Pedagoge, dzejneica, literaturys pietneica, politike i jaunuo mama Iveta Ratinīka itūgod piec bārnu kūpšonys atvalinuojuma atsagrīzuse školā Reigā, kur vuica latvīšu volūdu i literaturu vydsškolys bārnim. „Dorbs školā maņ ruodīs pasadūd vyslobuok nu itūs vysu nūdarbu,” raidejumā “Kolnasāta” stuostūt par sevi pīzeist Iveta.
Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Ir pagājuši divi mēneši, kopš virpuļviesulis līdz ar zemi nolīdzināja zemnieku saimniecību "Krastiņi" Balvu novada Bērzpils pagastā. "Krastiņu" mājas saimnieks Aldis Baranovskis šobrīd sacenšas ar stārķi, kurš pirmais atjaunos savu māju pēc virpuļviesuļa postījumiem.
Naujenes ciemā Latgalē top pasaulē lielākais musturdeķis. Deķis jau ir 400 metru garš - gandrīz vienā garumā ar Akmens tiltu Rīgā. Atlicis tikai nedaudz, lai naujenieši sasniegtu savu mērķi un ar musturdeķi varētu apsegt Daugavu.
"Simtgades dullais letiņš. Apskaidrības". Ar šādu nedaudz ironisku virsrakstu iznākusi bijušā Latvijas Televīzijas "Panorāmas" galvenā redaktora, žurnālista Jāņa Dimanta pirmā grāmata. Tās izdošana sakrīt ar laiku, kad viņiem abiem ar sievu Veroniku Jersikas pagasta Dimantu mājās svinamas dimanta kāzas.
Ar koncertu noslēgusies "Fonda Nāc līdzās!" radošā nometne. Bērni nedēļu bija gatavojušies "Nāc līdzās Ziemassvētkos!" koncertam, un kopā ar bērniem un jauniešiem koncertā piedalījās arī uzveduma muzikālais vadītājs - komponists Rihards Zaļupe.
Viktorija Deksne dzymtū piļsātu Rēzekni pamete piec 9.klasis, kod devēs turpynuot vuiceitīs citvīt pasaulī – Amerikā i Norvegejā. Niu, piec deveņu godu paceli byušonys, jei ir atsagrīzuse atpakaļ Latvejā i Reigā struodoj par marketinga specialisti uzjāmumā, kurš nūsadorboj ar profesionaļu atgrīzšonu atpakaļ dzimtinē. Itūreiz runuosim par īmeslim, planim i sajiutom aizbraucūt, paceli asūt i atsagrīžūt dzymtajā pusē.
Pirms gada Lietuvas simtgades svinību laikā politikas zinātnes studente Saule Kubiļūte iedomājās, ka interesanti būtu iemācīties visas Baltijas valstu valodas. Viņa sāka ar latviešu valodu – izmantoja grāmatas un sociālo vietni “Twitter'', kur latvieši labprāt palīdzēja.
Baltijas ceļu mēs svinam un atceramies katru gadu – saka LTV satiktās Strazdiņu ģimenes sievietes. 23.augustā ir Ilmas vecāsmammas dzimšanas diena, un pirms 30 gadiem šajā dienā trīs paaudžu sievietes stāvēja Baltijas ceļā līdz ar diviem miljoniem citu cilvēku. Ilma gan Baltijas ceļu neatceras, tomēr tas nemaina faktu, ka viņa tajā stāvēja, vai precīzāk – gulēja ratiņos.
Latvijas Tautas frontes aktīvistiem bija būtiska loma Baltijas ceļa organizēšanā, Latvijas neatkarības atgūšanā. Starp šiem cilvēkiem bija arī vairākas spēcīgas personības – sievietes – nesavtīgs šīs organizācijas balsts. Arī Sarmīte Ēlerte, viena no Atmodas priekšgājējām un tagad arī Latvijas Tautas frontes muzeja Sabiedriskās padomes pārstāve. Viņa jau Latvijas Tautas frontes pirmsākumos izjuta, ka šī organizācija ir milzīgs spēks un ka tajā ir latvieša mentalitātei vitāli būtiskas lietas, kas pilnībā izmainīja gan viņas, gan visas Latvijas dzīvi. Ēlerte uzskata, ka Latvijā ir nepietiekami pētīta vēsture, kā notika valsts pāreja no autoritāra uz demokrātisku režīmu.
Pirms diviem gadiem cilvēkiem bija iespēja vēlreiz izdzīvot to pārdzīvojumu, kuru pirms 30 gadiem izjuta vairāk nekā divi miljoni. Netālu no Cēsīm filmas "Paradīze ’89" veidotāji inscenēja Baltijas ceļu, lai to iekļautu filmā par pieaugušo nepieskatītu četru meiteņu komandu idilliskā mazpilsētā 1989. gada vasarā. Filmas galveno varoņu atveidotājas Magda Lote Auziņa un Marta Ģertrūde Auzāne teic, ka Baltijas ceļa epizodes filmēšanas dienā piedzīvotais ir neaizmirstams. Kaut nostājušās vien pa mazu šosejas gabaliņu un tikai filmēšanas vajadzībām, bijusi sajūta, ka viņas ir daļa no kaut kā liela un nozīmīga.
Latvijas Tautas frontes aktīvistiem bija būtiska loma Baltijas ceļa organizēšanā, Latvijas neatkarības atgūšanā, taču ne visu tās dalībnieku veiktais sirdsdarbs ir ticis atspoguļots un atzīts plaši. Starp šiem cilvēkiem bija arī vairākas spēcīgas personības – sievietes – nesavtīgs šīs organizācijas balsts. Arī Velta Čebotarenoka, viena no Atmodas priekšgājējām. Viņa jau jaunībā saprata, ka viņai piemīt līderes un pārliecināšanas spējas, jo cilvēki viņā klausījās un uzticējās, un tas visas dzīves garumā ir devis spēku cīnīties pret ikvienu, kas vēlējies pazemot gan viņu, gan latviešu tautu kopumā.
"Fonda Nāc līdzās!" radošajā nometnē pirmās dienas pagājušas intensīvās aktivitātēs. Topošā "Nāc līdzās! Ziemassvētkos!" koncerta dalībnieki tikušies ar tā muzikālo vadītāju - komponistu Rihardu Zaļupi, lai ieliktu "pamatakmeņus" saviem muzikālajiem priekšnesumiem. Notikušas ģitārspēles un ukuleles spēles mācīšanās nodarbības, perkusiju apguve, kora klase strādājusi pilnā sparā.
Pirms 30 gadiem Baltijas ceļš vienoja divus miljonus cilvēku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Bet visā pasaulē bija cilvēki, kas savas improvizētās Baltijas ceļa akcijas rīkoja arī citviet – Amerikā, Parīzē un pat Klusajā okeānā. Ģeologs Jānis Kaprālis augustā pirms 30 gadiem bija devies ekskursijā uz Kuriļu salām. Kopā ar tūristiem no Lietuvas un Igaunijas, latvieši izveidoja mazu Baltijas ceļu uz kuģa, kas tobrīd bija iepeldējis Klusajā okeānā.
Latvijas Televīzijas komunikāciju inženieris Andrejs Rieksts-Riekstiņš uz Baltijas ceļu devās kopā ar visu savu ģimeni. Dzīvodams Ogrē, uz savu iecirkni, ko Tautas fronte bija iedalījusi ogrēniešiem, viņš devās ar tautfrontiešu saorganizēto transportu.
Sandra Freiberga Baltijas ceļa norises laikā strādāja Latvijas Televīzijas (LTV) Programmu direkcijai pakļautā radošajā grupā, un viņas pārziņā bija Kultūras fonda raidījums “Laiva”, kas “bija pilnīgi un 100% Imanta Ziedoņa iniciatīva, ka šādam raidījumam LTV būtu jābūt, un LTV toreiz ziedoja raidlaiku tam”. “Laiva” vēstīja par to, kā novadi tiek galā ar pirmās Latvijas mantojumu, ko padomju vara nevarēja un negribēja aprūpēt.
Sarkanbaltsarkanais karogs, kas, varbūt nedaudz ieplīsis un izbalējis, tomēr mājās stāv goda vietā – arī tas ir simbols, ar ko daudziem no mums asociējas Baltijas ceļš. Tieši tāds mājās ir Anastasijai Bolšei. Ar nelielām bailēm, tomēr lepnumu tas pirms 30 gadiem 23. augusta vakarā plīvoja pie Lietuvas robežas Grenctāles iedzīvotāju rokās, bet tagad klusi guļ mājās, plauktiņā.
Māris Jurgensons bija viens no tiem cilvēkiem, kuru darbs ļauj parādīt jaunākajām paaudzēm tā laika notikumus pavisam burtiski. Pieredzes bagātais operators 1989.gada 23.augustā filmēja Baltijas ceļu Rīgā.
Baltijas ceļu pirms 30 gadiem vēroja, filmēja un tajā piedalījās arī Latvijas Televīzijas (LTV) darbinieki, kuri joprojām strādā šeit. Baltijas ceļa 30. gadadienas priekšvakarā sarunājamies ar LTV Ziņu dienesta redaktoru Gunāru Dūzi.
Šonedēļ, kad svinēsim Baltijas ceļa trīsdesmitgadi, LTV “Panorāma” stāsta par cilvēkiem, kam bija iespēja, kas nenobijās un par spīti neziņai, cēlās, gāja un brauca, lai Baltijas ceļš – gandrīz 700 kilometru garā cilvēku ķēde – cauri Latvijai būtu nepārtraukta. Baušķeniecei Līgai Druviņai, stāvot Baltijas ceļā blakus mammai un vecaimammai, bija tikai 11.
„Mans vārds ir Džonatans Stīls, ilgus gadus esmu strādājis laikrakstā „The Guardian”. Pašlaik vairs neesmu štata autors, bet 1989.gadā es vadīju „The Guardian” Maskavas biroju. Biju šajā amatā no 1988. līdz 1994.gadam un atspoguļoju visu, kas bija saistīts ar Padomju savienības sabrukumu un Baltijas valstu neatkarības atgūšanu.
Jaunākie
Interesanti