Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Bijušie rīdzinieki Aiga un Aigars Bitmaņi pirms 18 gadiem nopirka brīvdienu māju Tukuma novada Vānes pagastā. Pēc 2008. gada krīzes māja pamazām arvien vairāk abus ievilka laukos. Pirms četriem gadiem viņi pārcēlās turp uz dzīvi un uzsāka katrs savu biznesu. Aigars gatavo mēbeles eksportam, savukārt Aiga radošajā mājā "Smilgāji" rīko meistarklases, Bitmaņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
"Biju problēmbērns, runāju pretī skolotājiem, neklausīju skolotājus," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atklāja Samanta Kampāne. Samantas vecāki nedzīvoja kopā, līdz ar to viņas bērnība bija ļoti mainīga – viņa dzīvoja gan pie vecvecākiem, gan pie mammas, gan tēta. Viņa jutās nepiepildīta, jo izjuta vajadzību pēc abiem vecākiem, pēc noteiktības. Skolā tas izpaudās kā uzvedības problēmas, bet šobrīd viņa darbojas kā brīvprātīgā biedrībā "palīdzesim.lv" un iet talkā citiem pusaudžiem. Brīvprātīgais darbs palīdzējis piedzīvot izaugsmi arī pašai Samantai.
Pastnieka darbu novērtē un mazpilsētā īpaši atzinīgus vārdus tiem velta seniori, kuriem tiek nogādāti gan laikraksti, gan pensija. Strenčos gandrīz katrs iedzīvotājs pazīst pastnieku Aivaru, kurš ikdienā korespondenci izvadā ar elektrovelosipēdu.
Liepājā strādā deviņi mediķi no Ukrainas, un Dienvidkurzemes novadā vēl divi – zobārsts Oleksijs Burjaks un medmāsa Nataļja Reutska. Viņa kopā ar ģimeni nolēmusi palikt Latvijā, līdz dēls pabeigs mācības skolā. Nataļja turpina apgūt latviešu valodu un neizslēdz iespēju nākotnē arī mēģināt iegūt Latvijas pilsonību.
Evitai Ružānei un Ivaram Rozem Rīgā bija teju viss, taču nebija sirdsmiera par senču zemi. Sākumā viņi visu darīja paši – fiziski, līdz spēku izsīkumam, arī tad, kad viss gāja greizi, kad vienīgais traktors plīsa un raža stāvēja uz lauka. Nu viņi ir izauguši lieli, Limbažu pusē novāc graudus un atjaunotās padomju laika fermās tur liellopus. Tāpat viņi laukos atvēruši savu restorānu un viesnīcu, turklāt paši ar trīs bērniem tajā arī dzīvo, jo vēl nav uzcēluši māju – māja būs tad, kad viņi piepildīs savus sapņus, Evita un Ivars stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Zemes stāsti".
Ukraiņu dronu-kamikadzes pilote Valentīna Korobka, kura gan iznīcina pretinieku mērķus, gan vāc naudu armijai, uz fronti devās, kad viņas dēlam bija vien daži mēneši. Viņu motivēja sirdsapziņa un draugu zaudējums Krievijas iebrukuma sākumā. Cik precīzi ienaidnieku mērķu iznīcināts, viņa nezina, jo "mēs nelidojam, lai nofilmētu video, mēs lidojam, lai trāpītu mērķī", bet viņa tic, ka modernās tehnoloģijas, arī droni, ir tas, kas Ukrainai palīdzēs uzvarēt šajā karā.
Gerda nav viņas īstais vārds. Gerda ir segvārds. Sieviete, kura līdz pēdējam cīnījās par Mariupoli. Tika smagi ievainota un kontuzēta sprādzienā bunkurā. Kopā ar citiem "Azovstaļ" aizstāvjiem padevās. Vairākas reizes spīdzināta tā, ka vēlējusies nāvi. Bet Gerda ir dzīva. Arī pēc gada Krievijas armijas gūstā. LTV satika Gerdu Latvijā, jo viņa šeit ieradusies uz rehabilitāciju. Šis ir Gerdas stāsts.
Modris Konovalovs dzīvo ciematā, kurā ir viena daudzdzīvokļu māja, ezers un garāžas. Viņš ir jauns un nav saistīts ar lauksaimniecību, toties, iespējams, ir populārākais "TikTok" saimnieks internetā, jo izremontēja sabrukušās ciemata garāžas un ierīkoja tur savu vistu fermu. Dažādu šķirņu, lieluma un krāsu vistas ir viņa acuraugs katru dienu. Viņš ir radījis savu miera oāzi un aizraušanos. Vietējie joprojām uz Modri skatās kā uz trako, taču viņa bizness tikmēr iet no rokas, viņš stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Zemes stāsti".
Uz salas starp divām upēm – Daugavu un Saku – jau septiņās paaudzēs saimniekojuši Agra Stiebriņa senči. Viņa tēvs Gundars tur izveidoja bioloģisko graudkopības saimniecību, bet pirms diviem gadiem to pārņēma Agris. Viņš 250 hektāros audzē ziemas kviešus, rudzus, griķus un auzas, bet spēku un iedvesmu darboties Agrim dod ģimene – sieva un divas meitas, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Taiga Ludborža īsti neatceras, vai pirmais, ko viņa savā mūžā spēra, bija parastais vai dejas solis. Katrā ziņā – piedzimstot kājas noteikti bijušas kādā no dejas pozīcijām. Kopdejots ir jau no trīs gadu vecuma, bet nieka 16 gadu vecumā viņa sāka vadīt savu pirmo deju kolektīvu. Ja kopā saliktu laiku, kas aizgājis mēģinājumos, koncertos, skatēs, konkursos, festivālos, lielajos dziesmu un deju svētkos vai radot jaunas dejas, tad varētu teikt, ka dzīve līdz šim griezusies vienā vienīgā dejā.
Filozofe, kas tulko; tulkotāja, kas glezno; gleznotāja, kas dzied, – tā var teikt par Luksemburgā mītošo Ingunu Miļūnu, kas dzīvi tver un izgaršo visā tās dažādībā un košumā, neierobežojot sevi vienā noteiktā "kastītē". Un arī pati sniedz savu daļu košuma, jo viņas gleznas ir pilnas dzīvīgas ekspresijas un līksmām krāsām. Tāpat kā tērpi, tāpat kā puķes dārzā.
Pirmos dzīves gadus pavadījusi Purvciemā, viņa ar ģimeni pārcēlās uz ASV. Izglītību ieguva Jeilā un Kembridžā un nu ir viena no visbiežāk redzamajām latvietēm vadošajos pasaules ziņu kanālos, daloties ar savu ekspertīzi, tostarp skaidrojot Ukrainas izdzīvošanas cīņas nianses. Kas ir Latvijas Radio raidījuma "Drošinātājs" iknedēļas "ziņu skaidrošanas guru" Kristīne Bērziņa?
Šahs, "Monopoly", "Uno" un zolīte mūsdienās nebūt nav vienīgās spēles, kas ik dienu raisa prieku latviešu mājās. Galda spēļu hobijs pēdējos gados plaucis strauji, turklāt audzis ne tikai pieejamo spēļu skaits, bet arī to spēlētāji. Galda spēles latviešiem kļuvušas par kaut ko vairāk nekā hobiju, jo šogad vairāki mūsu spēlētāji izcīnījuši godalgotas vietas Eiropas un pasaules čempionātos.
Maksimāli daudz darīt pašam, iespējami mazāk prasīt palīdzību citiem – tā saka Raimonds Smagars, kurš savu mājokli aprīkojis ar modernākajām tehnoloģijām un lielāko daļu ierīču vada ar savu balsi. Jau 26 gadus Raimondam daļa ķermeņa ir paralizēta. Bet tas nav šķērslis, lai iedvesmotu citus un dzīvotu pilnvērtīgi.
Notiekošais Ukrainā arī šogad mums lika saprast – laba darīšana spēj aktivizēt līdzcilvēkus, vairot labo un palīdzēt tiem, kam tas ir vairāk nepieciešams. Un tas ir stāsts arī par Pliču saimi. Tētis Igors Preiļos aktīvi vāc ziedojumus, organizē pasākumus, turpretim meita Laura iesaistās "Twitter" konvoja kustībā, tādējādi viens otru mudinot darīt vairāk, nenolaižot rokas.
Pirmie gadi nebija viegli – tā par saimniekošanu 1992. gadā atgūtajās dzimtas mājās Madonas novada Praulienas pagasta "Kalna Rubeņos" atzina Solita un Ojārs Medeņi. Pirms deviņiem gadiem te saimniekot sāka viņu dēls Rūdolfs, kurš kopā ar sievu Agnesi nu jau izveidojis 130 Herefordas šķirnes gaļas liellopu ganāmpulku un gaļas pārstrādes cehu. Saimniecībā uzcelts angārs, top kūts un arī jauna dzīvojamā māja, viņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Latvijas sociālo tīklu dabas foto lapās ir vairāki uzvārdi, kurus ieraugot vien ir skaidrs – fotogrāfijas būs īpašas. Un tiem nebūt nav vienmēr jābūt profesionāļiem! Viena no amatierfotogrāfēm, kura priecē ar īpašiem mirkļiem, ir Kanādā dzīvojošā latviete Ina Rodina. Nereti Ina ievieto veselus fotostāstus, reportāžas no faunas dzīves – attēlu pa attēlam skatītājs var izsekot, kā pūce medī peli vai strīdas ar vanagu, kā dzenis padzen vāveri no koka vai gārņi dala teritoriju. Tā vien šķiet, ka Inai ir kāds burvju mētelis, kas padara viņu neredzamu un ļauj netraucēti vērot dzīvās dabas apbrīnojamās izpausmes.
Una Rozentāle no Talsiem ar aušanu sāka nodarboties 35 gadu vecumā, meklējot kādu vaļasprieku ārpus darba, taču drīz vien viņa darbu pameta, lai pilnībā nodotos aušanai. Tagad Unai ir jau četras stelles, un viņa auž tikai plecu lakatus, ko iegādājas cilvēki no visas pasaules. Tie ir košās krāsās, dzīvespriecīgi un saistīti ar dabu, Una stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Stikla vitrāžu eņģeļi, latvju zīmes, svečturi, dažādi dekori un stikla mozaīkas šogad Ziemassvētku laikā kuplā skaitā top ar krāslavietes Elvīras Škutānes rokām. Meistare ar stikla vitrāžu veidošanu nodarbojas tikai trešo gadu, bet jau šī gada nogalē atzīta par gada amatnieku Latgalē.
"Es vienmēr gribēju iekļauties starp krutajiem čaļiem, bet tas man maksāja ļoti daudz, jo, ja godīgi, es nebiju es, es nevarēju atzīties savā vājumā, un uz tā rēķina es aizvainoju ļoti daudzus citus, kas bija vājāki par mani," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Klāvs Kristaps Košins. Lai iekļautos barā, Klāvs agri pievērsās narkotikām. Marihuānas tirgošanas dēļ viņš gandrīz nonāca cietumā, bet no ieslodzījuma viņu paglāba iespēja nodot kādu citu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
