Rēzeknes novadā netālu no Rāznas ezera un Mākoņkalna Itkaču ģimene iegādājusies lauku māju, ko iecerējuši pamazām atjaunot. Ģimene audzē trušus un domā par tūrisma jomas attīstīšanu. Šobrīd Itkači aicina pie sevis apskatīt trušus un izbaudīt lauku mieru, taču padomā vēl ir arī citi plāni, ko vēlas īstenot.
Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Grāmata ar latīņu valodas teicienu “Carpe diem! Satver dienu!” ir dokumentāls stāsts par slavenu ārstu Jēkabu Nīmani, kurš dienu piepildīja gādībā un rūpās par pašu neaizsargātāko iedzīvotāju daļu — bērniem.
Migrācijas aktīvākajā posmā – 2016. gadā Itālijā ieradās vairāk nekā 180 000 cilvēku. Viņu vidū bija arī Lamins Kanji. Viņš nāk no mazas tirgus pilsētiņas Gambijā. Laminam tagad ir 21, viņš joprojām ir Itālijā, dzīvo patvēruma meklētāju centrā un jau trešo gadu gaida atbildi – ļaus Itālijā palikt vai ne. Pēc stingrāka imigrācijas likuma pieņemšanas Itālijā dokumentu aprites process ir kļuvis vēl lēnāks nekā iepriekš.
Ventspilī romu mediatori Maldu Avramenko pazīst visi ierēdņi – viņas misija jau trešo gadu ir risināt savu tautiešu - romu - sociālās problēmas. Kad 2017 .gada rudenī Eiropas projekta ietvaros šim darbam tika meklētas atbilstošas kandidatūras, pamata nosacījumi bija vienkārši, tomēr grūti izpildāmi – romu tautība un laba izglītība. Maldai pat īsti nebija konkurentu, un viņa šim sarežģītajam darbam ir pievienojusi arī sirds degsmi, apbrīnojamu enerģiju un neizsīkstošas darba spējas. Viņas rūpju lokā ir 45 ģimenes, kas dzīvo zem jebkāda sociālā līmeņa.
Līdzās profesionālajai darbībai tiesību zinātnē jaunievēlētais prezidents Egils Levits savulaik – 2013. gadā – intervijā Latvijas Radio 3 atklāja vairākas citas savas personības šķautnes, stāstot par mūzikas un grāmatu izvēli.
Talsu Kristīgā vidusskola ir izdevusi savu pirmo grāmatu – "Manas dzimtas personības stāsts Latvijas simtgadei". Tajā ir stāsti par izsūtīšanas laiku, Latvijas Valsts atjaunošanu, par Otro pasaules karu, arī par mūsdienām un to, cik ļoti kādi dzimtas pārstāvji ietekmējuši jauniešu dzīves gaitas.
Pirms pieciem gadiem mākslinieku Janu ģimene no Ķīnas pārcēlās uz Bausku, jo gribēja dzīvot mazā zaļā pilsētā. Daba bijusi iedvesmas avots gleznām, kas tagad apkopotas izstādē "Mēs dzīvojam Bauskā".
Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā pagājuši 15 gadi. Kopš pievienošanās Šengenas zonai – nepilni 12. Katrs no mums pazīst kādu, kurš pāri atvērtajām robežām devies dzīvot citur Eiropā. Bet cik daudz ir tādu eiropiešu, kuri par savām mājām izvēlējušies Latviju? Sižetu sērijā #GalamērķisLatvija Latvijas Radio tikās ar pieciem ārzemniekiem un viņu tuvākajiem kaimiņiem Latvijas laukos un mazpilsētās. Šoreiz stāsts no Sēlijas, kur Latvijas Radio ciemojās pie Benta Gammelgārda no Dānijas.
Vācietis Folkers Hepners (Volker Hoepner) jau 18 gadus dzīvo Raņķos netālu no Skrundas. Viņš ir lielsaimnieks Latvijas laukos. Ar viņu tikās Latvijas Radio, veidojot stāstu sēriju #GalamērķisLatvija, kurā uzrunāti ārzemnieki un viņu kaimiņi Latvijas laukos un mazpilsētās.
Pensionēts zviedru tūrisma eksperts un dabas fotogrāfs Peo Junsons (Peo Jonsson) dzīvo Pūrciemā starp Roju un Kolku. Un Latvijas Radio sērijā #GalamērķisLatvija, kurā viesojas pie ārzemniekiem un viņu kaimiņiem, šis savā ziņā ir stāsts par nevienlīdzību.
Briti Džoanna un Ians Storiji jau vienpadsmit gadu dzīvo netālu no Ērgļiem. Viņi ir pētnieki ar specializāciju lauku ilgtspējīgā attīstībā un arī alpaku audzētāji, lai gan iepriekš Lielbritānijā abi strādājuši citās profesijās. Kā cita valsts var kļūt par tavām mājām pat tad, ja nezini vietējo valodu - šāds ir Džoannas un Iana stāsts Latvijas Radio ierakstu sērijā #GalamērķisLatvija, kurā uzrunāti ārzemnieki un viņu kaimiņi Latvijas laukos un mazpilsētās.
Polis Remigijušs jeb Remi Fetzkī dzīvo Rūjienā, cep maizi un kopā ar sievu – tetovētāju Lieni – audzina divus bērnus. Viņu priecē dzīve mazā pilsētā, kur nopirkta māja par Zviedrijā nopelnīto naudu. Remi un viņa kaimiņieni Māru Krievu Latvijas Radio apciemoja ierakstu sērijā #GalamērķisLatvija, kurā uzrunāti ārzemnieki un viņu kaimiņi Latvijas laukos un mazpilsētās.
Tahiram Putraševičam gadus skaitīt ir viegli – viņš pasaulē nācis 2000. gadā, kļūstot par vecāko bērnu kuplā romu ģimenē. Lai arī tikai deviņpadsmit gadus vecs, Tahirs ir gan atradis savu dzīves aizrautību boksā, gan spējis uzņemties atbildību par saviem tuvākajiem - viņš tic Dievam un uzskata, ka vīrietim ir jāuztur ģimene. Pēc pusgada darba Lielbritānijā jūnijā Tahirs atgriezīsies mājās, lai turpinātu izglītību un aktīvā sporta gaitas.
Pat tad, kad cilvēks zina, ka viņš mirs, viņš var dzīvot. Šādas atziņas iedvesmota, viņa dara savu brīvprātīgo darbu, bet ikdienā smaida TV ekrānā, lai ziņotu par labu laiku. Tāda ir Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumu vadītāja Ramona Salmiņa.
Bija brīdis, kad ārsti viņai piedāvāja vairs tikai paliatīvo aprūpi, bet melanomas paciente Keisija Kinga no Beļģijas atteicās padoties. Šajās dienās viņa ieradusies Rīgā – ne tikai lai dalītos ar savu izveseļošanās stāstu, bet arī skrietu pusmaratonu ikviena melanomas pacienta atbalstam.
Rudītes zvans uz LTV akcijas “Diagnoze vēzis” telefonu pienāca maija sākumā. Latvija gatavojās 4. maija svētkiem un tam sekojošajām brīvdienām, bet Rudīte un viņas mamma organizēja tēta bēres. Rudīte jau vairāk nekā 10 gadus dzīvo Francijā, bet pēdējo mēnešu laikā bieži mērojusi ceļu uz Latviju – lai glābtu savu tēti. Viņas stāsts ir par veselības aprūpes sistēmu kopumā – kur viena ārsta neizdarība un kāda cita neieinteresētība vai aizbildināšanās ar sistēmu – sak, visu esam izdarījuši -, konkrētu cilvēku ar smagu diagnozi nolemj mokošai nāvei, bet viņa tuviniekus - ārprātīgiem pārdzīvojumiem.
Viņa vecāki bija Otrā pasaules kara bēgļi – tēvs no Latvijas, bet māte no Polijas, un ASV pilsonis Alberts Zulps uzauga Kanādā. Viņš ir arhitekts starptautiskajā celtniecības kompānijā “Skanska”. Šogad Alberts pirmo reizi apmeklēja Latviju, lai lasītu vieslekcijas Rīgas Tehniskajā universitātē, un viņš bija apņēmies šajā laikā izpētīt savas saknes.
Jau astoto gadu tērvetnieki var lepoties ar vienu no krāšņākajām tulpju kolekcijām, un jau septīto reizi notikuši arī tulpju svētki. Nākotnē biznesam gan atrasta cita niša, un tulpju stādījumi “Viestardu” sētā palikšot tikai kā daiļdārzs, bet lielākais ieguvums esot tas, ka tulpes ļāvušas Lāču ģimenei atrast savu īsto laimes zemi.
“Es kā armijnieks zinu, kur un kā drīkst sist, lai nepaliktu pēdas,” tā, atceroties piedzīvoto vardarbību no bijušā vīra, Latvijas Televīzijai (LTV) raksta kāda sieviete. Viņa lūdz saglabāt anonimitāti, bet sievietes vārds LTV ir zināms. Šonedēļ LTV Ziņu dienests sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica” pievēršas smagajai tēmai par vardarbību ģimenēs Latvijā un to, kāpēc joprojām sabiedrībā pret šo likumpārkāpumu ir tik augsta tolerance.
Jau vairākus gadus frizieris Artūrs Ļvivskis dzīvo Lielbritānijā. Doties turp nebija viņa ideja, un viņš joprojām skumst pēc Latvijas upēm, īpaši Bērzes. Taču šo gadu laikā Artūrs ne tikai atgriezies savā profesijā, bet arī kļuvis par bosu britiem. Viņš ir līdzīpašnieks “Mr. Robinson’s Barbershop”.
Jaunākie
Interesanti