Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Gabriela Šantare ar savu draudzeni Elīnu ir kopā sešus gadus un līdzīgi kā citi viendzimuma pāri vērsusies tiesā, lai tā atzītu viņu ģimeni. Viņa Latvijā īsti nejūtas juridiski pasargāta, vienlaikus uzsverot – attieksmes ziņā situācija šeit uzlabojas un doties dzīvot citur viņa neplāno.
Antons Mozaļevskis dzīvo ar vienu kāju Latvijā, kur ir viņa vīrs un pārējā ģimene, ar otru kāju – Šveicē, kur ir darbs. Lai gan Latviju ģimene nav pametusi, tomēr kā iespēju to neizslēdz, jo pilnībā komfortabli justies Latvijā nespēj.
Artis Kronītis no Aizkraukles novada Zalves pagasta savu mazo biznesu sāka jau 16 gadu vecumā. Vēlāk kļuva par pašnodarbināto, tad mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, bet pirms trim gadiem nodibināja SIA "Kronīšu kokapstrāde", kurā ražo koka karkasa siltumnīcas un angārus. Šobrīd uzņēmumā strādā arī Arta brālis un vēl 10 darbinieki, un darba ir atliku likām, viņš atklāja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Roberta Putņa, kurš pēdējos trīs gadus dzīvo Vācijā, lēmumu pamest Latviju ietekmējusi arī homofobija. Dzīvojot Vācijā, Roberts spēj justies brīvs un būt viņš pats, Berlīni raksturojot kā pieņemošu un iekļaujošu salu homoseksuāliem cilvēkiem no visas pasaules.
Pirms vairākiem gadiem Jolanta Cihanoviča ar savu sievu Olgu nonāca pie lēmuma doties prom no Latvijas, jo šeit nevarēja reģistrēt savas attiecības. Dzīve Latvijā radīja sarežģījumus un spriedzi. Tagad Beļģijā viņas jūtas brīvi un pasargātas kā pāris.
Svētceļnieks Emanuēls ir francūzis, kurš nu jau trīs gadus ir ceļā no vienas baznīcas uz citu dažādās Eiropas valstīs. Pirms pāris gadiem, kad viņš bija ceļā uz Aglonu, Lietuvā viņu satika Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa. Savukārt tagad, pārcietis plūdus, karsto saules svelmi, lāču un un vilku apciemojumus pie telts, viņš atrodas Rumānijā. Un nekur nesteidzas, jo tāds ir svētceļnieka ceļš.
Jānis Rozenbergs pirms 12 gadiem kopā ar savu vīru Normundu pieņēma lēmumu atstāt Latviju un pārcelties uz dzīvi Zviedrijā. Šobrīd abi dzīvo Upsalā, kas ir ceturtā lielākā pilsēta Zviedrijā. Latvijas Radio tikās ar Jāni, lai runātu par to, kā atšķiras dzīve homoseksuāliem cilvēkiem Latvijā un Zviedrijā.
Vēlme izprast, kā runāt ar cilvēkiem, kas iet caur grūtībām, pamudināja advokāti Inesi Stankeviču kļūt arī par kapelāni. Lai gan sākotnēji bijis bail pat ieiet slimnīcā, šobrīd viņa tādā strādā, sarunājoties un uzklausot smagi slimus pacientus, kuri bieži vien slimnīcā jūtas gaužām vientuļi, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Monopols".
Kaut uz nedēļu atpūsties no kara šausmām, nemitīgajiem uzlidojumiem un nedrošības sajūtas par vecākiem, kuri devušies uz fronti sargāt dzimteni. Latvijā šonedēļ norisinās fonda "Namejs" rīkotā nometne Ukrainas karavīru bērniem.
Atvērtas sirdis, dzirkstošas acis un milzīgs entuziasms – šādas īpašības piemīt katram no aptuveni četrsimt pasaules latviešu saieta dalībniekiem Preiļos, kur tas notiek pirmo reizi. Nedēļas garumā dažādu speciālistu vadībā ģimenes apgūst tautas tērpu darināšanu, tautasdziesmu un godu nozīmi, kā arī valodas, kultūras un vēstures tradīcijas.
"Ģimenes uzņēmums, kam bites sparģeļos un medus stropos!". Tā sevi piesaka Krimuldas pagasta saimniecība "Lejaslīves". Bez sparģeļiem un medus saimniecībā vēl tiek gatavots biškopības inventārs, audzēti gaļas liellopi un uzņemti tūristi. Saimnieki Lelde un Atis Vaļļi uzskata, ka daudzpusīga saimniekošana gan mazina dažādus riskus, gan arī ir interesantāk pašiem, jo visu laiku jāmācās.
Dievnamā Ukrainas ciematā, kurā paralēli karavīru aprūpei darbojas kara mediķe no Latvijas, notikušas pirmās kristības, kopš sākās Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā. Meitenītes Emīlijas krustmāte ir latviešu mediķe Sarmīte Cīrule, kura atzina – tas ir liels gods un aizkustinājums.
Iemācīties latviešu valodu sākumā šķita neiespējami, bet tagad ukrainiete, tulce un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Etnomuzikoloģijas klases absolvente Viktorija Prituļaka latviski runā nevainojami. Viktorija jau 12 gadus dzīvo Latvijā un nodarbojas ar diplomātisko un politisko tulkošanu. Kad Saeimas deputātus uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, tieši Viktorija nodeva politiķa vēstījumu. Tulce Latvijas Radio raidījumā "Monopols" atzina, ka skumjas par dzimteni viņu pārņem katru dienu.
Santa un Ričards Šmiti dzīvo Jēkabpils novada Aknīstes pagastā. Jaunā ģimene pirms pieciem gadiem atgriezās Santas dzimtajā pusē un izveidoja biedrību "Sēlijas laivas". Lai varētu laivot pa Dienvidsusējas upi, to vajadzēja attīrīt no kokiem. Santa rakstīja projektus, un tagad ir gan upe iztīrīta, gan nopirktas 80 laivas. Biedrība "Sēlijas laivas" arī organizē pārgājienus un veido pirmo dabas izglītības centru Sēlijā, Šmiti stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Šajos Dziesmu un deju svētkos pasaulei sevi pieteica viens Dziesmu svētku bērniņš – Anne Zvaigznīte. Viņas mamma ir Vidzemes Augstskolas un Valmieras jauniešu kultūras centra kora "Skan" dziedātāja. Helēna Zvaigznīte, ievērojot visas Dziesmu svētku bērnu dzimšanas labākās tradīcijas, Rīgas Dzemdību namā ieradās ar neatliekamo palīdzību – tieši no ģenerālmēģinājuma, tautastērpā un ar vainagu galvā.
Meža īpašnieks Valdis Kalns ir savas dzimtas īpašumu saimnieks. Ikdienā iztiku viņš pelna biroja darbā Rīgā, taču brīvdienās ir atrodams Kuldīgas meža biezokņos. Te viņš pats čaklām rokām aprūpē senču atstāto meža puduri un rāda saviem bērniem, kā lietas top darot. Valdis ir savā mežā saimnieks, kam pietiek ar mazumiņu, jo spēku smeļas ģimenē un savos četros bērnos, viņš apliecināja Latvijas Televīzijas raidījumā "Meža stāsti".
Izstāde "Cilvēka stāsts" ir par Zigi – cilvēku, kurš ir riteņkrēslā un dzīvo ilgstošas sociālās aprūpes nodaļā Skrundā. Tas ir stāsts, kā savu dzīves piepildījumu viņš atradis mākslā un ar mākslinieces Sindijas Kļaviņas atbalstu to īstenojis izstādē. No jaunā gada Sindija brīvprātīgi viesojas pansionātā un pavada daudz laika sarunās ar Zigi, iedrošinot viņu gleznot arvien vairāk.
Viņa sevi raksturo kā vienpati. Viņas ikdienas maršruti ir kilometriem gari pa Latvijas mežu, purvu un silu plašumiem. Viņai rokās ir pieraksti, planšete, bet mugursomā – tēja un maizītes. Viņa nestaigā bezmērķīgi, gluži otrādi – skatās rūpīgi un meklē Latvijas dabas bagātības. Viņa ir mežu "labā feja" Vija Kreile. Vides eksperte, kas rūpīgi meklē cēloņus dabas procesiem un vienmēr pirmajā vietā iepretim biznesam liek dabas vērtības, – par to vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Meža stāsti".
Mežkopis Vilnis Otvars laimīgi dzīvo Madonas pusē. Pie paša atjaunotās mājas karoga mastā plīvo Latvijas karogs, un Ukrainas karogs arī būšot līdzās, kad ukraiņu tauta gūs uzvaru, viņš stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Meža stāsti". Ikdienā Vilnis "tur" grūtu cīņu pret invazīvo sugu latvāni. Savu mūža darbu pētniecībā un praksē viņš veltījis šīs sērgas apkarošanai Latvijas mežos. Pētījis un cīnījies – gan ar mačeti un sviedriem, gan ar prātīgu darbošanos, kas nes rezultātu.
Vita Ozerinska dzīvo un saimnieko Valmieras novada Burtnieku pagastā. Vita ir daiļdārzniece, beigusi Bulduru tehnikumu, bet pirms astoņiem gadiem no visdažādākajiem augiem sākusi gatavot ziedūdeņus jeb hidrolātus ar zīmolu "Saules rasa". Sākotnēji tas bijis vaļasprieks, kam iedvesmojušas draudzenes, bet nu jau kļuvis par Vitas ienākumu avotu, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
