Par pamatu materiālam ņemti 2017.gada vēlēšanu rezultāti, pārrēķinot, kā mainītos situācija, ja vēlēšanas notiktu pēc reformas paredzēto pašvaldību robežās un vēlētāji savu izvēli nemainītu. Pieņemts, ka vēlēšanu kārtība nemainītos, bet mandātu skaits pašvaldībās ir tāds, kā VARAM piedāvājumā. Mandātu aprēķinam izmantota CVK lietotā Senlaga metode.
Ķekavas un Olaines teritorijas dalījums netiek ņemts vērā, jo nav iespējams nodalīt vēlētājus, kuru novads mainītos.
Vangažu balsis ieskaitītas Ulbrokas novada datos, bet Inčukalna deputāti pieskaitīti plānotajam Siguldas novadam. Tam pierēķinātas arī pārējās Inčukalnā nodotās vēlētāju balsis.
Deputātu skaits pašvaldībās pēc reformas:
Iedzīvotāju skaits/ deputāti:
- Rīga – 60 deputāti
- vairāk nekā 100 tūkstoši – 25 deputāti
- 60 līdz 100 tūkstoši – 23 deputāti
- 30 līdz 60 tūkstoši – 19 deputāti
- līdz 30 tūkstoši – 15 deputāti.
Avots: VARAM
Balvos, Ludzā un Preiļos pēc reformas kopējais deputātu skaits varētu sarukt par 33 deputātiem katrā jaunveidojamajā pašvaldībā.
17 deputātus “zaudēs” Daugavpils novads, 13 – Rēzeknes novads, bet 15 – Krāslavas novads.
Deputātu skaits pieaugtu abās lielajās pilsētās. Daugavpilī – no 15 uz 23; bet Rēzeknē, iespējams, no 13 uz 19.
Vien Līvāniem izdevies izsprukt gan no reformas, gan no tās nestā deputātu skaita samazinājuma.
Šobrīd Līvānu pašvaldībā vairākums – 11 vietas no 15 – ir ZZS rokās.
Kāds varētu būt mandātu sadalījums Latgales pašvaldībās:
