Latvijas pērles

Ērberģes muižas stāsti: baroneses smalkā veļa un Zilās dāmas šķavas

Latvijas pērles

Atdzimusī Lūznavas muiža un tās nogremdētā Madonna

Nurmuižas stāsti: no muižas cietuma līdz tomātu dēstiem zem klajas debess

«Latvijas pērles»: Nurmuiža, baronu īpašā kariete un nenotikusī Hruščova vizīte

Gluži kā nogrimušo Gaismas pili, tā 2005. gadā no drupu kaudzes vietējie sāka celt ārā Nurmes muižas kompleksu – pili, kūtis, staļļus, smēdi, siltumnīcas. Lai arī pils interjers vēl gaida atjaunošanu, arī sendienu lietu kolekcija nav liela, tomēr muižas ēkas pamazām atdzimst. Nurmuižas vēsturi devās iepazīt Latvijas Radio raidījums "Latvijas pērles".

Talsu novadā esošā Lauciene savu tagadējo nosaukumu ieguvusi 1940.gadā. Līdz tam vieta lepojusies ar skaisto lībiešu izcelsmes vārdu – Nurmuiža, jo "nurm" lībiešu valodā nozīmē "lauks". Gadsimtiem ilgi tur saimniekojuši baroni Firksi.

Nurmuižas pils ir nocietināta ēka ar mazu iekšējo pagalmu. Tā vairākkārt pārbūvēta un beidzamo reizi savus vaibstus mainīja 20.gadsimta sākumā.

Tad arhitekts Vilhelms Bokslafs tai piešķir tādu izskatu, kas tiek dēvēts par vienu no efektīgākajām neoklasicisma interjeru paraugiem Latvijas pilīs.

Celtnei gājis secen muižu dedzināšanas vilnis, kas notika 1905.gadā, tikai tāpēc vien, ka barons Oto fon Firkss 19.gadsimta beigās uzbūvējis pagasta skolu, un viņa pilij dedzinātāji nav ķērušies klāt. Otrā pasaules kara laikā tur bija hospitālis. Pēc kara kādu laiku pilī atradās Laidzes kolhoza kantoris un vēlāk – padomju saimniecība "Okte".

Atjaunojot neatkarību Latvijā, pilij mainās īpašnieki, bet ēkas  tikām grimst aizmirstībā, līdz šo kompleksu ieguva AS "ABLV Bank" īpašnieks Oļegs Fiļs, kurš, kā vēstīts, ne vienu gadu vien atradies Latvijā bagātāko cilvēku topa augšgalā.

Muižkungs un krokodils

"Vēsturē šī vieta pirmo reizi minēta 1380.gadā," ar to šīs vietas pazinējs, novadpētnieks un muižas gids Aldis Denčiks iesāk stāstu par Nurmuižas pili. Tā tagad tiek atjaunota, un šajā procesā izdodas atrast dažādas lietas.

Līdzās senām kara laika ķiverēm redzama melnbalta fotogrāfija, kurā attēloti melnādaini cilvēki Nurmuižā. Tie – melnādaina sieviete ar trim bērniem – esot 20.gadsimta sākuma muižas saimnieka Ernesta Firska viesi. Muižkungs bijis kaislīgs ceļotājs, un ar šiem cilvēkiem viņu kopā savedis kāds notikumu ceļojuma laikā Ēģiptē.

"Peldoties Nīlā, šo gandrīz notiesājis krokodils. Vietējais nūbietis šo ir izglābis. Protams, krokodils bez pusdienām nav palicis," stāstīja Denčiks,

piebilstot – krokodils apēdis muižkunga glābēju. "Pateicībā par savas dzīvības glābšanu, [muižkungs] šo ģimeni šad tad esot atvedis uz šejieni."

Tomāti un rakstāmgalds 

Vienā no fotogrāfijām redzami muižas kalpotāji un muižas ļaudis – zirgu puiši, govju meitas. "Šiem cilvēkiem nebija ļauts apmeklēt pili. Pils personāls ir šeit, centrālā figūra ir pavārs, muižkungs blakus (..)," stāsta Denčiks. Citā fotogrāfijā ir redzams muižkungs un muižas dārznieks, kā arī tomātu dēsti, kas auguši zem klajas debess.

Vēl novadpētnieks lepojas ar īpašu rakstāmgaldu, kas nejauši uziets kādā tuvējā galdniecībā un iepirkts pirms aptuveni trijiem gadiem.

Rakstāmgalds darināts 19.gadsimta beigās, un tajā ir iegravēts Nurmuižas vārds, kas arī pielika punktu lēmumam iepirkt galdu. "Tas beidzot ir atgriezies mājās," noteica Denčiks.

Ja neskaita senās fotogrāfijas, kuras šobrīd ir galvenās liecinieces par Nurmuižas dzīvi, tad minētais galds un vēl arī sienas pulkstenis ir tikai divi interjera priekšmeti no baronu pils, kas gaida savu kārtu uz restaurāciju.

Baronu saliekamā kariete

Ejot tālāk uz pils lielo zāli, var gūt priekšstatu, cik koši tur savulaik bijuši sienu un griestu gleznojumi, un aplūkot grezno zili balto krāsni. 20.gadsimta deviņdesmitajos gados krāsns sabojāta – izlauzti un nozagti greznie krāsns podiņi. Policijai gan izdevās atrast nozagto, atzina gids.

Firksu gaume bijusi visai eklektiska – pie vienas sienas tautiskais stils, pie otras freska ar sengrieķu mitoloģiskajām ainām, un griestos mijas klasicisma un baroka laika ornamenti.

Toties bēniņos gan valda tikai viens stils – senums un pamatīgums.

Vēl pilī var aplūkot saliekamu karieti, ar kādu baroni vizinājušies. Arī šo karieti pašreizējie muižas saimnieki nejauši uzgājuši tuvējā apkaimē un to nopirkuši. "Šī ir ļoti īpaša kariete. To arī tepat netālu iegādājāmies. Tanī laikā amatnieki tomēr ir bijuši ar izdomu – kariete ir saliekama," uzsvēra gids.

Centīgais dārznieks un Hruščovs

Muižas kompleksā bijušas vairākas saimniecības ēkas, kā arī divi laukumi – saimniecības laukums un parādes laukums. "Vārtu tornītī atradās vārti, kas norobežoja šīs divas pasaules," stāstīja muižas pārvaldnieks Andris Lindbergs.

Vārtu tornī senākos laikos atradās trīs cietuma kameras. "Te ilgi nevienu neturēja. Labākajā gadījumā noturēja līdz vakaram, vakarā izvilka laukā, uzlika uz soliņa, noslānīja un rītā – lūdzu, pie darba," stāstīja Lindbergs.

Viņš norādīja, ka cietums izmantots dzimtbūšanas laikos – līdz 18.gadsimta beigām, kad zemnieku sodīšanai attālāk no pils uzcelts šķūnis, kas tautā dēvēts par moku šķūni. Pēdējo reizi šīs telpas kā ieslodzījuma vietas izmantotas 1905.gada revolūcijas laikā Krievijas impērijā.

Vēl interesants stāsts, pēc Lindberga stāstītā, saistīts ar 1959.gadā muižā gaidāmo viesi – Ņikitu Hruščovu, PSKP CK ģenerālsekretāru un faktisko PSRS vadītāju no 1953. līdz 1964.gadam. Muižu uzticēts sapost dārzniekam, Otrā pasaules kara dalībniekam.

"Cilvēks kā nu mācēja, tā arī uzposa. Paņēma [zaļās krāsas] pulverizatoru, nokrāsoja apstādījumiem riņķī žodziņu. Protams, nokrāsoja arī apstādījumu un nokrāsoja arī zālāju.

Atbrauca komisija, saķēra galvu un Hruščovs pie mums neatbrauca," atzina Lindbergs.

Muižas kompless bez ratnīcas

Ja citas muižas kompleksa ēkas vēl top atjaunotas, tad  rekonstrukcija ir pabeigta divās siltumnīcās, kur savulaik audzētas palmas un vīnogas. Tagad siltumnīcās jau otro gadu tiek audzēti tomāti.

Pretī tomātu mājai ir krietni lielāks glāžu šķūnis – tur vēl pagaidām nekas nav iestādīts, bet, cerams, nākotnē tur izveidos tādu pašu oranžēriju, kāda tur ir bijusi baronu Firksu laikā. 

Daudz drūmāks liktenis bija muižas ratnīcas ēkai – tās mūri nolīdzināti līdz ar zemi, un tas noticis 1983.gadā, kad ciemos brauca augsta ranga padomju laiku politiķis Augusts Voss, lai pils sētā atklātu pieminekli – zirgkopības akmeni.

"Ļoti centās šo vietu sakopt, jo tomēr Voss brauca ciemos (..).  Un tad ratnīcas mūri ar buldozeru tika nošķūrēti.

Visas drupas ceļmalā arī apraka, lai Vosam nekas netraucētu skatienam," stāstīja muižas gids, atzīstot, ka mūsdienās nav saglabājies arī Vosa atklātais piemineklis.

Ratnīcai piekļāvusies putnu māja, kur turētas pīles un zosis. Šī ēka gan ir atjaunota, un tas darīts pēc fotogrāfijām. Turpat netālu ir arī darba zirgu stallis, tāpat govju kūts. "Govju kūti saņēmām bez jumta, tikai pliki mūri. Līdz ar to nācās glābt un saglābt," piebilda Denčiks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti