Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Kaugurietes attiecības ar Jūrmalas «maskačku» laikmeta garumā: Man te ir labi
Kauguri man līdz šim bija sveša vieta, kurai bez lielas intereses esmu braukusi cauri vai garām. Daudzstāvu „kastīšu“ mikrorajons – ko tur daudz kavēties? Un fona informācija par Jūrmalas „maskačku“ vēl kopš padomju laikiem nekādi nerosināja šo vietu iepazīt tuvāk. Garāka apstāšanās iznākusi tikai pie lielveikala vai tālu izslavētajā un tiešām kolorītajā Kauguru tirgū. Protams arī „Kūriņā“, bet omulīgais krodziņš, kā izrādās, nemaz nepieder Kauguriem, bet Kaugurciemam.
«Dvēseļu puteņa» zvaigzne Brantevics sapni par jūtūbera karjeru nomaina pret ieceri studēt vēsturi
Pērn rudenī Oto Brantevica vārds bija uz visu žurnālu vākiem: tobrīd 17 gadus vecais jaunietis no Turlavas tikko bija nospēlējis galveno – Artūra Vanaga lomu filmā „Dvēseļu putenis” un izpelnījies daudz atzinības par savu aktierdarbu. Filma kļuva par kases grāvēju, bet Oto tikmēr starp neskaitāmajām intervijām bija jāpabeidz vidusskola un jāizlemj, kurp doties tālāk. Uz „aktieriem” viņš netēmē – daudz tuvāka Oto ir vēsture un politika.
Gladiolu audzētājam Kandavas novadā pirms 1.septembra - trakās dienas
Zinību dienas tuvošanos selekcionārs Laimonis Zaķis izjūt pēc daudzajiem auto, kas bremzē pie viņa gladiolu lauka. Svētdien un pirmdien abi ar sievu burtiski pavada starp ziedu vārpām, izvēloties skaistākās. Jau otrdien šie ziedi līdz ar dāvinātājiem dosies uz skolu ne vien Kandavas apkaimē, bet arī Rīgā. 
Valkā skolas direktore daiļdārzā audzē ap 2000 krāšņu rožu
Šovasar, kad vairāk apceļojam savu zemi un arī tuvākos kaimiņus, arvien populārāks kļūst Latvijas–Igaunijas tūrisma maršruts „Dārza pērles”. Viens no dārziem, kurš ir iekļauts šajā maršrutā, ir arī Valkas novada Vijciema „Ziediņu” daiļdārzs, kura galvenais lepnums ir ap 2000 rožu. Šī dārza  saimniece ir Valkas Mākslas skolas direktore Sniedze Ragže.
Kolhozi un «Viber». Baltkrievija Latvijas uzņēmēja acīm
“Baltkrievi ir ļoti mierīgi un miermīlīgi cilvēki, viņiem ir augsts sāpju slieksnis, tomēr Lukašenko to ir pārkāpis,” LSM.lv saka ar partneriem Baltkrievijā strādājošais Latvijas uzņēmējs Aleksandrs, kurš vēlējās palikt anonīms (LSM.lv redakcijai ir zināms viņa pilns vārds). Viņš ir Latvijas pilsonis, bet kopš 90. gadu vidus dzīvo un strādā abās valstīs.
«Nāc līdzās!» dalībnieki sajūtu aplī: Sajūsmā par mākslīgā intelekta pieredzi un atbalstu
Ir tik svarīgi tomēr būt kopā, arī pēc visiem pārdzīvotiem ierobežojumiem un izaicinājumiem. Esam satikušies radošā nedēļā Saulkrastos, lai atkal piepildītu sirdis ar emocijām, atpūtu, kopā būšanu un sagatavotos mūsu gada jaudīgākajam projektam "Nāc līdzās Ziemassvētkos!". Lai dalītos iespaidos un sajūtās par jau piedzīvotām dienām, nometnes dalībnieki ir vienojušies kopīgā sarunu aplī, kas kā ik gadu kļūst patiesi aizkustinošs notikums. 
Pandēmijas laika pozitīvā blakne - diasporas profesionāļi atgriežas dzimtenē
Pēdējos mēnešos novērojama jauna tendence – ārvalstīs dzīvojošie latviešu profesionāļi, izmantojot attālinātā darba iespējas, ko īpaši veicinājusi Covid-19 ietekme, dzīvo un strādā Latvijā, kas pasaules mērogā sevi ir pozicionējusi kā drošu vidi, kur šajā trauksmainajā laikā uzturēties, Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” stāstīja ārzemēs dzīvojušie latvieši un uzņēmēju atbalsta organizāciju pārstāves.  
Mākslinieces Avotiņas gada lielāko daļu glezno egļu ieskautajā mājā Liezērē
Gleznainajā Liezērē, kur plešas pļavas un meži, atrodas Avotiņu ģimenes māja. Gleznotāja Ilze Avotiņa kopā ar vīru - konditoru Jāni Avotiņu, meitu - gleznotāju Kristīni Luīzi un viņas vīru Kārli, kā arī mazmeitu Lizeloti Annu šeit pastāvīgi dzīvo jau vairākus gadus. Pirms tam šī bija vasaras un brīvdienu māja, kur atvilkt elpu no Rīgas ikdienas. Šajā sētā dominē skaistumaugi – lapu koki, mūžzaļie skuju koki un košu krāsu ziedi.
Drosmīgais humors: ar jokiem par invaliditāti cīnās pret stereotipiem
Cilvēki ar invaliditāti ik dienu sastopas ar citu neizpratni, maldīgiem pieņēmumiem vai nosodījumiem. Kāpēc izmanto dekoratīvo kosmētiku, ja esi neredzīga? Vai tu guli ratiņkrēslā? Sarunas pie tējas tases un neizsīkstošs dienas joku arsenāls ir tas, kas palīdz trim aktīvām sievietēm ar invaliditāti - Baibai Baikovskai, Diānai Ponaskovai un Līgai Ķikutei -, runāt par personīgo pieredzi, iekļaujot vismaz 10 faktorus, kas ietekmē ikdienu, socializēšanos, drosmi un sievišķību.
«Mūsu cilvēks» Minskā: Saprotu, no kā baidās Latvija
“Mēs ceram uz labāko. Tomēr, ja viss beigsies slikti, tos, kuri publiski protestējuši pret Lukašenko, vajās,” sarunā ar LSM.lv savu vēlmi palikt anonīmai skaidro Baltkrievijas pilsone (viņas vārds LSM.lv redakcijai ir zināms). Viņa vairākus gadus mācījusies Latvijā un šeit strādājusi informācijas tehnoloģiju nozarē, bet pandēmijas laikā atgriezusies Minskā pie vecākiem.
Baltkrievu vēlēšanu brīvprātīgā par Lukašenko, dzīvi Latvijā un divām pasēm
Baltkrievijas Republikas pilsone Darja Skakovska (28) atbrauca uz Latviju 2011. gadā – lai mācītos. Kopš tā laika dzīvo šeit, strādā informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Pēdējā laikā uzdod sev sāpīgu jautājumu – vai mainīt Baltkrievijas pasi pret Latvijas pasi. Nesenajās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās bija brīvprātīgā novērotāja iecirknī vēstniecībā Rīgā. Pēc tam – stāvēja piketos pie tās pašas vēstniecības. 
Aglyunys maizis muzeja saimineica Vija Kudiņa: rudzu maize napagaiss
Jau padsmit godu Aglyunys maizis muzejs ir daudzu vītejūs i uorzemu turistu īcīneits gola mierkis Latgolys pusē. Energiskuo Vija Kudiņa Aglyunā suoce saimnīkuot jau pyrma divdesmit godu, kod izveiduoja maizis captuvi ar veikalu sātys golā, kam vāluok kluotyn izveiduots i muzejs. Itymā godā turisma sezona gon ir krītni cytaižuoka. Lelī turistu autobusi niu nabrauc, bet vaira palics individiualūs apmeklietuoju i saimu.
Mīlestība pret Itāliju pāraug picu biznesā Valmierā
 Vairāk kā pirms desmit gadiem Evijas Žentiņas ģimene iemīlējās Itālijā. Tagad viņi izveidojuši picēriju “Vīnkalni”Valmierā, kur tiek ceptas picas pēc labākajām itāļu tradīcijām. Tas viss sākās ar lietotu busiņu, kuru saviem spēkiem aprīkoja ar krāsni picu cepšanai.
Ļaudis, kas stāv aiz svētkiem sapostās Aglonas
Aglona un augusts – tie ir divi īpaši lielumi daudzu ceļinieku dzīvē. Ceļinieku, te es domāju tos, kuri iet uz Latgali, lai satiktu Dievmāti, mieru, klusumu, un iespējams, paši sevi. Aglonas svētki, 15.augusts,  Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas diena,  allaž pulcē tūkstošus. Tie ir svētki, kas Aglonu ieceļ Latvijas kartes centrā  - ar krusta gājienu, pusnakts misi, tuviem un tāliem viesiem. Bet, lai tas viss notiktu, kāds ilgi, neatlaidīgi un pacietīgi strādā, klusi un neredzami Aglonu poš, un mēs ejam viņus satikt.
 
Jaunākie
Interesanti