Sanākam, sadziedam, sadancojam

Divi stāsti: autovadītāja kļūst par dalībnieci; dejotājs - par šoferi

Sanākam, sadziedam, sadancojam

Sadancojam. Stāsta tie, kas sadejojušies

Svētku emociju pārraide televīzijas skatītājiem un radio klausītājiem

Emociju pārraide skatītājiem un klausītājiem jeb televīzijas un radio režisora atbildība svētkos

Muzikālā dzirde ir ļoti būtiska, lai translētu vai ierakstītu jebkuru muzikāls pasākumu radio un televīzijā, to atzīst ilggadīgi translāciju speciālisti - Latvijas Televīzijas režisors Juris Sējāns un Latvijas Radio skaņu režisors Varis Kurmiņš.

“Kādreiz kāds diktors nokavē tekstu, tā ir tiešraide, Dziesmu svētkos nevar paredzēt, cik garas būs ovācijas, vai skaņdarbs sāksies uz aplausiem, vai būs pauze un diriģents gaidīs, kad koris nomierināsies. Dažādas situācijas,” ar skaņu režisora darbu iepazīstina Varis Kurmiņš.

Latvijas Radio translācijas mašīnā, kur skaņu režisors Varis Kurmiņš sēž pie pults, viņam priekšā vairākos monitoros mirgo skaņu līmeņa rādītāji un ekrānā redzams, kas notiek uz Lielās ģildes skatuves, kur rit Dziesmu svētku koncerta mēģinājums pūtēju orķestriem.

Varis Kurmiņš

Pirmā pasākuma pārraide tiešajā ēterā bija tad, kad piedzima Latvijas Radio, proti, 1925. gada 1. novembrī – notika pieslēgums operas namam, kur Radiofons translēja Pučīni operu "Madame Butterfly”.

Tāda lieta kā radio pārvadājamā ierakstu studija parādījās 1936. gadā. Runājot par tehnisko attīstību, satelīta uztvērēji radio rīcībā ir aptuveni 15 gadus, taču piemēram, pagājušā gadsimta 50. gados tehniskais aprīkojums šādiem ierakstiem bija visai pieticīgs. No tiem laikiem līdz mūsdienām tehnikas attīstībā ir noticis milzu lēciens, taču vēl aizvien translācijas brigāde ir atkarīga no laika apstākļiem, putniem un nejaušiem mirkļiem.

Varis Kurmiņš kopš 1998. gada ir sēdējis pie skaņu pults, un viņš ir tas, kas kopā ar savu komandu – skaņu inženieriem – padara skaņu baudāmu radioklausītājiem un vienlaikus veic konkrētā pasākuma ierakstu.

“Digitālās tehnoloģijas aizgājušas neiedomājami uz priekšu, varam savienoties, ar ko vien vajag, sūtīt signālus uz visām pusēm, ko arī darām. "LMT Straumei" dodam skaņu, sadarbojamies ar Latvijas Televīziju, dodam viņiem skaņu, ņemam, kā nu kuru reizi sanāk,” stāsta Kurmiņš.

Viņš atzīst, ka skaņu režisora darbs būtiski nav mainījies ar tehnoloģiju attīstību, tikai ļauj vairāk redzēt, informācijas ir vairāk un ātrāk var novērst nebūšanas.

“Ja kāds kanāls sprakšķ, sarkana līnija parādās. Kādreiz to dzirdējām un bija jāsaprot.

Dziesmu svētkos bieži kāds pa vadiem staigā, pat ātrās palīdzības mašīnas kādreiz uzbrauc un tad sāk sprakšķēt. Tagad redzam, kur tas ir. Inženieris var aizskriet nomainīt,” atklāj Kurmiņš.

Skaņu režisors nav tikai tehnisks uzmanītājs, tas ir arī radošs darbs.

“Man jāpalīdz orķestrim notvert akustiku; ja tās nav, radām digitāli. Tas bieži gadās Dziesmu svētkos,” bilst Kurmiņš.

Un, visticamāk, tā skaņa, ko klausītājs dzird radio tiešraidē, atšķirsies no tās, ko saklausa tie, kas koncertu apmeklē klātienē, jo skaņu režisoram, neiejaucoties diriģenta koncepcijā, ir iespēja, piemēram, arfas sakņu padarīt jūtamāku.

Radio kolēģi no skaņu ierakstu brigādes ir piedzīvojuši brīžus, kad translācija ir traucēta, jo zīlītes ārpusē ir sākušas knābāt izolācijas lentu, ar ko bijuši nostiprināti vadi. Kurmiņš stāsta, ka Rundāles pilī pie atvērtiem logiem bezdelīgas arī muzicē, bet tas labi harmonē ar Senās mūzikas festivāla koncertiem.

Radio tiešraides nodrošināšanai skaņu režisora pārziņā ir arī mikrofonu izkārtošana.

“Izliekot mikrofonus, jāpadomā, kā izkārtot, jo skatītājiem un arī televīzijas režisoriem mikrofoni nepatīk kadrā. Gadās, ka atnāk un palūdz pārvietot,” atklāj Kurmiņš.

Juris Sējāns

Radio translācijas brigādē ietilpst skaņu inženieri, skaņu režisors, šoferi un bieži arī žurnālisti, kuri vada pasākuma tiešraidi. Televīzijā šī komanda ir aptuveni 40 cilvēku liela, tur pārvietojamā televīzijas stacija, salīdzinot ar radio busiņu, ir krietni lielāka: milzu autobusā atrodas viena no otras nodalītas telpas, vienā ir skaņu pults, otrā – lielākajā – pie vairākiem monitoriem un lielas pults sēd režisors, redaktors un vairāki inženieri. Arī te, kur primārais ir attēls, mūziklā dzirde un izglītība ir noteicošā, lai režisors spētu kvalitatīvi veikt savu darbu – to atzīst ilggadīgs Latvijas Televīzijas režisors un arī grupas "Pērkons” basģitārists Juris Sējāns.

“Mans galvenais uzdevums ir Latvijas TV skatītājiem parādīt visu kopā – gan ar skaņu, gan ar bildi.

Tas nozīmē, ka jāiegulda liels darbs kopā ar redaktoru, kurš ir blakus pie pults ar nošu partitūru. Kurš, četras līdz astoņas taktis, pirms es došu gaisā, pasaka, kas būs, kādi solo instrumenti, kādi solisti,” par sava darba specifiku stāstā Juris Sējāns.

Sējāns arī skaidro, ka pirms tiešraides ir pamatīgs sagatavošanās darbs, iepazīstot partitūras un strādājot kopā ar koncertvietas pārstāvjiem, lai izvēlētos, kur izlikt kameras un ko rādīt un izcelt.

“Jāparāda tā emocija, ko sniedz mūsu izpildītājmākslinieki. Tā bieži ir lielāka, nekā koncertā klausoties, jo mums ir tuvplāni, mēs varam solistu, izpildītāju parādīt tuvplānā, mēs redzam viņa emocijas. Tās pēc iespējas man jāparāda skatītājam,” skaidro Sējāns.

Līdzīgi kā Kurmiņš stāsta par mikrofonu izvietojumu, Sējāns min, cik būtiski ir izlikt kameras, lai ar vienu var parādīt vairākus punktus.

“Pēc lielā darba ir pilnīgs atslābums.

Tādos svētkos kā Dziesmu un deju svētki ir milzīgs gandarījums, ka esmu piedalījies. Spriedze ir tāda, ka, braucot mājās no lielas tiešraides, analizēju. Bijis tā, ka analizēju un pārbraucu krustojumu pie sarkanās gaismas.

Esi visā iekšā vēl visu nakti, arī nākamajā dienā pārdomā,” bilst Sējāns.

Bet jautāts, kā nākas, ka, skatoties šādus lielus pasākumus, nereti televīzijas skatītāji redz atkal un atkal vienas un tās pašas dalībnieku un skatītāju sejas, Sējāns skaidro, ka no atkārtošanās neizbēgt, jo dziedātāju uz skatuves ir tūkstošiem, bet kameras viņu vidū tikai dažas. Kadri noteikti atkārtosies.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Pr Ot Tr Ct Pt Se Sv
25 26 27 28 29
30
Koru konkursu fināls "Dziesmu kari"
10:00 - 22:00
LU Lielā aula
1
Dziesmu un deju svētku karoga cildināšana
08:30 - 09:00
Rīga Latviešu biedrības nams
Virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana
10:00 - 11:00
Dziesmu svētku parks
Garīgās mūzikas koncerts "Es esmu..."
12:00 - 13:45
Rīgas Doms
Svētku dalībnieku gājiens
14:00 - 21:14
Brīvības piemineklis - Brīvības iela - Stabu iela
Svētku dalībnieku gājiens no Goda vārtu puses. Skonto stadions
14:30 - 21:12
Skonto stadions
Atklāšanas pasākums svētku dalībniekiem
21:40 - 00:10
Skonto stadions
2
Pasaules latviešu dienu deju un folkloras kopu koncerts "Cilvēks. Mūžs. Dimd"
19:30 - 22:09
Rīgas Latviešu biedrības nams
Koncerts "Vēl 100 gadu dejai"
20:00 - 22:18
3
Mazākumtautību kolektīvu koncerts "Pa saulei"
19:30 - 22:06
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris
Tautas mūzikas koncerts "Visas manas greznas dziesmas"
20:00 - 21:47
Koncertzāle "Palladium"
4
5
Latvijas amatierteātru izrādes
11:00 - 23:20
Dailes teātra Mazā zāle
Latviešu tautas tērpu skate
19:00 - 21:16
Koncertzāle "Palladium"
Kokļu mūzikas koncerts "Stīgo, brālīt! Stīgo, māsiņ!"
19:00 - 22:28
Dailes teātra Lielā zāle
Vokālo ansambļu laicīgās mūzikas koncerts “Laiku viju gredzenā”
20:00 - 21:36
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris
Latviešu vokālsimfoniskās mūzikas koncerts
20:09 - 22:20
Arēna "Rīga"
6
Latvijas amatierteātru izrāžu 2. diena
13:00 - 21:39
Dailes teātra Kamerzāle
Pūtēju orķestru dižkoncerts
17:00 - 22:51
Esplanāde
Bērnu vokālo ansambļu muzikālais uzvedums "Vilkam tāda dvēselīt'"
19:45 - 21:00
Dailes teātra Lielās zāle
7
Deju lieluzvedums "Māras zeme"
22:00 - 00:46
Daugavas stadions
8
Noslēguma koncerts "Zvaigžņu ceļā"
20:00 - 00:50
Mežaparka Lielā estrāde
9
Sadziedāšanās nakts
00:45 - 04:59
Mežaparka Lielā estrāde
10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29

Visu pasākumu kalendārs

Jaunākie
Populārākie
Interesanti