Valmieras teātris ar pasākumu pie mākslas objekta, režisora Oļģerta Krodera ābeles, uzsācis savu 100. sezonu. Un no šodienas līdz 7. augustam pilsētā norisināsies jau 7. Valmieras vasaras teātra festivāls. Kā ierasts, izrādes notiks neparastās vietās un tām būs oriģinālas formas. Festivāla apmeklētāji varēs noskatīties deviņus iestudējumus, no kuriem seši ir jaundarbi, sākot no izrādēm bērniem līdz multimediāliem laikmetīgās mākslas projektiem.
Autora ziņas
Latvijā turpinās dažādas aktivitātes, lai palīdzētu Ukrainas kara bēgļiem. Piektdien un sestdien Latvijas Mākslas akadēmija rīko mākslas darbu tirdziņu. Tajā iegūtie līdzekļi tiks ziedoti Ukrainas kara bēgļiem. Savukārt Andrejsalā durvis vēris ukraiņu bēgļu kopienas centrs "Common Ground". Pateicoties līdzcilvēku atbalstam un atsaucībai, to izdevās labiekārtot divu nedēļu laikā.
Latvijas Mākslas akadēmijā turpinās dažādas aktivitātes Ukrainas atbalstam. Nedēļas nogalē gaidāms mākslas darbu tirdziņš, kurā piedalīsies akadēmijas studenti, absolventi un pedagogi. Iegūtie līdzekļi tiks ziedoti Ukrainas studentiem, kuri ieradušies Latvijā. Daži no viņiem jau uzsākuši studijas Mākslas akadēmijā.
Lielajā ģildē valda svētku atmosfēra, jo Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris klausītājiem dāvā par tradīciju kļuvušos Vecgada koncertus, un šoreiz tajos uzmanības centrā franču komponistu mūzika. Pie diriģenta pults stājies viesis no Parīzes, Latvijā jau pazīstamais diriģents Žiljēns Masmondē. Solistu lomās pianists Daumants Liepiņš un "Equanimity Trio" mūziķi.
14. decembrī operdziedātājs Egils Siliņš atzīmēs savu 60. dzimšanas dienu. Viņš pats uzskata, ka vislabāk dzimšanas dienu ir svinēt uz skatuves. Aizvadītās nedēļas nogalē Cēsīs un Rēzeknē notika izcilā basbaritona jubilejas koncerti, kuros piedalījās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Valsts akadēmiskais koris "Latvija" diriģenta Andra Pogas vadībā. Koncertā izskanēja Franča Šūberta un Gustava Mālera dziesmas, kā arī Sergeja Rahmaņinova viencēliena operas "Aļeko" koncertiestudējums.
Kamermūzika ir ļoti tuvas distances žanrs, kas no klausītājiem pieprasa intensīvu un uzmanīgu klausīšanos. 3. oktobrī Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē tika atklāts Rudens kamermūzikas festivāls, sagādājot tā apmeklētājiem īpašu svētku sajūtu. Atklāšanas koncertā uzstājās izcilais stīgu kvartets “Belcea quartet”.
Septembris Rīgā un citviet Latvijā ir tradicionālo Dzejas dienu laiks, kad daudzveidīgos pasākumos tiekas dzejnieki un dzejas cienītāji. 3. septembrī mākslas centrā “Noass” kopā ar starptautisko laikmetīgās mākslas festivālu “Survival Kit” atklās šī gada Dzejas dienas. Ar daudzveidīgu programmu tās turpināsies līdz pat 9. septembrim, bet programmas pirmais pasākums “Dzejas rupors” virtuālā vidē jau skan pilnā sparā.
Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvojis jauniestudējums “Nasing spešal”, kura pamatā ir viena no ilgākajām Saeimas sēdēm atjaunotās Latvijas vēsturē. Tā ilga 28 stundas un 16 minūtes. Sēdes darba kārtībā bija 2009. gada valsts budžeta un to pavadošo likumprojektu grozījumi, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas likums. Sēdes stenogramma režisoru Andreju Jarovoju un viņa komandu iedvesmoja radīt politiskās satīras izrādi, kuras forma ir īpaši izstrādāta skaņu partitūra.
Kinoteātrī “Splendid Palace” nacionālo pirmizrādi piedzīvojusi Latvijā dzīvojošā krievu režisora Vitālija Manska dokumentālā filma “Gorbačovs. Paradīze”. Tas ir ir Latvijas, Čehijas un televīzijas kanāla “Arte” kopražojums, kas jau izrādīts un atzinīgi novērtēts vairākos starptautiskos festivālos. Šonedēļ filma arī iekļuva Eiropas Kinoakadēmijas labāko dokumentālo filmu sarakstā.
“Fotogrāfija nevilšus parāda, kas ir dzīve, tāpēc fotogrāfijas sūtība ir būt lieciniekam,” teic fotogrāfs Jānis Deinats. Viņš 12. jūnijā svinēs 60. jubileju un fon Stricka villā atklās izstādi “Blaknes”.
Māra Briežkalna kvintets, kas ir uzstājies vadošajos pasaules džeza mūzikas festivālos un muzicējis uz prestižākajām džeza mūzikas skatuvēm, Latvijas Radio 1. studijā video formātā iemūžinājis programmu “Rothko in Jazz”. Tās pamatā ir desmit mākslinieka Marka Rotko darbi, kas kalpojuši par iedvesmas avotu desmit komponistiem.
Novembris ir Ojāra Vācieša laiks, un 13. novembrī tiek atzīmēta dzejnieka 87. dzimšanas diena. Vācietis ir pretrunīgi vērtēts, daudz slavēts un arī kritizēts, viņam pārmests kolaboracionisms, kalpošana padomju režīmam, taču viņa dzeja joprojām ir aktuāla. Vācietis atspoguļoja laikmeta kolīzijas un paredzēja globālos eksistenciālos izaicinājumus, ar kuriem esam spiesti saskarties šodien. Ir vērts atkal no jauna iedziļināties Vācieša dzejā, kā to ir darījusi rakstniece Gundega Repše.
Sestdien Valmierā izskanēja jau 4. festivāls “Latvian Voices a capella”. Pandēmijas dēļ tas norisinājās tikai vienu dienu, piedāvājot gan meistarklases, kuras ikviens varēja skatīties arī Facebook tiešraidē, gan koncertu. Tajā uzstājās grupa “Latvian Voices” kopā ar pasaulē populārās zviedru grupas “The Real Group” basu Jāni Strazdiņu.
Koronavīrusa izplatības ierobežošanai izsludinātas ārkārtējās situācijas dēļ līdz 14. aprīlim atcelti visi kultūras pasākumi. Viens no nozīmīgākajiem nozares jautājumiem šobrīd ir – kas notiks ar nozarē strādājošajiem cilvēkiem, no kuriem liela daļa ir pašnodarbinātie un saņem autoratlīdzības, nevis algu darba vietā. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) LTV raidījumā “Kultūrdeva” atklāja, ka ministrijā tiek izskatīti vairāki iespējamie finansiālā atbalsta modeļi. Viens no tiem – Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogramma, kurai atvēlēšot papildu līdzekļus.
Literatūrzinātniece Bārbala Simsone un sociālpsihologs Ivars Austers diskutē par dāmu romānu jeb “chick lit” romānu žanra attīstību pasaulē un Latvijā. Meklējot krustpunktus starp literatūru un dzimumu lomu un stereotipu evolūciju, Simsone un Austers liek akcentus literatūras vēsturē – no pasakām līdz Džeinai Ostinai, “Bridžitas Džounsas dienasgrāmatai” un šodienas literatūrai.
Bijis iesaistīts konspiratīvā pretpadomju kustībā, vienlaikus sadarbojies arī ar Valsts drošības komiteju (VDK), gadiem dzīvojot dubultu dzīvi, nonākot virknē bīstamu situāciju. Reiz bailēs vēlējies tikt pie automāta un ģimeni paslēpt uz neapdzīvotas salas purvā. Mūziķis un kultūras darbinieks Andris Eriņš dalās savās atmiņās par piedzīvoto.
Muzikologs Mārtiņš Boiko dzimis 1960. gadā Jūrmalā. 1979. gadā beidzis Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas flautas un mūzikas teorijas klases,1984. gadā absolvējis J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, muzikoloģijas katedru, diplomdarbs “Muzikālās racionalitātes jēdziens Makša Vēbera mūzikas socioloģijā”. Viņš projekta "Pašlustrācija" intervijā atzina, ka sadarbojies ar Valsts drošības komiteju (VDK), jo ticis iebiedēts.
Arhitekts Jānis Dripe dzimis 1953. gadā. Viņš ir bijis Latvijas Radošo savienību Kultūras padomes priekšsēdētājs (no 1991. līdz 1993. gadam), Latvijas Republikas Kultūras ministrs (no 1993. līdz 1995. gadam), Latvijas Arhitektu Savienības priekšsēdētājs (no 1993. līdz 1996. gadam), Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Zviedrijas Karalistē (no 1996. līdz 2001. gadam), Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Apvienotajā Karalistē (no 2002. līdz 2005. gadam).