ĪSUMĀ:
- Arī šogad Daugavā pie pilsētas garš vižņu sablīvējums.
- Jēkabpiliešiem pērnā gada plūdi rada iepriekš ziemā vai pavasarī nebijušu saspringumu.
- Pērn plūdi pilsētu skāra smagi – 89 mājsaimniecībām izmaksāja 137 000 eiro.
- Aizsargdambis šogad ir līdzīgā stāvoklī kā pērn; pārbūvi plānots pabeigt līdz 2025. gada beigām.
- Jēkabpils novada mērs: Mēs pagaidām elpojam dziļi un mierīgi.
- Plūdos pērn cieta arī lauksaimnieki.
- Apdrošinātāji lēš – plūdu kompensācijās izmaksāts aptuveni miljons eiro.
Arī šogad Daugavā pie pilsētas garš vižņu sablīvējums
Daugavā pie Jēkabpils arī šogad ir ļoti garš vižņu sablīvējums, kas sākas jau Pļaviņās, un vietām uz ledus segas ir arī ūdens, bet vietām masa šķiet kārtīgi sasalusi aukstajā laikā.
Pirms nedēļas Daugavā pie Jēkabpils arī svārstījās ūdens līmenis un atsevišķas vietas applūda, kopumā divām mājsaimniecībām piebraucamie ceļi bija zem ūdens.
Šobrīd pie Jēkabpils ūdens līmenis ir aptuveni 60 centimetrus zem dzeltenās brīdinājuma atzīmes. Ceturtdien pie Daugavpils notikusi ledus iešana un palielinājās ūdens līmenis, bet vienlaikus piektdien ir atgriezies sals un ledus sega atkal nostiprināsies.
Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Līga Klints skaidroja, ka Daugavā pie Jēkabpils šajās brīvdienās ledus sega nesāks kustēties, bet neliels ūdens līmeņa kāpums saglabāsies vēl tuvākajās dienās un, iestājoties ilgstošākam sala periodam, kādu prognozē, tad pakāpeniski kritīsies ūdens līmenis, bet ledus sablīvējumi, protams, paliks un nostiprināsies. Hidrologi norādījuši, ka dzelteno atzīmi Jēkabpils tuvākajās dienās nesasniegs.
Iedzīvotāji spriedzē
Staigājot pa dambja promenādi, Latvijas Radio satika daudzus iedzīvotājus, kas regulāri atnāk līdz Daugavas malai, lai pēc pagājušā gada pieredzes varētu izsekot visām pārmaiņām upē. Cilvēki atzina, ka tas viņiem rada tādu iepriekš ziemā vai pavasarī nebijušu saspringumu.
Uzrunātie jēkabpilieši sacīja:
"Mēs tikko iznācām tieši speciāli apskatīties, kāda tā Daugaviņa. Salīdzinot ar pagājušo gadu, viņa ir ļoti mierīga. Pagājušais gads bija briesmīgs, pāri ielai māja bija ūdenī, bet man bija pagrabā ūdens, un es izjutu, kā ir, kad piecos no rīta kaimiņi klauvēja, lai ceļos, jo ūdens nāk, un visus kartupeļus no pagraba nesu istabā. Ir iekšējā bijība, jā. Es domāju, ka šogad būs tāpat."
"Pazemes ūdeņi ir cēlušies jau tagad, akā ūdens ir pacēlies. Man tā māja ir tādā zemākā līmenī, viss dārzs bija applūdis, šķūnī malka visa un pagrabs bija pilns, un arī ēka līdz ar pamatiem applūda. Šogad jau sāku pagrabā visu celt uz augšu."
"Arī mums pērn bija jāevakuējas, mums gan ir mājai kalniņš un ūdens neieplūda, bet tuvu bija. Cik es esmu redzējusi, tad dambis tiek stiprināts un nopietni darbi notiek."
"Pērn mūsu māja bija riska zonā, bet neapplūda. Bija bail, un meitai tad teicu, ka gulēsim ar drēbēm, jo, ja nu kas... Bija tā, ka ej pāri tiltam un visas mājas ūdenī, un reāli asaras birst. Šogad cilvēki jau pieraduši pie stresa situācijām, un kā būs, tā būs, jo visi jau saprot, ja dambi taisa ziemā, tad kāda tur taisīšana var būt."
Pērn plūdi pilsētu skāra smagi
Pērn šajā laikā daudzas mājas bija ūdenī. Un ne vien pagrabi, bet tika appludināti arī māju pirmie stāvi. Kopumā applūda aptuveni 450 privātmāju. Jēkabpils iedzīvotāji pēc plūdiem varēja pieteikties mājokļa pabalstam līdz 3500 eiro apmērā, un šajās kompensācijās kopumā 89 mājsaimniecībām izmaksāti 137 000 eiro. Daļa neatbilda atbalsta kritērijiem vai vienkārši nepieteicās. Tāpat teju 86 tūkstošu eiro apmērā izmaksāti krīzes atbalsti, ja plūdos cieta sadzīves tehnika, pārtikas produkti, malka vai granulas, tad iedzīvotāji varēja pieteikties šai palīdzībai Sociālajā dienestā, ko izmantoja 121 mājsaimniecība.
Plūdu laikā pērn Jēkabpilī tika izskaloti arī ceļi un ielas, bojātas kanalizācijas sistēmas. Tāpat nācās vairākas dienas nemitīgi stiprināt nedrošo aizsargdambi, kurā bija radušās sūces, un šīs izmaksas bija 2,6 miljoni eiro, ko valsts pēcāk pašvaldībai kompensēja.
Aizsargdambis šogad ir līdzīgā stāvoklī kā pērn
Jēkabpils pašvaldībā skaidroja, ka šogad aizsargdambis ir līdzīgā stāvoklī kā pērn. Būtisks finansējums ir atvēlēts aizsargdambja atjaunošanai. Kopumā projekta izmaksas ir vairāk nekā 16 miljoni eiro, no kuriem 14 miljoni iezīmēti no Eiropas Savienības fondu naudas, 1,9 miljoni no valsts budžeta un 600 tūkstoši eiro pašvaldības finansējums. Pēc konkursa līgums ar būvniekiem noslēgts septembrī, un aizsargdambja pārbūves termiņš ir tikai 2025. gada beigas.
Pašvaldības vadītājs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija) gan norādīja, ka būve fiziski būs nostiprināta jau līdz nākamajai plūdu sezonai, un 2025. gadā atliks tikai kādi nelieli apkārtnes labiekārtošanas darbi. Arī šoruden un tagad ziemā kādi darbi jau ir notikuši. Pie dambja arī varēja novērot tehniku vairākās pērn vājajās vietās, kurās tobrīd bija sakrauti smilšu maisi un strādnieki dambi stiprināja diennakts režīmā.
Jēkabpils novada mērs: Mēs pagaidām elpojam dziļi un mierīgi
Vai iesāktie darbi jau dod reālu pienesumu šī gada plūdu risku mazināšanā? Skaidroja mērs Ragainis: "Gan augšpus tiltam, gan aiz Sakas tilta visur ir ķērušies klāt, lai stiprinātu esošo, un šobrīd netiek klāt pie tām dambja daļām, kas ir zem ūdens. Šobrīd es varu teikt, ka tās aizsargdambja vietas, kuras ir kā švamme, ir stiprinātas un daļēji pārbūvētas. Tās ir zināmās vietas, bet es nevaru teikt par tām vietām, kuras pērn neizmirka līdz galam un šogad var pēkšņi izmirkt. Ir lietas, kuras esam sadarījuši, un mēs ceram, ka tās ir sāpīgākās vietas un dambis varētu izturēt, bet mēs jau nekad nevaram pateikt, cik ilgi stāvēs ūdens. Riski saglabājas arī šobrīd. Mēs pagaidām elpojam dziļi un mierīgi, jo ūdens līmenis pacēlās par pusmetru, bet tas nav sakustinājis ledus virskārtu."
Plūdos pērn cieta arī lauksaimnieki
Aizsargdambja izturība joprojām ir neskaidra. Bez iepriekš uzskaitītajiem zaudējumiem pērn cieta arī dažas zemnieku saimniecības, tostarp graudkopji. Lauku atbalsta dienestā sākotnēji saņemta informācija par 234 hektāriem (ha) labības lauku, kas applūduši. Pavasarī ne visās šajās platībās tika konstatēti zaudējumi, bet Salas pagastā bija cietušas divas saimniecības. Vienai no tām 8 ha platībā bija bojāts zemes segums, ko izraisīja izskalojumi. Otrai saimniecībai 23,9 ha lielā platībā bija cietuši ziemas rapša, miežu un kviešu sējumi.
Viens no Salas pagasta zemniekiem Juris Dilans stāstīja par plūdu ietekmi uz saimniecību: "Raža pērn bija par kādiem 70% mazāka, jo divas reizes lauki bija zem ūdens un pēc tam punktu pielika vēl sausums. Tas, protams, radīja papildu izmaksas, mēs pašvaldībai neko neprasījām, paši ar saviem spēkiem [tikām galā], un mūs arī pret plūdiem neapdrošina šajā vietā. Pagaidām nav traģiski, jā, aizlieti daži lauki ar ūdeni, bet tas nav traģiskākais, jo tajās vietās nekas nav iesēts. Ja šogad būs tā kā pērn, tad priekš manis lauksaimniecība beidzas, jo man pērn principā tikai zaudējumi bez kādas peļņas. Tagad neko nevar ne plānot, ne paredzēt, būs jāskatās pēc fakta."
Savukārt Apdrošinātāju asociācija lēsa, ka atlīdzībās par ziemas plūdu nodarītajiem zaudējumiem izmaksāts aptuveni miljons eiro.
Asociācijas vadītājs Jānis Abāšins vērtēja, ka tieši pēc Jēkabpils plūdu un vasaras krusas stihijām pagājušajā gadā uzreiz bija redzams arī pieprasījuma pieaugums pēc īpašumu apdrošināšanas – par 30% Jēkabpilī un Tērvetē.
"Pieaug pieprasījums, īpaši lokāli, vietās, kur šīs nelaimes ir notikušas. Pērn mēs to redzējām pēc Jēkabpils plūdiem un vētras postījumiem Tērvetē. Tur uz vietas un tuvumā pieprasījums pēc īpašumu apdrošināšanas pieauga par 30 līdz 40%," pauda Abāšins.
KONTEKSTS:
2023. gada janvāra vidū Jēkabpils novadā tika izsludināts sarkanais brīdinājums par plūdiem, ūdens līmenim Daugavā pietuvojoties rekordaugstai 1981. gada atzīmei. 14. janvārī ūdens līmenis sasniedza 8,92 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Jēkabpils pašvaldība aicināja iedzīvotājus nekavējoties evakuēties no plūdu apdraudētajām teritorijām.
13. janvārī vietām sāka brukt dambis, kas pilsētu aizsargā no plūdiem, bet bīstamākajā vietā to izdevās nostiprināt.
16. janvārī ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils lēnām samazinājās, tādēļ Daugavas labā krasta iedzīvotāji varēja atgriezties mājās, bet 17. janvārī tika atcelta evakuācija Daugavas kreisajā krastā.
