Ivita Kupaka jau 20 gadus strādā par fizioterapeiti. Viņa kopā ar kolēģiem atvērusi Āgenskalna fizioterapijas centru. Kad dēls sāka iet 1.klasē, Ivitai atklāja vēzi.
Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Kristapa un Krista stāsts ir par īstu brāļu draudzību un ģimeni, kur “viens par visiem un visi par vienu”. Kristapam kopš bērnības ir kustību traucējumi, bet viņš raksta dzeju, repo un aizraujas ar austrumu cīņām. BMX sportists Krists brāli atbalsta un stāsta, ka sabiedrība pēdējā laikā kļūst aizvien atvērtāka pret cilvēkiem ar invaliditāti.
Lielo mīlestību pret dzīvniekiem Dagnija Veidemane mācījusies no savas mammas Līgas Gedrovičas. Par to liecina lielā ķepaiņu saime, kas ņaud un rej viesmīlīgajās Bekuciema mājās.
Kupla aste, brūnas acis, dzeltenbalts kažoks un mūžīga kāre pēc gardumiem – tas ir īsts Āfrikas smilšu vilks! Tā uzņēmējas, konditores un saldo garšu meistares Lienes Zemītes ģimenē joko par suņu puiku Foksi. Viņš tāpat kā burmillas šķirnes kaķis Niksons ļoti gaida saimnieces gatavotos smalkos našķus.
2006. gadā Kaspars Ādams ienāca pamestā lauku mājā Lietuvas pierobežā Neretas novadā. 24 gadu vecumā viņš sāka gaļas lopu saimniecību. Viņš bija jauns, vēl nepieredzējis, bet ar spilgtu vīziju. 10 gadu laikā viņš ir spējis izveidot sadarbību ar visiem Latvijas gaļas lopkopjiem un nodrošina lopu izsoli Eiropas tirgus vajadzībām.
Dvīņu māsām Andai un Dainai Skadmanēm bija noruna: kad beigs Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) maģistrus, sarīkos kopīgu izstādi. Zolitūdes traģēdija šo sapni izpostīja. Skadmaņu ģimene zaudēja tēti Jāni un māsu Dainu. Šogad, kad Anda Skadmane beidz LMA maģistru programmu, viņa mākslas galerijā "Rietumu Capital Centre" atklājusi izstādi “Mākslas pasaule”. Tajā skatāmi abu māsu darbi.
Bauskas novada vecākais iedzīvotājs Rūdolfs Žamaitis ir piedzīvojis Latvijas dzimšanu. Izstaigājis Otrā pasaules kara ceļus, izdzīvojis izsūtījumā Sibīrijā un cer sagaidīt arī Latvijas 100.jubileju. Visus 102 gadus viņa dzīves moto ir labestība, nosvērtība un darbs.
Antra Stīpniece ir Bioloģijas institūta pētniece, kura lielu daļu dzīves ir veltījusi ūdensputniem – to pētīšanai un skaitīšanai. Viņas interese par putniem un dabu sakņojas bērnībā.
“Es tā domāju - vienreiz jāizdara to, ko dzīvē gribas darīt, un gribējās būt brīvprātīgajam,” savu ceļu uz Mozambiku atminas Lāsma Dzene. “Pieteicos projektā. Tā skola bija Norvēģijā, kur sagatavo brīvprātīgos uz Āfriku un Indiju. Es izvēlējos Āfriku. Indija man likās par traku. Atbraucu uz Āfriku, kas it kā likās mazāk traka”.
Šis “Zemes stāsts’’ sākas vietā, kur vējam ir daudz vietas, kur ieskrieties. Plašā pļavas laukā Durbes novada Dunalkas pagastā. Te zemes stāsts rit jau trešajā paaudzē. Stāsts iemūžināts vasaras karstākajā laikā, kad Mārtiņš Flaksis dodas uz lauku, lai sāktu darbu pie ražas novākšanas. Pirms vairāk nekā 20 gadiem Flakši te sāka tikai ar ideju – par saimniekošanu savā saimniecībā. 13 hektāru platībā bija sākums šodienai.
Ja pašlaik nemācies, nestrādā oficiāli atalgotu darbu un esi vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), tad projekts „Proti un dari!” ir piedāvājums tieši tev. Šāds aicinājums - piedalīties Eiropas Sociālā fonda atbalstītajā projektā - atrodams arī Liepājas Jauniešu mājas interneta vietnē. Liepājas Jauniešu māja ir viens no sadarbības partneriem, kas īsteno atbalstu programmu jauniešiem. Vairākiem projekta dalībniekiem jau izdevies atrast darba vietu un celt savu pašapziņu, kas projekta īstenotājiem šķiet būtiskākais ieguvums.
Riebiņu novadā Anna Verze daudzus gadus dāvā gādību audžubērniem no visas Latvijas. Mīlestību pret likteņa novārtā atstātiem bērniem mantojušas arī viņas meitas, kuras arī kļuvušas par audžumammām. Ģimene tagad gaida pārmaiņas ar plašākām sociālajām garantijām audžuvecākiem un cer, ka tas mudinās cilvēkus sekot viņu piemēram un pieņemt svešus bērnus kā savējos.
Dzejniece Veronika Strēlerte, kultūrvēsturnieks Andrejs Johansons un viņu dēls dzejnieks, mūziķis un pedagogs Pāvils Johansons ir ģimene, kas rosina izzināt vairāk par viņiem pašiem un viņu saknēm. Dzimta, kura stipri turas Latvijā, taču pasaules notikumi abus vecākus Veroniku un Andreju 1945. gadā pārceļ uz dzīvi Zviedrijā, tur 1947. gadā piedzimst dēls Pāvils.
Latviešu meitene Baiba Lange pēc astoņiem Maļorkā pavadītajiem gadiem tomēr nolēmusi atgriezties mājās – Kuldīgā. Par darba trūkumu viņa nesūdzas un atklāj, ka viņai siltajā salā pietrūcis tieši Latvijas vasaru, vēsta LTV raidījums “4.studija”.
Latvijā vienīgais Kinoloģijas centrs ir Valsts robežsardzes koledžas struktūrvienība, kas atrodas Rēzeknē un pastāv kopš 1999. gada. Tolaik dienestu robežsardzē sāka arī Guntars Apīnis, kurš nākotni nolēma saistīt tieši ar kinologa darbu. Viņa galvenie uzdevumi ir suņus apmācīt dienestam, kā arī gatavot tos vaislas darbam.
Anastasija Jahova pirms pāris gadiem sāka rakstīt blogu par kaķiem. Tagad viņai sociālajā vietnē "Facebook.com" seko vairāki tūkstoši cilvēku un viņa nodibinājusi biedrību "Cat Care community". Tās mērķis ir veicināt ielas kaķu labturību.
Limbažniekam Kasparam Kalvītim ir 31 gads, Rīgas Stradiņa universitātē iegūta ekonomista izglītība, darbs. Viņš vada raidījumu televīzijā, viņam patīk braukt ar mašīnu. Viņš ir ratiņkrēslā kopš pusaudža gadiem. Taču lidojis ar deltaplānu, lēcis ar gumiju un cenšas iedvesmot citus.
31. decembra vakarā "Daugavas vanagu" fonda Lielbritānijā lauku īpašumā «Straumēni» notika īpašs diasporas latviešu gada nogales pasākums – «Latviešu gada balva Lielbritānijā 2017» apbalvošanas ceremonija un Jaungada labdarības balle. Tajā tika godināti izcilākie un veiksmīgākie latviešu kopienas Anglijā pārstāvji sešās kategorijās un vākti ziedojumi Anglijas latviešu labdarības projektam - ārpusstundu izglītības „Robotika” ieviešanai Latvijas internātskolās.
Dziesma “Uzsniga sniedziņš balts” par hitu kļuva tieši pirms 30 gadiem un joprojām aizkustina sirdis. Tā uznesa brāļus Ziemeļus popularitātes virsotnē.
Šogad plaši izskanēja rets notikums veselības nozarē – Veselības ministrija (VM) to dēvēja par ģimenes ārstu protesta akciju, bet paši ģimenes ārsti – par streiku. Viena no streikotājām bija ģimenes ārste Ilze Jākobsone no Rīgas. Viņa tagad saka, ka ģimenes ārstiem aizvadītais 2017.gads uzskatāms par pagrieziena gadu – izdevās palielināt finansējumu ģimenes ārstu praksēm un kopumā pievērst uzmanību problēmām veselības aprūpē.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti