Valsts meža dienests janvārī saņēma priekšlikumu no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) par dzinējmedību sezonas pagarināšanu. PVD bija vērsušies atsevišķi mednieki ar lūgumu pagarināt sezonu līdz februāra beigām, lai efektīvāk nomedītu mežacūkas, kuru populācija palielinājusies. Meža dienests lēmis sezonu nepagarināt un nesaskata pamatu šādai iniciatīvai. Kā ierasts, dzinējmedībus sezona ir noslēgusies janvāra izskaņā, skaidroja Meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis:
"Dienests izanalizēja datus arī par medību veidiem, cik ir nomedītas mežacūkas.
Kopumā nomedīti 25 tūkstoši mežacūku, 70% nomedītas individuālajās medībās un 30% dzinējmedībās. Attiecīgi pieņēmām lēmumu šo iniciatīvu neatbalstīt, jo tas nedos vēlamo efektu, kādu dažas personas bija saskatījušas.
Noteikumi šobrīd ir izsvērti pēc dzīvnieku fizioloģijas, un mežā dzīvo ne tikai mežacūkas un, kā redzam, tās var sekmīgi medīt arī individuāli, bez papildu traucēšanas. Tā ka tas varbūt vairāk ir tāds plānošanas jautājums, jo šogad nebija nekādu apstākļu, kas traucētu dzinējmedības."
Mednieku savienības aptaujā iesaistījušies 168 biedri, kas ir aptuveni puse no kopējā biedru skaita, un 78% no biedriem bija pret dzinējmedību termiņa pagarinājumu, bet 21% par, stāstīja Mednieku savienības vadītājs Jānis Baumanis:
"Mēs neredzējām nevienu argumentu, kāpēc būtu jāpagarina. Vēl jo vairāk, tas aicinājums vai iesniegums PVD bija pusanonīms, ka nevar izvērtēt tieši, kas tā ir par vietu un kāds klubs. Iespējams, ka tā ir vienkārši viņu iegriba pamedīt kādu brīdi ilgāk, bet laikā, kad mežacūkām februāra beigās daļēji jau dzimst mazuļi un pārējiem pārnadžiem, kā briežveidīgajiem, maijā dzimst mazuļi, tagad šīs grūsnās mātītes dzenāt ziemas beigās ar medību suņiem ir neētiski no medību viedokļa. Cīņai ar Āfrikas cūku mēri šis pasākums nedotu neko."
Arī Latvijas Mednieku asociācijā aptaujāti biedri. 64% iestājušies pret dzinējmedību pagarināšanu, norādīja organizācijas vadītājs Haralds Barviks:
"Es domāju, ka tā ir to medību klubu iegriba vai kaut kāds komercaprēķins, bet nekādā gadījumā tas nav pamatots uz objektīvu nepieciešamību. Tās medības, kas varētu vēl tā pagarinājuma laikā notikt, kādas divas vai trīs, es nedomāju, ka tas rezultāts varētu būt tāds jūtams, kas nestu kaut kādu lielu pienesumu Āfrikas cūku mēra mazināšanā."
Atskatoties uz dzinējmedību sezonu kopumā,
mednieku organizācijas norādīja, ka jau vairākus gadus novēro aļņu populācijas samazināšanos un rosina domāt par esošo aļņu medību limitu pārskatīšanu.
Vietām aļņu skaits krietni samazinājies tieši medību slodzes dēļ, lai novērstu postījumus mežaudzēm, tāpat aļņu skaits sarucis, jo palielinājušās lielo plēsēju populācijas Latvijā.
