Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Tulpes palīdz Lāču ģimenei atrast savu laimes zemi
Jau astoto gadu tērvetnieki var lepoties ar vienu no krāšņākajām tulpju kolekcijām, un jau septīto reizi notikuši arī tulpju svētki. Nākotnē biznesam gan atrasta cita niša, un tulpju stādījumi “Viestardu” sētā palikšot tikai kā daiļdārzs, bet lielākais ieguvums esot tas, ka tulpes ļāvušas Lāču ģimenei atrast savu īsto laimes zemi.  
Kad tika salauzts deguns, policija noticēja. Armijnieka sistās sievas stāsts
“Es kā armijnieks zinu, kur un kā drīkst sist, lai nepaliktu pēdas,” tā, atceroties piedzīvoto vardarbību no bijušā vīra, Latvijas Televīzijai (LTV) raksta kāda sieviete. Viņa lūdz saglabāt anonimitāti, bet sievietes vārds LTV ir zināms. Šonedēļ LTV Ziņu dienests sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica” pievēršas smagajai tēmai par vardarbību ģimenēs Latvijā un to, kāpēc joprojām sabiedrībā pret šo likumpārkāpumu ir tik augsta tolerance.
Mani izglāba Latvijas maksas medicīna. Žurnālistes Ilzes Kalves stāsts
"Varu diezgan droši apgalvot, ka mani ir izglābusi Latvijas medicīna. Maksas, protams. Anglijā būtu par brīvu, taču tur viss notiek neiedomājami lēni," dienasgrāmatas ierakstā vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) autore Lielbritānijā Ilze Kalve. Viņa akcijai "Diagnoze - vēzis" uztic stāstu par to, kā cīnījās par savu veselību, pat nenojaušot, ka ir slima. Ilzei tagad ir arī iespēja salīdzināt medicīnisko palīdzību Latvijā un Lielbritānijā.
Pēc 70 gadiem atgriežas uz dzīvi Latvijā
Dzimteni viņa atstāja ar asarām acīm un, kāpjot uz kuģa, dziedāja “Dievs, svētī Latviju”. Kad Otrā pasaules kara laikā Jūlija Bergmane devās bēgļu gaitās, viņa nedomāja, ka svešumā aizritēs viss mūžs. Tik spilgts, ka var uzrakstīt grāmatu. Tagad Jūlijas kundzei ir sirms jo sirms vecums un viņa pēc 70 gadiem atgriezusies uz dzīvi Latvijā.
Invaliditāte, sanitāri, labiekārtošana. Padomi, kad tuvinieki slimnīcā
Neārstējamu vai smagi slimu pacientu aprūpē galvenā uzmanība tiek veltīta pacienta sāpju mazināšanai. Viņi gan valsts aprūpē tiek stabilizēti tikai līdz desmit dienām, un tad aprūpējamais tiek nodots tuviniekiem, kam arī tas ir neizsakāmi smags dzīves posms. Lai plašāk iepazītu to, kas notiek šajā izmisumā zonā ar pacientiem un līdzcilvēkiem, publicējam pieredzes stāstus, kas saņemti pēc Latvijas Radio aicinājuma. Šis ir Kaspara stāsts, par to, kā viņš pēdējo divu gadu laikā atvadījās gan no tēva, gan mātes. Šajā laikā viņš iemācījies daudz, un šie padomi varētu noderēt arī citiem līdzīgās situācijās.   
Diagnoze «vēzis» noteikta par vēlu. Cīņa par mammas dzīvību
"Bija ārsti, kas darīja visu, lai mammai palīdzētu un glābtu pat šķietami bezcerīgā situācijā, bet citu ārstu vienaldzība šim darbam pārvilka pāri krustu un svaru kauss nosvērās uz nāves pusi," stāstīja Latvijas Televīzijas (LTV) skatītāja, kura nevēlējās publiskot savu vārdu. Viņa akcijā "Diagnoze - vēzis" uzticēja stāstu par to, kā cīnījās par savas mammas veselību un dzīvību -  par dažādo ģimenes ārstu attieksmi, gan par pieredzi Gaiļezerā un Onkoloģijas centrā.   
«Es pie dēla kapa apsolīju – vainīgie atbildēs». Margota Freiberga pieredze dēla cīņā ar melanomu
"Mans dēls 19 gadu vecumā nomira no metastātiskās melanomas. Ļauno slimību diagnosticēja par vēlu, un tolaik valsts vēl nesniedza atbalstu dārgu, bet inovatīvu medikamentu iegādei, kas varēja būtiski paildzināt dēla dzīvi," savu stāstu Latvijas Televīzijai sāk Margots Freibergs, kura dēla Silvestra dzīvība izdzisa 2018. gada 11. septembrī. Viņš arī saskārās ar ārstu neizdarību un rupjību. Freibergs ir gatavs atbildību no vainīgajiem prasīt arī Eiropas līmenī.
Solvitai Latvijā atklāja vienu, Izraēlā citu vēzi. Diagnozes meklējumi
"Jums nepaveicās ar diagnozi", "cerību faktiski nav". Šādas frāzes no Latvijas ārstiem nācies dzirdēt Solvitai Badūnei, kura kopš 2014. gada cīnās ar vēzi. Pagājuši trīs gadi, un veiktas vairākas operācijas, izieta ilgstoša rehabilitācija, bet tad klīnikā Izraēlā tika noskaidrots, ka Solvitai ir pavisam cita diagnoze, nevis vairogdziedzera audzējs.
Iztikt no jūras dāvanām - ģimenes uzņēmums «Jūras rotas»
Pāvilostas “Jūras rotu” mazajam kolektīvam jeb Jansonu ģimenei – Rolfs, Ingrīda, četrgadīgā Hanna un labradors Gastons – šis ir īstais pļaujas laiks. Anticiklons, jūra ir atkāpusies, atstājot liedagā visdažādākos dārgumus – atrodami ne vien dzintara gabaliņi, bet viļņu noslīpēti stikliņi, granīta olīši, kociņi. Kādam tie varbūt šķiet nieki, bet prasmīgās rokās tie pārtop par rotaslietām, kas vēlāk ceļo uz visdažādākajām pasaules malām.
Ilga Gedrovica – Latvijas zinātniece, kura pēta slieku izmantošanu pārtikā
Ilga Gedrovica ir pētniece, kuras uzmanības lokā ir tas, ko ēdam un ko vēl tikai ēdīsim. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātniskajā laboratorijā nonāk tas, ko citās laboratorijās izveidojuši Ilgas kolēģi – piena produkti, graudaugi, gaļa, dzērieni, maize. Tas viss, pamainīts vai nedaudz uzlabots, nonāk visdažādākajās testēšanas iekārtās.
Ne visu var izlasīt «Google». Strausu audzētāju stāsts par biznesa kļūdām un mācībām
Kuldīgas novada Snēpeles pagasta "Nornieku" mājās jau vairākus gadus audzē strausus. Pēteris Gobzemis sāka ar stipru gribu – atgūt senču īpašumus, saimniekot un radīt savu saimniecību. Viņš riskēja un aplokā ieveda strausus. Lielie putni šodien ir viņa ferma, un viņš Kuldīgas novada Snēpelē kopā ar Andu Šīmani ir radījis vietu, kur saimniecība izpleš spārnus.
Cilvēks, ko Dievs uzcēlis no pelniem. Kaspara Kaprāna stāsts
„Esmu cilvēks, ko Dievs ir uzcēlis no pelniem”. Tā par sevi saka Kaspars Kaprāns, tādēļ Lieldienas ar savu Augšāmcelšanās vēsti viņam ir īpaši nozīmīgi svētki. Kaprāns pašlaik ir pasniedzējs Rīgas Stradiņa universitātē, kur māca studentiem medicīnas fiziku, kā arī pētnieks Cietvielu fizikas institūtā, kur pēta litija jonu baterijas. Viņam ir ģimene, kurā aug deviņarpus mēnešus vecais dēliņš Jēkabs. Visticamāk, nekā viņam no tā nebūtu, ja pirms 13 gadiem viņš savu dzīvi nebūtu kardināli izmainījis, izraujoties no ļoti smagas alkohola atkarības.
 
Jaunākie
Interesanti