Vidē nonāk ap 118 tonnas tabakas izsmēķu gadā, jo ap 30% smēķētāju neizmet filtrus tiem paredzētās urnās vai sadzīves atkritumu konteineros, norāda Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs. Cigarešu filtri satur mikroplastmasu un rada būtisku piesārņojumu. Lai vidē izmesto filtru apjomu mazinātu, šogad darbu sākusi jauna tabakas ražotāju atbildības sistēma.
"Attiecīgi šīs mikroplastmasas daļiņas nonāk arī ūdenī un produktos un ietekmē gan dzīvniekus, gan cilvēku veselību," skaidro Atis Treijs. "Šobrīd obligātais pienākums ir noteikts ražotājiem un importētājiem, ka viņiem ir jābūt sistēmā, kā galvenajiem tās uzturētājiem. Tā kā viņi ir atbildīgi, tad tas finansējums nāk no ražotājiem un tālāk tiek novirzīts pašvaldībām par atkritumu tvertņu uzstādīšanu un par apjomiem, kādi tiek savākti, kā arī par komunikācijas pasākumiem."
Patlaban cigarešu izsmēķi netiek pārstrādāti, tos apglabā kopā ar sadzīves atkritumiem. Arī turpmāk cigarešu filtriem nav paredzēta dalīta vākšana, bet arī speciālās izsmēķu urnas pašvaldībās būs vairāk. Konkursa kārtā par sistēmas apsaimniekotāju pērn izvēlēts "Latvijas Zaļais punkts", kam jāslēdz līgumi ar visām pašvaldībām. Valdības noteikumi, kas regulē plastmasu saturošu izstrādājumu apsaimniekošanu, noteic, ka šai sistēmai bija jāsāk darboties jau pirms gada, bet vienlaikus nebija vēl apstiprināti citi normatīvi, kas paredz atbildību, ja sistēma netiek ieviesta.
Nesakārtoto normatīvu dēļ un iebilstot pret papildu birokrātiju, pērn pašvaldības kūtri iesaistījās sistēmā, bet patlaban līgumi noslēgti ar visām 43 pašvaldībām, stāsta "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis: "No šī gada sāksies normāls darbs, jo pašvaldībām reizi ceturksnī būs jāiesniedz atskaites "Latvijas Zaļajam punktam" par to, cik ir publiskajās vietās savāktais kopējais piegružojuma apjoms. Mums šie dati būs jāapkopo un tad attiecīgi pašvaldības katru ceturksni saņems to aprēķināto naudas summu no tabakas industrijas, kas ir paredzēta izsmēķu savākšanai un nogādāšanai uz poligonu. Jā, šogad tiks likti arī papildu konteineri. "Zaļais punkts" tos pirks par tabakas industrijas naudu un dalīs pašvaldībām, lai tās tos pie sevis var uzstādīt.
Šogad esam plānojuši iegādāties 172 urnas. Nu, protams, es piekrītu pašvaldībām, ka tas finansējums ir nepietiekams."
Līdz ar to Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe vērtē, ka jaunajā sistēmā parkos un pludmalēs nebūs krietni vairāk cigarešu filtru urnu un uzsvars joprojām jāliek uz izglītošanu: "Tā lielā ņemšanās neatbilst tam, kāds ir rezultāts, jo rezultātā, jau tāpat sētnieki visu laiku ir slaucījuši ielas un izmetuši tos izsmēķus konteineros. Cilvēkiem ir jābūt apzinīgākiem un jāmet ir konteinerā nevis zemē, jo ir cilvēki, kas iet un palaiž vējā vai brauc ar mašīnu atver logu un izmet izsmēķi uz ielu.
Un vai tad tur ir vaina infrastruktūrā, tur ir vaina cilvēka cūcībā."
Pirmais cigarešu ražotāju atbildības sistēmas pārskats plānots pēc pus gada, lai izvērtētu tirgū novietotos un savāktos izsmēķu apjomus un to, vai industrijas finansējums ir atbilstošs. Vienlaikus konkrēts savācamais cigarešu filtru apjoms nav noteikts, bet tiks veikti pētījumi, lai novērtētu, vai samazinās to smēķētāju skaits, kas filtrus nemet atkritumu urnās.
