Šogad labdarības maratonā "Dod pieci!" līdzekļi tiek vākti ēdienam cilvēkiem, kuri paši nevar paēst. Neliela daļa šīs summas tiks tērēta arī Lindai, 37 gadus vecai sievietei, kura drīz pēc dzemdībām piedzīvoja smagus krampjus un smadzeņu nāvi. Tagad Lindas dēliņu audzina tētis un vecvecāki, bet pie caurulīšu ieskautās mammas puisītis iet tikai ciemos.
Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Uz sliekšņa, kad jāsāk pašam finansiāli rūpēties par speciālās medicīniskās jeb enterālās pārtikas iegādi dēlam, samērā nesen nonāca arī Aldis Lešinskis. Viņa dēlam Artim veselības problēmas sākās divu gadu vecumā, kad bija pirmā lēkme. Nu jau 19 gadus vecā Arta tēvs vairākus gadus viens rūpējas par savu dēlu un ir spiests nepārtraukti domāt, kā dēlam nodrošināt enterālo barošanu, kura izmaksā vairākus simtus eiro mēnesī, bet kuru valsts neapmaksā.
Pirms 10 gadiem tieši šajā dienā Kolka pēc sniega biezuma ieņēma 5.vietu Eiropā, apsteidzot pat slēpošanas kūrortus. Nogrimusi ceļa tīrīšanas tehnika, sniega tuneļi, kas kādu brīdi kalpoja kā ielas, un satraukums veikalos, kur cilvēki steidza pēc sērkociņiem, svecēm un pārtikas ilgākam laikam. Toreiz smiekli nenāca, bet tagad gan kolcinieki to uzskatīja par gana vērtu notikumu, lai ar stāstu vakaru atzīmētu rekordlielā sniega desmitgadi.
Sanitai Birnītei pirms vairāk nekā diviem gadiem konstatēja dzemdes kakla vēzi. "Tas pirmais etaps bija it kā ātrs – zaļais koridors, starošana, ķīmijterapija. Man likās, nu viss, nu man ir pats sākums, nu mēs taču tiksim galā, es ar to visu tikšu galā," saka Sanita. Slimība tomēr nekur nepazuda. Garas rindas uz izmeklējumiem un tad – spriedums: ārstu konsīlijs pasaka, ka neko vairs nevar darīt un viņai jāpierakstās pie paliatīvās aprūpes speciālista.
Samantai dzīvē vairākkārt ir nācies saskarties ar paliatīvo aprūpi. Viņa piedzīvoja, kā aiziet viņas vecmamma, omīte un krusttēvs. Pēdējā reizē viņu satriecis tas, cik ātri slimība krusttēvu paņēmusi.
Oskars Timinieks un Tomass Šatilovs ir 3. un 4.klases skolēni no Rīgas 5.pamatskolas attīstības centra. Abiem patīk dziedāt un puišu talantu palīdz izkopt mūzikas skolotājs Andris Norde. Viņi svētdien vakarā jau otro reizi uzstāsies labdarības akcijas "Nāc līdzās Ziemassvētkos!" svētku koncertā.
Kad sākās karadarbība Ukrainā, tie bija pirmie sižeti ikvakara ziņu pārraidēs. Protesta akcijas, atbalsts, solidaritāte. Uz Ukrainu devās arī Latvijas ārsti, bet ievainotie karavīri brauca šurp – gan uz operācijām, gan rehabilitēties. Mikroķirurgs Olafs Libermanis frontes līniju sasniedza divreiz. Pirms četriem gadiem un šogad. Viņš uzskata, ka šis nav svešs karš. Tas ir karš mums blakām, un Latvija var darīt daudz vairāk, nekā jau dara.
Lūdzēju lomā būt ir ļoti grūti, tomēr cilvēka dzīvība liek sasparoties un meklēt finansējumu visās iespējamās vietās, saka Linda Jansone. Viņas brālim Jānim konstatētā vēža forma šobrīd ir ārstējama vien ar dārgām zālēm, no kurām valsts kompensē niecīgu daļu. Lai sniegtu arī savu artavu, tradicionālajā labdarības koncertā Ēdolē šoreiz ziedojumus vāca Jānim.
Valmierietim Robertam Jurkam gada vecumā diagnosticēja bērnu cerebrālo trieku. Lai gan ārsti prognozēja, ka puisis nekad nerunās un nestaigās, smags darbs un nepadošanās ļāvusi pierādīt pretējo - Roberts ne tikai runā, bet patstāvīgi spēj arī pārvietoties. Nākamgad jaunietim plānota kāju operācija Minhenē, kurai patlaban labdarības fondā “BeOpen” tiek vākti ziedojumi.
Liene Eškina ir profesionāla aprūpes asistente kādā no Īrijas uzņēmumiem, kas nodrošina cilvēkiem aprūpi mājas apstākļos. Vēl nav pagājis gads, kopš Latvijā Lienei uz rokām nomira viņas mamma, zaudējot divpadsmit gadus ilgu cīņu ar vēzi. Liene mammai bija apsolījusi: “Kad tev vajadzēs, es būšu.” Līdz pat pēdējam savas mammas dzīves mirklim Liene atradās viņai blakus, sniedzot mammai savu mīlestību, atbalstu un profesionālu aprūpi.
Zanei Skrastiņai šajā vasarā nācās piedzīvot, ko nozīmē, kad tuvam cilvēkam ir nepieciešama paliatīvā aprūpe. Viņas mammai pēc 8 gadiem smagā cīņā ar vēzi iestājās brīdis, kad viņa vairs pati nevarēja paēst - tūskas dēļ nespēja norīt pārtiku. Pēc mammas cīņas ar smago slimību, Zane atzīst, ka summas, kas jāmaksā par paliatīvo aprūpi nav vidējam latvietim "paceļamas".
Jānis Kuzminskis ir mežsaimnieks no Dubuļiem, kurš ir aizrāvies arī ar elektrisko ģitāru izgatavošanu. Viņa portfolio ir 80 ģitāras, kuras tiek spēlētas dažādās pasaules malās. Tālākā viņa izgatavotā ģitāra atrodas ASV, Sietlā.
29. maijā Saeima ievēlēja Latvijas valsts prezidentu – Raimondu Vējoni pēc četru gadu darba amatā nomainīja Eiropas tiesas tiesnesis, Satversmes preambulas autors Egils Levits. Turpinot rakstu sēriju “Cilvēks ziņu virsrakstos”, par šo svarīgo šī gada notikumu Latvijas Radio sarunājas ar cilvēku, kas prezidentam blakus ir gandrīz ik dienu - Egīlu Tišanovu.
Dzejnieku Edvarta Virzas un Elzas Stērstes dzimtas koks joprojām ir dzīvs. Tā zari sazarojuši gana plaši, bet dzimtas piemiņu mūsdienās uztur dzejnieku mazdēls un mazmeita, kā arī mazmazmeita. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Dzimtaskoks” rakstniece un diplomāte Anna Žīgure stāsta par dzimtas likteni, par vērtībām, kas padomju okupācijas laikā ļāva dzimtai nepazaudēt savas saknes. Un skaidro, kāpēc joprojām dzimtas turpinātāji uzskata par savu pienākumu atgādināt par Virzu un Stērsti, par viņu lomu un vietu Latvijas literatūras vēsturē.
Baiba Olte Dānijā nonāca draudzenes iespaidā. Tas bija spontāns lēmums, tā viņa par lēmumu 19 gadu vecumā pārcelties uz dzīvi ārzemes saka tagad. Kārdinājums Dānijā palikt bija, bet atturēja valodas zināšanu trūkums. Ar svešvalodu problēmas bija, arī atgriežoties mājās. Jaunā sieviete saka, Latvijā darba tirgus jauniešiem nereti sašaurinās, ja trūkst krievu valodas zināšanu.
"Slimība man ļoti daudz ko atņēma, varbūt tīri vizuāli, fiziski, bet viņa ļoti daudz garīgi deva. Pirms tam es nefotografēju," stāsta krūts vēža paciente Una Liberte. Viņa izvērsa mākslas foto terapiju, kurā fotografēja citas krūts vēža pacientes.
Mūsdienu sabiedrību inficējis skriešanas vīruss, un tam nepieciešama lēnprātības pote. Ar šādu uzskatu jau vairāk nekā desmit gadus pasauli apceļo kanādiešu žurnālists un rakstnieks Karls Onorē. Viņš vēlas īstu Lēnuma revolūciju, pēc kuras cilvēki vairāk domātu par nesteidzīgāku, bet kvalitatīvāku darbu un savstarpējām attiecībām arvien ātrākajā tehnoloģiju laikmetā.
Skaņu mākslinieks, fonogrāfs un pētnieks Maksims Šenteļevs ir veidojis skaņu celiņus vairākām filmām un teātra izrādēm. Pēc profesijas viņš ir arhitekts un reizē ar Latvijas Televīzijas "Kultūrdevu" bija gatavs doties arī skaņu medībās uz jauno kultūrvietu "Hanzas perons" un "Boļševičku".
Šobrīd, kad ārsti cīnās par finansējumu veselības aprūpei, nereti izskan, ka daļa mediķu labākas dzīves meklējumos dodas uz ārzemēm. Tomēr ir arī gadījumi, kad ārsti nolemj atgriezties Latvijā. Septembrī savu ģimenes ārstes praksi Rojā atvēra Māra Meldere, kura pēc deviņu gadu prombūtnes atgriezusies dzimtajā Kurzemē.
Lauma Mačule uz Angliju aizbrauca ar vienu koferi. 18 gadu vecumā, saprotot, ka izvēlētās studijas Vidzemes Augstskolā informācijas tehnoloģiju jomā nav tas, ko vēlas dzīvē darīt, viņa aizbrauca paciemoties pie brāļa. Ciemošanās ieilga. Jaunā sieviete Mančestrā nodzīvoja septiņus ar pusi gadus.
Jaunākie
Interesanti