Sadaļas Sadaļas
Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Īpašā bērna mamma stāsta par savu meitu foto izstādē Daugavpilī
Fotogrāfe un īpašā bērna Agneses mamma Sarmīte Bogdanoviča Latgales Centrālajā bibliotēkā Daugavpilī atklājusi izstādi “Es esmu”, kur melnbaltās fotogrāfijās redzama viņas meita. Fotogrāfe tādējādi mēģina ievērst uzmanību jautājumam par sabiedrības neviennozīmīgu attieksmi pret ģimenēm, kas audzina bērnus ar īpašām vajadzībām.
Operācija lepnā Anglijas privātklīnikā. «Diagnoze vēzis» 12.dienasgrāmata
Braitonas privātklīnikā ar neizrunājamu nosaukumu pie ieejas sagaida kareivīga paskata kundze, neļaujot savā teritorijā spert ne soli. Vai nav parādījies klepus, temperatūra, garšas, smaržas traucējumi? Viņai rokās dokuments ar vairākām lapām, visās jāievelk pareizie ķekši, jāizmēra temperatūra. Kur mana sejas maska? Nav. Lepni piespraužu kartīti ar oficiālo izdruku, ka varu masku nevalkāt, dusmīgā kundze atvainojas un pakāpjas malā. Drīkstu ienākt.
Latvietis Polijas ciemā šuj poļu tautiskos brunčus un iekārto unikālu viesu māju
Rīdzinieks Indulis Krēsliņš studējis Londonā, strādājis Krakovas augstskolā, bet nu ar ģimeni dzīvo mazā Piekarpatu ciematiņā Polijā. Viņam visu mūžu patikušas tautiskās tekstilijas, jau bērnībā licies brīnumaini, ka “no aitas var sanākt glezna”. Tagad paralēli maizes darbam Indulis šuj poļu tautiskos brunčus un kolekcionē tradicionālās segas un villaines, ar kurām izgreznojis savu īpašo viesu namu meža vidū.
Svētku noskaņa mijas ar ikdienas ritmu. Mičuļu saimes saimniecībā «Pumpuri» top Jāņu siers
Svētkos Jāņa un Inas Mičuļu zemnieku saimniecībā “Pumpuri”, kas atrodas Riebiņu novadā, noskaņa mijas ar ierasto darba dienas ritmu, jo saimnieki audzē piena lopus un katru rītu no jaunuzbūvētās fermas ganībās dodas 70 slaucamas govis. Saimnieki pienu nodod tuvējam piena pārstrādes uzņēmumam, taču kādu daļu izmanto arī mājas sieru gatavošanai, kas nonāk gan vietējos, gan galvaspilsētas tirdziņos.
Neirologs Jurjāns padara Latvijas insulta vienību atpazīstamu pasaulē
Kristaps Jurjāns ir Rīgas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neirologs, kurš ikdienā galvenokārt strādā ar insulta pacientiem, un 2018. gadā saņēmis gada balvu medicīnā par pacientu aprites uzlabošanu un modernizēšanu slimnīcā. Daudz interesējas par inovācijām pasaulē, kas saistītas ar neiroloģiju, un cenšas labāko praksi ieviest Latvijā.
Uzzini, kādi augi vācami un tradīcijas godājamas gada īsākajā naktī
Saulgriežos daba sasniedz savu pilnbriedu – gada īsākā nakts 21. jūnijā ir īstais laiks, kad ievākt augus un godāt senos senču rituālus. Senajās gudrībās raidījumā “Pūra lāde” laipni dalījās pirtniece Māra Tīmane Kazdangā un Medeņu ģimene – Elīna un Ernests. Šie ļaudis Jāņus godā ar senām tradīcijām, izdzīvojot tās šodien.
Atgriezās no Anglijas un palīdz tautiešiem – topošā romu mediatore Ināra Ignate
Ja gaišmatainā Ināra Ignate pati sevi neatklāj, tad viņu identificēt kā romu tautības pārstāvi ir visai grūti. Viņa ir dzimusi Talsos, mīl savu pilsētu, bet atzīst, ka “mums, čigāniem, te neklājas viegli”. Viņai ir, ar ko salīdzināt, jo desmit gadi pavadīti Lielbritānijā, kur darbs un stabila alga atradusies visai ģimenei. Dzimtenē tagad tā nav, tāpēc viņas uzdevums ir palīdzēt saviem tautiešiem – tiem, kas grūtībās un pamestībā.
Austrālijas latviete mūža nogalē atgriežas Latvijā un to ļoti nožēlo
79 gadu vecumā Brigitas kundze ir atgriezusies savā dzimtajā zemē, Latvijā. Otrā pasaules kara laikā viņas vecāki devās bēgļu gaitās, un visu savu mūžu sieviete nodzīvojusi Austrālijā. Vecāki mācījuši – kad Latvija būs neatkarīga, ir obligāti jāatgriežas savā dzimtajā zemē. Šobrīd savu lēmumu Brigitas kundze ļoti nožēlo.
Valmierietis Valdis Blūms – izsūtīts divreiz
Valmierietis Valdis Blūms, kurš pēc mēneša svinēs 82. dzimšanas dienu, ir dzimis Latvijā, bet uzaudzis Sibīrijā, izsūtījumā. Viņš nesūrojas, ka padomju vara viņam būtu nozagusi bērnību – apstākļi bija grūti, bet tur bija arī draugi un sibīrieši ar plašu sirdi. Daudz vairāk smagu pārdzīvojumu bijis Valda mammai, kura represijās zaudēja vīru.
E-sportists: Videospēles paredzētas izklaidei, nevis bēgšanai no realitātes
Videospēles paredzētas izklaidei, nevis bēgšanai no realitātes, pārliecināts e-sporta komandas "Team Medieval Riga" kapteinis Erlends Vaskāns, kurš trenējas datorspēlē "Counter-Strike: Global Offensive". Viņš uzsvēra, ka e-sports nav atpūta - tas līdzinās citiem sporta veidiem, tikai šeit jākustas daudz mazāk, izmantojot vien rokas un smadzenes.
Ložu šāvējs ratiņkrēslā Covid-19 laikā šķūnī ierīko šautuvi
Lai nezaudētu iemaņas laikā, kad uz šautuvi tikt nav iespējams, Gundars Bricis pērnā gada sākumā ierīkoja treniņu vietu savā piemājas darbnīcā. Viņš ir viens no nedaudzajiem Latvijas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kas trenējas ložu šaušanā un ļoti gaida piemērotas telpas treniņiem.
Romu bērniem Ventspilī jāparāda cita dzīve. Saruna ar topošo skolotāja palīgu Vanesu Kleinu
Ja tūrismam būtu labāki laiki, iespējams, Vanesa Kleina vadītu ekskursiju pa Ventspili un skaidrā latviešu valodā stāstītu par tās ievērojamākajām vietām. Taču romu asinis viņas identitātē jauno sievieti virza pa citu ceļu – pateicoties izglītībai un rakstura iezīmēm, Vanesa apgūst skolotāja palīga misiju. Šāda atbalsta nepieciešamību diktē realitāte, kurā mazais romu skolnieciņš lielajā iestādē vispirms ir apjucis un savrups tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nezina latviešu valodu. “Būšu viņiem kā mamma,” Vanesa kautrīgi nosaka un ir gatava mainīties.
Fiziķis Kaščejevs zinātnei pievērsies ģimenes tradīciju un izcilā skolotāja dēļ
Zinātnieks Vjačeslavs Kaščejevs, kurš par zinātnes popularizēšanu Latvijā saņēmis īpašu balvu, fizikai pievērsies kopš bērnības, vērojot, kā tēvs mātei dāvina populārzinātniskas grāmatas, gan skolā mācoties pie izcila fizikas skolotāja un piedaloties fizikas olimpiādēs. Tagad viņš pēta vismazākos nedzīvos objektus, un tā rezultātā tapušas ļoti smalkas ierīces – kvantu sūkņi, ar kuru palīdzību darbina radiācijas detektorus, veic precīzas medicīniskās analīzes un top īpaši jutīgi sensori.
Opapa stāsti par Salacgrīvas siļķītēm jeb kā Ozolu dzimta svešumā radīja piederību Latvijai
Ilgus gadus ASV latviešu sabiedrība bija cieši saistīta ar prāvestu Albertu Ozolu, kurš kalpoja latviešu draudzē. Viņa dzimtas turpinātāji – dēls Knuts, vedekla Baiba un mazbērni Silvija, Elga un Alberts – ir spējuši saglabāt latvietību, esot tālu prom no Latvijas. “Es zināju, ka esmu latvietis,” raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” ar pārliecību uzsver prāvesta Ozola dēls Knuts.  
 
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt