista Zigmara Liepiņa un estrādes dziedātājas Mirdzas Zīveres brīvdienu māja “Mūzas”. Lai gan sākotnēji bija plānots visu pagalmu iekopt ar zālāju, pirms pieciem gadiem radās vēlme pamēģināt kaut ko arī izaudzēt.
Cilvēki dažādi reaģē uz Covid-19 izraisīto krīzi, karantīnu un darbu attālināti. Rēzekniete Edīte Husare nu jau vairāku mēnešu garumā brīvdienās apceļo Latgali, fotografē interesantas vietas un publicē šo informāciju jaunizveidotajā “Instagram” kontā “Latgola” un citos sociālajos tīklos, tādējādi piedāvājot cilvēkiem gan virtuālo iespēju uzzināt informāciju par skaistām vietām, objektiem Latgalē, gan arī veido sava veida tūrisma maršrutus ar fotogrāfijām un nelieliem aprakstiem par to, ko Latgales novados ir vērts apmeklēt.
Sigurds Siliņš darbu Latvijas Televīzijā sāka pavisam nesen – pērnā gada pēdējā darba dienā jeb 30. decembrī. Šobrīd viņš ir iejuties un ļoti novērtē atbalstu, ko saņēmis no apkārtējiem, jo tiešais ēters Sigurdam bija kas jauns. No viņa staro patiesa aizrautība un vēlme mācīties. Sarunā ar Sigurdu par to, kā viņš raugās uz savu darbu un to, kādēļ nav jēgas būt ideālam.
Kad Latvijā pulkstenis ir desmit vakarā, bet Losandželosā – vienpadsmit no rīta –, uz kopīgu latviešu valodas stundu tiekas Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolas skolotāja Vera Bērziņa ar divām savām skolniecēm – latviešu meitenēm Amerikā. Viņas jau trešo gadu latviešu valodu apgūst attālināti.
Reinis Ošenieks atceras televīzijas klātbūtni jau no pašas bērnības. Viņš to dēvē par maģiju. Reinis Latvijas Televīzijā audzis – no administratora līdz vienam no skatītāju mīlētākajiem raidījumu vadītājiem. Saruna ar Reini par vecvecākiem un televīziju bērnības atmiņās, sajūtu, ka esi “savējais džeks”, radu zvaniem un to, kas viņam savā darbā patīk visvairāk.
Vecāki, kuri audzina smagi slimus bērnus, bieži saskaras ar sabiedrības pārmetumiem un aizspriedumiem. Kalsnavietei Intai Ivkinai cīņa par meitas labklājību rit jau gandrīz 30 gadus. Savulaik nepareizi noteiktas diagnozes dēļ vispārējās vidējās izglītības iegūšana prasīja par 10 gadiem vairāk nekā citiem. Nemitīga cīņa par tiesībām tikt atzītai par līdzvērtīgu sabiedrības locekli - tā Ievas Ivkinas mamma Inta raksturojusi ikdienu.
Karīna Rubene atzīst, ka Latvijas Televīzija viņu ir izaudzinājusi kā žurnālisti – darbu šeit viņa sākusi jau studiju laikā. No pirmajiem stendapiem raidījumā “Tautas kontrole” un intervijām ar hokejistiem “Dinamo” spēļu starplaikos Karīna izaugusi līdz valstiski svarīgu pārraižu vadīšanai – Dziesmu un deju svētki, simtgades pasākumi un tiešraides valsts svētkos. Sarunā ar Karīnu par to, kā bērnībā viņa gribējusi pazīt slavenības, “klikšķīti”, kas liek skaidrot to, kam var un kam nevar uzticēties, un to, kas darbā dod vislielāko enerģijas lādiņu.
Aptuveni pusotras stundas brauciena attālumā no Rīgas, lauku mājā „Strēlnieki” jau sesto vasaru saimnieko Liepājas teātra aktieris Egons Dombrovskis ar ģimeni – sievu Evitu un meitu Helmu. Vēlme pēc lauku mājas un iespējas būt tuvāk dabai Egonam jau bija senāk. Izrādījās, ka tālu nav jāmeklē, jo, pēc daudzu variantu izskatīšanas, brālēns piedāvāja iegādāties „Strēlniekus”. Šī ideja sākumā nesajūsmināja Evitu: „Es piekritu tikai ar trešo reizi. Acis nobijās no tā skata, kas tur bija, bet pēc tam rokas dara savu”.
“Gribu, lai viņš dzīvo sabiedrībā, kas viņu pieņem. Lai viņu neapceļ, bet beidzot aiz problēmas saredz cilvēku. Vienkārši pieņemiet. Ar pārējo es tikšu galā,” – saka Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kriminālpolicijas priekšnieks Norberts Trepša, kurš audzina dēlu ar autismu. Dzīves skarbumu ikdienā redzošais policists nevar valdīt asaras, runājot par attieksmi, sākot ar bērnudārzu un beidzot ar lidmašīnām.
Gerda Rošāne mācās Ogres sākumskolas 5. klasē. Meitene apmeklē arī Ogres Mākslas skolu, labprāt zīmē ar ūdens krāsām, vēro dabu un spēlē ģitāru. Viņa piedzīvo pasauli kā jebkurš cits bērns, taču reizēm, kad vēlas atslābināties no skaņām, Gerda izņem dzirdes implantu.
Angļu valodā daži rakstītie burti tiek izrunāti pavisam citādāk nekā latviešu valodā, piemēram, “i” lasa kā “ai”, “c” būs “k”, “j’ - “džei”.Viss ir labi, kamēr briti netiek pie latviešu vārdu rakstīšanas un burtošanas. Latvieši Apvienotajā Karalistē jau samierinājušies, ka jāatsaucas uz dažādām sava vārda versijām, arī tādām, ko neatpazīst, taču brīžiem sanāk izcili pārpratumi.
Ja vaicātu, kā divos vārdos raksturot “Rīta Panorāmas” vadītāju Gustu Kikustu, pēc sarunas ar viņu prātā nāk raksturojums “atraktīvs reālists”. Gusts var gan “spridzināt”, gan nosvērti stāstīt par jaunākajiem notikumiem. Kopš 2016. gada viņš no rītiem sveicina Latvijas Televīzijas (LTV) skatītājus, bet pirms tam ilgus gadus darbojies Latvijas Radio rīta programmā. Sarunā ar Gustu par to, kāpēc dzīve viņu met atpakaļ “rītos”, antirežīmu, par to, kas ir švunciņa un kādēļ tā ir svarīga, un citiem jautājumiem par Gusta dzīvi.
Diānai Bīlmanei-Ozoliņai vienmēr paticis ēst garšīgi un veselīgi. Vienlaikus viņa vienmēr ir uzskatījusi, ka veselīgam uzturam nav jābūt kaut kam ekskluzīvam un pieejamam tikai cilvēkiem ar bieziem naudas makiem. Tā radās arī viņas biznesa ideja – izveidot ražotni, kurā tiek gatavoti veselīgi ēdieni. Covid-19 pandēmijas laikā viņa Siguldā atvērusi kafejnīcu un veikalu “Stirna un avokado”.
Ilze Dobele Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta kolektīvam pievienojusies pavisam nesen – 2020. gada sākumā. Toreiz sarunā portālam LSM.lv viņa atzina, ka sabiedriskajā televīzijā ziņu loma ir jo sevišķi būtiska, jo tā cieši saistīta ar uzticību medijiem krīzes situācijās. Tad Ilze, visticamāk, nedomāja, ka viņas vārdi tik drīz piepildīsies un krīze tiešām pienāks. Kļūstot par “Panorāmas” vadītāju īsi pirms Covid-19 krīzes, viņa saņēmusi daudzus labus vārdus no skatītājiem, un tie noteikti stiprinājuši arī ārkārtējās situācijas laikā, kad žurnālistiem darba bija ļoti daudz.
Divas stundas dienā – tik daudz valsts apmaksā asistentu Arvīdam, kuram vajadzīga īpaša aprūpe. Ina Dziļuma dēlu - mūžīgo bērnu - audzina viena.
Vidusanglija ir viens no smagāk pandēmijā cietušajiem Anglijas rajoniem, un pašlaik tiek spriests par to, ka Lesterē, kur no jūnija vidus ir 900 jauni saslimšanas gadījumi, varētu aizliegt atvērt kafejnīcas un restorānus, 4. jūlijā pagarinot stingros ārkārtējās situācijas noteikumus par divām nedēļām. Bet pat šādā situācijā var sākt savu uzņēmējdarbību. Aija Donika, diplomēta pavāre, pēc trīs gadu sēdēšanas mājās, atveseļojoties no operācijām, saprata, ka sāpju dēļ nespēs aizbraukt līdz darbam, ir jādomā risinājums. Un tas ir – cept Latvijas gardumus.
Ik gadu no Latvijas aizbrauc vecāki, kuru bērniem ir īpašas vajadzības – gan materiālu iemeslu, gan sabiedrības attieksmes, gan nākotnes baiļu dēļ. Šis ir mans personisks stāsts par vienu no viņiem.
Sandru Zviedri Latvijas Televīzijas (LTV) skatītāji pieraduši redzēt "Dienas ziņās". Pieredzējusī diktore stāsta gan par notikumiem Rīgā, gan vēsta par norisēm novados, tomēr vairāk nekā 20 gadus ilgās karjeras ceļi LTV Sandrai likuši sveicināties gan ar rīta programmas, gan “Panorāmas” un "Nakts ziņu" skatītājiem. Intervijā LSM.lv Sandra atklāj, kas darbā ir grūtākais, kas – patīkamākais, un kādēļ viņa mulst, kad jārunā kā raidījuma vadītājai.
Otro gadu Viļakas novadā brāļi Artis un Raivis Jevdokimovi audzē siltumnīcās gurķus. Pērn bija viena siltumnīca, šogad jau divas. Siltumnīcas celtas pašu spēkiem, bet nauda gurķu audzēšanai nopelnīta strādājot Norvēģijā. Pagaidām izaudzētajai produkcijai noieta tirgus – vietējie novada iedzīvotāji, tomēr biznesu brāļi cer nākotnē attīstīt.
Jaunākie
Interesanti