Markova norādīja, ka publiskais paziņojums raisījis kā kolektīva neizpratni, tā arī virkni jautājumu no jaunajām ģimenēm un kolēģiem citos stacionāros.
Dzemdību nama vadītāja pauda, ka jebkuriem VM lēmumiem būtu jābūt balstītiem rūpīgā datu izvērtējumā, bet viņai nav skaidrs, uz kādiem datiem ir balstīts veselības ministra Hosama Abu Meri ("Jaunā Vienotība") viedoklis.
Markova uzsvēra, ka
Dzemdību nama darbība publiski ir allaž vērtēta atzinīgi, slimnīcu vairākkārt apmeklējušas arī augstas amatpersonas, un pēcāk paustais publiskais viedoklis bijis pozitīvs.
Vienlaikus viņa norādīja, ka katru gadu tiek veikts ārējais neatkarīgais Dzemdību nama izvērtējums.
Dzemdību nama vadītāja norādīja, ka Veselības ministrijas paziņojums neapšaubāmi ir radījis satraukumu gan darbiniekos, gan topošajos vecākos, jo līdz šim publiski ir pausts viedoklis, ka Dzemdību nams atbilst Eiropas standartiem, tā ir droša vieta, kur sagaidīt pasaulē bērniņu.
Jaunie vecāki interesējoties, vai kaut kas ir mainījies. "Mēs varam teikt, ka mainījies nav nekas, – mūsu darba kvalitāte, vērtības un misija sniegt katram bērniņam pēc iespējas labāku dzīves sākumu un aprūpi katrai ģimenei, nav mainījusies, un uzskatām, ka šādi paziņojumi tikai rada lieku satraukumu un mazina uzticēšanos mediķiem, ietekmē ģimeņu lēmumu laist pasaulē bērniņu," sacīja Markova.
Arī Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā profesore Dace Rezeberga uzsver – radušās bažas ir noraidāmas.
"Veselības ministra apgalvojumi, man liekas, ir balstīti faktos, kas nav īsti korekti šodienai. Mūsu valstī pastāv dažādi normatīvie akti, un Rīgas Dzemdību nams tiem visiem ir atbilstošs. Ja izvērtētu [Dzemdību nama] darbību attiecībā pret šiem normatīvajiem aktiem, būtu atbilstība visās jomās," norādīja Rezeberga.
Viņa uzsvēra, ka pēdējos gados Rīgas Dzemdību nams ir panācis milzīgus uzlabojumus pacientu drošībā: "Tas izpaužas gan kā tehnoloģiju iegāde, gan cilvēkresursu attīstība, gan apmācības. (..) Nav pamata šobrīd domāt, ka Dzemdību namā kaut kas īpašs ir noticis un ir kaut kādi drošības apdraudējumi. Pacientiem šī vide ir tikpat droša kā pirms mēneša."
Stradiņa slimnīcas pieminēšana traumatoloģijas aprūpes sakarā – dīvaina
Tikmēr Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane, intervijā Latvijas Radio komentējot VM norādi, ka Rīgas pašvaldībai būtiski jāmaina traumatoloģijas pacientu aprūpe Rīgā, sniedzot to arī Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, sacīja, ka PSKUS pieminēšana šajā sakarā esot dīvaina, jo slimnīcai jau tā esot lielas problēmas – tā strādā ar zaudējumiem, tai trūkst personāla resursu, ir liela ārstu mainība.
Tas viss esot saistīts ar valsts pakalpojumu organizāciju.
"Tas viss ir saistīts ar šiem ekonomiski nepamatotajiem tarifiem, kas nesedz pašizmaksu, līdz ar to arī universitātes slimnīcām Rīgā šobrīd ir milzīgas problēmas," norādīja Behmane.
Viņa norādīja, ka slimnīcā nav tik vienkārši ieviest jaunus pakalpojumus, jo tam ir vajadzīgas daudz lielākas sistēmiskas izmaiņas un stratēģiskie plāni.
"Valsts kā [slimnīcu] pārvaldnieks nav parādījis savu ekselenci. Visas valsts slimnīcas pamatā strādā ar zaudējumiem. Tāpēc pateikt, ka, pārņemot un mainot īpašuma formu, uzlabosies kvalitāte un efektivitāte – tas tā nav," sacīja Behmane, komentējot Veselības ministrijas ieceri valstij pārņemt Daugavpils slimnīcu.
Viņa norādīja, ka valstij pašai ir iespēja sakārtot tarifus, lai ne valsts, ne pašvaldības iestādes nestrādātu ar zaudējumiem.
"Traumatologa konsultācija, ko valsts apmaksā, ir 18 eiro, un ārsts saņem varbūt pusi no tā, bet tirgū konsultācijas cena ir 50 un vairāk eiro. Mēs nevaram noturēt ārstus valsts slimnīcās ar šādiem tarifiem. Līdz ar to mēs graujam arī neatliekamo palīdzību Latvijā," pauda Behmane.
Rīgas pašvaldība nepiekrīt vairākiem ministrijas argumentiem
Tāpat Veselības ministrija norāda, ka esot vairākkārt tikusies ar Rīgas pašvaldības pārstāvjiem, lai rosinātu arī paplašināt aprūpes gultu skaitu Rīgā, jo pieprasījums pēc hronisko pacientu aprūpes, paliatīvās aprūpes un rehabilitācijas ilgtermiņā tikai palielināsies. Veselības ministra vēstule vakar skatīta arī Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejā un pašvaldība nepiekrīt daudziem ministrijas argumentiem.
"Šobrīd mēs redzam, ka scenārijiem, kuri tiek piedāvāti, trūkst reāla pamatojuma," sacīja komitejas vadītājs Juris Radzevičs ("Gods kalpot Rīgai").
"Vai mēs redzam, ka visu šo apjomu, ko šodien 2. slimnīca sniedz rīdziniekiem un ne tikai rīdziniekiem, pārceļ uz Stradiņa slimnīcu? Vai ir tam pielāgotas un iespējamas telpas? Tāpat speciālistu klāsts ir ierobežots. Runājot par otru ministrijas priekšlikumu – par hroniskās veselības aprūpes gultām un paliatīvo aprūpi –, var teikt, ka tā būtu jauna funkcija pašvaldībai, kur nav skaidri pateikts, kas to finansēs," skaidroja Radzēvičs.
Ministrs lūdzis savu partijas biedru Rīgas mēru Vilni Ķirsi sniegt atbildi uz šī mēneša sākumā nosūtīto vēstuli līdz 29. februārim. Savukārt Ķirsis atzinis, ka jautājums par veselības pakalpojumu pārstrukturēšanu Rīgā nav vienkāršs, tādēļ sagaidāmas vēl plašas diskusijas.
KONTEKSTS:
Veselības ministrija (VM) trešdien, 21. februārī, vērsusies pie Rīgas pašvaldības, aicinot pašvaldību būtiski mainīt traumatoloģijas pacientu aprūpi Rīgā un apšaubot Rīgas Dzemdību nama atbilstību mūsdienu prasībām.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") pauda, ka valsts apmaksātus pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā nepieciešams turpmāk attīstīt Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, savukārt attiecībā uz dzemdētāju un nedēļnieču aprūpi Rīgas Dzemdību nams neesot mūsdienu prasībām atbilstoša droša vieta.
Rīgas mērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") atzina, ka ministra sacītais esot viela pārdomām un daudzi argumenti esot gana loģiski, tomēr arī pašvaldībai esot savas intereses, un tā nevēlas nonākt bezpalīdzīgā situācijā un būt pilnībā atkarīga no valsts.
