ĪSUMĀ:
- Eiropas reģionā pieaug saslimšana ar masalām, sliktākā situācija – Krievijā un Kazahstanā.
- Latvijā pērn konstatēts tikai viens gadījums, situāciju vērtē kā stabilu.
- Taču vakcinācijas aptvere Latvijā nav ļoti laba, aicina ģimenes vakcinēt bērnus.
- Ģimenes ārste: Ir pa kādai ģimenei, kas no potes atsakās.
Satraukums Eiropā
Masalas ir ļoti lipīga akūta vīrusu infekcijas slimība, izplatās gaisa pilienu ceļā. Cilvēki bez imunitātes, nonākot kontaktā ar slimnieku, var viegli inficēties. Slimība sākotnēji atgādina saaukstēšanos – pēkšņs sākums ar iesnām, klepu un drudzi, kam pēc pāris dienām pievienojas sarkani izsitumi uz ķermeņa. Masalas var radīt arī komplikācijas - vidusauss iekaisumu vai pneimoniju.
Par masalu gadījumiem ziņojušas 40 no 53 valstīm Eiropas reģionā. Vissliktākā situācija reģionā gan konstatēta Krievijā un Kazahstānā, taču arī Rietumeiropā saslimstība ar masalām pieaugusi.
Pasaules Veselības organizācija saslimstības ar masalām pieaugumu skaidro ar to, ka Covid-19 pandēmijas laikā vakcinācija pret šo slimību samazinājās, tādēļ tagad nepieciešami steidzami pasākumi, lai novērstu turpmāku izplatību.
Dati liecina, ka aptuveni 1,8 miljoni zīdaiņu Eiropas reģionā laikā no 2020. līdz 2022. gadam netika vakcinēti pret masalām.
Pasaules Veselības organizācija norādījusi, ka reģionā novērots ne tikai masalu gadījumu skaita pieaugums, bet arī gandrīz 21 000 hospitalizācijas gadījumu un pieci ar masalām saistīti nāves gadījumi.
Latvijā – tikai viens gadījums
Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka pērn Latvijā reģistrēts tikai viens saslimšanas gadījums ar masalām.
Šobrīd epidemiologs situāciju vērtē kā stabilu, taču arī Latvijā var parādīties saslimšanas gadījumi.
"Latvijā vakcinācija ir uzsākta sešdesmito gadu beigās, un tad relatīvi varam pateikt, ka personas vecumā ap 50 un vairāk gadiem ir lielākoties pasargāti, jo bērnībā nebija vakcinēti, bet pārslimoja, un pēc pārslimošanas imunitāte saglabājas visu mūžu. Taču principā mēs varam bez šīs slimības dzīvot pavisam, ja nebūtu tie nevakcinētie bērni, kas ik gadu paliek, un katru gadu šim nelielajam skaitam summējoties, tomēr uzkrājas šo uzņēmīgo cilvēku skaits un slimība uzliesmo," skaidroja Perevoščikovs.
Latvijā vakcinācijas aptvere nav ļoti laba
Jaunākie vakcinācijas aptveres dati par aizvadīto gadu kopumā valstī vēl nav pieejami.
"Mūsu vakcinācijas aptveres pēdējie dati ir par 2022. gadu, un tie liecina, ka pirmo masalu poti, kas jāsaņem bērnam vecumā no 12 mēnešiem līdz 15 mēnešiem, ir saņēmuši 96,5% bērnu, kam pirmo poti jāsaņem, un
otra pote ir 7 gadus veciem bērniem, un tur šis rādītājs ir sliktāks – 85,8%," atzina epidemiologs.
Arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu infektoloģe un pediatre Dace Zavadska apstiprināja, ka pērn Latvijā bijis viens saslimšanas gadījums, un aicina vecākus sekot līdzi vakcinācijas kalendāram.
"Ja mēs paskatāmies kopējo Eiropas vakcinācijas aptveri, tad pirms pandēmijas tie bija 96%, bet trīs gadu laikā tā nokritās līdz 93%, kas it kā liekas neliels kritums – tikai par 3%, bet masalu izplatības gadījumā tas ir ļoti būtiski," skaidroja Zavadska.
"Arī ģimenes vakcinācijas centrā mēs to patiesībā vairāk redzam, ka "vēl jau ir laiks un jāpagaida kaut kas", bet tas ir bīstami.
Tas ir tāpat, kā iesēsties Rīgā automašīnā, bet drošības jostu piesprādzēt tikai pie Ventspils.
Vakcinācijas kalendārā konkrētā vakcīna ir jēgpilni ielikta tur noteiktā laikā, jo vairāk mēs kavējamies, jo vairāk pakļaujam sevi riskam," uzsvēra Zavadska.
Ģimenes ārste: Ir pa kādai ģimenei, kas no potes atsakās
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure apstiprināja, ka arī praksē ar masalu saslimšanas gadījumiem patlaban nesastopas.
"Ģimenes ārstu vidē masalas praktiski neredzam, un tas nav tāds dienaskārtības aktuālākais jautājums," sacīja ārste.
"To, ka masalas cirkulē un agri vai vēlu varētu nonākt arī pie mums, Latvijā, mēs zinām, bet mums tas vakcinācijas aptveres procents ir gana augsts, un mēs, arī neskatoties uz pandēmiju, turpinājām sekot līdzi zīdaiņiem un viņu vakcīnām," norādīja ārste.
"Protams, ir arī pa kādai ģimenei, kas no vakcinācijas atsakās un paraksta šos atteikumus," viņa piebilda.
