„Man patīk labāk mājās tomēr. Es domāju, ka jebkurš gribētu dzīvot mājās. Pansionātā jau arī nebija slikti. Bet mājās ir labāk,” saka Elvīra Vaitkeviča. Viņa ir jauna sieviete riteņkrēslā. Vēl pirms gada Latvijas Radio ciemojas pie viņas sociālās aprūpes centrā „Tērvete”. Pansionātā Elvīra nonāca 19 gados pēc avārijas, kad nokļuva riteņkrēslā un ģimene nevarēja par viņu parūpēties.
Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Londonas Simfoniskā orķestra izglītības projektu vadītāja darba dienās, Londonas latviešu kora diriģente trešdienu vakaros un brīvdienās, kā arī postfolkloras grupas "Austrumkalns" čelliste atlikušajā brīvajā laikā – tāda ir trimdas latvietes Andras Zobens-Īstas (Andra Zobens-East) ikdiena Londonā. Andra ir Lielbritānijā tiek dēvēta arī par "the machine" un "the Latvian" un tāpēc vērts viņu iepazīt plašākam cilvēku lokam.
Līdz 9. jūnijam Mākslas muzejā “Rīgas birža” skatāma Latvijas Restauratoru biedrības 30 gadu jubilejai veltīta izstāde “No pagātnes uz nākotni. Restauratora darbnīca”. LTV devās uz īstu restauratora darbnīcu, lai ielūkotos, kas lācītim (vai drīzāk krēslam) vēderā.
Šogad aprit 30 gadu kopš Afganistānas kara beigām. Šis karš diemžēl prasīja arī Latvijas dēlu dzīvības. Afganistānas kara veterāni LTV raidījumam “4.studija” stāstīja, ka izpratnes par to, kādēļ notiek šis karš, nebija, un nebija arī izvēles – “sasēdināja vagonos un aizsūtīja karot”.
Pagājušā gadsimta astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijā bērni Latvijā devās gulēt astoņos vakarā, jo nāca Miedziņš. Šobrīd Miedziņa mamma – režisore Ināra Čakste – labprāt gribētu būt kādam jaunam režisoram par konsultantu un kādam jaunam cilvēkam atstāt savu pieredzi, tas ir viņas sapnis.
Pirms 125 gadiem 2. aprīlī Planīcas pagasta Eglenieku mājās pasaulē nāca aktieris un Latvijas patriots Ēvalds Valters. Pēc tēva nāves ģimene pārcēlās uz Kuldīgu, kur viņš pabeidza pamatskolu un sāka pirmās darba gaitas. Kaut arī pēc tam dzīves ceļi aizveda citur, Kuldīga palika mākslinieka sirdī un viņš – kuldīdznieku sirdīs.
Ir svarīgi gatavoties un plānot ne tikai aizbraukšanu, bet tikpat rūpīgi un skrupulozi jāgatavojas arī atgriežoties Latvijā. Tā saka Rudīte Dreimane, kura ir salīdzinoši nesen atgriezusies Latvijā no Spānijas un šobrīd strādā degvielas uzpildes stacijā, un vides inženieris Jānis Geduševs, kurš strādājis vairākās Eiropas valstīs un kopumā ārpus Latvijas pavadījis septiņus gadus. Abi dalījās pieredzē par atgriešanos Latvijā Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts”.
Kuldīdzniece Aija Pušīlova ar ģimeni Lielbritānijā pavadīja 15 gadus. Tur uzkrāto pieredzi viesmīlības jomā nu Aija aktīvi liek lietā Kuldīgā. Aija atzīst, ka atgriežoties jutusies gaidīta un daudzi palīdzējuši iejusties Latvijas vidē.
1949. gada marta deportācijās no Latvijas aptuveni trešā daļa no visiem izsūtītajiem uz Sibīriju bija bērni vecumā līdz 16 gadiem, starp viņiem arī Ivars Vītols no Priekules novada Tadaiķu pagasta. Ir pagājuši 70 gadi, bet bērnības un skolas laiks tālajā Omskas apgabalā vēl aizvien nezūdošās atmiņās, kas tagad lasāmas arī Dzintras Gekas grāmatā “Skola Sibīrijā”.
“Tas bija ļoti smags dzīves posms, bet starp sāpīgām atmiņām ir arī skaistie brīži,” tā par dzīvi Sibīrijā saka Matīšu pagasta iedzīvotāja Dore Šmite. Dienā, kad ģimeni deportēja, Dorei bija 10 gadu. Meitenei bezrūpīgas bērnības vietā nācās daudz ātrāk pieaugt un izdzīvot skarbos apstākļos.
Vēlēdamies izkļūt no Rīgas burzmas, Andris un Diāna Krogzemji neriskēja, visu aprēķināja tabulās un mērījumos. Pirmās upenes viņi nedz īsti mācēja, nedz paspēja izravēt. Taču šodien viņu plantācijas ir skatam neaptveramas. Viņi ir radījuši savas zaļās sienas strēles kā atgādinājumu sev – cik labi, ka nepalika Rīgā.
1949. gads. 25. līdz 29. marts. Baltijā notiek slepena operācija "Krasta banga". Tiek deportēti vairāk nekā 90 000 iedzīvotāju. No Latvijas aizved vairāk nekā 42 000. No nelielās Stāmerienas – 76. Viņu vidū bija visa Bārdu ģimene. Un pastarīte – trīsgadīgā Ausma... Un Sibīrijas nospiedums viņā palicis uz mūžu. "Man bija visu laiku bail. Ka sūtīs atpakaļ....," saka Ausma Mininga, Alūksnes pirmā ģimenes ārste.
Latvijas Televīzija (LTV) šā gada rudenī svinēs 65. gadu jubileju un par godu šim notikumam LTV raidījums "4. studija" sācis "atmiņu ceļu", tiekoties ar spilgtām LTV personībām. Viens no spilgtākajiem televīzijas zīmoliem ir diktors Uldis Štokmanis, kurš dalījās ar savām atmiņām par darbu LTV.
Latvijas bruņotajos spēkos – gan profesionālajā dienestā, gan Zemessardzē – sievietes dien attiecīgi aptuveni 15% no karavīru kopskaita profesionālajā dienestā un aptuveni 17% Zemessardzē. Armijā nav ierobežojumu amatiem, kurus dāmas var ieņemt šķietami vīrišķīgajā profesijā, sievietes ir gan štāba darbos, gan arī kājnieku vienībās.
Pārcelties no Ukrainas uz Latviju, izvēlēties vislatviskāko pilsētu un sākt visu no gala - tāds bija Selifanovu ģimenes lēmums. Ukraiņu ģimene iemājoja Kurzemes pilsētā Talsos.
Ilze un Juris Tiltiņi satikās un apprecējās, jau būdami pensionāri. Raidījumā “Ģimenes studija” saruna par to, ka dzīve neapstājas arī pēc darba gaitu beigšanas.
Ina Kirņičanska 15 gadus vadīja vienu no lielākajām Daugavpils skolām – 10. vidusskolu, pēc tam aizgāja pensijā, taču nosaukt viņas pašreizējo stāvokli par “pelnītu atpūtu” mēle neceļas. Viņa pēta vietējo vecticībnieku vēsturi, viņai iznākušas vairākas grāmatas, un nesen viņa kļuvusi par Daugavpils Universitātes studenti – apgūst vēstures bakalaura programmu.
Spānijā dzīvojošās mākslinieces Lindas Riņķes un Šķieneru ciema iedzīvotāju kopdarbs – ar mozaīku izlikta pietura – saņēmusi balvas “Kilograms kultūras 2018” godalgu nominācijā “Kultūrvieta”. Tā bija labākā dāvana Lindai dzimšanas dienā un reizē liels prieks un pagodinājums visiem, kas betona pieturu pārvērta mākslas darbā.
Tas ir viens no veiksmīgiem piemēriem – ģimene no galvaspilsētas atgriežas dzimtajā novadā, lai sāktu uzņēmējdarbību. Tā vietējie iedzīvotāji Rēzeknes novadā raksturo Maculeviču ģimeni. Viņi Lendžu pagastā vienlaikus īsteno vairākus projektus, lai iekārtotu un jau pavisam drīz atklātu paši savu kafijas grauzdētavu.
Ceļi, kā nokļūt līdz savai biznesa idejai, katram jau ir dažādi, siguldietim Elvijam Vībotam tā bija malkas talka, kurā ieraudzīta interesantas formas pagale rosināja domāt, ko varētu no tās izgatavot. Un tā radās ideja, ka no pagalēm varētu tapt lampas. Tagad ir arī doma par savu uzņēmumu.
Jaunākie
Interesanti