Arī piecus gadus pēc Zolitūdes traģēdijas bojāgājušo tuviniekiem 21. novembris ir sāpīgs datums. Viņi vēlas, lai pagaidu piemineklis pārtop par skaistu piemiņas vietu, jo no veikalā neiznākušie ir pelnījuši ko vairāk, un skumst, ja vienīgais, ko cilvēki ir mācījušies no traģēdijas – neuzņemties atbildību.
Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Aprit pieci gadi, kopš Rīgas mikrorajonā Zolitūdē sagruva lielveikals „Maxima”, aiznesot 54 cilvēku dzīvību. Vēl desmitiem tika ievainoti, un šī traģēdija ievērojami mainījusi daudzu līdzcilvēku un kopumā sabiedrības dzīvi. Latvijas Radio sarunājās ar Inetu Jakoveli, kura traģēdijā zaudēja vienīgo meitu Elgu Gruzdi. Viņa atzīst, ka dzīve ir kļuvusi citādāka.
Tā ir reizē atbildība un arī gandarījums, ka vari dzīvot un strādāt vietā, kas ir bijusi svarīga taviem vecvecākiem – tā par savu darbu, apsaimniekojot Āraišu vējdzirnavas saka Vineta Cipe. Āraišu vējdzirnavas šobrīd ir ne tikai interesants vēstures piemineklis un tūristu apskates objekts, bet te ik vasaru, ap Annām un Jēkabiem jau tradicionāli atzīmē arī Maizes dienu, godinot rudzu maizi un tās cepējus.
Zvērināts advokāts, bērnu reanimatologs un uzņēmējs. Tik dažādas profesijas izvēlējušies trīs brāļi Balmaki, katrs savā jomā sasniedzot labus panākumus. Viņi uzskata, ka Latvija ir izcila vieta, kur dzīvot un strādāt, ja vien esi atradis darbu, kas tev tiešām patīk.
Latvijas simtajā dzimšanas dienā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) laidis klajā eseju krājumu, kurā pirmo reizi apkopotas visu 39 Latvijas valsts dibinātāju biogrāfijas. Bet cik daudz ir zināms par šo dibinātāju pēctečiem? Kur pasaulē ir aizveduši viņu ceļi un cik daudzas dzimtas joprojām glabā stāstus par senčiem, kuri dibināja Latvijas valsti? Tam šogad ar īstu detektīva aizrautību savu laiku veltīja LNVM vēsturnieks Arnis Strazdiņš.
Lai arī kurā pasaules malā viņi atrastos, viņiem ir svarīgi saglabāt saikni ar mājām. Bet uz simtgadi viņi atgriezušies Latvijā – trīs dažādu paaudžu diasporas pārstāvji no Krievijas, Ķīnas un Francijas.
Fiziski ārzemēs, bet ar sirdi Latvijā. Daudzviet ārzemēs jau sākušās simtgades svinības. Ne tikai lielos pasākumos, bet arī ģimenēs. Anglijā dzīvojošā Cukuru ģimene svētkus šoreiz aizvada ārpus Latvijas.
Mūsu valsts svētku dienas komponistam Mārtiņam Braunam paies vienos darbos. Darāmā esot daudz – dārzā jāstāda ķiploki un pie klavierēm arī jāpiesēž.
Daugavpils Universitātes studentes Jūlija Kasecka un Dārija Čaplinska nolēmušas Latgalē apmeklēt vismaz 100 tradicionālo kristiešu konfesiju baznīcas – katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un luterāņu. Savu akciju viņas rīko, tuvojoties valsts simtgadei, taču nodomājušas to turpināt arī nākotnē, kad jubilejas pasākumi būs noklusuši.
Velta Aukone dzīvo Rīgā un viņai sestdien, 17.novembrī, ir 100.dzimšanas diena. Sirmgalve ikdienā lasa grāmatas un skatās televizoru, jo gadu nasta viņai liedz citas nodarbes. Tomēr Velta – viena no 100 "statistiskajiem tautiešiem" – ir apmierināta un novēl, lai Latvijā būtu tāda valdīšana, kas lemj par tautu un valsti, ne tik daudz par saviem krēsliem.
12 gadus vecā Anna Viktorija Valaine dzīvo Lielvārdē un nodarbojas ar programmēšanu. Sevi nākotnē viņa redz kā inženieri vai arī profesionālu programmētāju. "Es daudz ko jau protu, bet vienmēr var piemācīties klāt," atzīst Anna Viktorija – viena no 100 "statistiskajiem tautiešiem". Meitene domā, ka nākotnē viņai klāsies labi, jo programmētāji aizvien ir pieprasīti – "cilvēku, kuri nodarbojas ar datorzinātnēm, paliek mazāk".
Līdz ar Latviju savu simto dzimšanas dienu šogad svinēs arī valmierietis Ēriks Tomsons. Viņu mēdz dēvēt arī par Pārcēlāju, jo Otrā pasaules kara laikā, veicot braucienus pāri Baltijas jūrai, no represijām Ēriks izglāba vairākus simtus cilvēku. Sirmais kungs joprojām ir aktīvs un seko līdzi visām norisēm valstī.
Gandrīz puse no "statistiskajiem tautiešiem" ir laimīgi, un vēl trešdaļa – ļoti laimīgi, tas secināms no Latvijas Radio projektā "Statistiskie tautieši" līdz šim uzrunāto 95 "statistisko tautiešu" sniegtajām atbildēm par laimi.
Četri dzīves gadi Francijā, Marseļā, labs darbs prestižajā Francijas Nacionālajā zinātnes centrā. Tomēr Laura Beķere kopā ar vīru un bērniem nolēma atgriezties un strādāt Latvijā. Tagad viņa ir Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniece.
Lielbritānijas princis Čārlzs trešdien, 14.novembrī, atzīmējis savu 70 gadu jubileju. Tiesa, plašas svinības troņmantnieks nerīkoja.
33 gadus vecais Armands Klūga dzīvo Jēkabpilī un strādā ugunsdrošības jomā. Viņu interesē makšķerēšana un medības, tāpat patīk vadīt automašīnu un braukt ātri. Par atļautā ātruma pārsniegšanu ne reizi vien izpelnījies sodus, atzīst Armands – viens no 100 "statistiskajiem tautiešiem".
Kāda ir Latvijas sabiedrība – uz šo jautājumu Latvijas Radio projektā "Statistiskie tautieši" atbild ar īstiem 100 cilvēku stāstiem par dzīvi, bērniem, darbu, naudu. Katrs ir viena versija par to, kāda ir šodienas cilvēka ikdiena. Šoreiz trīs stāsti par lielām pārmaiņām. Citreiz tās notiek tikai sev iekšienē un ietekmē tikai pašu vai tuvākos, bet ir arī tādas, kas sašūpo un varbūt pat salauž esošo dzīvi, un pat tādas, kurās var ieraudzīt, ka ir noslēdzies laikmets.
Sagaidot un godinot šogad nozīmīgos Latvijas valsts svētkus, Rīgas Sv. Pētera baznīcā tiks atklāta multimediāla izstāde “Latvijas varonis – no senatnes tagadnē”.
37 gadus vecā Zane Oja ir uzņēmēja Jelgavā un divu bērnu – 15 gadus veca pusaudža un divgadīgas meitenes – māmiņa. Uzņēmējdarbību konditorejas jomā sākusi brīdī, kad uzzinājusi, ka ir otrā bērna gaidībās. "Atpakaļceļa nebija. Un tad jau tu aizver acis un vienkārši "dur"," saka Zane – viena no 100 statistiskajiem tautiešiem.
Rēzeknes novadā mītošajai Hartmaņu ģimenei Latvijas jubilejas svētki kļūs arī par īpašiem ģimenes svētkiem. Vairākus gadus nodzīvojuši Anglijā un izveidojuši tur savu ģimeni, šovasar jaunieši piepildīja savu sapni – atgriezās dzimtenē. Ģimene ar pārliecību veras nākotnē un turpmāko dzīvi saista ar Latviju.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti