Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Naujēnieši tapina pasaulē garāko musturdeķi
Naujenes ciemā Latgalē top pasaulē lielākais musturdeķis. Deķis jau ir 400 metru garš - gandrīz vienā garumā ar Akmens tiltu Rīgā. Atlicis tikai nedaudz, lai naujenieši sasniegtu savu mērķi un ar musturdeķi varētu apsegt Daugavu.
Pasauļa latgalīte Viktorija Deksne
Viktorija Deksne dzymtū piļsātu Rēzekni pamete piec 9.klasis, kod devēs turpynuot vuiceitīs citvīt pasaulī – Amerikā i Norvegejā. Niu, piec deveņu godu paceli byušonys, jei ir atsagrīzuse atpakaļ Latvejā i Reigā struodoj par marketinga specialisti uzjāmumā, kurš nūsadorboj ar profesionaļu atgrīzšonu atpakaļ dzimtinē. Itūreiz runuosim par īmeslim, planim i sajiutom aizbraucūt, paceli asūt i atsagrīžūt dzymtajā pusē.
Studente no Lietuvas mācās Baltijas valstu valodas
Pirms gada Lietuvas simtgades svinību laikā politikas zinātnes studente Saule Kubiļūte iedomājās, ka interesanti būtu iemācīties visas Baltijas valstu valodas. Viņa sāka ar latviešu valodu – izmantoja grāmatas un sociālo vietni “Twitter'', kur latvieši labprāt palīdzēja.
No Strazdiņu ģimenes uz Baltijas ceļu pie Cēsīm devās trīs paaudžu sievietes
Baltijas ceļu mēs svinam un atceramies katru gadu – saka LTV satiktās Strazdiņu ģimenes sievietes. 23.augustā ir Ilmas vecāsmammas dzimšanas diena, un pirms 30 gadiem šajā dienā trīs paaudžu sievietes stāvēja Baltijas ceļā līdz ar diviem miljoniem citu cilvēku. Ilma gan Baltijas ceļu neatceras, tomēr tas nemaina faktu, ka viņa tajā stāvēja, vai precīzāk – gulēja ratiņos.
Ir reāla problēma, ka netiek pētīts Tautas frontes laiks. Intervija ar Sarmīti Ēlerti
Latvijas Tautas frontes aktīvistiem bija būtiska loma Baltijas ceļa organizēšanā, Latvijas neatkarības atgūšanā. Starp šiem cilvēkiem bija arī vairākas spēcīgas personības – sievietes – nesavtīgs šīs organizācijas balsts. Arī Sarmīte Ēlerte, viena no Atmodas priekšgājējām un tagad arī Latvijas Tautas frontes muzeja Sabiedriskās padomes pārstāve. Viņa jau Latvijas Tautas frontes pirmsākumos izjuta, ka šī organizācija ir milzīgs spēks un ka tajā ir latvieša mentalitātei vitāli būtiskas lietas, kas pilnībā izmainīja gan viņas, gan visas Latvijas dzīvi. Ēlerte uzskata, ka Latvijā ir nepietiekami pētīta vēsture, kā notika valsts pāreja no autoritāra uz demokrātisku režīmu.
Filmas «Paradīze ’89» varoņu atveidotājas: Baltijas ceļš bija kaut kas sirreāls
Pirms diviem gadiem cilvēkiem bija iespēja vēlreiz izdzīvot to pārdzīvojumu, kuru pirms 30 gadiem izjuta vairāk nekā divi miljoni. Netālu no Cēsīm filmas "Paradīze ’89" veidotāji inscenēja Baltijas ceļu, lai to iekļautu filmā par pieaugušo nepieskatītu četru meiteņu komandu idilliskā mazpilsētā 1989. gada vasarā. Filmas galveno varoņu atveidotājas Magda Lote Auziņa un Marta Ģertrūde Auzāne teic, ka Baltijas ceļa epizodes filmēšanas dienā piedzīvotais ir neaizmirstams. Kaut nostājušās vien pa mazu šosejas gabaliņu un tikai filmēšanas vajadzībām, bijusi sajūta, ka viņas ir daļa no kaut kā liela un nozīmīga.
Nebūt pasīviem un vienaldzīgiem. Intervija ar Tautas frontes aktīvisti Veltu Čebotarenoku
Latvijas Tautas frontes aktīvistiem bija būtiska loma Baltijas ceļa organizēšanā, Latvijas neatkarības atgūšanā, taču ne visu tās dalībnieku veiktais sirdsdarbs ir ticis atspoguļots un atzīts plaši. Starp šiem cilvēkiem bija arī vairākas spēcīgas personības – sievietes – nesavtīgs šīs organizācijas balsts. Arī Velta Čebotarenoka, viena no Atmodas priekšgājējām. Viņa jau jaunībā saprata, ka viņai piemīt līderes un pārliecināšanas spējas, jo cilvēki viņā klausījās un uzticējās, un tas visas dzīves garumā ir devis spēku cīnīties pret ikvienu, kas vēlējies pazemot gan viņu, gan latviešu tautu kopumā.
VIDEO: «Nāc līdzās!» nometnē apgūst mūzikas instrumentus un tiekas ar suņiem
"Fonda Nāc līdzās!" radošajā nometnē pirmās dienas pagājušas intensīvās aktivitātēs. Topošā "Nāc līdzās! Ziemassvētkos!" koncerta dalībnieki tikušies ar tā muzikālo vadītāju - komponistu Rihardu Zaļupi, lai ieliktu "pamatakmeņus" saviem muzikālajiem priekšnesumiem. Notikušas ģitārspēles un ukuleles spēles mācīšanās nodarbības, perkusiju apguve, kora klase strādājusi pilnā sparā.
Baltijas ceļu veidoja pat Klusajā okeānā
Pirms 30 gadiem Baltijas ceļš vienoja divus miljonus cilvēku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Bet visā pasaulē bija cilvēki, kas savas improvizētās Baltijas ceļa akcijas rīkoja arī citviet – Amerikā, Parīzē un pat Klusajā okeānā. Ģeologs Jānis Kaprālis augustā pirms 30 gadiem bija devies ekskursijā uz Kuriļu salām. Kopā ar tūristiem no Lietuvas un Igaunijas, latvieši izveidoja mazu Baltijas ceļu uz kuģa, kas tobrīd bija iepeldējis Klusajā okeānā. 
Bija tāda ticība, bija tāda gaisma tuneļa galā. LTV žurnāliste par Baltijas ceļu
Sandra Freiberga Baltijas ceļa norises laikā strādāja Latvijas Televīzijas (LTV) Programmu direkcijai pakļautā radošajā grupā, un viņas pārziņā bija Kultūras fonda raidījums “Laiva”, kas “bija pilnīgi un 100% Imanta Ziedoņa iniciatīva, ka šādam raidījumam LTV būtu jābūt, un LTV toreiz ziedoja raidlaiku tam”. “Laiva” vēstīja par to, kā novadi tiek galā ar pirmās Latvijas mantojumu, ko padomju vara nevarēja un negribēja aprūpēt.
Grenctālē Baltijas ceļā ar pašu šūtiem karogiem un vienoti ar lietuviešiem
Sarkanbaltsarkanais karogs, kas, varbūt nedaudz ieplīsis un izbalējis, tomēr mājās stāv goda vietā – arī tas ir simbols, ar ko daudziem no mums asociējas Baltijas ceļš. Tieši tāds mājās ir Anastasijai Bolšei. Ar nelielām bailēm, tomēr lepnumu tas pirms 30 gadiem 23. augusta vakarā plīvoja pie Lietuvas robežas Grenctāles iedzīvotāju rokās, bet tagad klusi guļ mājās, plauktiņā.
Baušķeniece: Baltijas ceļā bija sajūta, ka notiek kaut kas ļoti svarīgs
Šonedēļ, kad svinēsim Baltijas ceļa trīsdesmitgadi, LTV “Panorāma” stāsta par cilvēkiem, kam bija iespēja, kas nenobijās un par spīti neziņai, cēlās, gāja un brauca, lai Baltijas ceļš – gandrīz 700 kilometru garā cilvēku ķēde – cauri Latvijai būtu nepārtraukta. Baušķeniecei Līgai Druviņai, stāvot Baltijas ceļā blakus mammai un vecaimammai, bija tikai 11.    
 
Jaunākie
Interesanti