Krustpils pagastā nācies evakuēt divus cilvēkus no dzīvojamās mājas, pie kuras applūdusi pļava un ceļš, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Vēlāk palīdzība bija nepieciešama vēl 3 cilvēkiem, kopumā ceturtdien VUGD no applūdušajām teritorijām evakuējis jau sešus cilvēkus.
Autora ziņas
"Rīgas mežu" briežu dārza dzīvniekus pakāpeniski transportē uz briežu audzētavu Vidzemē, bet nākotnē dārza vietā taps vides izglītības centrs, koki netiks izcirsti. Ap 50 dzīvnieku lielā ganāmpulka vērtība patlaban ir apmēram 7000 eiro, bet briežu uzturēšana izmaksājusi 40 tūkstošus gadā. Pašvaldības uzņēmums jau ilgstoši meklēja risinājumu dārza slēgšanai. Tam gan joprojām iebilst Ogres iedzīvotāju grupa, kas uzskata, ka lēmums atbrīvoties no briežiem ir pretrunā ar videi draudzīgu saimniekošanu un sabiedrība nav pietiekami iesaistīta lēmuma pieņemšanā.
Jau vairākas dienas plašu interneta lietotāju kritiku izpelnījies portāla LSM.lv publicētais mākslinieces Gundegas Evelones "Cūku komikss" tieši Krievijas sāktā kara Ukrainā gadadienā. Komiksā dažādu aktuālu notikumu galvenie varoņi tiek attēloti kā cūkas. Šoreiz tā tika attēloti Ukrainas kareivji, kas cīnās pret Krieviju. Medija rīcību tuvākajās nedēļās izvērtēs ombude Anda Rožukalne, kura secina, ka medija redakcija pietiekami nenovērtēja ukraiņu iespējamo aizskārumu. Tikmēr Mākslinieku savienības vadītājs Igors Dobičins pārliecināts, ka karikatūru nevajadzēja atsaukt.
Otrajā gadadienā, kopš Krievija sāka pilna apmēra iebrukumu pret Ukrainu, vairākas pašmāju amatpersonas uzsvēra nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainu, jo šī valsts cīnās arī par Latvijas drošību un brīvību. Lietainajā sestdienā izteikt atbalstu Ukrainai pie Brīvības pieminekļa Rīgā pasākumā "Kopā līdz uzvarai!" bija sanākuši vairāki simti cilvēku. Dažādi Ukrainas atbalsta un piemiņas pasākumi notika arī citviet Latvijā.
Valsts policijā sākts kriminālprocess pret būvfirmu "Velve" saistībā ar Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības dokumentācijas pazušanu. Slimnīcas pārstāvji pieļauj, ka būvobjekta dokumenti savākti, lai apgrūtinātu slimnīcas turpmākos celtniecības plānus un sadarbību ar nākamo būvnieku. Savukārt "Velve" savu mantu un dokumentu paņemšanu no būvobjekta teritorijas uzskata par likumīgu un pārmetumus noliedz.
Veselības ministrijas (VM) paziņojums, ka Rīgas Dzemdību nams nav atbilstošs mūsdienu prasībām, slimnīcas kolektīvam bijis pārsteigums un raisījis neizpratni, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja "Rīgas Dzemdību nama" valdes priekšsēdētāja Santa Markova.
Policijas uzraudzībā trešdienas, 21. februāra, rītā sākās Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa būvlaukuma pārņemšana. Abas puses – slimnīca un būvnieks "Velve" – piesaistījušas juristus un apsardzes kompānijas, novēroja Latvijas Televīzija. Būvnieks slimnīcas pārstāvjus būvlaukumā ielaida pēc gandrīz trim stundām, tādējādi slimnīca pārņēmusi būvobjektu savā valdījumā.
Līdz ar kara Ukrainā sākumu Latvijā aktīvi veidojās dažādas brīvprātīgo grupas, kas palīdzēja ukraiņu ģimenēm nokļūt drošībā un regulāri turp transportēja dažādas palīdzības kravas. Vienu no tādām veidoja arī lauksaimnieki Normunds un Klaida Kalniņi. Arī pēc diviem gadiem ģimene turpina to darīt un secina, ka, ilgstoši sniedzot palīdzību, nostiprinās arī pārliecība, ka katrai lietai, kuru kāds sarūpē, ir patiešām liela vai pat reizēm izšķiroša nozīme Ukrainā.
Siguldas novada Mālpils pagastā patlaban dzīvo ap 80 patvēruma meklētāju no Ukrainas. Nelielajā pagastā ukraiņu ģimenes kopš kara sākumā sev radušas mājas bijušā tehnikuma kopmītnēs, kur sākotnēji uzturējās pat ap 200 cilvēku. Šo divu gadu laikā ukraiņu kopienai šeit izveidojusies cieša saikne arī ar vietējo kopienu. Kā ukraiņi savu ikdienu pavada arī nelielos Latvijas pagastos un kā raugās nākotnē?
Aizsardzība, tostarp bruņojums, patlaban ir viena no Eiropas Savienības (ES) un Latvijas prioritātēm. Nozarē pēdējos gados krietni pieaugušas arī investīcijas. Latvijas uzņēmēju un pētnieku dalība konsorcijos ir ļoti svarīga, jo, tikai sakoncentrējot spēkus un resursus, varam būt jaudīgi karotāji, intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāja Elīna Egle.
Satversmes tiesa (ST) sākusi vērtēt valdības lēmumu, kas ļauj cirst jaunākus kokus. Pērn lieta ierosināta pēc Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas fonda un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pieteikuma. Vides organizāciju ieskatā, pieņemot Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus, kas samazina cērtamo koku caurmēru, nav izvērtēta ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Lietas pirmajā tiesas sēdē tika uzklausītas dažādas iesaistītās puses – gan vides organizāciju pārstāvji, gan meža nozares un valdības pārstāvji.
Būvdarbu kavēšanās, sadārdzināšanās un būvniecības defektu dēļ Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca (PSKUS) otrdien, 13. februārī, vienpusēji lauzusi līgumu ar būvfirmu "Velve" par jaunā slimnīcas korpusa būvniecību. Slimnīcas vadība jaunu būvnieku konkursā cer atrast līdz šī gada beigām. Savukārt veselības ministrs paudis, ka būvnieks jānomaina iespējami ātri, lai būvdarbos būtu pēc iespējas mazāka kavēšanās un zaudējumi. Tikmēr "Velve" objektu vēl neplāno pamest, jo līguma laušanu uzskata par prettiesisku, un aicina slimnīcu turpināt sarunas.
Radīta muzikālā cirka izrāde jauniešiem "Nevaru ciest, ka viņi ēd tik skaļi". Izrādes muzikālā un dramaturģiskā iecere gada garumā radīta, sadarbojoties ar pašiem jauniešiem. Aizvadītajā nedēļā Rīgas cirkā viesojās Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" komanda, lai kopā ar mūziķiem, komponistiem un laikmetīgā cirka māksliniekiem strādātu pie izrādes un ar projektu iepazīstinātu arī plašāku sabiedrību.
Latvijā turpina sarukt gan mežu, gan lauku putnu populācijas, liecina Latvijā ligzdojošo putnu monitoringa dati. Jaunākie rezultāti rāda, ka kopš 2005. gada samazinājušās 27 putnu sugu populācijas. Negatīvas tendences redzamas gan starp lauku, gan mežu putniem. Īpaši slikti rādītāji jau ilgstoši ir griezes un mežirbes populācijām. Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus secina, ka putnu skaits sarūk, noplicinoties lauku un mežu ainavām, taču griezei nav traktora, ar kuru aizbraukt līdz Saeimai.
Turpinās sarunas starp zemniekiem un valsts iestādēm par to, kā novērst pirmdien, 12. februārī, plānotos lauksaimnieku protestus Rīgā. Ceturtdien aizvadīta diskusija par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, un viedokļi iesaistītajām pusēm – zemniekiem un Finanšu ministrijai (FM) – bija pilnīgi pretēji.
Protestos visā Latvijā pirmdien, 5. februārī, piedalījušies ap 2000 lauksaimnieku, lēš akcijas rīkotāji, biedrība "Zemnieku saeima". Lauksaimnieki ar traktoriem, plakātiem un Latvijas karogiem bija izbraukuši ielās kopumā 16 Latvijas pilsētās. Zemnieki valdībai un Zemkopības ministrijai izvirzījuši vairākas prasības, tostarp iebilst lielajai birokrātijai nozarē, aicina nekavējoties pārtraukt pārtikas importu no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī saglabāt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi dārzeņiem, augļiem un ogām.
Saskaņā ar Ukrainas Valsts informācijas biroja datiem uz Krieviju vai Baltkrieviju deportēti vai piespiedu kārtā pārvietoti teju 20 000 ukraiņu bērnu. Daļa no bērniem ir kara laikā kļuvuši par bāreņiem, citi ar viltu ievilināti Krievijā, tiem piedaloties Kremļa rīkotajās "bērnu vasaras nometnēs". Vecākiem Ukrainā iegalvots, ka viņu bērni uz brīdi gūs atelpu no kara šausmām, taču tā vietā viņi tika nolaupīti. Līdz šim atpakaļ uz Ukrainu izdevies atvest vien 388 bērnus, to vidū ir divi pusaudži Maksims un Ivans.
Dzinējmedību sezona netiks pagarināta, lēmis Valsts meža dienests. Atsevišķi mednieki sezonu rosināja pagarināt par vienu mēnesi saistībā ar meža cūku skaita pieaugumu. Tikmēr Mednieku organizācijas norāda, ka šādam aicinājumam nav pamata, turklāt tas kaitētu citiem meža dzīvniekiem. Organizācijas veikušas arī biedru aptaujas, un mednieki lielākoties nobalsojuši pret dzinējmedību turpināšanu februārī.
Latvijā patlaban tiek apdrošināta tikai trešdaļa sējumu platību. Lai gan pērn apdrošināto hektāru skaits pieaudzis, kopumā lauksaimnieki kūtri apdrošina laukus. Turklāt aizvadītais gads lauksaimniecībai tieši laika apstākļu dēļ radījis lielus zaudējumus. Šonedēļ starptautiskā konferencē lauksaimniecības nozares pārstāvji apsprieda klimata pārmaiņu radīto risku pārvaldību, tostarp apdrošināšanas tendences.
Par izsmēķu apsaimniekošanu turpmāk ir atbildīgs cigarešu ražotājs. Ar 1. janvāri visās pašvaldībās darbu sākusi ražotāju atbildības sistēma tabakas izstrādājumiem ar filtriem. Sistēma paredz arī finansējumu papildu konteineriem publiskajās vietās, kā parkos un pludmalēs. Tikmēr Pašvaldību savienības ieskatā niecīgā finansējuma dēļ infrastruktūra būtiski nemainīsies, bet uzsvars jāliek uz izglītošanu.
Vairākās Eiropas valstīs norit lauksaimnieku protesti. Zemnieki ir neapmierināti ar vietējo vai Eiropas Savienības (ES) līmeņa noteikumu ieviešanu, kā arī lielo konkurenci, tostarp ar Ukrainas produkciju. Par to, kāda ir Latvijas un arī citu dalībvalstu lauksaimniecības nākotne, ar kādiem konkurences izaicinājumiem zemnieki saskaras jau šobrīd un kā nākotnes tirgu ietekmēs Ukrainas dalība Eiropas Savienībā, Latvijas Radio intervija ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes vadītāju Gunti Gūtmani.
Neņemot vērā iedzīvotāju iebildes, Jūrmalas dome atbalstījusi kārtējos teritorijas plānojuma grozījumus. Ar tiem turpmāk būs atļauta apbūve pašvaldībai piederošās teritorijās, kas ietver arī meža platības. Jūrmalas Aizsardzības biedrība ilgstoši iebilst šiem pašvaldības plāniem, jo iztirgošanai izsolēs nonāks Jūrmalas vēsturiskā vide un ainava. Pašvaldība skaidro, ka jaunizvēlētās apbūves vietas pilsētā lielākoties ir ielu malas, kur jau ir nodrošināta visa vajadzīgā infrastruktūra iespējamai savrupmāju apbūvi, bet iedzīvotājiem būtiskas pastaigu vietas necietīšot.
No pagājušā gada janvāra līdz oktobrim masalu gadījumu skaits Eiropā pieauga virs 30 000, kas ir 30 reizes vairāk nekā 2022. gadā, Pasaules Veselības organizācija aicina steidzami veicināt vakcināciju. Tikmēr Latvijā pērn bijis tikai viens gadījums un situācija ir stabila. Vienlaikus speciālisti norāda uz riskiem, samazinoties vakcinācijas aptverei.
Patlaban kādā profesijā vai savā uzņēmumā kopumā strādā teju 9000 Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā. Lai arī nodarbinātība šajā grupā pērn ir pieaugusi, tas joprojām ir mazāk nekā puse no kopējā darbspējīgo ukraiņu skaita Latvijā. Patvēruma meklētāju atbalsta organizācijas norāda, ka ukraiņi ir aktīvi darba tirgū, bet galvenie šķēršļi ir valodas apmācību pieejamība, pārkvalifikācijas iespējas, kā arī darba piedāvājumi bez līguma.
Pieaugot lauksaimniecības sējumu platībām Latvijā, pieaug arī augu aizsardzības līdzekļu patēriņš. Taču Latvijā trūkst padziļinātu pētījumu par pesticīdu atliekvielu klātbūtni vidē tieši lauksaimniecības zemju tuvumā, secinājuši pētnieki. Par pesticīdu lietošanas tendencēm Latvijā un pasākumiem risku samazināšanai otrdien, 23. janvārī, diskutē Saeimas Vides apakškomisijā.
Jaunais skolotāju algu finansēšanas modelis būtiski ietekmēs skolu skaitu un pakāpi novados, vērtē Latvijas Pašvaldību savienība. Jauno sistēmu plānots ieviest no 1. septembra, bet pašvaldībām ir daudzi neatbildēti jautājumi par to. Vienlaikus pašvaldībām jau šobrīd jāpieņem lēmumi, vai un kurām skolām varēs piešķirt līdzfinansējumu, ja to mazā skolēnu skaita dēļ vairs nenodrošinās valsts.
Pēc Padomju armijas asiņainā uzbrukuma civiliedzīvotājiem Viļņā 1991. gada 13. janvārī iedzīvotāji arī Rīgā sāka pulcēties Doma laukumā, lai aizstāvētu neatkarīgajai Latvijai stratēģiski svarīgus objektus. Pilsētā sāka ierasties arī smagā lauksaimniecības tehnika, lai celtu barikādes. Kāda bija cilvēku ikdiena tieši šajās dienās pirms 33 gadiem, ko barikāžu sargi ēda, kur gulēja, cik garas stundas stāvēja aukstumā, kā patvērās no lodēm un kādas domas domāja tik ļoti nedrošajā un neziņas pilnajā laikā – atbildes uz šiem jautājumiem atrodamas divu tā laika rīdzinieku Barikāžu muzejam nodotajos atmiņu pierakstos.
No šī gada septembra iecerēts mainīt kārtību, kādā valsts pašvaldībām izmaksā naudu, kas paredzēta pedagogu algām. Turpmāk mērķdotācijas apmēru noteiks optimālais bērnu skaits klasē, ne katrs skolēns individuāli. Turklāt pašvaldības vairs nedrīkstēs subsidēt tās skolas, kas noteiktos kritērijus par skolēnu skaitu klasē neizpilda, tādējādi noņemot naudu skolām ar vairāk audzēkņiem. Tas nozīmē, ka daudzām pašvaldībām būs jāpieņem sāpīgi lēmumi – vai nu atteikties no programmām, kur skolēnu ir pārāk maz, vai arī šajās klasēs pedagogu algas apmaksāt no sava budžeta, tādējādi atsakoties no kādiem citiem tēriņiem.
Latvijas Zinātņu akadēmija arī šogad izvirzījusi 10 labākos zinātnes sasniegumus aizvadītajā gadā, kuru vidū ir gan teorētiski, gan lietišķi pētījumi. Zinātnieki strādājuši pie rekordātras datu pārraides, efektīvākas ūdeņraža ražošanas, meklētas jaunas metodes zāļu izstrādē, tāpat pētnieki meklējuši atbildes uz cilvēktiesību problēmjautājumiem mākslīgā intelekta jomā, kā arī pētīta Latvijas emigrantu mobilitāte. Kā vietējiem zinātniekiem klājies ar pētījumu komercializēšanu, kas ir nozares izaicinājumi, un vai uzņēmēji pieprasa mūsu inovācijas?
Šajās dienās aprit gads kopš plūdu kulminācijas Jēkabpilī, ko radīja lielā vižņu masa Daugavā, kas pamatīgi bija aizsprostojusi upi. Tika izsludināts sarkanais brīdinājums, un riska vietu iedzīvotāji evakuējās. Tā Jēkabpilī bija vairākus gadu desmitus nepieredzēta situācija un arī gana lieli zaudējumi. Taču ūdens līmeņa svārstības Daugavā pie Jēkabpils arī šogad gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai rada spriedzi un neziņu.