Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Ilva Šimone: Mana vieta ir laukos. Es šeit esmu laimīga
100 aitas, divas augstākās izglītības, traktora vadīšanas tiesības, sabrukusī Abravas muiža un liela uzņēmība. Šie ir galvenie atslēgas vārdi, kas raksturo jauno zemnieci Ilvu Šimoni. Viņa, tāpat kā daudzi lauku jaunieši, savulaik devusies arī uz pilsētu, pastrādājusi un sapratusi, ka viņas īstā vieta ir laukos, un tagad Ilva saimnieko Jaungulbenes pagastā, savā zemnieku saimniecībā un saviem spēkiem ar visiem darbiem tiek galā.
Bērnu fonda nometņu «veterāns» Reinis domā par nākotnes profesiju un mācās staigāt
Reinim Bērziņam ir 14 gadi, viņš mācās Jelgavas 1. internātpamatskolas 8. klasē. Pēc stundām savā skolā viņš dodas uz Jelgavas tehnikuma pulciņu, kurā mēģina saprast, vai programmēšana ir tas, ko viņš vēlas mācīties pēc 9. klases beigšanas. Taču viņa izvēli ietekmē arī tas, vai mācību vide ir viņam pielāgota. Pagaidām Reinis ir ratiņkrēslā, taču Bērnu fonda rīkotās nometnes, kuras viņš apmeklē kopš piecu gadu vecuma, ļāva atrast draugus un kļuva par patstāvības skolu.
Par labāko sociālo darbinieci atzītā speciāliste: Svarīgākais ir iejusties citu ādā
“Tas ir mans sirdsdarbs un visa dzīve” - tā teic krīzes centra “Valdardze” sociālā darbiniece Indra Priede. Ikdienā viņa strādā ar vardarbībā cietušiem bērniem un ģimenēm. Nu šis darbs novērtēts arī valsts mērogā. Labklājības ministrijas konkursā viņa atzīta par labāko nominācijā “Iedzīvotāju izvirzītais nevalstiskā sektora sociālais darbinieks”.
Ēzeļu dresētājs. Ekstravagantajam vijoļspēles skolotājam Ojāram Kalniņam – 90
Par vijoļspēles skolotāju Ojāru Kalniņu viņa bijušie audzēkņi vienā balsī teic – leģenda. Viņu vidū arī Elīna Bukša, Vineta Sareika, Paula Šūmane un Raimonds Ozols. Taču izrādās, ka Kalniņš, no audzēkņu puses saukts par Kalnu, nav vis bijis nekāds maigais vīrs: ja kādai skolniecītei pieklibojis ritms, tā ātri kļuvusi par "klibo vistiņu", bet, ja vijoles skaņa atgādinājusi blējienu, no skolotāja mutes atskanējis: "Tu, ēzeli!"
«Nepaej garām»: Aizkustinoši, kad bērni pirmo reizi redz jūru
“Es sapratu, ka būt savādākam nav nekas slikts, jo varavīksnei arī ir vairākas krāsas,” Latvijas Bērnu fonda projekta vadītāja Veronika Butāne lasa kāda maza nometnes dalībnieka secinājumu pēc nometnē piedzīvotā. Viņai šis ir jau 13. gads, kopš iesaistījusies nometņu organizēšanā un labi zina gan to, kā notiek labdarības akcija, gan nometnēs notiekošo.
Līga Bērnu fonda nometnēs ieguvusi gan pašapziņu, gan darījusi citkārt neiespējamo
Līgai Taukulei ir 30 gadu. Kaut arī viņa ikdienu pavada ratiņkrēslā, tas nebūt nenozīmē, ka Līga sēž mājās.  Viņa aktīvi darbojas Dubultu evaņģēliski luteriskajā draudzē un mācās draudžu darbinieku izglītības programmā. Arī viņa pusaudža gados ir piedalījusies vairākās Latvijas Bērnu fonda rīkotajās nometnēs un uzskata, ka tās viņu dzīvē ļoti iedrošinājušas.
Jolantai nieri nācās pārstādīt trīsreiz
Nieru slimnieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Jolanta Baranovska-Kaša intervijā LTV raidījumā “Tieša runa” atklāja, ka viņai nieres transplantāciju nācies piedzīvot trīs reizes. Trešajā reizē viņai bija nepieciešams dzīva donora orgāns, un tad talkā bija gatavi nākt tuvinieki.
«Panorāmai – 60»: Kārļa Miksona rūpe – ziņas ne tikai pusdeviņos vakarā
Jau vairākus gadus ikvakara "Panorāma" nav vairs tikai ekskluzīva televīzijas skatītāju privilēģija, un arī tik ierastais ziņu laiks – pusdeviņi vakarā – nav akmenī cirsts. Sagatavotajiem ziņu stāstiem un arī materiāliem, kam ēterā vietas nepietiek, vienmēr un visur var sekot līdzi arī internetā un sociālajos tīklos. Iepriekš aplūkots Latvijas ziņu raidījums pirms desmit, divdesmit un pat 60 gadiem, bet šoreiz ieskats 21. gadsimta "Panorāmā".
Meksikāņa Havjera Garsijas gvakamoles recepte un Latvijā izdzīvotais no keramiķa līdz pavāram
Keramiķis, tēlnieks un šefpavārs Hosē Havjers Mansurs-Garsija Latvijā ieradās pirms vairāk nekā 25 gadiem. Pa šo laiku viņš iespējis daudz: latviešu garšas kārpiņas pieradinājis pie čili, sarakstījis grāmatu "Gatavots a la Mexicana", par kuru konkursā "Zelta ābele 2009" ieguvis lasītāju simpātiju balvu, nodibinājis pirmo un pagaidām vienīgo mariači grupu jeb bandu Baltijā, un šobrīd ir šefpavārs paša dibinātajā restorānā "El Santo X". Atpakaļ uz Meksiku viņš nepošas, jo Latvijā jūtas ļoti labi. Garsija ir arī Latvijas pilsonis.
Latviete Dubaijā glābj pamestus suņus
LTV raidījums “Ķepa uz sirds” latvieti Maigu Jentgenu satika pirms trim gadiem Dubaijā. Taču vēlāk, pārceļoties uz Latviju, kopā ar Maigu un viņas vīru Džordžu atbrauca arī viņu izglābtie mīluļi – kaķis un saluki suņi, kurus to iepriekšējie saimnieki Dubaijā bija gatavi izmest uz ielas.
Vajag kapāt un būt ar lielāku pašapziņu. «kim?» dibinātājas Zanes Čulkstenas pieredze
Latvijā ir daudz vairāk iespēju un priekšrocību nekā pasaules megapolēs Ņujorkā vai Londonā. Tur nebūtu problēmu atrast darbu, bet kopumā iespēja, ka savas dzīves laikā kļūtu par kaut ko vairāk nekā nelielu skrūvīti, ir diezgan maza. Tā uzskata "kim?" laikmetīgās mākslas centra dibinātāja Zane Čulkstena. Šobrīd viņa ir arī zīmolu konsultācijas uzņēmuma „ERDA” un sociālo mediju rekrutēšanas uzņēmuma „UpMatched” īpašniece, kas tuvākos piecus gadus iecerējusi fokusēties uz biznesa un meitiņas "nolikšanu uz kājām".
Izrādes «Garā dzīve» sestā aktrise – «Panorāma»
Pirms 15 gadiem Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis un aktieri Baiba Broka, Guna Zariņa, Vilis Daudziņš, Ģirts Krūmiņš un Kaspars Znotiņš radīja izrādi, par kuras sesto aktrisi nešaubīgi kļuva ”Panorāma”. Daudzu veco ļaužu ikdiena bez šī ziņu raidījuma nav iedomājama, tāpēc katrā “Garās dzīves” finālā tiešraidē tiek ieslēgts arī Latvija vecākais televīzijas ziņu raidījums.
Valmieras puses jaunais lauksaimnieks: Kad iedzen stūrī, jāmeklē izeja!
Šis stāsts sākas Valmieras pusē pie kristāldzidra un mierīga ezera. “Zilūžu” mājās saimnieko jau otrajā paaudzē. Šī ir kārtējā saimniecība, kura sākta 90.gados. “Zilūžos” saimniekot sāka Jāņa Grasberga vecāki. Toreiz viņiem piederēja tikai divas govis un septiņi hektāri zemes. Tagad saimniecība ir ģimenes vērtība un lolojums.
«Panorāmai 60»: Cilvēks - orķestris jeb «šerpā» Ilze Nagla
Cilvēks – orķestris. Tā var teikt par vienu no žurnālistēm, ko skatītāji ikdienā redz tiešraidēs no Briseles. Tikai retais zina, ka savas reportāžas Ilze Nagla datorā montē pati. Turklāt viņa viena pati arī nodrošina vakara tiešraidi – ieslēdz un noregulē kameru un prožektorus, sazinās ar Rīgu un ziņo par svarīgāko.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti