Saimniecisko darbību savas ģimenes īpašumā Artūrs uzsāka pirms trīs gadiem, kad Covid-19 dēļ tika slēgts restorāns, kurā viņš strādāja, un jaunietis palika bez darba. Tās ir viņa bērnības mājas, kurās ieguldīts liels darbs, lai tās atjaunotu un saglabātu.
"Bērnībā es biju tāds, kurš izmantoja visas iespējas un gāja gandrīz visos pulciņos. Manas intereses bija uz visām pusēm. Nedaudz sportoju, gāju vieglatlētikā, jo man patika skriet. Vēl joprojām patīk, bet īsti nav laika. Tagad skrienu pa virtuvi. Esmu piedalījies arī vokālajos ansambļos un koros, mākslas konkursos un nodarbībās, radošajos pulciņos," stāstīja Artūrs.
Jau sestajā klasē, karjeras dienu laikā, jaunietis bija nolēmis, ka kļūs par pavāru. Pēc skolas viņš visai bieži gatavoja dažādus desertus, cepa biskvīta kūkas. Pēc devītās klases jaunietis devās mācīties uz Rīgu, lai apgūtu ēdināšanas pakalpojumu speciālista amatu.
"Tas nav tikai kā pavārs, bet arī nedaudz no bāra kaut kas, galda klāšana. Šīs zināšanas šobrīd ļoti labi noder, ar tām es varu strādāt. Otrajā kursā jau pamazām sāku strādāt. Tās bija vairākas vietas, mazākas un lielākas. Bija arī prakses vietas dažādos uzņēmumos, kuras pēc tam sauca strādāt. Tās pārsvarā bija viesnīcas ap Rīgu," stāstīja Artūrs.
Atvērt savu restorānu jaunietis nebija plānojis tik ātri, vispirms viņš bija plānojis uzkrāt pieredzi un kapitālu, saprast, kā kas darbojas, bet Covid-19 laiks piespieda to darīt ātrāk.
"Tas, ka es gribēju būt uzņēmējs un kaut ko darīt savu, tas jau man bija plānā, bet ne tik agri. Vienkārši vajadzēja ļoti ātri meklēt risinājumu, kā nopelnīt naudu, un 23 gados vajadzēja jau pašam sākt darīt lietas.
Domas bija dažādas. Bija ideja par muzikāliem vakariem un tamlīdzīgi, ka šeit varētu būt, piemēram, svētdienas brokastis, bet sanāca tā, ka šī ir svinību vieta beigās. Paši klienti to ieviesa un pateica priekšā, ka te jābūt svinību vietai," norādīja Artūrs.
Viesu uzņemšana sākumā notika pavisam mazā terasē, tāpat jaunais pavārs piedāvāja iespēju pasūtīt burgerus, kurus varēja saņemt gan uz vietas, gan pasūtīt ar piegādi. Savu darbību viņš reklamēja tikai sociālajos tīklos, un pirmie viņa klienti un apmeklētāji bija paziņas.
"Paziņas, bijušie kolēģi, draugi, ģimene, vietējie iedzīvotāji reāli mani atbalstīja un deva pirmo atspērienu. Sāku mājas virtuvē pavisam pieticīgi. Projekti nav rakstīti, viss šeit balstīts tikai uz paša finansējumu. Pamata kapitāla, ja godīgi, arī īsti nebija.
Tas, kas makā bija, ar to arī sāku. Pamazām, pelnot līdzekļus, ieguldot tālāk uzņēmumā, gāju pa solim uz priekšu," stāstīja Artūrs.
Šobrīd "Garšu sētā" pie mājas izveidots daiļdārzs un āra virtuve, uzcelta terase svinībām un piebūve, kur svinēt svētkus vēsākā laikā. Mājas virtuvē tagad ir profesionāla plīts un citas iekārtas, bet pie svinību ēkas ārsienas atrodas 30 apgleznotas pannas.
"Tā ideja ir vecajām pannām dot otru dzīvi. Katra no tām ir ar savu stāstu. Tās atnes, piemēram, daudzi jaunie pāri, kuriem notikušas kāzas tieši pie mums, "Garšu sētā". Tā ir jau kā tradīcija, kas ieviesusies šeit. Mēs ļoti piedomājam pie tā, kā izskatāmies vizuāli, jo, kā jau es daudzreiz saku, šis nav stāsts tikai par ēdienu, bet arī par apkārtējo vidi, kas ieskauj mūs. Tāpēc mēs te rosāmies cītīgi," norādīja Artūrs.
Kopā svinību vietā iespējams uzņemt līdz 50 cilvēkiem. Artūra klienti pārsvarā ir rīdzinieki, kas brauc uz laukiem atpūsties un svinēt savus svētkus.
"Mēs esam nestandarta vieta ar nestandarta piedāvājumu. Pirmkārt, esmu atvēris šo vietu savās mājās. Otrkārt, arī piedāvājums it kā ir ar tādu lauku pieskaņu, bet vienlaikus kā restorānā," pauda Artūrs.
Lai radītu lokālu un unikālu pieredzi, pavārs viesiem piedāvā arī savu īpašo Tomes sēņu zupu, bet no vietējā Tomes uzņēmuma "Ogu dārzs" Artūrs iepērk fizāļus, mellenes, zemenes un citas ogas.
Artūram lielo viesību rīkošanā palīdz radinieki – mamma un viņas māsa, māsīca un onkulis, taču ar mazākām svinībām 10–15 cilvēkiem jaunietis tiek galā viens pats. Šogad "Garšu sētā" svinētas jau 10 kāzas, par kurām saņemtas tikai labas atsauksmes.
"Šobrīd jau ir tā, ka informācija izplatās no mutes mutē. Ja kāds ir bijis šeit, tad par to pastāsta tālāk. Protams, ir kaut kādas neveiksmes, kādreiz jau arī paklūpam, bet uzreiz mēģinām labot situāciju un ļoti cenšamies saglabāt to latiņu, kas ir uzlikta," viņš norādīja.
Rudens un ziemas sezonā Artūrs piedāvā galdu klāšanu izbraukumos, kā arī rīko svētku vakariņas ar iepriekšēju pieteikšanos turpat uz vietas. Nākotnes sapņi uzņēmīgajam jaunietim ir lieli, un jau šobrīd "Garšu sētā" top nākamā būve, kurā uzņemt viesus, bet vēl jāpieliek gana daudz darba, lai visi sapņi piepildītos.
"Stiprie stāsti"
