Atvērt sirdi un sagaidīt katram savu Ziemassvētku brīnumu, tas šajos svētkos ir svarīgākais, saka tēvs Karols. Jau vairāk nekā gadu poļu priesteris kalpo Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā Rīgā. Nepilna gada laikā viņš iemācījies runāt latviski un saka – valoda jums grūta, bet cilvēki, kas tajā runā, lieliski un atvērti.
Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Vairāk nekā 130 kilometrus šovasar uz savām jaunajām mājām Talsu novadā mēroja mazais Deniss. Puika kopš dzimšanas sešus gadus dzīvojis valsts sociālās aprūpes centrā “Rīga” jeb Kapseļu ielas bērnunamā.
Daudzas latviešu ģimenes kopā sanāk tikai Ziemassvētkos, ikdienu vadot katrs savā pasaules malā. Taču ir dzimtas, kas atgriezušās un saimnieko savulaik tēvutēvu iekoptajā zemē – tā Liepupes pagastā dzīvo Viļņu dzimta.
Viņiem ir saikne – viņi viens otru jūt! Tā par saviem dēliem saka mamma Dace Grīnberga. Pirms diviem gadiem Kārlis, Ansis un Miķelis izveidoja sitaminstrumentu grupu “Brāļi Grīnbergi”. Kopā muzicējot, viņi šajā laikā guvuši panākumus ne tikai pie mums, bet arī ārpus valsts robežām.
Latvijā un citviet pasaulē tiek svinēti pirmie Ziemassvētki. Latvijā netrūkst bērnu, kas šos svētkus iztēlojas vien kā koncertu bērnunamā. Daudzi bērni institūcijās pavadījuši visu bērnību, vairāki simti institūcijās dzīvo joprojām. Taču, pateicoties cilvēkiem, kas ir gatavi to mainīt, šogad daudziem bērniem dzīve apgriezusies kājām gaisā. Un bērni ieguvuši visdārgāko – kopā būšanas prieku ģimenē un arī pirmo Ziemassvētku sajūtu īstās mājās.
Ziemeļvidzemes internātpamatskolā mācas bērni ar īpašām vajadzībām un attīstības traucējumiem. Jau otro mācību gadu audzēkņiem ir iespēja apgūt hip-hop dejas sava vienaudža Miķeļa Jāņa Benuža vadībā. Skolotājs ir pārliecināts, ka dejot var ikkatrs.
Labdarība – dodot citiem, neprasot neko pretī, ir mainījusi daudzu dzīvi un glābusi dzīvību. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Austris, puisis no Iecavas, kura vārds daudziem komentārus neprasa. Pirms diviem gadiem sabiedrība saziedoja naudu, lai Austris varētu dzīvot.
Bērniņa ienākšana pasaulē vecāku dzīvi piebremzē un liek uz lietām skatīties citādāk. Par to pēdējos mēnešus daudz domājusi Latvijas Televīzijas žurnāliste Eva Johansone. Viņas dienasgrāmata pie viena ir arī rokasgrāmata jaunajiem vecākiem.
Ziemassvētku dāvanas, protams, visvairāk gaida bērni. Skaistkalnes vidusskolā uzrunātie pirmo trīs klašu bērni atklāj, ko vēlētos šogad saņemt dāvanā un ko būtu pelnījuši viņu vecāki. Bērni arī zināja pastāstīt, kur Ziemassvētkos rodas dāvanas.
Olitas stāsts labdarības maratona „Dod pieci!” stikla studijā Doma laukumā aizkustina līdz asarām. Olita vēlas, lai viņas dēls Daniels to sadzird un ir kopā ar mammu Ziemassvētkos.
Dziedātājs Intars Busulis labdarības maratona „Dod pieci!” ēterā, sazvanīts lidostā, atzinās, ka joprojām nav bijis ar vecāko dēlu makšķerēt, taču uzskata, ka vienmēr var mācīties kļūt par tēvu, atrodot ko jaunu.
Šovasar atjaunotajā Daugavas stadionā un paplašinātajā Mežaparka estrādē notikušo Dziesmu un deju svētku tapšanā gan kā būvnieks, gan kā ilggadējs dejotājs roku pielicis elektrisko sistēmu inženieris Raitis Nikolajevs – Latvijas Radio cikla “Cilvēks ziņu virsrakstos” šī stāsta varonis.
Jaunietes Inese un Laine no Kārsavas novada uzsākušas kopīgas biznesa idejas realizāciju - šuj un apdrukā T-krekliņus, īpašu akcentu liekot grūtniecēm paredzētajam apģērbam. Ideja radusies, kad Laine bijusi bērniņa gaidībās.
Gandrīz pusi mūža Valentīns Karņejevs ir pavadījis ieslodzījumā. Izturēt šo laiku un mainīties viņam palīdzēja gleznošana. Jo tieši cietumā viņš atsāka darīt to, ko savulaik ierādīja vectēvs.
Jurita Krūma – latgaliete, rēzekniete, kas pēc vidusskolas devusies studēt uz Rīgu, tur pavadījusi 10 dzīves gadus un nu nepilnu gadu bauda "plaukstas lieluma dzīvi" Liepājā. Jurita dibinājusi sociālo mediju aģentūru "WWWOLF" un strādā kā "frīlancere", sēžot gultā savā mazajā, mājīgajā dzīvoklī un, kā pati smejas, rakstot tekstiņus feisbukā.
Atklāj Latvijas pēdējo mohikāņu grāmatu par Latgales ciemu iedzīvotājiem. Grāmata tapusi vairāku ekspedīciju rezultātā, kurās folkloriste Rūta Šmite kopā ar antropoloģi Elīnu Kursīti savākušas 52 stāstus. Šis ir turpinājums pirms diviem gadiem iznākušajai grāmatai "Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi".
Krīzes vadības padome šīs vasaras ilgstoši valdošo sausumu atzina par valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā. Zemnieku un Zemkopības ministrijas aplēses liecina, ka zaudējumu apmērs dažādos lauksaimniecības sektoros bijis 400 miljonu eiro apmērā. Graudkopis Dzintars Erdmanis vērtē, ka vienmēr bijuši ražas riski no sēšanas brīža, līdz graudi nokulti un nonākuši klētī, taču klimata pārmaiņas pēdējos gados jūtamas vairāk.
25 gadus vecā Katrīna Novojenko šobrīd strādā un mācās Stokholmā, Zviedrijā. Par savu nākotni viņa saka, ka tā izskatās daudzsološa, bet ļoti laimīga viņa justos, ja uzsāktu pati savu uzņēmumu. Šobrīd viņai ir periods, kad cenšas saprast, ko tieši grib sasniegt, kurp virzīties un kur gribētu būt, atzīst Katrīna – viena no 100 "statistiskajiem tautiešiem".
Vladislavu Žerdiņu visi sauc var Valdi. Viņa tēvs bija brīvprātīgais ugunsdzēsējs, un mazdēls par to strādā joprojām. Kad pirms intervijas Latvijas Televīzijai lūdzu viņu parādīt fotogrāfijas, Valdis paliek pikts. Nav ko izjaukt ierasto kārtību. Bildes kaut kur dziļi sapakotas kastē skapī. Kad beidzot pierunāju izvilkt, Valdis atmaigst.
Rīgas Igauņu pamatskola ir Aivas Plaučas vienīgā darba vieta jau 27 gadus. Tur viņa māca bērniem igauņu valodu, taču paralēli vada ekskursijās igauņus, tulko un pēta, kā pati saka, visu igaunisko. Aiva – viena no 100 "statistiskajiem tautiešiem" – cer, ka "tas igauniskais" viņā noteikti saglabāsies un ka viņa noteikti varēs to kādam nodot tālāk, jo tas ir hobijs, kas viņai dod laimes sajūtu.
Jaunākie
Interesanti