Kodēm labāk garšo netīra zeķe

Sviļņi jeb pārtikas kodes pārtikai vislabprātāk izvēlas miltu izstrādājumus, bet trūcīgākos laikos neatsakās arī no žāvētiem augļiem. Drēbju kodes skapī vislabprātāk uzmeklēs vilnas zeķes vai jaku. Ir vairāki kukaiņi, kuri mājvietu izvēlējušies tuvu cilvēkam, piemēram, putraimu pakā, vilnas džemperī vai gultas palagos. Tā Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāsta Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Voldemārs Spuņģis.

Voldemārs Spuņģis savā laboratorijā burkā jau vairākus gadus tur kožu kāpuru apstrādātu zeķi kā uzskates materiālu studentiem. Viņš stāsta, ka kodes labprātāk ēd netīru, sasvīdušu zeķi.

„Viņiem [kožu kāpuriem] ir vajadzīgas netīras zeķes. Vislabāk, ja tās ir kārtīgi sanēsātas un sasvīdušas, jo tur ir slāpeklis,” atklāj Voldemārs Spuņģis.

Kodēm labāk garšo netīra zeķe

„Ja skatāmies, ko bojā no zeķes, pēdas daļa ir stiprāk sabojāta, bet valnītis mazāk. Tas negaršo, jo ir tīrāks,” stāsta Spuņģis.

Kodes  pieder pie tauriņu dzimtas. Visā pasaulē ir ap 2000 kožu sugām, Latvijā  tās ir 43. Un mums tās viszināmākās ir drēbju un pārtikas kodes. Pieaudzis kukainis barību vairs neuzņem, toties viņu bērni – kāpuri – ir tie, kas sagandē pārtiku vai vilnu, dabisko zīdu vai kažokādas. Varam būt droši, ka drēbes ar sintētikas piejaukumu tiem negaršo, tātad neilona jakas un bikses var gulēt drošībā līdzās sacaurumotām vilnas segām vai džemperiem. Tās ir drēbju kodes.

Pārtikas kodes jeb sviļņi ir iecienījušas citu barību. Var gadīties, ka, revidējot virtuves plauktu, sviļņu kāpuri atradīsies teju visur – makaronu pakās, cukurā, grūbās, brokastu pārslās, tās nesmādē arī garšvielu ķobīšus un pat čili pulvera burciņu. Pēc pamatīgām lukulliskām dzīrēm viņas mēdz aiziet uzgrauzt zāļu tēju. Runājot par sviļņiem, entomologs Voldemārs Spuņģis rāda nākamo apskates objektu – stikla burciņā gozējas dzeltenpelēks veidojums, kas atgādina prosas putru, kuru jau sen bija laiks nodot vēstures pieminekļu valdes aizsardzībā. Izrādās, iepriekšējā dzīvē tā esot bijusi rīvmaize, bet kāpuri tur ir satinuši tīklu labirintus un iekūņojušies.

„Miltu izstrādājumi viņiem ir primārā barība, ja nevar tikt klāt, izvēlas arī ko citu. Rīvmaizi ciena vairāk nekā žāvētas aprikozes. Pats labākais ēdiens ir miežu putraimi, auzu pārslas labi garšo,” atklāj Spuņģis.

Pētnieks arī skaidro, ja vienā vietā pārtikas sviļņi ir savairojušies, tie lien pa visu virtuvi un meklē, kur iekūņoties, biežāk izvēlas vietas pie griestiem kādos kaktos.

„Ja pārtika ir papīra pakā, svilnis iedēj kādā rieviņā oliņu. Izšķiļas kāpurs, mazam kāpuram ir žokļi un var izgrauzt caurumu. Turklāt mazā kāpuriņa diametrs ir milimetra desmitdaļa, un viņš var atrast vismazāko caurumiņu, pa kuru ielīst. Gar stingri piegrieztu burkas vāku neielīdis, bet iekūņojas jebkurā šķirbiņā,” norāda Spuņģis.

Starp citu, ja mājā dzīvo gan kodes, gan sviļņi, viņi viens otram ir vienaldzīgi. „Kodes visu mūžu var pavadīt skapī un nelidot ārā,” bilst Spuņģis, „mātītes slikti lido. Tēviņi lido tikai tad, kad apaugļojuši mātīti. Mātītes slinki lido, jo negrib pamest savu zeķi.”

Kožu kāpuri spēj apēst neskaitāmas reizes par sevi lielāku barības daudzumu, salīdziniet kaut vai kodes kāpura un cilvēka zeķes mērogus, un vēl kodes ir apveltītas ar labu ožu. Tāpēc tad, kad viņas ir nokļuvušas neaicināto mājdzīvnieku statusā, cilvēki skapjos liek aromātiskas vielas, lai tā teikt, sajauktu kodēm galvu, un šie kukaiņi lavandas, ēterisko eļļu vai naftalīna bumbiņu aromāta apdullināti,  vairs nespētu atrast savu ierasto vilnas zeķi vai cimdu. Savukārt pārtikas kožu lamatas – lipīgi papīriņi – ir domāti tikai kožu tēviņiem, jo šie slazdi ir piesūcināti ar kožu mātīšu smaržvielām – feromoniem.

„Ja mājās ir feromonu lamatiņas, tēviņi lido, un tā vietā, lai apaugļotu mātīti, dodas pie lamatiņām, pielīp un aiziet bojā,” stāsta Spuņģis.

Visas aromātiskās vielas ir domātas, lai dezorientētu kukaiņus. Vilnai ir savs aromāts; ja pa vidu ir citronu vai apelsīnu aromāts, kukainis vairs nesajūt vilnas aromātu un nevar atrast vilnu.

„Bet smaka nozīmīga tikai pieaugušiem kukaiņiem. Kāpurs rāpo, cik spēka, lai atrastu vilnu, ja nav jau iedēts vilnā,” atklāj Spuņģis.

Neskatoties uz skādi, ko cilvēkiem nodara drēbju vai pārtikas kodes, pamanot svilni, var redzēt, ka to spārniem skaists zīmējums. Mikroskopā var redzēt, ka pārtikas sviļņiem katra spārna zvīņa ir savā krāsā, un tas veido interesantu rakstu. Vilnas kode ir vienmērīgi sudrabota un nav tik krāšņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti