Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Divus liepājniekus apbalvo par cilvēka glābšanu ugunsgrēkā
Šonedēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas diviem liepājniekiem svinīgi pasniedza Iekšlietu ministrijas apbalvojuma zīmi “Par pašaizliedzību”. Tā viņiem piešķirta par cilvēka dzīvības glābšanu ugunsgrēkā. Gadījumi, kad iedzīvotāji pirms VUGD ierašanās paši steidz veikt glābt līdzcilvēkus, neesot retums, tomēr glābēji aicina šādās situācijās izvērtēt savas spējas, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību.
Viņš pazemoja un noniecināja. Jekaterinas stāsts par emocionālo vardarbību
Ar vardarbību nereti asociējas fiziska spēka pielietošana, taču visizplatītākā un tajā pašā laikā visgrūtāk atpazīstamākā vardarbības forma ir tieši emocionālā vardarbība. Tā atšķirībā no konflikta ir ilgstoša un var radīt pat psiholoģiskus traucējumus cietušajam. Nereti emocionālā vardarbība var pāraugt pat fiziskā spēka pielietošanā. Jekaterina ir tam piemērs.
Komikis Juoņs Skuteļs: ir palics gryušuok izdūmuot itam laikam atbiļsteigus jūkus
Latvejis vīns nu popularuokūs komiku Juoņs Skuteļs ir latgalīts i īt nu Viļānu nūvoda Dekšuoru. I niu, kasdīnā dzeivojūt Reigā, latgalīšu volūdā saīmūt runuot cīši ratai, leidza ar tū dasaīt pīdūmuot pi kotra ūtruo vuorda. Lai ari sabīdreibā Juoni vaira atpazeist kai komiki, kasdīnā jis nūsadorboj ari ar daudzom cytom nūpītnom lītom i dorbim, tymā storpā ar „Kino un mēs” nominants bolvai „Lielais Kristaps”, bet cyta storpā ir puorlīcynuots, ka mums vysim kasdīnā vajadzātu prast vaira pasasmīt, tūstorp ari pošim par sevi.
Alpīnists Atis Plakans pandēmijas laikā neatstāj kalnus Šveicē
Viena no augstākā un reizē skaistākā Eiropas kalna Materhorna pakājē Šveices ciematā Cermatā pēdējos gadus dzīvo viens no Latvijas zināmākajiem alpīnistiem Atis Plakans, kurš vasarā strādā par kalnu gidu, bet ziemas sezonā ir slēpošanas instruktors. Pieredzējušais ekspedīcijas vadītājs piekrita sarunai ar LSM.lv, lai pastāstītu par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz ikdienu, tostarp paužot uzskatu, ka brīvības sajūta kalnos mītošajiem ir mazāka nekā līdzenumu ļaudīm.
Ģimene no Gruzijas pārvācas uz Ventspili, uzzinot par savām saknēm Latvijā
Pirmo reizi mūžā Latvijas valsts svētkus svinēja kāda gruzīnu ģimene, kas repatriantu statusā  sākusi dzīvi Latvijā. Pirms četriem gadiem ģimeni pārsteidza ziņa, ka Georgija Lomidzes dzimtene ir Latvija. Tas bija iemesls, lai mainītu vārdu, dzīvesvietu un sāktu visu no nulles jaunā vietā, kļūstot par Latvijas pilsoņiem.
Kā 18. novembri svin latvieši Lielbritānijā
Lielbritānijā šogad valsts svētkus nākas sagaidīt katram savās mājās, jo līdz pat 2. decembrim ir spēkā ļoti stingri ārkārtējās situācijas noteikumi. Ciemos nedrīkst nākt pat viens draugs vai ģimenes loceklis, ar kuru nedzīvo kopā, tādēļ svinēt var kopā tikai ar tiem, ar kuriem ir kopīga mājsaimniecība. Ieguvēji ir tautieši ar kuplākajām ģimenēm, īpaši māsas un brāļi, ja ģimenes dzīvo blakus mājās un ikdienā ir kopā.
Jogas skolotāja, kas negribēja būt dzejniece. Lielbritānijā dzīvojošās Veltas Sniķeres stāsts
Gada nogalē ar vērienīgu virtuālu pasākumu Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūts rīkos simtgades svinības Londonā dzīvojošajai latviešu dzejniecei un tulkotājai Veltai Sniķerei, kurai nupat piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts par ieguldījumu Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā un iedzīvināšanā latviešu trimdas sabiedrībā un izcilu sasniegumu Latvijas literatūrā.
ASV šogad 18. novembri atzīmē klusi
Klusāk un mazākā pulkā nekā citus gadus valsts svētki godināti Vašingtonas latviešu skolā. 18. novembra svinības te ir nemainīga tradīcija, lai atgādinātu bērniem viņu izcelsmi un palīdzētu saglabāt latvietību mainīgajā pasaulē. 
Latgales patriots Feimaņos šuj sarkanbaltsarkanos karogus
Feimaņos Rēzeknes novadā dzīvo Latgales patriots Māris Rumaks. Viņa ģimenes bizness ir sarkanbaltsarkanā karoga šūšana. Katru gadu ar modernām iekārtām tiek sašūti vairāki tūkstoši Latvijas karogu un Latgales zilibaltzilie. Uzņēmuma šūtie karogi plīvo pie valsts iestādēm un svētku laikā palīdz radīt mums īpašo svētku noskaņojumu.
Par 18. novembra skrejlapu līmēšanu – izsūtījums uz Sibīriju. Ulda Danberga dzīvesstāsts
Pagājušajā nedēļā, kad paziņoti valsts augstāko apbalvojumu saņēmēji, kļuva zināms, ka par Viestura ordeņa kavalieri kļuvis Uldis Danbergs. 89 gadus vecais, staltais vīrs pirms tieši 72 gadiem tika apcietināts par dzimtenes nodevību. Viņa noziegums bija skrejlapu līmēšana Rīgas ielās ar aicinājumu neklausīties varas melos un ticēt brīvai Latvijai, kā arī vēlme 18. novembrī pacelt sarkanbaltsarkano karogu. Sibīrijā viņš pavadīja gandrīz septiņus gadus.
Krastkalnu ģimene bērnos audzina mīlestību pret Latviju
Krastkalnu ģimene dzīvo Siguldā. Laurim darbs saistīts ar komandējumiem, taču Covid-19 pandēmija viņam devusi iespēju pavadīt 18. novembri kopā ar ģimeni – sievu Madaru un bērniem Dārtu un Teodoru. Kā Krastkalnu ģimene audzina savos bērnos mīlestību pret Latviju, un kā viņi šogad svinēs 18. novembri?
REPORTĀŽA: Vērienīgā karogu maiņa uz AB dambja. Kā to paveic «karoga meistaru» brigāde?
2017. gada rudenī uz AB dambja Rīgā uzstādīts vērienīgais Latvijas karoga masts. Projekts tolaik tapa kā veltījums Latvijas valsts simtgadei un no biedrības "Latvijas karogs" pēcāk tika nodots Rīgas pašvaldībai. Taču kas tieši ir tie cilvēki, kas regulāri objektu apseko un bojājumu gadījumā 60 metru augstajā mastā uzvelk jaunu karogu? Latvijas Radio tikās ar īpašo “karoga meistaru'' brigādi.
Smilgziedi – Laucienes dzimta, kurā atspoguļojas vismaz 200 gadus sena Latvijas vēsture
Smilgziedi ir viena no senākajām un kuplākajām dzimtām Laucienes pagastā Talsu novadā, kur tā vairākās paaudzēs dzīvo jau vismaz 200 gadu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Smilgziedi palīdzēja atdzimt Nurmes evaņģēliski luteriskai baznīcai. Taču dzimtas vēsturē atspoguļojas arī muižu un padomju laiki, abi pasaules kari, agrārā reforma 20. gadsimta 20. gados, ulmaņlaiki un arī mūsdienas. Par Smilgziediem tik daudz ir zināms, pateicoties nu jau mūžībā aizgājušajam Arvīdam Smilgziedam (1931–2018), kurš pētījis dzimtas vēsturi un daudz stāstījis par to pēcnācējiem. Ar ģimenes fotogrāfijām un Arvīda atmiņām ļāva iepazīties viņa sieva Alda un mazmeita Dace.
 
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt