ĪSUMĀ:
- Zemnieku un FM aprēķini par samazinātā PVN ietekmi uz valsts budžetu ir krasi atšķirīgi.
- Panākta vienošanās par vienotas aprēķina metodoloģijas izstrādi.
- Ministrs: Samazinātais PVN īpaši nepalīdz vietējiem ražotājiem; jāmeklē citi atbalsta veidi.
- "Zemnieku saeima": Zemāks PVN palīdzēs cīņā ar ēnu ekonomiku nozarē.
- Ašeradens: Ar samazinātiem nodokļiem pret ēnu ekonomiku cīnīties nevar.
- Joprojām nav skaidrs, vai zemnieki 12. februārī protestēs arī Rīgā.
Svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem PVN likme no šī gada ir 12%, iepriekš tā bija 5%. Lauksaimnieki norāda, ka saprot, ka šogad budžets ir pieņemts un tieši šajā jomā nekavējoši neko nevar mainīt, bet viņi vēlas sadzirdēt atbalstu virzībā uz 5% likmes saglabāšanu, jo tas iepriekšējos gados saimniecībām bijis liels atbalsts. Šodien darba grupas sanāksmē FM tikās ar lauksaimniekiem un Zemkopības ministrijas pārstāvjiem, lai runātu tieši par samazinātā nodokļa fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.
Uzskatu nesakritība zemniekiem un FM ir pat vairākos jautājumos. Pirmais no tiem – metode, kā tiek aprēķināta samazinātā PVN ietekme uz valsts budžetu.
Ja pēc zemnieku aprēķiniem gada laikā valsts budžetā tas nes vien 3 miljonu zaudējumus, tad pēc FM aprēķiniem – virs 30 miljoniem.
Papildus tam ministrijai un nozarei līdz šim nesakrita arī viedokļi par importa preču apmēriem nozarē un tās pienesumu nodokļos kopumā.
FM valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Ilmārs Šņucins skaidroja, ka katram no šiem rādītājiem ir cita metodoloģija: "Ja mums varbūt nav vairs īpašu šaubu par šo novērtējumu un ietekmi, kas ir šis gala patēriņš, gala lietotājs, tad attiecībā uz pārējiem mums ir vienošanās, ka mēs precizēsim to nozares tvērumu, ko uzskatām par nozari."
Arī "Zemnieku saeimas" pārstāve Maira Dzelzkalēja-Burmistre atzina, ka cipari ir ļoti atšķirīgi dažādo pieeju dēļ:
"Mēs rēķinām ietekmi, kuru dod tieši pamata ražošana, un FM rēķina ietekmi uz gala patēriņu, un tā ir liela atšķirība. Nav līdz galam arī visi dati aptverti, tāpēc vienojāmies, ka mēs pārskatīsim tos uzņēmumus, kuriem ir šis samazinātais PVN, un tad līdz februāra beigām ministrijai būs plašāks šo uzņēmumu saraksts, kurus analizēt."
Ašeradens: Ar nodokļu samazināšanu pret ēnu ekonomiku nevar cīnīties
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), kurš pats gan sanāksmē ar zemniekiem ceturtdien nepiedalījās, neuzskata, ka samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem īpaši palīdzētu tieši Latvijas ražotājiem.
"No tā atbalsta labi ja puse aizgāja tieši šiem adresātiem. Mums nevajag subsidēt importu. Mēs redzam, ka tas ir tikai pieaudzis pa šiem gadiem," pauda Ašeradens.
"Es neredzu, ka mēs atbalstītu importu no Polijas vai no kādām citām valstīm. Drīzāk es redzu, ka mums ir jāizveido labs, precīzs mehānisms, kā mēs varam atbalstīt savējos, lai šī nozare aug un ir eksportspējīga."
Tam, ka PVN mazināšana atbalstītu importu, nepiekrita "Zemnieku saeima". Dzelzkalēja-Burmistre pauda neizpratni par finanšu ministra teikto: "Ja mēs Latvijā importējam augļus vai dārzeņus, vai mašīnas, pilnīgi vienalga ko, ir 0% PVN. PVN pievieno tad, kad pārdod šeit, Latvijas teritorijā." Viņa uzsvēra, ka galvenais arguments, kāpēc lauksaimnieki pieprasa PVN 5% apmērā, ir lielais ēnu ekonomikas apmērs nozarē. "Lai legāli strādājošie uzņēmumi varētu konkurēt, ir nepieciešams šis samazinātais PVN," pauda "Zemnieku saeimas" pārstāve.
Ašeradens gan Latvijas Radio norādīja, ka nodokļu samazināšana nav mehānisms, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku.
Jautājums par protestiem Rīgā paliek neatbildēts
Arī pēc šodienas sanāksmes FM jautājums – būs vai nebūs pirmdien zemnieku protesti ar traktoriem arī Rīgā – nav pavirzījies tālāk. Tas joprojām paliek neizlemts. "Zemnieku saeima" savu galīgo lēmumu solījusi sniegt piektdien. Zemkopības ministrs Armands Krauze no (Zaļo un Zemnieku savienība) šonedēļ paudis, ka, viņaprāt, nacionālā līmenī lauksaimnieku prasības ir izpildītas un tālākiem protestiem nevajadzētu būt.
Finanšu ministrija jautājumu par PVN plāno skatīt kopējā Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027.gadam izstrādes procesā, ministrijai solot pēc datu atjaunošanas analizēt tā ietekmi vēlreiz darba grupā līdz maija beigām.
Tikmēr Zemkopības ministrijai ir uzdots līdz 1. septembrim valdībā iesniegt izvērtējumu par šobrīd spēkā esošās 12% PVN likmes ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegāžu cenām.
KONTEKSTS:
Protestos visā Latvijā 5. februārī piedalījušies ap 2000 lauksaimnieku, lēš akcijas rīkotāji – biedrība "Zemnieku saeima". Lauksaimnieki ar traktoriem, plakātiem un Latvijas karogiem bija izbraukuši ielās kopumā 16 Latvijas pilsētās.
Lauksaimnieku prasības ir:
- Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējs importa aizliegums bez pārejas perioda.
- 5% samazinātās PVN likmes atjaunošana Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
- Birokrātijas mazināšana lauksaimniecības nozarē.
- Plašāka pieeja apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām.
- Atteikšanās no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja – mantojumā no iepriekšējiem ministriem saņemts daudz neatrisinātu problēmu, bet Zemkopības ministrijai (ZM) ir skaidrs rīcības plāns.
